Lauksaimniecība nav nodalāma no tautsaimniecības, kā arī valsts mērķiem un sabiedrības interesēm, tāpēc arī šai nozarei ir jādomā par pāreju uz tehnoloģijām, kas enerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus (AER).
To DB norāda bioenerģijas tehnoloģiju instalācijas uzņēmuma Host Latvia ģenerāldirektore Irina Krasta. Arī Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš piekrīt – lauksaimniekiem ir jādomā par energoefektivitāti un AER izmantošanu, bez tam augstās elektroenerģijas cenas ir labs iemesls, lai to sāktu darīt jau tagad.
Liels potenciāls biometānam
Pašlaik lauksaimnieku interese par pāreju uz tehnoloģijām, kas enerģijas ražošanai izmanto AER, ir patiešām liela, atzīmē I. Krasta. “Tas vairs nav jaunums, ka ilgtspējīga enerģētika, kuras pamatā ir AER izmantošana, ir objektīva nepieciešamība, kas pieprasa spert konkrētus soļus jau šodien.
Globālie klimata mērķi varētu šķist tāli, taču šajā jomā Latvijai kā mazai valstij ir brīnišķīga priekšrocība, jo nelielu saimniecību ir vieglāk sakārtot, turklāt mums jau ir ļoti laba bāze atspērienam. Piemēram, lauksaimniecības nozarē liels potenciāls ir biometāna ražošanai. Jau šobrīd Latvijā ir pietiekams skaits biogāzes staciju, tātad ir izejmateriāli un jau eksistējoša ražošanas bāze, kuru var samērā viegli pielāgot biometāna ražošanai. Tālāk biometānu var izmantot gan kā transporta degvielu, gan pārdot gāzes tīklā. Abos gadījumos tiek risināti emisiju jautājumi lauksaimniecībā un iegūts atjaunojams resurss, ar ko aizstāt fosilo enerģiju,” secina I. Krasta. DB jau iepriekš vēstījis, ka šobrīd Latvijā darbojas tikai viena biometāna stacija, tāpēc industrija cer uz normatīvās vides sakārtošanu.
Rīgas Tehniskās universitātes vadošā pētniece doktore Kristīne Veģere skaidro, ka, lai veiksmīgi attīstītu biometāna ražošanu Latvijā, primāri nepieciešams izveidot starptautiski atzītu izcelsmes apliecinājumu sistēmu, jādefinē biometāna kvalitātes prasības, kā arī jāpiemēro šim resursam nulles akcīzes likme.
Valsts spēlē futbolu
Nav vienas receptes, ko varētu piemērot visiem lauksaimniekiem, nosakot, kura no modernajām tehnoloģijām būtu piemērota tieši viņu biznesam, teic A. Kārkliņš. “Variantu ir daudz, bet katrs gadījums jāvērtē atsevišķi. Ir skaidrs, ka par AER tehnoloģiju ieviešanu ir jādomā, jo jau pašlaik ir redzams, ka enerģētikas nozare turpinās doties zaļajā virzienā. Šobrīd mēs redzam tendenci, ka lauksaimnieki aktīvi interesējas, piemēram, par biogāzes ražošanu, jo augstās elektroenerģijas cenas viņus mudina domāt par iespējām zaļo enerģiju ražot pašiem. Potenciālais ietaupījums šobrīd ir galvenais stimuls,” secina A. Kārkliņš, uzsverot, ka iespēju, kā lauksaimniekiem efektivizēt savu darbību, izmantojot modernās tehnoloģijas, šobrīd netrūkst.
“Graudkopjiem būtu jādomā, kā izmantot kaltes laikā, kad tās nav nepieciešamas, savukārt lielie dārzeņu audzētāji uz angāru jumtiem varētu izvietot saules baterijas un to saražoto elektroenerģiju izmantot pagrabu dzesēšanai. Jāpiemin arī biometāna iegūšana pēc lauksaimniecības un pārtikas ražošanas atkritumu apstrādes. Opciju netrūkst, taču šobrīd trūkst skaidrības, jo valsts jautājumā par ekonomiski pamatotu pāreju uz AER tehnoloģijām lauksaimniecībā spēlē futbolu. Ekonomikas ministrija uz šo tēmu skatās šauri no enerģētikas viedokļa, norādot, ka ar lauksaimniecību saistīti jautājumi ir Zemkopības ministrijas kompetencē. Ja pa vidu vēl tiek pieminēts, ka vēlamies samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, tad šis jautājums tiek pārfutbolēts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, bet viss, kas saistīts ar transportu, – Satiksmes ministrijai. Šī tēma būtu jāskata kompleksi, bet ministrijas spēlē futbolu, tērējot naudu tikai tur, kur ir jau izdomājušas. Tā nav tāda plānveida politika, kāda valstij nepieciešama,” domā A. Kārkliņš.
Izmaksas ir svarīgas
Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Melnis piekrīt – valsts iesaiste nav pietiekama. “Par šo tēmu mēs runājam gadiem, taču tālāk par runāšanu un plānu būvēšanu diemžēl neesam tikuši. Es uzskatu, ka lauksaimniecības nozarei noteikti ir jāizvērtē iespējas enerģijas ražošanai izmantot AER, jo lauksaimniekiem ir potenciāls ražot enerģiju pašiem. Lielisks piemērs ir biogāzes koģenerācijas stacijas, kuras jau to dara, tieši pārstrādājot kūtsmēslus un citus organiskos atkritumus. Ejot šo ceļu, mēs gan iegūstam zaļo enerģiju, gan arī samazinām SEG emisijas. Jāteic, ka kopumā lauksaimnieku interese par šādām tehnoloģijām ir liela, īpaši pie tik augstām energoresursu cenām. Šobrīd ir diezgan skaidrs par tehniskajiem risinājumiem, bet problēma ir noietā. Galvenais jautājums ir – kurš un par kādu cenu būs gatavs šo enerģiju pirkt? Ražot tikai pašpatēriņam nav izdevīgi, jo lauksaimnieks, visticamāk, nespēs patērēt saražoto apjomu. Izdevīgums parādās tikai pie lieliem apjomiem,” domā K. Melnis.
Arī I. Krasta atzīmē, ka ir svarīgi, cik izmaksā produkts, ko iegūstam. “Pašlaik no AER iegūtā enerģija vēl arvien nevar konkurēt ar enerģiju, ko iegūst no fosilajiem resursiem, taču pēdējā laikā piedzīvotais elektrības un gāzes cenu lēciens parādīja, ka konvencionālā enerģija arī nav stabila parādība. Uz šī brīža elektrības un gāzes cenu fona no AER iegūtās enerģijas pašizmaksa izskatās pietiekami pievilcīgi. Nav pamata domāt, ka elektrības un gāzes tirgus cenas saglabāsies tik augstā līmenī ilgstoši, tomēr šī situācija ir labs arguments par labu enerģētiskajai neatkarībai, ko var nodrošināt vietējie AER. Otrs aspekts ir pieredze. Jauno tehnoloģiju attīstītāji labi saprot, ka viņiem jādarbojas brīvā tirgus apstākļos, konkurējot ar konvencionālo enerģētiku, tāpēc ražotāji, pamatojoties uz savu pieredzi, strādā pie ražošanas izmaksu optimizācijas, lai padarītu savas iekārtas pieejamākas patērētājam,” atzīmē Host Latvia ģenerāldirektore.
Tehnoloģija jāizvērtē
Modernās tehnoloģijas, ko jau pašlaik var izmantot lauksaimniecībā, ir atšķirīgas, tāpēc atšķirsies arī to plusi un mīnusi, atgādina I. Krasta. “Lielākais izaicinājums jebkurā gadījumā ir spēt tos objektīvi izvērtēt. Lietotājam varētu būt grūti orientēties jauno tehnoloģiju piedāvājumā, jo tas var saskarties ar nepietiekamu informācijas apjomu, tāpēc primāri būtu jāizvērtē praktiskā pieredze, uz ko balstās katrs jaunās tehnoloģijas piedāvātājs. Ciparos uz papīra un krāsainās prezentācijās viss izskatās labi, bet realitātē var būt citādi. Šī iemesla dēļ ir jāsaprot, cik projektu jau ir īstenoti ar konkrēto tehnoloģisko risinājumu, kādi ir efektivitātes rādītāji, problēmas, kā arī – vai pieejams kvalificēts servisa atbalsts. Ir arī svarīgi saprast jaunās tehnoloģijas ietekmi uz kopējo darbību un energobilanci, tajā skaitā – kāds ir tās enerģijas patēriņš, vai nepieciešams pielāgot izejvielu loģistiku, vai veidojas atkritumi, un citas lietas. Runājot par biometāna ražošanu, pārliecinošs pārsvars pasaulē darbojošos biometāna iekārtu ir būvētas ar membrānu tehnoloģiju. Ir pierādīts, ka šī tehnoloģija nodrošina īpaši augstu metāna ieguves efektivitāti ar garantētiem zudumiem zem 1%, bet, pielietojot papildu moduli CO2 iegūšanai, metāna zudumi ir nulle,” stāsta I. Krasta, piebilstot, ka pāreja uz jaunu tehnoloģiju vienmēr prasa apņemšanos, izpētē ieguldītu laiku un izmaksas.
Jālikvidē šķēršļi
Jau šobrīd daudzos lauksaimniecības uzņēmumos ražo un arī izmanto no AER iegūtu enerģiju, tuvāko gadu laikā šādu lauksaimnieku skaits varētu tikai pieaugt, atzīmē Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe. “Tam par iemeslu ir gan Eiropas Savienībā realizētā klimatam draudzīgā politika, kas pieprasa straujāku pāreju uz zaļo enerģiju, gan augstās energoresursu cenas. Interese no lauksaimniekiem jau šobrīd ir liela, īpaši par saules mikroģenerāciju. Daudzi skatās arī vēja virzienā, taču šī tehnoloģija atmaksājas tikai pie lielas jaudas. Būtu svarīga arī normatīvo aktu piemērošana, lai lauksaimnieki rastu savstarpēju interesi ar enerģētikas projektu īstenotājiem,” pauž J. Irbe, piebilstot, ka SEG emisiju normu paaugstināšanās un ievērojamās vides prasības, visticamāk, rosinās lopkopjus atkal skatīties arī uz plašāku biogāzes tehnoloģiju izmantošanu.
Arī LAEF valdes priekšsēdētājs piekrīt, ka valsts iesaiste jautājumā par ekonomiski pamatotu pāreju uz AER tehnoloģijām lauksaimniecībā ir niecīga. “Diemžēl atbalsta programmas lauksaimniecībā enerģētikas jomā līdz šim ir bijušas nepietiekamas. Noteikti ceram, ka jaunajā struktūrfondu periodā tiks plašāk atbalstīta gan energoefektīvāku risinājumu ieviešana un jaunu jaudu uzstādīšana, gan esošo tehnoloģiju modernizācija un atbalsts ražotnēm, pārejot uz augstākas pievienotās vērtības gala produkta ražošanu. Daudz varētu panākt arī ar attiecīgu likumdošanas šķēršļu likvidēšanu un labvēlīgāku tīklu tarifu piemērošanu pašražotajai enerģijai,” secina J. Irbe.
#1/2
Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Melnis.
#2/2
Bioenerģijas tehnoloģiju instalācijas uzņēmuma Host Latvia ģenerāldirektore Irina Krasta
