Par jauno Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektoru ievēlēts augstskolas zinātņu prorektors Tālis Juhna, informē RTU Ārējās komunikācijas nodaļas vadītāja Dita Arāja.

Juhna saņēma 137 no 190 derīgajām Satversmes sapulces dalībnieku balsīm. Jaunievēlētais rektors darbu sāks marta beigās, par precīzu datumu vienojoties ar RTU padomi. Otrs kandidāts - RTU Rīgas Biznesa skolas direktors Jānis Grēviņš - attiecīgi saņēma ievērojami mazāku balsu skaitu.

Par zinātņu prorektoru Juhna RTU ir strādājis 12 gadus, pilnveidojot zinātnes pārvaldības sistēmu un izstrādājot stratēģiju RTU zinātnes un inovācijas sistēmas izveidei. Viņš ir izveidojis dažādus atbalsta mehānismus zinātnieku un studentu inovāciju spēju veicināšanai un jaunu tehnoloģiju attīstībai, piemēram, RTU Zinātnes un inovāciju centru, kura mērķis ir veicināt RTU zinātnisko darbību un akadēmiskā personāla un studējošo iesaisti inovāciju radīšanā un zināšanu pārnesē, kā arī attīstīt sadarbību ar industriju un zinātniskajām institūcijām.

Ikgadējos Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) apbalvojumus «Gada zinātnieks», «Gada jaunā zinātniece» un «Gada jaunais zinātnieks» šogad saņem RTU Dabaszinātņu un tehnoloģijas fakultātes Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas institūta tenūrprofesors Sergejs Gaidukovs, pētniece Anda Gromova un pētnieks Oskars Platnieks.

Tenūrprofesors S. Gaidukovs ar savu pētniecisko darbu sekmē polimēru zinātnes attīstību. Viņa pētījumi saistīti ar polimēru tehnoloģiju attīstību, pārstrādi, polimēru kompozītmateriālu izstrādi, īpaši koncentrējoties uz ilgtspējīgu biopolimēru un biokompozītu attīstību, kā arī polimēru materiāliem 3D drukai un aditīvām tehnoloģijām. Viņa zinātniskajā komandā strādā arī balvu «Gada jaunais zinātnieks» un «Gada jaunā zinātniece» ieguvēji O. Platnieks un A. Gromova.

A. Gromova paralēli zinātniskajai darbībai ir arī RTU Doktorantūras skolas vadītāja, ieviešot jauno doktorantūras modeli.

Gada zinātnieku apbalvojumus piešķir, izvērtējot RTU akadēmiskā personāla zinātniskās darbības rezultātus un sasniegumus – zinātniskās publikācijas, iegūtos patentus un licences, piesaistītā finansējuma apjomu, dalību zinātniskajos projektos un pasākumos. Balvas katru gadu pasniedz RTU jubilejā – 14.oktobrī.

Pateicoties SIA «Mikrotīkls» 500 000 eiro ziedojumam, piecas Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) laboratorijas šogad varēs iegādāties zinātniskajam darbam nepieciešamo aprīkojumu.

Jaunais aprīkojums ļaus nodrošināt vairāk praktisko nodarbību studentiem un kvalifikācijas paaugstināšanas kursu profesionāļiem, pavērs plašākas iespējas bakalaura un maģistra darbu izstrādei inženierzinātnēs, kā arī nodrošinās zinātniskās pētniecības attīstību.

Ziedojuma sadale notiek konkursa kārtībā, izvērtējot iesniegtos projektu pieteikumus. Konkurss norisinās jau otro gadu. Šogad konkursā uz «Mikrotīkla» finansējumu RTU Attīstības fonds, kas administrē ziedojumus, saņēma 29 RTU zinātnieku grupu iesniegtos projektus, no kuriem atbalstīti ir pieci:

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Attīstības fonds 2022. gadā saņēmis vienu miljonu eiro lielu ziedojumu no Latvijas datortīklu aprīkojuma ražotāja SIA «Mikrotīkls».

Šādi uzņēmums turpina atbalstīt augstākās izglītības un zinātnes attīstību RTU.

Ar SIA «Mikrotīkls» ziedojuma palīdzību 2022. gadā īstenoti deviņi projekti, tostarp, RTU Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes Materiālu eksperimentālās mehānikas zinātniskajai laboratorija iegādājās augstas veiktspējas termogrāfijas un termiskās attēlveidošanas kameru, ar kuru mērīt ātri mainīgus termiskos procesus materiālos, elektronikas komponentēs, mehānismos, tajā skaitā objektos, kas atrodas kustībā.

Savukārt RTU Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes Mehānikas un biotekstilmateriālu zinātniskā laboratorija, pateicoties ziedojumam, savā rīcībā ieguva diferenciāli skenējošu kalorimetru. Diferenciāli skenējošā kalorimetrija ir viena no visplašāk izmantotajām metodēm polimēru un citu materiālu analīzei, jaunais aprīkojums ļauj pilnvērtīgāk testēt izstrādāto un izgatavoto materiālu īpašības.

Lai veicinātu sadarbību inženiertehnisko speciālistu teorētiskā un praktiskā sagatavošanā un pētniecībā, Rail Baltica ieviesējs Latvijā Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDZL), Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvnieks BERERIX un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ceturtdien, 2. februārī, parakstīja sadarbības līgumu. Tā mērķis ir kalpot par platformu zināšanu un kompetenču apmaiņai.

Rail Baltica organizācijas un RTU apņemas sadarboties akadēmisko un profesionālo studiju programmu pilnveidošanā - aktuālo metodisko materiālu un rokasgrāmatu sagatavošanā, būvniecības nozares izglītības standartu pilnveidošanā. Tāpat plānotas Rail Baltica komandas speciālistu vieslekcijas un mācību prakses. Stiprinot RTU pētniecisko darbu, Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla projektā kopīgi iecerēts veikt tehniski sarežģīti izpildāmo darbu izpēti un analīzi.

Sadarbības līgumu RTU vārdā parakstīja universitātes rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis, Eiropas Dzelzceļa līnijas valde – valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris un valdes loceklis Artūrs Caune, un BERERIX izpilddirektors Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Gadījums, kad privātā biznesa augstskola "Turība" paudusi neizpratni par to, kāpēc Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) ekskluzīvi piešķirta nauda augstākā līmeņa ierēdņu apmācībai, norāda uz nepieciešamību atvērt diskusiju par to, kurām augstākās izglītības iestādēm ir iespējas saņemt konkrētus valsts pasūtījumus, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Komentējot raidījumā "Nekā personīga" izskanējušo informāciju, ka Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) valdība pērn turpmākajiem trīs gadiem RTU ekskluzīvi piešķīrusi kopumā 2,4 miljonus eiro augstākā līmeņa ierēdņu apmācībai, Čakša uzsvēra, ka vispirms ir jāņem vērā, ka "šis finansējums nāk jau no iepriekšējā gada budžeta, kad tika izvērtēta vajadzība par digitālo prasmju attīstību, tas ir līgums, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) kopā ar RTU par pārvaldības digitālo prasmju uzlabošanu".

Vienlaikus esot svarīgi, lai universitātē attīstās prasme vairāk dot sabiedrībai. Konkrētajā gadījumā tas ir skaidrs pasūtījums no valsts puses, kuru šobrīd realizē RTU, skaidroja Čakša.

Šogad galveno profesora Alfrēda Vītola vārdā nosaukto Gada balvu par izcilu devumu enerģētikā saņēmis Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta (CFI) vadošais pētnieks Jānis Kleperis, informē AS "Latvenergo" pārstāvji.

Latvijas zinātnieki 24.reizi saņem Gada balvas enerģētikā. "Latvenergo" un Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) pasniedz Gada balvu zinātniekiem, lai veicinātu nozares un zinātnes attīstību, izceltu izcilu jauno zinātnieku veikumu vai mūža devumu enerģētikā.

J.Kleperis savu akadēmisko un zinātnisko darbību ir veltījis ūdeņraža iegūšanas un uzkrāšanas tehnoloģiju pētījumiem Latvijas enerģētikai. Nodarbojies ar ūdeņraža īpašību un mijiedarbības pētījumiem jau no LU CFI pirmsākumiem, izveidojis un vadījis Ūdeņraža enerģētikas materiālu laboratoriju, kas, paplašinoties pētījumu laukam, tika pārdēvēta par Enerģijas iegūšanas un uzkrāšanas materiālu laboratoriju. Valsts pētījumu programmās "Enerģētika" darbojas kopš to izveides un šobrīd realizētajā programmā tiek vadīta darba paka "Ūdeņraža ieguves tehnoloģiju izvērtējums atkarībā no resursa, energopatēriņa, izmaksām, elastības un paplašināšanas iespējām".

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un pasaulē vadošais bērza saplākšņa produktu ražotājs un piegādātājs Latvijas Finieris pilnveido sadarbību, lai kopā stiprinātu sabiedrības un tautsaimniecības gatavību globālām pārmaiņām, informē RTU.

Parakstot sadarbības līgumu, RTU un AS Latvijas Finieris vienojas veicināt zinātņietilpīgu risinājumus nākotnes izaicinājumu pārvarēšanai, tai skaitā inovācijas no koksnes kā atjaunojama materiāla atbilstoši bioekonomikas principiem, jaunas metodes tradicionālo materiālu un dažāda veida resursu atbildīgai izmantošanai aprites ekonomikā un ekonomikā kopumā. Abām pusēm sadarbojoties, iecerēts arī panākt efektīvu zināšanu pārnesi modernā izglītības un darba vidē, mērķtiecīgu zinātnes un biznesa mijiedarbību, kā arī sinerģiju procesu digitalizācijā.

"RTU darbība vērsta uz proaktīvu sasaisti ar valsts tautsaimniecības vajadzībām. Stratēģiska sadarbība ar Latvijas Finieri, nozīmīgu ražošanas uzņēmumu ar augstu reputāciju un globālu ietekmi, RTU ir ļoti būtiska. Stiprinot jau līdzšinējo sadarbību, redzam iespēju sadarboties gan studentu prakšu un absolventu nodarbinātības jautājumos, gan arī pētniecībā un inovācijās, kur spēcīga partnerība ar industriju ir ļoti nozīmīga. Turklāt sadarbībā mēs varam attīstīt pētniecību ne vien kokrūpniecības, bet arī enerģētikas, digitalizācijas, IT, medicīnas un citos virzienos, kas sasaucas ar uzņēmuma izaugsmes filozofiju," pauž RTU rektors Tālis Juhna.

Izveidojot Nanofotonikas zinātnisko laboratoriju, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes Fotonikas, elektronikas un elektronisko sakaru institūta pētnieku grupa asociētā profesora Toma Salgala vadībā sāk nanofotonikas un nanostrukturētās optoelektronikas pētījumus.

«Mans un komandas pētījumu virziens ir nanofotonika un nanostrukturētā optoelektronika. Nanofotonika ir fundamentālā zinātne, bet optoelektronika – lietišķā zinātne ar plašu lietojumu kā klasiskajās telekomunikāciju, tā nākotnes kvantu sakaru sistēmās. Attīstot fundamentālo zinātni, mēs rodam jaunas iespējas arī lietišķajā plaknē, kas pēcāk rezultēsies inovatīvos produktos un pakalpojumos sabiedrībai,» uzsver T. Salgals.

Jaunās laboratorijas zinātnieki pēta gaismas un vielu mijiedarbību nanomērogā, lai atklātu jaunus optiskos efektus, ko pēcāk izmantot inovatīvu un efektīvu informācijas pārraides, apstrādes un glabāšanas sistēmu un to elementu izstrādē. T. Salgals skaidro optisko efektu pētīšanu, gaismas kontroli un manipulēšanu nanomērogā: «Fokusējam optisko starojumu caur lēcu uz, piemēram, vatrīta daļiņām, mikrosfērām, varam pielikt klāt arī citus materiālus vai vielas, un pētām gaismas izplatību, absorbciju, emisiju un citu efektu iedarbību ar daļiņām. Varam daļiņas uzlikt arī, piemēram, uz silīcijas fotonikas mikročipa un pētīt, kā mainās gaismas izplatīšanās optiskajā čipā.» Šiem pētījumiem ir daudzsološs lietojums, kā saka T. Salgals, «fundamentāls pamats visam, kas šeit, RTU Šķiedru optikas pārraides sistēmu laboratorijā, notiek, – efektīvai ātrgaitas sakaru, kvantu, fotonikas mikročipu tehnoloģiju attīstībai un darbībai.»

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tehnoloģiju biznesa centra prototipēšanas programma PROTOTECH no 2022. gada sniegusi iespēju attīstīties 30 jaunām biznesa idejām.

Katrs no šiem tehnoloģiski ietilpīgajiem projektiem savas idejas attīstībai saņēma grantu līdz 15 tūkstošiem eiro.

“PROTOTECH programmā pētniecības un attīstības centieni iet kopsolī ar biznesa idejām, radot veiksmīgus uzņēmumus. Lepojamies, ka programmas īstenošanas laikā ir attīstījušies vairāki patiešām daudzsološi tehnoloģiju uzņēmumi ar augstu eksporta potenciālu,” stāsta LIAA Tehnoloģiju biznesa centra vadītājs Andrejs Berdņikovs.

Programma PROTOTECH ir veidota sadarbībā ar 3 vadošajām Latvijas universitātēm - Latvijas Universitāti (LU) , Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), kas izstrādā prototipus, izmantojot tām pieejamos pētniecības un izstrādes resursus.

Pēc nominācijas komisijas veiktās kandidātu atlases un RTU rektora apstiprinājuma ar šī gada 26. jūniju par Riga Business School kā Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienības direktoru kļūs Klaudio Rivera. Direktora amatā Klaudio Rivera nomainīs ilggadējo Riga Business School direktoru Jāni Grēviņu.

Riga Business School direktora atlase notiek reizi piecos gados. Nominācijas komisija darbu uzsāka šī gada 5. janvārī. Tās sastāvā bija deviņi dalībnieki ar dažādām lomām Riga Business School darbībā. Pēc atlases publiskas izsludināšanas konkursā pieteicās 26 kandidāti. Uz noslēguma pārrunām uzaicinājumu saņēma trīs kandidāti ar augstāko vērtējumu pēc nominācijas komisijas izvērtējuma.

Sanda Liepiņa, Riga Business School padomnieku konventa vadītāja: “Ir noslēdzies nominācijas komisijas darbs, un RTU rektors apstiprinājis Riga Business School jauno direktoru. Riga Business School stratēģija nākošajiem pieciem gadiem ir mērķtiecīga izaugsme uzņēmējdarbības stiprināšanā tehnoloģiju dominējošā laikā. Inovāciju vadība, digitalizācija un biznesa līderība būs vadošie virzieni nākošo gadu laikā. Riga Business School paredz studentu skaita tālāku izaugsmi, īpaši attīstot apmācības mikrokursu līmenī, attīstot bakalaura un MBA programmas, fokusējoties uz tālāku augsta līmeņa vadītāju apmācību, kā arī Mini MBA programmas piedāvājuma attīstīšanu, un to visu darīt sadarbībā ar vairākām pasaules līmeņa biznesa skolām. Klaudio Riveras redzējums par augstskolas attīstību deva pārliecību, ka skolas stratēģija nonāk īstajās rokās.”

Pašizlīdzinošā virsma, kas spēj piepūsties un izveidot horizontālu plakni, biotopu saudzējošas kāpurķēdes, čiekuri ar gaismas un skaņas sistēmu un mākoņa kempings – tās ir tikai dažas idejas no Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) arhitektūras studentu izstrādātajiem ilgtspējīgas attīstības priekšlikumiem uzņēmuma "Rīgas meži" īpašumā esošās Mangaļsalas teritorijai, kas atrodas dabas parkā "Piejūra".

RTU Arhitektūras un dizaina institūta (ADI) bakalaura studiju programmas "Arhitektūra" 2. kursa studenti, atsaucoties "Rīgas mežu" aicinājumam, studiju laikā radīja astoņus inovatīvus priekšlikumus teritorijai Mangaļsalas ielā 2, kur lielu daļu aizņem padomju laika ēkas. Tās atzītas par bīstamām apmeklētājiem, tāpēc uzņēmums ēkas ir norobežojis. Citā teritorijas daļā iepriekš mituši zirgi, un to pārāk lielā koncentrācija radījusi postījumus videi.

Programmas noslēgumā studenti savas idejas prezentēja žūrijai, kas tās vērtēja, izmantojot vairākus kritērijus. Piemēram, kāds ir to radošums, kāds – inovācijas un ilgtspējas potenciāls, cik skaidri definēta problēma un vērtības, kāds ir biznesa potenciāls un kā priekšlikums atbilst konkrētajai teritorijai. Studenti piedāvā priekšlikumus, kas var palīdzēt ne tikai uzlabot teritorijas sakopšanas, labiekārtošanas procesus un veicināt tās pieejamību iedzīvotājiem, bet vienlaikus arī mazināt slogu uz apkārt esošo dabu un biotopiem.

Lai sekmētu Latvijas ekonomikas un valsts drošību un nodrošinātu darba tirgū ļoti nepieciešamos augstas kvalifikācijas muitas un nodokļu speciālistus, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) no šī studiju gada konkursa kārtībā piešķirs studiju maksas atlaides topošajiem muitas un nodokļu administrēšanas bakalaura programmas studentiem.

Studijas maksas atlaide tiks piešķirta 30 labākajiem un motivētākajiem reflektantiem, kuri pieteiksies pilna laika studijām RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes bakalaura studiju programmā «Muitas un nodokļu administrēšana» un konkursā iegūs maksas studiju vietu ar augstāku reflektanta rangu.

Krievijas karš Ukrainā, pret Krieviju un Baltkrieviju vērstās sankcijas, Latvijas sauszemes robežas ar valstīm, pret kurām vērstas sankcijas rada vēl lielāku nepieciešamību pēc augstas kvalifikācijas muitas un nodokļu speciālistiem, kuri nodrošina Latvijas drošības un interešu aizsardzību. Ieviešot studiju maksas atlaides, RTU plāno gan paaugstināt studējošo motivāciju, gan palielināt studentu un absolventu skaitu, kas praktizēsies un strādās Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Latvijā ir konstatēts Covid-19 jaunais variants "Eris", kas jau kopš vasaras izplatās citviet pasaulē, īpaši Ķīnā un ASV, liecina oficiālais valsts notekūdeņu monitorings, kura laikā tiek identificēta un novērota SARS-CoV-2 klātbūtne notekūdeņos 16 pašvaldībās.

Monitoringu jau divus gadus īsteno zinātnieku un ekspertu komanda no Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra (BMC).

"Eris" pagaidām Latvijā vēl nav apstiprināts laboratoriski, bet, monitorējot notekūdeņus, vīrusa klātesamību un jaunu mutāciju izplatību iespējams konstatēt daudz ātrāk.

Notekūdeņu paraugus ievāc 16 pašvaldībās, pielāgojot paraugu ņemšanas biežumu atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai valstī. Patlaban jaunais vīrusa variants ir konstatēts Salaspilī, Jēkabpilī, Daugavpilī, Jelgavā, Talsos un Limbažos. Balstoties uz vairāk nekā divos gados iegūtajām zināšanām par vīrusa izplatības tendencēm Latvijā, ekspertu komanda lēš, ka patlaban ar "Eris" saslimušo skaits nav liels, tāpēc atsevišķos gadījumus, kad pilsētā varētu būt sasirguši aptuveni 10 cilvēki, ir gana sarežģīti identificēt ar ierastajiem medicīniskajiem izmeklējumiem.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātnes un inovāciju centrā 29.septembrī notiks Latvijā pirmais inovāciju ekosistēmas samits «Innovate360°», kurā pulcēsies vietējās inovāciju ekosistēmas nozīmīgākie spēlētāji un virkne ārvalstu ekspertu, lai veicinātu ieinteresēto pušu savstarpējo sadarbību, piedāvātu platformu ideju un zināšanu apmaiņai, kā arī dotu pienesumu valsts ekonomiskās transformācijas sekmēšanai.

«Vērtējot Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Globālo inovāciju indeksa un Eiropas Inovāciju reitinga Latvijas rezultātus 2022. gadā, RTU redz nepieciešamību strādāt pie jauna pagrieziena punkta Latvijas inovāciju kapacitātes celšanā, audzējot vietējās inovāciju ekosistēmas spēlētāju muskuļus un veidojot tiltu ar Eiropas Savienības un globālās ekosistēmas flagmaņiem. Mēs ticam, ka šis samits var kalpot par pamatu jaunu un nozīmīgu sadarbību veidošanai, kas ilgtermiņā stiprinātu Latvijas globālo konkurētspēju,» saka RTU inovāciju prorektore Liene Briede.

«Innovate360°» ar izglītojošām prezentācijām uzstāsies vietējie un ārvalsti eksperti, piedāvājot ieskatu dažādās inovāciju tendencēs, izaicinājumos un iespējās. Klātesošajiem būs arī iespēju mācīties no tādām inovāciju lielvalstīm kā Izraēla, Somija un Dānija. Samitā notiks arī interaktīvas darbnīcas, kurās dalībnieki padziļināti analizēs inovāciju ekosistēmu, identificējot savu lomu tajā, un apgūs veidus, kā izmantot resursus sadarbības un attīstības veicināšanai.

Būvindustrijas lielo balvu jeb Pamatakmeni svinīgajā apbalvojuma ceremonijā VEF Kultūras pilī šogad saņēmuši desmit 2023.gada laureāti, informē konkursa rīkotāji.

Kategorijā "Mūža ieguldījums būvindustrijā" Pamatakmeni šogad ieguvuši četri laureāti. Nozares augstāko vērtējumu ieguvušie profesionāļi ir Cēsu novada būvvaldes vadītāja Vija Gēme, Rīgas Tehniskās universitātes Ceļu un tiltu katedras vadītājs, Transportbūvju institūta direktors, profesors Ainārs Paeglītis, Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Leonīds Jākobsons un arhitekts, pilsētplānotājs, SIA "Uģis Šēnbergs, arhitekts" vadītājs Uģis Šēnbergs.

Kategorijā "Gada inženieris/arhitekts 2023" Pamatakmeni saņēma seši laureāti. Par gada jauno inženieri atzīts SIA "Merks" būvdarbu vadītāja palīgs Gints Krasausks, par gada inženieri - AS "LNK Industries" Tehniskās nodaļas vadītājs Aleksandrs Stasens un SIA "Merks mājas" projektēšanas vadītājs Ivo Dzenis, par gada restaurācijas būvdarbu vadītāju - AS "Būvuzņēmums restaurators" Būvniecības nodaļas vadītājs Dāvis Priede, par gada būvkonstruktoru - SIA "Arenso" galvenais inženieris Matīss Apsītis, bet par gada projektu vadītāju - VAS "Starptautiskā lidosta Rīga" termināļa paplašināšanas 6. kārtas projekta vadītājs Mihails Peščinskis.

Pasaules universitāšu reitingā "Times Higher Education World University Rankings 2025" iekļuvušās Latvijas augstākās izglītības iestādes nav novērtētas augstāk par 1001.vietu, liecina reitinga dati.

Reitingā Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte (LU) dala 1001.-1200.vietu. Tikmēr Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU) un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) novērtētas zemāk par 1501.vietu. Šādas pozīcijas Latvijas augstskolas ieņēma arī gadu iepriekš.

Visaugstāk novērtēts RSU un RTU sniegums kategorijā "Starptautiskā perspektīva", šajā kategorijā saņemot attiecīgi 65,4 un 63,3 punktus. Savukārt LU ar 54 punktiem visaugstāk novērtēta kategorijā, kur vērtē nozares ienākumus un patentus.

Lai gan kategorijā par pētniecības kvalitāti visas četras Latvijas augstskolas saņēma mazāk par 50 punktiem, novērojams to snieguma uzlabojums. Visaugstāk šajā kategorijā novērtēta LU ar 45 punktiem jeb par 4,7 punktiem vairāk. Arī RSU sniegums uzlabojies par 4,7 punktiem, un augstskola šogad saņēma 31 punktu. RTU sniegums uzlabojās par 0,9 punktiem - tā novērtēta ar 32,9 punktiem. Tikmēr LBTU saņēma 16,6 punktus, kas ir par 0,8 punktiem vairāk nekā gadu iepriekš.

24. novembrī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentu pilsētiņā Ķīpsalā, Paula Valdena ielā 3, notiks Baltijas Biomateriālu ekselences centra (BBCE) jaunās ēkas spāru svētki.

Jaunajā ēkā zinātnieki pētīs un sintezēs cilvēka "rezerves daļas" – implantmateriālus, kas veidoti no kalcija fosfātiem un domāti bojāto audu un orgānu aizvietošanai.

BBCE ēkā strādās RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes (MLĶF) Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra zinātnieki, kuri šobrīd biomateriālus pēta un attīsta netālu no Ķīpsalas, Pulka ielā. Centra zinātnieki fokusējas uz materiālu un tehnoloģiju izstrādi personalizētai medicīnai – personalizētām zāļu piegādes sistēmām, implantmateriālu formas un ķīmiskā sastāva pielāgošanu.

Pārceļoties uz RTU studentu pilsētiņu un atrodoties līdzās MLĶF, kā arī citām RTU fakultātēm un strādājot kopā ar citu jomu kolēģiem, zinātnieki varēs paplašināt starpdisciplinārus pētījumus un attīstīt jaunu pētniecības virzienu, kas saistīts ar padziļinātu implantmateriālu izpēti šūnu vidē.

Parakstot sadarbības memorandu ar Ekonomikas ministriju, Nīderlandes uzņēmums “Fokker Next Gen” plāno attīstīt ūdeņraža lidmašīnu projektu Latvijā, sniedzot būtisku ieguldījumu zaļās enerģijas klāstera attīstībai Kurzemes piekrastē, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā.

“Projekta īstenošana neapšaubāmi būs nozīmīgs notikums Latvijas ekonomikā, kas veicinās tautsaimniecības attīstību un kalpos kā būtisks solis moderna mūsu valsts zīmola nostiprināšanai pasaulē. Lielais investīciju apjoms, vismodernākās inovatīvās tehnoloģijas, pilnīga atbilstība virzībai uz klimatneitralitāti, paredzēta ciešā sadarbība ar Latvijas augstskolām – visi šie elementi ūdeņraža lidmašīnu būvi un uzturēšanu padarītu par Latvijas veiksmes stāstu, dodot grūdienu inovācijām labvēlīgas vides radīšanā kopumā. Tādēļ es no savas puses apņemos uzturēt ciešu kontaktus ar projekta virzītājiem un pielikt visas pūles, lai projekta virzībai no valsts puses nebūtu nepamatotu šķēršļu,” komentē eonomikas ministrs Viktors Valainis: .

Sadarbībā ar starptautiskiem partneriem no Polijas un Francijas un Baltijā vienīgo fibrolīta jeb koka ēveļskaidu plātņu ražotāju «Cewood», Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības un mašīnzinību fakultātes zinātnieki attīsta inovatīvus būvizstrādājumus gandrīz nulles enerģijas ēkām, izmantojot tikai koksnes būvmateriālu ražošanas atlikumus un blakusproduktus.

Pētījums ir būtisks zinātnieku ieguldījums aprites ekonomikas attīstībā būvniecības nozarē.

Ražošanas procesā «Cewood» rodas ražošanas atlikumi – koksnes ēveļskaidas, slīpputekļi un plātņu atgriezumi. No tiem iespējams iegūt izejvielas jaunu būvmateriālu izgatavošanai. RTU zinātnieki laboratorijā eksperimentē, izgatavojot dabīgo šķiedru kompozītmateriālu paraugus, kas gan pilnībā izgatavoti no izejvielām, kas iegūtas no ražošanas atlikumiem un blakusproduktiem, gan papildināti ar citām dabīgām izejvielām, piemēram, kaņepju spaļiem. RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes tenūrprofesore, M-era.Net projekta «Koksnes atkritumu saturoši kompozītmateriāli augstas veiktspējas paneļu izgatavošanai gandrīz nulles enerģijas ēkām» vadītāja Diāna Bajāre rāda plātni, kas izgatavota tikai no ražošanas atlikumiem – skaidām un reiz jau izmantota cementa, kas ir izsijāts un apdedzināts noteiktā temperatūrā, tā atkārtoti to aktivizējot.

Šogad, 4. aprīlī, notiks izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) rīkotais karjeras izglītības pasākums skolēniem Ēnu diena.

No šodienas ēnu devēji ir aicināti publicēt savas vakances portālā enudiena.lv, lai skolēni atkal varētu doties ēnot un praktiski izzināt interesējošās profesijas. Otro gadu pēc kārtas Ēnu dienas partneris ir mazumtirdzniecības tīkls “Maxima Latvija”, kā arī atbalsta Rīgas Tehniskā universitāte.

Ēnu devēji aicināti reģistrēt ēnu vietas portālā www.enudiena.lv līdz 1.martam, kad pieteikšanos portālā publicētajām vakancēm uzsāks skolēni.

“Ēnu dienā skolēni ne vien praktiski redz, kā strādā viņa interesējošās profesijas pārstāvis, bet iepazīst darba vidi kopumā – kā notiek darbs, kāda ir kultūra uzņēmumā, kādas prasmes jāapgūst papildus profesionālajām iemaņām. Darba devējiem šī ir lieliska iespēja iepazīstināt ar sevi potenciālos jaunos talantus, kas darba tirgū startēs jau pēc dažiem gadiem. Priecē, ka par mūsu partneri jau atkārtoti kļuvis lielākais privātais darba devējs “Maxima Latvija”, sniedzot jauniešiem padziļināti iepazīt mazumtirdzniecības nozari,” saka “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Iespēju gūt kvalitatīvas STEM zināšanas Latvijā ierobežo pamata un vispārējo izglītības iestāžu kapacitāte piesaistīt pedagogus, nodrošināt mācībām nepieciešamos materiālus un aprīkojumu.

Lai padarītu STEM izglītību pieejamāku, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina papildināt programmu Latvijas skolas soma, piedāvājot bērniem un jauniešiem no visas Latvijas ar valsts līdzfinansējumu apmeklēt zinātnes un inovācijas centrus, tehniskās jaunrades un citas organizācijas, kas piedāvā STEM izglītības aktivitātes.

Lai sekmētu bērnu un jauniešu izpratni un zināšanas par inženierzinātnēm un dabaszinātnēm, kā arī motivētu viņus ar tām saistīt savu dzīvi, RTU, pašvaldības, uzņēmumi un uzņēmumu organizācijas, apzinoties STEM izglītības kritiski nozīmīgo lomu un izaicinājumus, īsteno dažādas aktivitātes, atbalsta topošos studentus un pedagogus, attīsta zinātnes un inovāciju centrus Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī, Cēsīs, Rīgā utt. Lai radītu vienlīdzīgas iespējas Latvijas skolēniem no dažādiem reģioniem apmeklēt STEM ārpusskolas aktivitātes, RTU un LDDK aicina izglītības programmā Latvijas skolas soma iekļaut arī inženierzinātnes un dabaszinātnes un rast valsts budžeta finansējumu 1,75 milj. eiro apmērā tā nodrošināšanai.

Ilglaicīgas stiepes slodzes radītas deformācijas dažādās būvkonstrukcijās var radīt nevēlamas sekas, piemēram, plaisas cementa un betona kompozītmateriālos, kas var novest pat līdz konstrukciju sabrukumam. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības inženierzinātņu fakultātes asociētā profesore Andīna Sprince izstrādājusi un patentējusi inovatīvu metodi deformāciju reģistrēšanai, izmantojot digitālo attēlu analizēšanas pieeju.

Pētnieki visā pasaulē veido arvien jaunus materiālus, līdz ar Eiropas zaļā kursa prasībām aktuāli kļūst «zaļie» betoni, piemēram, ģeopolimēra betoni, kuru izgatavošanā neizmanto cementu, bet gan būvniecības un ražošanas atkritumus. Lai tos aktīvi izmantotu būvniecībā, trūkst informācijas par ilglaicīgajām īpašībām – šļūdi un rukumu – , standartizētās metodes nav atbilstošas jaunizveidotajiem betona kompozītmateriāliem.

«Jaunajiem betona un cementa kompozītmateriāliem ir noteiktas dažādas īpašības, piemēram, stiprība, salizturība, nodiluma un korozijizturība utt., bet trūkst informācijas par to darbību ilgā laika periodā. Es pētu ilgstošās īpašības – šļūdes deformācijas spiedes, stiepes slogojumā. Vienkāršoti varētu teikt, ka šļūde ir laikā pieaugošas deformācijas nemainīgas slodzes apstākļos. Šīs deformācijas konstrukcijās var radīt pārmērīgu izlieci, izkļaušanos, padarīt tās nestabilas utt., kas savukārt var samazināt slodzes uzņemšanas spēju. Betons ir elastīgi plastisks materiāls, slodzes līmenim pārsniedzot 40% no graujošās slodzes, tajā rodas mikroplaisas. Īpaša uzmanība mikroplaisām jāpievērš stieptajās konstrukcijās, jo, pieaugot deformāciju lielumam, mikroplaisas turpina rasties, apvienoties, veidojot lielākas plaisas, kas var būt iemesls konstrukciju sabrukumam vai būtiskam nestspējas samazinājumam. Plaisu klātbūtne pakļauj konstrukcijas arī korozijas bojājumiem,» skaidro A. Sprince.

Uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu turpina pretendēt divas kandidātes, no kurām konkursa komisijai un finanšu ministram būtu jāizraugās viena, kuru virzīt Ministru kabinetā apstiprināšanai amatā.

Šīs kandidātes ir Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka un VID Nodokļu pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja Baiba Šmite-Roķe, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

VID ģenerāldirektora amata pretendentu vērtēšanas komisijas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis aģentūrai LETA atteicās sniegt komentārus, kamēr konkurss nav noslēdzies. Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uz aģentūras LETA jautājumiem ceturtdien neatbildēja.

Ar Narnicku aģentūrai LETA ceturtdien neizdevās sazināties, bet Šmite-Roķe aģentūrai LETA konkursa gaitu nekomentēja, vien norādīja, ka, tāpat kā visi, gaida finanšu ministra lēmumu par vienīgo kandidātu uz VID ģenerāldirektora amatu.

Dodot otru dzīvi ģipsi un polimērus saturošiem būvniecības atkritumiem, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības un mašīnzinību fakultātes Būvmateriālu un būvizstrādājumu laboratorijas vadošie pētnieki izstrādā jauna veida materiālu siltumizolācijas un skaņu absorbējošu paneļu izgatavošanai.

«Būvniecība vairs nav iedomājama bez siltuma un skaņas izolācijas materiāliem – paralēli ēku ārējo norobežojošo konstrukciju siltināšanai arvien lielāka uzmanība tiek veltīta arī skaņas izolācijai starpstāvu pārsegumos. Šiem darbiem tradicionāli izmanto putupolistirola un akmens vates loksnes. Popularitāti tirgū sāk iemantot arī putupolistirola granulu un saistvielu kompozītmateriāls, ko būvnieki bieži dēvē par šķidro putuplastu. To var izgatavot uz vietas būvlaukumā, izmantojot esošās betona klona maisīšanas iekārtas. Materiāls ļauj veidot bezšuvju grīdu izolāciju, ar to ir vienkārši un efektīvi nosegt grīdā iebūvētās inženierkomunikācijas, to var veidot vēlamā biezumā,» stāsta BMF asociētais profesors Ģirts Būmanis.