Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvalde piemērojusi divus nodrošinājumus granulu ražotājam SIA “Kurzemes granulas”, ziņo “Lursoft” Klientu portfelis.

Abi nodrošinājumi reģistrēti 21. novembrī.

Viens no tiem ir aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai. Savukārt ar otru nodrošinājumu SIA “Kurzemes granulas” piemērots aizliegums reorganizācijai, likvidācijai, valdes locekļu un daļu īpašnieka izslēgšanas reģistrācijai komercreģistrā, atļaujot SIA "Kurzemes granulas" reģistrēt papildus dalībniekus un amatpersonas.

Šī ir pirmā reize, kad SIA "Kurzemes granulas" piemēroti nodrošinājumi.

SIA “Kurzemes granulas” Ventspils brīvostas teritorijā ražo granulas. Uzņēmuma apgrozījums 2018. gadā bija 8,664 miljoni eiro un tas strādāja ar 722 tūkstošu eiro peļņu. Tajā gadā SIA “Kurzemes granulas” nodarbināja 37 darbiniekus.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

No granulu ražotāja SIA «Kurzemes granulas» valdes locekļa amata atbrīvots Gatis Deksnis, un viņa vietā valdē iecelts viens no uzņēmuma patiesā labuma guvējiem Jānis Apsītis, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt valdes priekšsēdētājs Viesturs Grīnbergs un valdes loceklis Arnis Apsītis, kurš ir otrs SIA «Kurzemes granulas» patiesā labuma guvējs, pārapstiprināti līdzšinējos amatos.

Gatis Deksnis bija SIA «Kurzemes granulas» valdes loceklis kopš 2006.gada līdz šim, nostrādājot četrus pilnvaru periodus.

Jānis Apsītis arī iepriekš darbojies uzņēmumā - viņš bija SIA «Kurzemes granulas» valdes loceklis no 2003. līdz 2006.gadam.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 7.maijā.

SIA «Kurzemes granulas» Ventspils brīvostas teritorijā ražo granulas. Uzņēmuma apgrozījums 2016.gadā bija 7,101 miljons eiro, bet tas strādāja ar zaudējumiem 188 tūkstošu eiro apjomā. Uzņēmums tajā gadā nodarbināja 36 darbiniekus.

Neskatoties uz ārkārtas situāciju, Ventspils brīvostas teritorijā strādājošajam koksnes granulu ražotājam SIA "Kurzemes granulas" 2020.gada pirmajā ceturksnī izdevies palielināt ražošanas apjomus salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Lielākā daļa produkcijas tiek eksportēta, turklāt nozīmīgs produkcijas noieta tirgus aizvien ir Itālija.

2020.gada pirmajā ceturksnī SIA "Kurzemes granulas" saražotas 17 763 tonnas granulu, kas ir par 7,5% vairāk nekā 2019.gada pirmajos trīs mēnešos. Produkcijas realizācijas apjoms pirmajā ceturksnī sasniedzis 19 500 tonnu, kas ir par 15% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika posmā.

Uzņēmumā skaidro, ka ārkārtas situācijas ierobežojumi saistībā ar vīrusu Covid-19 tā darbību īpaši neietekmē. Arī martā, kad sākās lielākie ierobežojumi, ražošanas apjomu, ievērojot visas drošības prasības, izdevies saglabāt pagājušā gada līmenī. Daudz būtiskāk darbību ietekmē aizvadītā siltā ziema, kas attiecīgi koriģē pieprasījumu pēc kurināmā.

SIA "Kurzemes granulas" apgrozījums 2019.gadā bija 10,387 miljoni eiro, kas ir par 19,9% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt peļņa pieauga par 44,7% - līdz 1,045 miljoniem eiro. 2019. gadā saražots 69 985 tonnu kokskaidu granulu, kas ir par 5,6% vairāk nekā 2018. gadā. 2019. gadā 57% saražoto granulu bija industriālās granulas, bet 43% - "premium" kvalitātes granulas.

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes zinātnieki izstrādā kompleksu atlikumu pārstrādes tehnoloģiju, kas no kafija biezumiem ļauj izgatavot dažādus produktus, tajā skaitā granulas notekūdeņu attīrīšanai.

Ik gadu tirdzniecībā Latvijā nonāk vairāk nekā seši miljoni kilogramu kafijas. «No kafija biezumiem varam iegūt ēteriskās eļļas, dažādas organiskās vielas, kafijas atlikumus varam gan granulēt, gan pirolizēt, gan iestrādāt polimērkompozītos,» norāda RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētnieks Andrejs Šiškins, uzsverot, ka kafijas biezumi ir izejvielas, nevis atkritumi.

Turklāt tos izmantojot lietderīgi, nevis noglabājot atkritumu poligonā kopā ar citiem organiskajiem atkritumiem, samazinās kaitējums videi. Sadarbībā ar kompāniju «Koffeco» jau radītas kafijas briketes apkurei, par kurām interesi izrādījis degvielas uzpildes staciju tīkls «Cirkle K Latvia».

Par granulu ražotāja SIA «Kurzemes granulas» vienīgo īpašnieku kļuvis kokmateriālu ražotājs SIA «Kurekss», kam līdz šim piederēja 33% uzņēmuma kapitāla daļu, ziņo «Lursoft» Klientu Portfelis.

SIA «Kurekss» bijis granulu ražotāja dalībnieks ar 33% kapitāldaļu kopš SIA «Kurzemes granulas» izveides 2003.gadā.

Līdz šim pārējie 33% no SIA «Kurzemes granulas» pamatkapitāla piederēja SIA «Baltic Biomax», 13% daļu īpašnieks bija SIA «AOB», 8% daļu pieder uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Viesturam Grīnbergam, bet pa 6,5% daļu katrai pieder Ilzei Kalniņai un Baibai Pumpurai.

Izmaiņas uzņēmuma dalībnieku reģistra nodalījumā ierakstītas komercreģistrā 4.aprīlī.

Ventspils novada kokmateriālu ražotājs SIA «Kurekss» dibināts 1995.gadā, un tas vienādās daļās (pa 50% katram) pieder uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Jānim Apsītim un valdes loceklim Arnim Apsītim. 2016.gadā SIA «Kurekss» apgrozījums bija 47,340 miljoni eiro un tā peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 1,178 miljoni eiro. Tas nodarbināja 200 darbiniekus.

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Jelgavas novada Vilces pagastā satiksmei atklāts 350 metru garš ceļa posms, ko intensīvi izmanto smagās automašīnas, ar jaunu eksperimentālu ceļa pārklājumu – kur bitumena modificēšanā izmantotas no nolietotām riepām izgatavotas gumijas granulas.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki prognozē, ka šāds ceļa segums kalpos 2 līdz 5 gadus ilgāk, nekā asfaltbetons, kur izmanto nemodificētu bitumenu. Gumijas granulas, kā bitumena modifikators, ir konkurētspējīgs ar pašlaik izmantoto SBS (stirols-butadiēns-stirols), kā arī jaunā tipa asfaltbetons būs noturīgāks pret noguruma plaisu un risu veidošanos un ir atbilstošāks Latvijas laikapstākļiem.

Gumijas granulas no sasmalcinātām riepām tika pievienotas bitumam “Igates” bāzē Glūdā, izmantojot speciālu iekārtu modificēta bitumena ražošanai. Pie izmantotās “receptes” gandrīz pusgada garumā cītīgi strādāja RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes (BIF) Ceļu un tiltu katedras un RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Polimēru materiālu tehnoloģiju katedras zinātnieki. Vilces asfalta rūpnīcā modificētā bituma masa, pievienojot siltā asfalta piedevu, tika izmantota asfalta ražošanai.

Attīstot augstas kvalitātes plastmasa granulu ražošanu, savu darbību paplašinājusi vienīgā PET pudeļu pārstrādes rūpnīca Latvijā un lielākā rūpnīca Baltijā - AS «PET Baltija», informē uzņēmums.

Līdzās jau esošajām ražotnēm, sagaidot rūpnīcas 15. gadskārtu, durvis vērusi jauna PET granulu ražotne. Ražotnē tiek gatavotas augstvērtīgas PET granulas, kas izmantojamas arī pārtikas iepakojuma izgatavošanai.

«PET Baltija» jaunā ražotne, kas atrodas Jelgavā, Aviācijas ielā 18G, darbību uzsāka februārī. Līdz ar jaunās ražotnes darbības uzsākšanu «PET Baltija» PET granulu ražošanas jauda pieaugusi par 50%, ļaujot diennaktī saražot vidēji 20 tonnas augstas kvalitātes produkcijas.

«Jaunās ražotnes izveide ir nozīmīgs solis »PET Baltija« rūpnīcas attīstībā, jo būtiski palielinās ražošanas kapacitāti. Mūsdienu modernās tehnoloģijas daļēji risina darbaspēka deficīta jautājumu un būtiski kāpina produktivitāti. Liela daļa darba šobrīd tiek paveikta automatizēti, nodarbinot mazāk darbinieku un sniedzot iespēju saņemt lielāku atalgojumu,» stāsta «PET Baltija» direktors Kaspars Fogelmanis.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Dobeles iecirknī saņemti iesniegumi no personām, kuras, vēloties iegādāties kokskaidu briketes vai granulas, kļuvušas par krāpnieku upuriem.

Valsts policija aicina iedzīvotājus rūpīgāk pārbaudīt sludinājumu portālos ievietoto informāciju un neveikt avansa maksājumus par preci, kuru nav redzējuši.

Ņemot vērā, ka pieaug koksnes kurināmā cena, ir saprotama vēlme pēc iespējas laicīgāk un lētāk iegādāties kokskaidu briketes vai granulas nākamajai apkures sezonai. Diemžēl, šo situāciju izmanto krāpnieki, kuri internetā izvieto sludinājumus un par izdevīgu cenu piedāvā iegādāties kokskaidu briketes vai granulas. Savstarpējā komunikācija notiek līdz brīdim, kad potenciālais klients veic avansa maksājumu par preces saņemšanu.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Dobeles iecirknī jūnijā sākts viens kriminālprocess par gadījumu, kad, atsaucoties sludinājumam interneta vietnē reklama.bb.lv, vīrietis veica 1240,36 eiro pārskaitījumu kādam uzņēmumam par kokskaidu granulu piegādi, tomēr līdz šim nav saņēmis ne pasūtīto preci, ne arī viņam atgriezta jau iemaksātā nauda.

Tallinā šonedēļ pabeigts pirmais gājēju ceļa posms, kura izbūvē izmantotas inovatīvas tehnoloģijas.

Ceļa asfalta segumā izmantoti pārstrādāti plastmasas atkritumi, un šis ir pirmais šāda veida ceļš ne vien Baltijā, bet visā Ziemeļu un Austrumeiropā.

Būvuzņēmuma «Verston Ehitus» izpilddirektors Veiko Veskimē (Veiko Veskimäe) uzsver: «Plastmasas atkritumu uzkrāšanās apkārtējā vidē ir globāla problēma, kurai risinājumus meklē visā pasaulē. Tāpēc plastmasas atkritumu izmantošana ceļu būvē ir gudrs risinājums, jo nenoārdāmā plastmasa un bitums, kas ir viens no svarīgākajiem asfaltbetona maisījuma komponentiem, tiek ražoti no vienas izejvielas – naftas.»

Tehnoloģiju ir izstrādājusi Skotijas kompānija «MacRebur», un tai pieder arī jaunā rūpnīca, kurā plastmasu pārstrādā granulās. Tālāk tās tiek pievienotas ceļa segumam, ļaujot samazināt bituma daudzumu asfaltā. Plastmasas atkritumu granulas augstā temperatūrā tiek izkausētas asfaltbetona maisījumā, nodrošinot, lai plastmasa izkustu vienmērīgi, neveidojot mikroplastmasu. Beidzoties asfalta kalpošanas termiņam, ceļa seguma materiāls var tikt pārstrādāts un atkārtoti izmantots ceļu būvē.

Lai palielinātu jaudas un efektivizētu ražošanu, otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmums SIA Nordic Plast plāno veikt aptuveni trīs miljonu eiro lielas investīcijas.

Lietotas polietilēna LDPE plēves un HDPE cietās plastmasas izstrādājumu pārstrādātājs SIA Nordic Plast ir ticis pāri grūtībām un sakārtojis iekšējos procesus. Uzņēmuma vadītājs Andris Trumars norāda, ka pagājušais gads uzņēmumam bija tāds kā reinkarnācijas gads pēc salīdzinoši neveiksmīgā 2016. gada. Problēmu pamatā bijis tas, ka kopš 2015. gada bijušas salīdzinoši augstas izejmateriālu cenas. Tas turpinājies un, līdz ar to nācies daudz eksperimentēt ar izejmateriāliem, lai varētu saražot atbilstošas kvalitātes produkciju. Viņš atzīst, ka ne visi eksperimenti bijuši veiksmīgi. Pagājušajā gadā palīdzējis tas, ka Ķīna slēdza savu tirgu atkritumu ievešanai, līdz ar to nokritās izejmateriālu cenas, radās lielākas iespējas variēt un saražot augstākas kvalitātes produkciju.

Ažiotāža un fizisko personu vēlme ar ievērojamu rezervi nodrošināties gaidāmajai apkures sezonai būtiski palielinājusi pieprasījumu pēc kokskaidu granulām, ko vietējie ražotāji nav gaidījuši, rezultātā pieaugušas kokskaidu granulu cenas ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet Eiropā.

Pēdējo 10 gadu laikā pasaulē pieprasījums pēc kokskaidu granulām ir pieaudzis apmēram četras reizes, jo fosilie energoresursi pakāpeniski tiek aizstāti ar atjaunojamajiem, tostarp siltuma un elektroenerģijas ražošanai tiek izmantota dedzināmā koksne – lielākoties kokskaidu granulas, arī kurināmā šķelda, briketes un malka. Latvija ir viena no lielākajām kokskaidu granulu ražotājvalstīm un eksportētājām.

Pēc Krievijas invāzijas Ukrainā mainījās akcenti un daudzas Eiropas valstis (lai nefinansētu iebrucējus) atteicās no Krievijas gāzes piegādēm vai arī Krievija vienkārši pārtrauca piegādes, to motivējot ar pircēju nenokārtotiem maksājumiem (prasot norēķinus veikt rubļos). Rezultātā daudzās valstīs energostacijas samazināja Krievijas dabasgāzes patēriņu vai to pilnībā pārtrauca, cenšoties iztrūkumu kompensēt ar gāzes piegādēm no citām valstīm, bet vairākus (diversificētas) energoresursu veidus izmantojošās stacijas palielināja dedzināmās koksnes patēriņu. Vienlaikus ir noteiktas sankcijas, kuras liedz iegādāties un importēt dedzināmo koksni no Krievijas un Baltkrievijas. Tādējādi rodas laba augsne ažiotāžai un enerģētiskas koksnes cenu līmeņa ne tikai noturēšanai, bet pat tā paaugstināšanai, jo īpaši, ja pavasarī, kad noslēdzās apkures sezona, granulu un brikešu cenas iepriekšējos gados piedzīvoja kritumu, kas atkal, tuvojoties apkures sezonai, rāpās augšup. Jāņem vērā, ka ne tikai Latvijā iedzīvotāji ir tikuši aicināti mainīt savu siltumapgādes izejvielu, uzstādot granulu katlus.

Latvijā trešdaļa riepu ir ārpus riepu apsaimniekošanas sistēmas un kontroles, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas sēdē 26.oktobrī aktualizēja "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Komentējot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Ekonomikas ministrijas (EM) pausto par nolietotu riepu apsaimniekošanu un pārstrādi, viņš uzsvēra, ka katru gadu Latvijā ieved vairāk par 20 000 tonnu, lai gan VARAM norādīja, ka, piemēram, pērn riepu radītais atkritumu apjoms ir bijis 16 000 tonnu, bet pārstrādātais apjoms ir 10 582 tonnas.

"Riepu apjoms, kas Latvijā uzkrājas ir daudz lielāks. EM to redz savā reģistrā, kamēr VARAM to neredz, jo ministrijas savā starpā nesarunājas. Turklāt abas ministrijas vienojas, ka reģistru izveidot nevar, kaut arī Centrālās statistikas pārvaldes reģistrā uzņēmēji savu riepu importa apjomu piereģistrē un pēc tā var redzēt riepu apjomu. Tā ir tāda dīvaina situācija," atzina Aizbalts.

Vides apsaimniekošanas uzņēmuma «Eco Baltia grupa» ietilpstošais uzņēmums «Eco Baltia vide» šogad plāno investēt vairāk nekā divus miljonus eiro mehānisko riepu pārstrādei rūpnieciskajā zonā Tukumā, pastāstīja «Eco Baltia vide» direktors Jānis Aizbalts.

Kā skaidroja Aizbalts, apzinoties Latvijā vēsturiski izveidotā nelegālā riepu uzkrājuma apjomu, kas ir vismaz 47 000 tonnas, un, lai Latvijā attīstītu riepu pārstrādes nozari un savāktās riepas būtu iespējams ilgtspējīgi pārstrādāt, «Eco Baltia vide» šogad plāno sākt mehānisko riepu pārstrādi rūpnieciskajā zonā Tukumā.

Aizbalts atzīmēja, ka patlaban turpinās darbs, lai saņemtu visus nepieciešamos saskaņojumus un atļaujas, lai pirmajā pusgadā varētu sākt uzstādīt iekārtas, kas riepas sasmalcinās pārslās vai pārstrādās granulās.

Viņš norādīja, ka «Eco Baltia vide» izmantotā tehnoloģija nākotnē ļaus mehāniski pārstrādāt līdz 8000 tonnām Latvijā savākto riepu, no kurām daļa tiks smalcināta un daļa pārstrādāta granulās, ražošanas procesā, veicot arī metāla un tekstila atdalīšanu no riepu gumijas. Tāpat viņš sacīja, ka sasmalcinātās riepas plānots nodot tālākai reģenerācijai, piemēram, rūpniecības un būvniecības uzņēmumam «Cemex», kur tās tiek izmantotas kā kurināmais enerģijas ieguvei. Savukārt saražotās granulas kalpos kā izejmateriāls jaunu produktu ražošanā - dažāda veida gumijas segumiem.

#Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA Clean R jau tuvākajā nākotnē plāno sākt plastmasas maisiņu un cietās plastmasas iepakojuma pārstrādi.

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA Clean R jau tuvākajā nākotnē plāno sākt plastmasas maisiņu un cietās plastmasas iepakojuma pārstrādi, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Plānojam izveidot plastmasas atkritumu pārstrādes rūpnīcu, kurā no polietilēna un polipropilēna izstrādājumiem, tostarp plastmasas maisiņiem, plēvēm un cietās plastmasas iepakojuma, kas nav PET, tos atšķirojot no pārējiem atkritumiem, tiks ražotas plastmasas granulas. Rūpnīcas plānotā jauda tiek prognozēta 10 tūkst. tonnu gadā un tā atradīsies Rīgā,» DB stāsta SIA Clean R valdes loceklis Guntars Levics. Viņš norāda, ka darbi projekta realizācijai jau ir uzsākti un, ja nebūs neparedzētu aizkavēšanos, pirmās pārstrādātās plastmasas kravas no rūpnīcas varētu izbraukt 2019. gadā.

Šovasar Sitas un Pededzes palienē ievākto zālāju biomasu sāks pārstrādāt granulās – startēs Latvijas Dabas fonda un partneru īstenotais projekts LIFE UpcyclingGrass, kurā ar inovatīvām tehnoloģijām ražos produktus no mazvērtīgā siena, salmiem, niedrēm.

Jaunie produkti – substrāts koku stādu audzēšanai, pakaiši dzīvniekiem, mēslojums dārziem - būs ar mazāku ietekmi uz klimatu nekā pašreiz tirgū esošie, turklāt biomasas ievākšana sekmēs dabisko zālāju atjaunošanu. Projekts LIFE UpcyclingGrass norisināsies līdz 2028. gadam un šajā laikā plānots jaunos produktus pilnvērtīgi laist tirgū.

“Apsaimniekojot īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, rodas daudz mazvērtīgā siena, jo, ievērojot visas dabas saglabāšanas prasības, notiek vēlā pļaušana, lai putni varētu mierīgi pavadīt ligzdošanas periodu. Tomēr siens tad jau ir kļuvis mazvērtīgs un nav izmatojams kā lopbarība. Par to, kā likt lietā šo biomasu, kura ir vērtīgs, bet neizmantots resurss, domāju jau vairākus gadus, un tagad kopā ar Latvijas Dabas fondu un partneriem sāksim granulu ražošanu, kas būs pamatā jauniem produktiem,” stāsta viens no projekta iniciatoriem Jurijs Prokofjevs, SIA Sita Nature Park īpašnieks.

Smagā metāla piesārņojums ūdenī ir problēma, ar ko cīnās daudzviet pasaulē. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes pētniece Inga Jurgelāne pēcdoktorantūras pētījumā attīsta granulas no kokskaidām, māliem un biomateriāla, ko izmanto arī mākslīgo kaulu izgatavošanā.

Pētījumi apliecina, ka granulām ir labas smago metālu absorbcijas īpašības; sadarbībā ar studentiem plānots turpināt tās pilnveidot.

Piekļuve tīram dzeramam ūdenim ir cilvēktiesības, atzīst ANO. Ūdens piesārņojums ir globāla problēma – industrializācija, klimata pārmaiņas, sabiedrības veselība, migrācija, iedzīvotāju skaita izmaiņas ietekmē tā kvalitāti, radot riskus cilvēku veselībai un videi. Ūdens attīrīšanai no smagajiem metāliem, piemēram, svina, kadmija un arsēna, izmanto vairākas metodes, absorbcijas process ir viens no efektīvākajiem un ekonomiski izdevīgākajiem, pauž RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece Inga Jurgelāne.

Siltumapgādes uzņēmumiem, kuru jauda ir 20 MW un vairāk, ir jāspēj pierādīt biomasas izcelsme, ilgtspēja, tās izsekojamība, pretējā gadījumā jāmaksā CO2 izmešu kvota.

Jau kopš 2023. gada 1. janvāra visai biomasai (šķelda, granulas, u.tml.), kas tiek izmantota siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanā Latvijā un arī visā Eiropā, jābūt iegūtai ilgtspējīgā ceļā un tas jāspēj dokumentāri apliecināt.

„Baltie plankumi sistēmā joprojām ir, un tie var radīt riskus tiem siltumenerģijas ražotājiem, kuru jauda ir 20 MW un vairāk, jo dokumentāri jāpierāda biomasas izcelsme, ilgtspēja gadījumā, kad auditori skrupulozi prasa ES direktīvas (RED II) nosacījumu izpildi,” situāciju skaidro Latvijas Biomasas asociācijas vadītājs Didzis Palejs.

Viņš norāda, ka Latvijai un lielai daļai ES valstu šīs ES direktīvas ieviešana 2022. gada nogalē bija nosacīts jaunums, kamēr daļai vadošo Rietumeiropas valstu biomasas ilgtspējas pierādīšanas princips nav nekas jauns, jo tas eksistē jau aptuveni 10 gadus. „Tie, kuri Latvijā iegūto kurināmo koksni (šķeldu, granulas, briketes un malku) piegādā patērētājiem Lielbritānijā, Dānijā, Nīderlandē, šādas direktīvas prasības jau iepriekš bija izpildījuši, jo šo valstu pircēji pieprasa norādīt piegādājamās biomasas izcelsmi, izsekojamību un ilgtspēju, kā arī tās ieguves procesā radīto CO2 izmešu apjomus,” tā D. Palejs.

Latvijā jau ilgstoši tiek runāts par aprites ekonomiku. Dabas resursi pasaulē izsīkst, turpretī atkritumu kalni tikai palielinās. Izskan pat tādiem apgalvojumi, ka Latvija lēnām kļūst par Eiropas atkritumu poligonu, jo nespējam tikt līdzi atkritumu pārstrādes tempiem citur Eiropā.

To savā ziņā apstiprina arī jaunākais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Latvijas Vides raksturlielumu pārskats, kurā skaidri norādīts, ka, palielinoties iedzīvotāju labklājībai, laikā no 2004.gada līdz 2016.gadam radīto atkritumu apjoms valstī audzis vairāk nekā divas reizes. Tas nozīmē, ka ar atkritumu šķirošanu vien uz priekšu netiksim – jāsāk raudzīties uz kopējo bildi.

Sākotnēji jāvērš uzmanība uz mūsu paradumiem, ko, protams, ietekmē tas, ko varam iegādāties veikalu plauktos. Šobrīd tiek stingri noteikts apjoms, cik tirgū novietotā iepakojuma jāatgūst un jāpārstrādā, taču nav neviena nosacījuma, kas definētu to, cik lielai daļai no iepakojuma vispār jābūt pārstrādājamai. Iedzīvotāju aptaujas liecina, ka iedzīvotāji ir gatavi šķirot vairāk, taču, kamēr ražotāji un iepakotāji nav motivēti jau saknē tirgū novietot pārstrādājamu iepakojumu, būsim visai tālu no ilgtspējīga ekonomikas modeļa. Tas diemžēl atspēlējas arī uz nākamajiem atkritumu apsaimniekošanas posmiem – šķirošanu un pārstrādi. Iepakojums ir tik daudzveidīgs, veidots no dažādiem kompozītmateriāliem, ka daļa no tā jebkurā gadījumā nonāk poligonos. Pēc mūsu aplēsēm, jau iedzīvotāju šķirotajos atkritumos vien ir 10 līdz 30% atkritumu, kuri nav derīgi pārstrādei, un esam spiesti tos nogādāt apglabāšanai poligonā. Arī atkritumu dedzināšanas jaudas, ražojot enerģiju, Latvijā ir niecīgas, bet citām Eiropas valstīm pašām pietiek, ko dedzināt, tāpēc arī tā Latvijai nav opcija.

Nākamajā apkures sezonā Latvijas valsts iedzīvotājiem kompensēs pusi no siltumenerģijas, elektrības un dabasgāzes tarifu pieauguma, otrdien, izskatot Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, vienojās valdība.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aplēsēm elektroenerģijai, dabasgāzei, siltumenerģijai un cietajam kurināmajam kopā 2022.gadā cenas Latvijā varētu pieaugt par aptuveni 39%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmēs par 3,8 procentpunktiem, savukārt degvielas cenu kāpums kopumā 2022.gadā varētu būt 40%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmētu par 2,7 procentpunktiem.

LM skaidro, ka tām mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto elektroenerģiju, piemēram, lieto siltumsūkņus, valsts kompensēs 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro par kilovatstundu, bet ne vairāk kā 0,10 eiro par kilovatstundu (kWh). Jebkurai mājsaimniecībai pirmās 500 kilovatstundu būs jāapmaksā atbilstoši elektroenerģijas tirgotāja tarifam, bet tiks kompensēts patēriņš, kas pārsniedz šo slieksni.

Kurināmās koksnes cenām krītot, 2023.gada pirmajā ceturksnī varētu pieaugt cenas zāģmateriāliem, informē kokapstrādes uzņēmumā "Kronus".

"Kronus" pārstāvji norāda, ka zāģmateriālu cenas seko vispārējai tirgus tendencei un joprojām ir pakļautas spiedienam no klientu puses.

"Lai gan pieprasījums pēc zāģmateriāliem ir diezgan zems, Eiropā ir liels pieprasījums pēc šķiedras un kurināmās koksnes, ko izraisa ārkārtīgi augstās enerģijas izmaksas," atzīmē uzņēmumā, norādot, ka augstās cenas kurināmajai koksnei, īpaši kokskaidu granulām, palīdz kokzāģētavām veikt sortimentu aprēķinu par kopējo sortimentu, kā rezultātā kokzāģētavas, kas ražo apkures granulas, joprojām var veikt ienesīgu ražošanu.

Vienlaikus "Kronus" norāda, ka lielākā daļa klientu jau ir veikuši granulu iegādi turpmākajām nedēļām un mēnešiem, tāpēc ražotāji un tirgotāji ir spiesti būtiski samazināt granulu cenas.

Portāls db.lv ciemojas kokapstrādes uzņēmumā SIA Vārpas 1. Tajā, sadarbojoties ar SIA Adeptus Renewable Energy ir panākta bezatlikuma ražošana.

Kokapstrādes uzņēmuma SIA «Vārpas 1» dibinātājs ir Ivars Zalužinskis, kas kopā ar brāļiem Valēriju un Jāni vada uzņēmumu jau 22 gadus. Uzņēmuma nosaukums radies no vārda «vārpa», kas vēsta par auglību un vērtību. Tas arī ir pamatā nosaukuma izvēlei.

Gada laikā SIA «Vārpas 1» pārstrādā aptuveni 50 000 kubikmetri apaļkoksnes. Tā tiek gan iepirkta no Latvijas valsts mežiem, privātpersonām vai citiem uzņēmumiem. Ražošanā kā pārstrādājamā izejviela ir apaļkoki, taras kluči - tiek izmantota tikai Latvijā iegūta koksne.

Bizness sākts ar mežizstrādes pakalpojumiem, bet tagad SIA «Vārpas 1» populārākie produkti ir karkasa kokmateriāli, terašu dēļi. Jaunākais produkts ir granulas. Uzņēmums koncentrējas uz bezatlikumu ražošanu - no šķeldas top elektrība un siltums. «Mēs pārpalikumus no karkasa dēļu ražošanas pārstrādājam citos produktos. Zāģbaļķu izstrādes koeficients ir aptuveni no 50% līdz 60% atkarībā no baļķa un produkcijas, kas tiek ražota, bet pārējais paliek dažādos atlikumos – skaidās, šķeldā. Mēs šos atlikumus pārstrādājam gatavā kurināmajā – granulās un arī briketēs, kā arī šķelda tiek izmantota elektrības un siltuma ieguvei blakus esošajā uzņēmumā SIA «Adeptus Renewable Energy», kurš pieder vienam no trim «Vārpas 1» īpašniekiem. Mēs šobrīd esam nonākuši līdz bezatlikumu ražošanai,» stāsta SIA «Vārpas 1» vadītāja asistente Ilze Zalužinska.

Saskaņā ar Rīgas brīvostas pārvaldes datiem, mežsaimniecības un kokrūpniecības kravas arī pērn bijusi lielākā kravu grupa Rīgas ostā, ko krauj 15 stividorkompāniju termināļos. 2022. gadā pārkrautie 5,5 miljoni tonnu koksnes produktu veidoja 23% no kopējā ostas kravu apgrozījuma.

2022. gads bijis izaicinājumu pilns visās nozarēs, bet Latvijas mežsaimniecības un kokapstrādes sektorā tas bija force majore gads, uzskata Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss.

“Visas pārmaiņas nozares tirgos 2022. gadā viennozīmīgi izraisījis Krievijas karš Ukrainā. Pirms kara Krievija, Baltkrievija un Ukraina nodrošināja Eiropai aptuveni 60 % no bērza saplākšņa patēriņa, 10 % no skujkoku dēļu patēriņa un vienu trešdaļu no granulu tirgus apjoma. Sākoties karam, sankcijām un kokmateriālu piegāžu pārtraukšanai no šīm valstīm, tirgus ažiotāža pacēla koksnes produktu cenas neiedomājamā augstumā. Savukārt gada beigās piedzīvojām tikpat strauju cenu kritumu, ko izraisīja recesija pasaules ekonomikā, būvniecības tirgus sagruvums un kokmateriālu pārprodukcija”, tā K.Klauss.