Karu nevar uzvarēt ar ierēdņu sagatavotām instrukcijām, aizliegumiem un sodiem. Varai ir jāatjauno sabiedrības uzticēšanās, ir jāiesaista visi cīņā, lai ienaidnieku padzītu, – pauž ekonomikas doktors, SIA Latvijas Mobilais Telefons prezidents un valdes priekšsēdētājs, Vidzemes Augstskolas profesors Juris Binde.
Fragments no intervijas
Valdības rīkotajā diskusijā man patika jūsu tēze, ka nepieciešama strukturēta, sistemātiska pieeja krīzes pārvaldībā. Redzam, ka politikā tās trūkst. Biznesa pārstāvji visu laiku mudina balstīt politiskos lēmumus faktos, to vispusīgā izvērtējumā, prognozēs par iespējamām sekām. Nevar taču veselas nozares aizlaist postā, ieklausoties tikai epidemiologos un nevienā citā.
Pirmkārt, ir epidemioloģiskā situācija, ko varētu raksturot saslimstība, infekcijas agresivitāte, izplatīšanās ātrums, smago gadījumu skaits, mirstības īpatsvars u.tml. Otrkārt, ir ekonomiskā situācija, ko var raksturot makroekonomiskā līmenī ar iekšzemes kopproduktu, inflāciju, importa un eksporta attiecību. Tāpat arī vidējā līmeņa procesu izmaiņas, kas ir saistītas ar atsevišķu uzņēmumu, pat veselu nozaru slēgšanu un ar to saistītām dīkstāvēm, bezdarbu un pabalstiem. Un trešais aspekts ir sociālās sistēmas situācija, kas ir saistīta ar sabiedrības noskaņojumu par ekonomisko situāciju mikro līmenī, proti, saistībā ar atsevišķu personu un ģimeņu ienākumu samazināšanos – labklājības līmenis pasliktinās, tāpēc pieaug stress, emocionālais diskomforts. Tas, protams, būtiski ietekmē attieksmi pret valdības lēmumiem. Diemžēl šobrīd valdības reitings ir zemākais, kāds jebkad ir bijis, un tas mani kā Latvijas pilsoni absolūti neiepriecina. Tas nozīmē, ka ir kaut kas ļoti, ļoti nopietns noticis un kaut kas ļoti nopietns ir jādara, lai šādas disonanses nebūtu.
Šī brīža situāciju esat raksturojis kā karu.
Šobrīd tiešām ir karš. Ienaidnieks ir sīks, tas neizmanto konvencionālās kara metodes, ienaidnieka darbība vairāk tuvinās terorismam vai hibrīdkaram. Ir bijušas vairākas fāzes šajā karā. Pirmā – ienaidnieks ir šķērsojis robežu, ieņēmis atsevišķus atbalsta punktus, vispirms jau lielās pilsētas. Kāpēc tas tā notika? Jo sākotnējā fāzē plūsma pāri robežām absolūti netika kontrolēta vai tika ļoti minimāli kontrolēta.
Bija atrunas, ka Eiropā svēta ir brīvā pārvietošanās.
Jau šobrīd ir skaidri redzams, ka Eiropas institūciju norādījumi daudzos gadījumos ir kā vāji pīkstieni, kurus formas pēc izsaka, bet ko valstis lielākoties neņem vērā un koordinē savas darbības kopīgi tikai ļoti svarīgos jautājumos. Gan pārrobežu kustība, gan karantīnas prasības tiek noteiktas necentralizēti, šajos jautājumos Eiropas Komisija nodemonstrējusi savu mazspēju.
Ko varam darīt šādā situācijā?
Pirmām kārtām, kā jebkurā militārā operācijā ir jāveic izlūkošana un esošās situācijas analīze. It kā dati ir, bet, kā mēs redzam arī šobrīd, tā īsti ne uz vienu jautājumu nevar atbildēt. Piemēram, nevar atbildēt, kuras vietas ir tās, kur visvairāk notiek infekcijas pārnese. Jā, mums stāsta, ka ļoti bīstami ir frizieri un skaistumkopšanas saloni, Perevoščikova kungs pat nosauc kaut kādus ciparus par šīm ļoti bīstamajām vietām, bet vienlaicīgi viņš noklusē, cik tad ir saslimuši zobārsti.
Visu interviju lasiet 2.marta žurnālā "Dienas Bizness"!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
