Hereford bioloģiskās gaļas audzētājs vēlas arvien vairāk patērētāju iepazīstināt ar liellopu gaļu un tās augstvērtīgajām īpašībām, izceļot gaļas pagatavošanas procesu.

Saimniecībā Hereford Agro Lubānas novadā jau 13 gadus tiek audzēti Hereford šķirnes liellopi. Savu darbību tā uzsāka ar 24 Hereford tīršķirnes telēm un vienu vaislas bulli no Dānijas. Šobrīd ganāmpulks ir izaudzis līdz 300 dzīvniekiem. Kopā saimniecībā tiek apsaimniekoti 814 ha lauksaimniecības zemes un saimnieki paši nodrošina pārtikas sagādi savam ganāmpulkam. Kopš 2008.gada saimniecībai ir bioloģiskās saimniecības statuss un tā joprojām saimnieko pēc šīm metodēm. Savukārt 2017. gada beigās tika atvērts pirmais Hereford liellopu gaļas veikals Rīgas centrā, bet šogad – Imantas Tirgū. Veikala vadītājs Gatis Incenbergs pastāsta, ka pagaidām tirdzniecības vieta Imantas Tirgū tiek uzskatīta par projektu, jo līdz šim klientu apgrozība nav tik liela un tirgus vēl tikai iemanto savu popularitāti.

Vecsaules pagasta zemnieku saimniecība "Jundas" turpina attīstīties un plāno uzlabot liellopu gaļas piegāžu kvalitāti.

"Ir labākas dienas, ir grūtākas dienas, bet kopumā virzāmies uz augšu," stāsta zemnieku saimniecības "Jundas" saimniece Alma Bērziņa.

Db.lv jau rakstīja, ka 2016. gadā tika izveidota zemnieku saimniecība "Jundas", lai attīstītu gaļas liellopu audzēšanu.

Šobrīd ganāmpulkā ir 82 liellopi, kuru pamatā ir "Herefordas" un "Angus" krustojumu liellopi, kā arī reizēm saimniecība iepērk arī "Limuzīnas" šķirnes liellopus.

80 - 90 liellopi pašlaik ir maksimālais apjoms, kādā ģimenes saimniecība vēl tiek galā ar darbiem un iztiek bez papildus darbiniekiem.

Zemnieku saimniecība Vizbuļi Dobeles novadā nav liela pēc hektāru skaita, bet ir liela tās saimnieku izpratnē par to, kas ir īsta pārtika

Vizbuļu saimnieki ir Zemgales «baltie zvirbuļi», jo lec laukā no priekšstata par saimniekošanu šajā reģionā. Vizbuļos ražas sezonā nelīgojas monokultūru daudzhektāru lauki un nerosās miglotāji. Gluži pretēji– tur top, ja tā var teikt, personīgi dārzeņi, un tiek apčubināts katrs burkāns. «Mums visriņķī ir konvencionālie zemnieki, viscaur ir robežas ar konvencionālajiem laukiem. Un tas ir izaicinājums,» saka Vizbuļu saimniece Laima Hercberga.

Monotonlauku apkampienā

Hercbergu ģimene saimnieko no Laimas vīra vecākiem mantotā īpašumā. «Kur tad nu mēs skriesim? Mūsu spēkos arī nav «iznīcināt» blakus esošās konvencionālās saimniecības, drīzāk viņi gribētu to izdarīt ar mums,» humora izjūtas lielisko veselības stāvokli apliecina Laima, kuras sejā smaids ir krietni noturīgāks nekā latviešos vidēji. Tikai deviņi hektāri. Tik daudz zemes ir Vizbuļu īpašumā, tāpēc Hercbergi nevar i ne mērīties ar kaimiņu platībām, kas vairāk atbilst izpratnei par to, kas ir normāla lauku saimniecība Zemgalē. Tāpēc Vizbuļu saimniekiem kā konvencionālās kārtības jaucējiem ir sevišķi nozīmīga loma. Parādīt, ka var arī citādāk. «Konvencionālie nodarbojas ar industriālo ražošanu, bet bioloģisko zemnieku ar lielām platībām ir diezgan maz. Iespējas attīstīties nav īpaši lielas, arī tāpēc, ka Latvijā bioloģiskajiem zemniekiem ir mazs finansiālais atbalsts no Eiropas Savienības– atšķirībā, piemēram, no Vācijas. Turklāt Rietumeiropā bioloģiskajām saimniecībām ir nesalīdzināmi lielāka pieredze, bet mēs Latvijā šajā jomā esam atpalikuši par aptuveni 20‑30 gadiem,» uzskata Laima.

SIA Pekši īpašniece Marta Vītola meklēja iespēju, kā saimniekot dzimtajā Rucavas novadā. Šis ir stāsts nevis par vieglāka ceļa meklējumu, bet gan par mērķtiecīgu un pārbaudījumiem pilnu plāna realizāciju – palikt savā dzimtajā zemē kā saimniecei, uzņēmuma īpašniecei un valsts patriotei.

Jau trīs gadus Marta Vītola audzē gaļas liellopus. Ganāmpulks pieaudzis trīs reizes, bet uz pirmo peļņu var cerēt tikai pēc gada vai diviem. Eiropas Savienības fondu atbalsts izpalicis, uz banku kredītiem nav ko cerēt. Iztiku jaunā censone nopelna, strādājot vecāku uzņēmumos, un valstij ieteic jaunos lauksaimniekus atbalstīt reāli, ne tikai vārdos.

Fragments no intervijas, kas publicēta 20. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Tajā bildē pie sienas – mazā meitene ar Gunti Ulmani – esat jūs?

Jā. Tas man ir atgādinājums, ka prezidenti brauc uz vietām, kur ir pilsoņi, pie kuriem braukt. Toreiz Latvijas prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Lietuvas prezidentu Nīcā. 1993. gads. Man bija nepilni četri gadi. Pat īsti nezinu, kā prezidents nonāca līdz vectēva Jāņa Valda Vītola saimniecībai Vecvismini, Rucavas pagastā, bet es esot bijusi ļoti aktīva saimniecības izrādītāja. Tā man atstāstīja. Pati notikumu atceros visai miglaini. Toreiz vectēvam bija daudz piena govju. Man tagad ir gaļas liellopi.

Septiņu gadu laikā SIA Liellopu izsoļu nams 38 reizes palielinājis pārdoto gaļas liellopu skaitu; plāno vaislas lopu izsoles, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Fotogrāfijas skaties raksta galerijā!

«Līkne ir augšupejoša. Ja pagājušajā gadā pārdevām 15 tūkst., tad šogad plānojam realizēt 17 tūkst. lopu,» stāsta Liellopu izsoļu nama vadītājs Kaspars Ādams. Kopumā Liellopu izsoļu nams apvieno 2500 saimniecības, izsoles maksimālā ietilpība ir maksimums 1000 liellopi vienā izsolē.

Sākums bija pirms septiņiem gadiem, kad tika rīkotas pirmās izsoles. Toreiz bijusi dilemma, kā attīstīt saimniecību un vecāki K. Ādamam iedevuši fermu, sakot – mēģini saimniekot pats. Esot nozarē no bērnības un saimniekojot kopā ar vecākiem, kas vieni no pirmajiem Latvijā sāka audzēt gaļas liellopus, bija redzami visi plusi un mīnusi. Pirmajās izsolēs vidēji pārdoti 50 liellopi, pēc tam 150, kas jau šķitis daudz. Pamazām paplašināta ferma, uzbūvējot papildus telpas lopu izmitināšanai. Pašlaik sasniegti griesti – 1000 liellopi vienā izsolē un, kā atzīst K. Ādams, fiziski un morāli to ir grūti izturēt, jo pāris dienu laikā dzīvnieki ir gan jāsaved, gan jānoformē dokumenti, gan jāizsola un jāeksportē. Izaugsme ir acīmredzama, bet tālāko attīstību K. Ādams redz jaunā projektā.

Pasaulē pieaugot pieprasījumam pēc liellopu gaļas, arī Latvijā parādās labas nākotnes izredzes gan dzīvu liellopu, gan gaļas eksportam, turklāt pastāv arī iepirkuma cenu pieauguma tendence, pēc jaunāko datu analīzes aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta pārstāvji.

Kā liecina ZM dati, pērn Latvijā jūtami pieaugusi tirdzniecība ar kaušanai paredzētiem liellopiem. Ja 2014.gada 11 mēnešos tika eksportēti 6060 liellopi, pērn attiecīgajā laika posmā - 7017 liellopi. Tāpat augusi arī kopējā eksporta vērtība - no 3,50 miljoniem eiro 2014.gadā līdz 4,47 miljoniem pērn.

Visvairāk - 84% - dzīvu liellopu eksportēts uz Poliju, bet 16% - uz Lietuvu.

Tāpat ZM dati liecina, ka pagājušā gada 11 mēnešos no Latvijas eksportētas 8400 tonnas liellopu gaļas, kamēr 2014.gadā attiecīgajā laika posmā - 9000 tonnas gaļas. Lai gan izvestās gaļas apjoms bijis nedaudz mazāks, toties augusi tās cena - no 20,5 miljoniem eiro kopējās eksporta vērtības 2014.gadā līdz 21,4 miljoniem eiro pērn.

Latvijas liellopu gaļas tirgū joprojām lielākā produkcijas daļa ir ar nezināmu izcelsmi, kas skaidrojams ar importētās gaļas pārmarķēšanu vietējās lopu kautuvēs. Līdz ar to racionālākā iespēja šī biznesa sakārtošanā ir grozījumi normatīvajā regulējumā, ļaujot zemnieku pārstāvjiem piedalīties gaļas marķēšanas procesā.

Tā pēc nedēļas nogalē notikušās Gaļas liellopu audzētāju biedrības sanāksmes aģentūrai LETA atzina biedrības vadītājs un zemnieku saimniecības Valti līdzīpašnieks Rihards Valtenbergs.

Saistībā ar Valsts ieņēmumu dienestā (VID) notiekošo tīrīšanu gaļas liellopu audzētāji cer, ka arī VID pievērsīsies kontrolēm liellopu gaļas nozarē, konkrēti, kautuvēm. Tas ļautu beidzot izskaust milzīgo pelēko zonu gaļas tirgū.

«Mūsu zemnieki nodod kautuvei tikai 300 buļļus gadā, bet tirdzniecībā pilns ar liellopu gaļu. Jautājums, kas tā par gaļu, kuru kautuves marķē kā vietējo,» retoriski vaicāja Valtenbergs.

Viņš arī norādīja, ka biedrība ar Zemnieku saeimas starpniecību virzīs grozījumus normatīvajā regulējumā, kas, līdzīgi kā Lietuvā, ļautu zemnieku pārstāvjiem ierasties kautuvēs bez brīdinājuma un piedalīties gaļas marķēšanas procesā.

Gaļas liellopu audzētājiem laika apstākļu dēļ šī sezona bijusi pārbaudījumiem pilna, aģentūrai LETA atzina biedrības «Zemnieku saeima» pārstāve Līva Norkārkle.

«Gaļas liellopu audzētājiem šī sezona bija pārbaudījumiem pilna, jo pavasarī bija pārāk sauss un zāle neauga, savukārt laikā, kad bija jāgādā lopbarība ziemai, bija pārāk lietains un neizdevās savākt kvalitatīvu lopbarību,» sacīja Norkārkle, atgādinot, ka lielākoties gaļas liellopi tiek audzēti pēc bioloģiskās lauksaimniecības metodēm.

Norkārkle piebilda, ka gaļas liellopu audzēšanas saimniecības arvien vairāk pievēršas augkopībai - proteīnaugu audzēšanai liellopu nobarošanai, kas ir iepriecinošs fakts.

Pēc viņas teiktā, pēdējo gadu laikā gaļas liellopu nozare ir piedzīvojusi izaugsmi. Tas ir saistīts ar piena krīzi, kamdēļ piensaimnieki pārgāja uz gaļas liellopu audzēšanu, kā arī gaļas liellopu audzēšanai piemēroto platību apgūšanu.

Kopējais liellopu skaits Latvijā tuvākajos gados būtiski nepieaugs salīdzinājumā ar esošo skaitu, aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Gaļas un piena šķirņu liellopu audzētāju asociācijas valdes loceklis Mārtiņš Vāgners.

«Liellopu skaits nepieaugs. Varbūt mainīsies tendences - mazināsies piena liellopu īpatsvars un palielināsies gaļas liellopu īpatsvars, bet kopējais piena un gaļas liellopu apmērs, es domāju, nemainīsies,» sacīja Vāgners.

Viņš atzina, ka patlaban piena lopkopjiem ir tendence likvidēt govis, lai nodrošinātos pret risku nepārziemot lopbarības trūkuma dēļ. Taču tuvākajos gados situācija nozarē, visticamāk, uzlabosies un liellopu skaits atkal pieaugs, atgriežoties 2016.gada līmenī. «Daudzi zemnieki saprot, ka pēc sliktiem gadiem, seko atkal labs gads. Ja divus gadus zemnieki bija »nospiesti« uz ceļiem, tad ir cerības, ka nākamie divi gadi būs pozitīvāki. Tomēr tas negarantē dzīvnieku skaita pieaugumu. Dzīvnieku skaits atjaunosies pēc krituma, atgriežoties iepriekšējo gadu līmenī, bet nedomāju, ka tas to pārsniegs,» prognozēja Vāgners.

Luminor banka piešķīrusi vienu miljonu eiro bioloģiskajai šķirnes gaļas liellopu audzēšanas saimniecībai SIA Rukši liellopu barības novietņu būvniecībai un ceha pārbūvei.

Ar saņemto finansējumu SIA Rukši, kas galvenokārt nodarbojas ar gaļas liellopu šķirņu audzēšanu, veiks pārstrādes rūpniecības pārbūvi, tajā izveidojot kautuvi un gaļas pārstrādes cehu.

Vienlaikus aizdevums palīdzēs pabeigt liellopu barības novietnes būvniecību 2000 kvadrātmetru platībā. Atlikusī summa tiks izmantota uzņēmuma darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.

SIA Rukši ganāmpulku veido 750 liellopi, no kuriem 250 ir zīdītājgovis un septini vaislas buļļi, savukārt pārējo ganāmpulku sastāda dažāda vecuma un dzimuma jaunlopi, kas paredzēti nobarošanai vai pēcnācēju radīšanai. Uzņēmums ieguvis šķirnes saimniecības statusu un tajā tiek iegūti augstvērtīgi Herefordas tīršķirnes liellopi. Papildu liellopu audzēšanai un to gaļas tirdzniecībai liellopu gaļas patērētājiem, SIA Rukši apsaimnieko arī 700 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes, bet 2016. gadā saņēma bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu.

Lai iepazītos ar teju 200 dāmām baltos, sprogainos kažociņos, jāmēro pāris kilometri pa ganībām, pa ceļam uzzinot, ka nevis no vilkiem ir jābaidās, bet garnadžiem, kas pārvietojas uz divām kājām.

Jādara tas, kas pašiem patīk, tad arī viss izdosies, uzskata bioloģiskās zemnieku saimniecības Dīķīši vadītāja Inese Koroševska, kura Ozolmuižas pagastā nodarbojas ar aitkopību. Lielākais gandarījums viņai ir tad, kad aitas ir palaistas ganos. «Tad lopiņi ir priecīgi un prieks arī mums pašiem,» viņa smej. Saimniecības īpašnieks ir Francis Kipurs ar dzīvesbiedri Viktoriju, kuri pērn nosvinēja Zelta kāzu jubileju, bet lielākie strādātāji ir viņu meita Inese un znots Valdis Koroševski, čakli palīdz arī mazbērni Līvija un Jānis. Šogad saimniecībai tika piešķirts Rēzeknes novada gada ģimenes uzņēmuma statuss. Bērni ir audzināti tā, ka saprot, ka nekas no gaisa nenokritīs, ir jāstrādā un viss jādara pašiem, uzsver I. Koroševska.

Lai veiktu govju fermas rekonstrukciju un iegādātos nepieciešamās iekārtas, Luminor banka zemnieku saimniecībai Nogales piešķīrusi finansējumu vairāk nekā 2,5 miljonu eiro apmērā.

Kuldīgas novada Kabiles pagasta zemnieku saimniecība nodarbojas ar piena lopkopību un graudkopību.

Par bankas piešķirto finansējumu plānots rekonstruēt veco liellopu novietni, uzbūvēt mēslu krātuves, iegādāties govju slaukšanas robotus, automātisko barošanas sistēmu, u.c. nepieciešamo aprīkojumu fermas uzturēšanai.

“Saimniecības attīstība notikusi vairākos posmos, piemēram, bija laiks, kad vairāk līdzekļu ieguldījām zemes iegādē. Kad zemes platības bija palielinātas, sākām pievērsties piena lopkopības jaudu palielināšanai. Mūsu konsultants Leveria sniedza atbalstu finanšu plānu sagatavošanā, savukārt bankas aizdevums mums palīdzēs iegādāties daudz mūsdienīgāku aprīkojumu govju novietnēm, padarot saimniecības darbību efektīvāku un konkurētspējīgāku, kā arī atvieglos saimniecības darbinieku ikdienu,” stāsta Ainars Guštilo, zemnieku saimniecības Nogales īpašnieks.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pamatojoties uz veikto pārbaužu datiem, uzskata, ka izskanējušais apgalvojums par to, ka 90% tirdzniecībā esošās liellopu gaļas ir nezināmas izcelsmes jeb kontrabandas gaļa, ir nepamatots un maldina patērētājus, kā arī grauj ražotāju un tirgotāju prestižu, informē PVD.

Dienesta inspektori, pārbaudot tirdzniecības vietas, pievērš uzmanību pārtikas preču, t.sk. gaļas izsekojamībai: kas ir izcelsmes valsts, vai tas ir norādīts marķējumā un pavaddokumentos. Dokumentu izsekojamība liecina, ka liellopi ir kauti atzītās kautuvēs, kur katram dzīvniekam ar konkrētu identifikācijas numuru tiek piešķirts kaušanas kārtas numurs; katram liemenim tiek uzlikts veselības marķējums un gan liemeņiem, gan sadalītai, gan maltai gaļai pastāv īpašais liellopu gaļas marķējums.

2013.gadā dienesta inspektori ir pārbaudījuši 8685 tirdzniecības uzņēmumus: noliktavas, veikalus, tirgus un citas tirdzniecības vietas. Pastiprinātas pārbaudes veiktas gan ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumos, gan svētku un brīvdienu laikā. Pārkāpumi liellopu gaļas marķējumā un izsekojamībā konstatēti tikai atsevišķos gadījumos, derīguma termiņa norādēs. Tāpat pēdējo gadu laikā dienests nav saņēmis patērētāju sūdzības par iespējamiem pārkāpumiem liellopu gaļas tirdzniecībā, norāda PVD.

Biedrība Zemnieku saeima šodien izplatītā paziņojumā norāda, ka gaļas liellopu nozare Latvijā nav pietiekami attīstījusies un esošās saimniecības vēl nav pietiekami ekonomiski nostabilizējušās, daudzām no saimniecībām ir lielas kredītsaistības, kā rezultātā nozarei katrs atbalsts ir ļoti svarīgs.

Ņemot vērā izskanējušo informāciju par iespējamo Brīvprātīgi saistītā atbalsta (turpmāk – BSA) likmes samazināšanu par gaļas liellopiem 2017. gadā, biedrība Zemnieku saeima kategoriski iebilst pret paredzēto atbalsta samazināšanu par 30% šogad un iespējamo iesaldēšanu turpmākajos gados. Biedrība aicina Zemkopības ministriju izvērtēt organizācijas izstrādātos priekšlikumus gaļas liellopu nozares atbalstam.

Primāri organizācija aicina saglabāt BSA esošajā līmenī, jo gaļas liellopu nozare tikai šobrīd Latvijā sāk attīstīties un pozitīvu rezultātu sasniegšanai un stabilas ilgtspējīgas sistēmas izveidošanai, atbalsts ir ļoti nozīmīgs. Saimnieki, kuri uzsākuši gaļas liellopu audzēšanu, ir rēķinājušies ar solīto atbalstu, tādēļ ļoti negatīvs signāls ir mainīt spēles noteikumus «pusceļā».

Liepājā radītais koncepts gaļas cienītājiem “Divi Naži” paplašinājis savu sniegto pakalpojumu klāstu, izveidojot internetveikalu un nodrošinot produkcijas piegādi visā Latvijā.

Zīmols “Divi Naži” ir pirmais gaļas pārstrādes uzņēmums, kas piedāvā liellopa gaļu, cūkas gaļu (ar zaļās karotītes simbolu) un jēra gaļu. “Divi Naži” paši veic gaļas sadali un ražo arī dažādus pusfabrikātus.

Liepājnieki izveido jaunu konceptu Divi naži 

Šonedēļ Liepājas Pētertirgus paviljonā darbu uzsāks jauns konceptstends "Divi naži", kurā varēs...

“Nepilnu gadu mums ir pašiem savs ganāmpulks Rucavā, kur pēc mūsu norādījumiem un prasībām tiek audzēti Šarolē šķirnes liellopi. Pārējo produkciju iegādājamies no vietējām saimniecībām Latvijā. Mēs sadarbojamies ar saimniecībām, kuras ieklausās mūsu prasībās par dzīvnieku audzēšanu un kuras kā prioritāti izvirza produkta kvalitāti,” pastāsta uzņēmuma “Divi Naži” līdzīpašnieks Elviss Sproģis.

“Pasūtot produkciju internetveikalā, izvēlētie produkti tiks iepakoti vakuumā, pēc tam tos ievietos aukstuma kastē, kurā papildus tiks pievienoti aukstuma elementi. Šādā veidā varēsim nodrošināt kvalitāti mūsu produkcijai. Būtībā šāds biznesa attīstības solis ir veiksmīgi pārņemta ārvalstu prakse, jo daudzviet pasaulē šāds pakalpojums jau tiek sniegts. Vēlamies arī Latvijas tirgū ienest jaunas vēsmas,” ar biznesa attīstības ieceri iepazīstina E.Sproģis.

Šāds solis pieņemts, reaģējot uz arvien pieaugošo pieprasījumu no klientiem ārpus Liepājas teritorijas. “Lēmums par internetveikala izveidi ir pārdomāts, ilgi lolots, un šobrīd ir piemērotākais brīdis, lai ideja kļūtu par realitāti. Mēs strādājam, lai “Divu Nažu” produkcija kļūtu vēl plašāk pieejama,” papildina šefpavārs un uzņēmuma līdzīpašnieks Dāvis Veilands.

Produkcijas piegādi visā Latvijā piecerēts nodrošināt sadarbībā ar DPD kurjeru.

““Divi Naži” ir Liepājas biznesa inkubatora komersants. Ja man uzņēmums ir jāraksturo vienā vārdā, tas noteikti ir vārds - kvalitāte. Komanda strādā kvalitātes zīmē, kas ietverta ikkatrā komersanta darbībā un ar to es domāju, ka tas nav tikai skaists mērķis uz papīra, tā ir kvalitāte sadarbībā, komunikācijā, uzņēmējdarbības izpratnē un izpildē,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Liepājas biznesa inkubatora vadītāja Vita Liepiņa.

“Divi Naži” idejas autori un īpašnieki ir šefpavārs Dāvis Veilands un pavārs/miesnieks Elviss Sproģis. Uzņēmums pastāv kopš 2019. gada nogales.

E.Sproģis pavāra kvalifikāciju ir ieguvis Latvijā, bet pēc tam zināšanas papildinājis Anglijā un ieguvis miesnieka aroda kvalifikāciju, savukārt Beļģijā vairāku mēnešu garumā papildinājis zināšanas pie viena no Eiropā izcilākā miesnieka Hendrika Dīrendonka (Hendrik Dierendonck). Savukārt Dāvis Veilands Liepājā ir labi zināms šefpavārs, kurš pavāra kvalifikāciju ir ieguvis Latvijā, bet pēc tam strādājis labākajos Liepājas restorānos.

Turpinot pieaugt lauku saimniecību vidējam lielumam, ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits Latvijā ir samazinājies par 3,3 tūkstošiem no 83,4 tūkstošiem 2010.gadā līdz 80,1 tūkstotim 2013.gadā jeb par 4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2013.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

2013.gadā lauku saimniecību vidējais lielums bija 36,9 ha jeb par 2,4 ha vairāk nekā 2010.gadā. Izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība vidēji vienā saimniecībā bija 21,8 ha jeb par 0,3 ha vairāk nekā 2010.gadā. Palielinājās arī aramzeme un kopējā sējumu platība vidēji vienā saimniecībā.

Lauksaimniecības dzīvnieku skaits vidēji vienā lauku saimniecībā turpina pieaugt. 2013.gada 1.jūlijā vidēji vienā dzīvnieku audzētāju saimniecībā bija 14 liellopi, no tiem 7 slaucamās govis, kā arī 29 cūkas, 25 aitas un 6 kazas. Salīdzinoši 2010.gadā vienā saimniecībā audzēja 11 liellopus, no tiem 6 slaucamās govis, un 21 cūku, 22 aitas un 6 kazas.

Grasbergu saimniecībā Zilūži Bērzaines pagastā palielina piena un piena produktu ražošanu

Z/s Zilūži saimnieks Jānis Grasbergs ir moderns lauksaimnieks un šajā nozarē saredz labu perspektīvu. Investīcijas saimniecībā jau sasniegušas vairākus miljonus eiro.

Fotoattēlus skatīt raksta galerijā!

Saimniecība darbojas četrās nozarēs – piena lopkopības, augkopības, piena pārstrādes un tirdzniecības. Saimniecībā ir 200 slaucamās govis, kopā 400 liellopi. Dienā tiek iegūtas septiņas tonnas piena, no kā 3 tonnas pārstrādā pašu piena pārstrādes uzņēmumā, iegūstot biezpienu, krējumu, sviestu un saldējumu. Pārējais piens tiek realizēts kooperatīvam Piena Loģistika.

Piena pārstrādes un tirdzniecības nozares viena otru labi papildina. Saimniecībai ir savs autoveikalu tīkls, caur kuru tiek realizēta saražotā produkcija. Pārstrādi J. Grasbergi uzsāka 2013. gadā.

Finanšu tirgū izvēlēties tādus ieguldījumus, kuriem vērtības pieauguma ziņā vajadzētu klāties labāk, ne vienmēr ir tas pats pateicīgākais darbs.

Turklāt bieži vien tiek ironizēts, ka profesionāļu darbu šajā ziņā vismaz īsākos termiņos var salīdzināt ar šautriņu mešanu, ko tikpat labi var darīt arī kāds mērkaķis. Proti, ja tam tiek iedotas šautriņas, kuras tiek attiecīgi mestas uz akciju saraksta pusi (ieguldījumu portfelis tad tiek izvēlēts no tām kompāniju akcijām, kuru vārdam ir trāpīts), tad šī portfeļa guvums var nebūt sliktāks par to, ko klientiem nodrošinās tirgus profesionālis, kad tas, ņemot vērā visas savas zināšanas uz konkrēto brīdi, izvēlēsies konkrētas akcijas, kurām investoru tad it kā vajadzētu aplaimot ar lielākiem guvumiem.

Jau ziņots, ka šajos gadījumos tiek citēts Prinstonas Universitātes pasniedzēja Bērtona Malkiela darbs "A Random Walk Down Wall Street", kurā viņš izvirzīja hipotēzi, ka nejauši izvēlētu akciju portfelis var būt tikpat veiksmīgs/neveiksmīgs kā labi apmaksātu tirgus profesionāļu darbs. Šis darbs iemantojis lielu popularitāti, jo tam pamatā bija visai interesants pētījums un galu galā nebūt nevar apgalvot, ka šī hipotēze būtu pilnīgi greiza. Rezultātā arī šobrīd puspajokam tiek veikti līdzīgi eksperimenti, kas bieži atklāj, ka "mērkaķošanās" rezultātā, piemēram, ar tām pašām šautriņām patiešām var izveidot visai cienīgu ieguldījumu portfeli, kas pārspēj dažādu tirgus "guru" veikumu.

Politiķu uzdevums ir būt zinošiem, saprātīgiem un tālredzīgiem, vienlaikus izspēlējot visus iespējamos nākotnes scenārijus un izrēķinot, kas katrā konkrētā situācijā ir ekonomiski izdevīgāk Latvijai, nevis jebkur citviet Eiropā dzīvojošajiem, piemēram, ko iegūsim un zaudēsim, ieviešot konkrēto prasību un vienlaikus arī - kāds būs sods, to neieviešot.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zemkopības ministrs Didzis Šmits. Viņaprāt, Zaļā kursa reliģiju mainīt nav mūsu spēkos, tāpēc jādomā par to, kā pielāgosimies un kā pierādīsim savu darbību atbilstību šai reliģijai, jo īpaši, ja Latvijā samazinās iedzīvotāju skaits, tātad arvien mazāka kļūst cilvēka ietekme un galu galā mazāk kļūst arī govju, kuras dažādos pētījumos tiek vainotas par aptuveni 40% siltumnīcu emisiju gāzu izdalīšanu.

Kāda ir pašreizējā situācija?

Visas sfēras — lauksaimniecību, mežsaimniecību, kūdras ieguvi, kā arī šo nozaru produkcijas ražošanu un pārstrādi - ietekmē ES Zaļais kurss un klimata politika, rezultātā pašlaik ir vairāk jādomā, kā nosargāt visu esošo, nevis par to, kā kaut ko vairāk attīstīt. Situāciju vēl jo vairāk sarežģī fakts, ka CO2 izmešu piesaiste ir pretrunā ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Tikai viens situāciju raksturojošs piemērs — Latvijā ir daudz pāraugušu mežaudžu, kuras būtībā nevis piesaista CO2, bet gan to emitē. Lai panāktu, ka šajās teritorijās mežs piesaista CO2, būtu jānocērt šie pāraugušie meži un to vietā jāiestāda jaunaudzes.

Turcijas tirgus varētu būt gatavs plašākam lauksaimnieciskās produkcijas noietam no Latvijas, īpaši ņemot vērā pašreizējo situāciju ar eksporta krasu samazināšanos uz Krieviju, tikšanās laikā ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu norādījusi Turcijas vēstniece Latvijā Šerife Serapa Ozdžoškuna (Şerife Serap Özcoşkun), informē Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte.

J. Dūklavs sarunā ar vēstnieci uzsvēra, ka nepieciešams veicināt abu valstu tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem. Sadarbības sekmēšanu varētu stiprināt sadarbības protokola parakstīšana abu valstu lauksaimniecības ministriju starpā par tehnisko, zinātnisko un ekonomisko sadarbību lauksaimniecībā.

Pēdējo trīs gadu laikā bija vērojams straujš Latvijas produktu eksporta vērtības uz Turciju kritums. Salīdzinot ar 2012.gada Latvijas eksporta vērtību, 2013.gadā tā samazinājusies par 72,3%, savukārt importa vērtība palielinājusies par 15,8%. Lai arī 2014.gada pirmajā pusē Latvijas un Turcijas tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojusies, tā vēl aizvien saglabājas negatīva.

Latviešiem trūkst patriotisma par pašmāju pārtikas ražotāju produkciju, bet vēl mazāk tā ir mūsu mazumtirgotājiem

Turies pie sarkanbaltsarkanās karotītes! Tā, pārfrāzējot nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas kampaņas saukli, varētu mudināt iedzīvotājus Lieldienu galdam izvēlēties vietējos produktus. Ņemot vērā citzemju pārtikas produktu ievērojamo patēriņu, «vidējam pircējam» uzklāt svētku galdu tikai ar pašmāju produktiem būtu zināms izaicinājums. Vienlaikus – arī iespēja demonstrēt lojalitāti pašmāju lauksaimniecības produkcijai un mūsu zemē tapušiem produktiem. Pircējiem tā būtu arī izdevība pārvērtēt iepirkšanās paradumus. Varbūt dienišķā maize vai olas krāsošanai un ripināšanai nav jāmeklē lielveikala bezpersoniskajās aukstuma vitrīnās, bet gan tiešās pirkšanas pulciņā vai pat bioloģiskā zemnieka sētā.

Cīnoties pret klimata pārmaiņām un biodaudzveidības zudumu, Eiropas Parlaments (EP) pieņēmis jaunu likumu, kas prasa uzņēmumiem nodrošināt, ka Eiropas Savienībā (ES) pārdotie produkti nav saistīti ar atmežošanu un meža degradāciju, informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Lai gan neviena valsts vai prece netiks aizliegta, uzņēmumiem būs atļauts produktus ES pārdot tikai tad, ja attiecīgo produktu piegādātājs pēc 2020.gada 31.decembra būs izdevis tā saukto pienācīgas pārbaudes paziņojumu, kurā apstiprināts, ka produkts nav iegūts no atmežotas zemes un nav izraisījis meža degradāciju, tostarp neaizstājamu pirmatnējo mežu degradāciju.

Turklāt EP prasa uzņēmumiem pārliecināties, ka šie produkti atbilst attiecīgajiem ražotājvalsts tiesību aktiem un ka ievērotas cilvēktiesības un skarto pirmiedzīvotāju tiesības.

Jaunais likums attiecas uz tādām precēm kā liellopi, kakao, kafija, palmu eļļa, soja un koksne. Tas attiecas arī uz produktiem, kas satur šīs preces, kas ir ražoti no dzīvniekiem, kuri baroti ar šīm precēm, kā arī tādiem produktiem, kas ir izgatavoti no šīm precēm, piemēram, āda, šokolāde un mēbeles, kā paredzēts sākotnējā Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumā. Sarunu gaitā deputāti vienojās tiesību akta darbības jomā iekļaut arī kaučuku, kokogles, iespiestus papīra izstrādājumus un vairākus palmu eļļas atvasinājumus.

«Mums vienkārši trāpījās daži zirgi un Forevers teica, ka varētu tos nopirkt, ja tie tiks noformēti kā liellopu gaļa. Pēc uzņēmuma lūguma tas arī tika izdarīts. Heinors līdz tam principā nekad nepieņēma zirga gaļu un nav to darījis arī turpmāk. Vienkārši ar tiem sešiem zirgiem tagad trāpījām uz šo skandālu,» sacīja lopkautuves SIA Heinors īpašnieks Edgars Turcis.

Viņš arī piebilda, ka uzņēmums jau saņēmis PVD sastādīto administratīvo protokolu, taču soda apmērs vēl nav noteikts. Par to tikšot lemts nākamnedēļ, piebilda Turcis.

Tā kā gaļas pārstrādes uzņēmumi dažādu apsvērumu dēļ nevēlas pieņemt zirga gaļu no kautuvēm, šī gaļa vienkārši tiek noformēta kā liellopu gaļa un tā ir Latvijā vispārpieņemta prakse, atzina lopkautuves SIA Viļumene vadītāja un sertificēta vetārste Maija Vidomska.

«Gaļas cehs grib saņemt govs gaļu un to govs gaļu arī saņem. Patiesība ir tāda, ka lopkautuvēs nonāk veci zirgi, kas vairs nav derīgi darbam, piemēram, ar lauztām kājām. Savā ziņā tā ir zināma žēlsirdība pret dzīvnieku, jo neviens zemnieks arī ar vetārsta palīdzību nespēs tādu zirgu izārstēt. Visā Eiropā to dara, arī Latvijā padomju laikos masveidā nāca iekšā zirga gaļa no Latīņamerikas un tas īpaši netika afišēts. Apzināmies, ka tā ir zināma patērētāju maldināšana, tomēr dzīve ir dzīve,» sacīja kautuves vadītāja, norādot, ka gada laikā Viļumenē tiek nokauti astoņi zirgi.

SIA Gaļas pārstrādes uzņēmuma Nākotne pārdošanas apjoma griesti Latvijā gandrīz sasniegti; tuvākajos gados plāno attīstīt eksportu , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Gaļas pārstrādes uzņēmums Nākotne (GPU Nākotne) pēdējos trīs gados spējis audzēt apgrozījumu no 15,56 milj. eiro 2011. gadā līdz 22,11 milj. eiro 2013. gadā. DB un Lursoft veidotajā strauji augošu uzņēmumu – Gazeļu – sarakstā tā ierindojas 70. vietā. Šogad gan apgrozījums būs mazāks – 21,5 milj.eiro. Gaļas pārstrādes nozarē konkurence ir sīva. Latvijas iedzīvotāju zemā pirktspēja un skaita samazināšanās, politiskie notikumi, Krievijas tirgus aizvēršanās – tas viss saasina konkurenci kā vietējā, tā eksporta tirgū, stāsta GPU Nākotne valdes priekšsēdētājs Egils Immermanis.

Plānāki maciņi

Šveices uzņēmēji investē 1,8 miljonus eiro, lai no Baltijas valstīm varētu eksportēt līdz pat 200 tonnām izcilāko liellopu gaļas gabalu, aizstājot Dienvidamerikas dārgo importu ar lētāku, bet ekoloģiski tīrāku Baltijas piedāvājumu, stāsta SIA Baltic Vianco Trading vadītāja Alma Spangere.

Taujāta, kādēļ Šveices partneri ieinteresēti darboties tieši Latvijā, viņa atzina, ka Baltijā biznesu var veidot ekonomiski izdevīgāk un dabai draudzīgāk nekā citās valstīs. Ierodoties Latvijā pirms dažiem gadiem, Šveices kompānijas Vianco AG pārstāvji pārliecinājās, ka šeit ir plašas, neapsaimniekotas zālāju platības un iespējas attīstīt ekoloģisku, ekonomiski izdevīgu biznesu.

«Šveicē kaušanai paredzēto dzīvnieku imports aizliegts ar likumu, tādēļ izvēle bija par labu nobarotu liellopu iepirkšanai Baltijā, tad izlases gabalus pārdodot tālāk tirgū. Projekta mērķis ir aizvietot liellopu gaļas dārgāko gabalu - antrekota, filejas un muguras daļas filejas - importu no Dienvidamerikas ar šo gaļas gabalu importu no Baltijas valstīm,» sacīja Spangere.