Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sadarbībā ar starptautiskiem partneriem no Polijas un Francijas un Baltijā vienīgo fibrolīta jeb koka ēveļskaidu plātņu ražotāju «Cewood», Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības un mašīnzinību fakultātes zinātnieki attīsta inovatīvus būvizstrādājumus gandrīz nulles enerģijas ēkām, izmantojot tikai koksnes būvmateriālu ražošanas atlikumus un blakusproduktus.

Pētījums ir būtisks zinātnieku ieguldījums aprites ekonomikas attīstībā būvniecības nozarē.

Ražošanas procesā «Cewood» rodas ražošanas atlikumi – koksnes ēveļskaidas, slīpputekļi un plātņu atgriezumi. No tiem iespējams iegūt izejvielas jaunu būvmateriālu izgatavošanai. RTU zinātnieki laboratorijā eksperimentē, izgatavojot dabīgo šķiedru kompozītmateriālu paraugus, kas gan pilnībā izgatavoti no izejvielām, kas iegūtas no ražošanas atlikumiem un blakusproduktiem, gan papildināti ar citām dabīgām izejvielām, piemēram, kaņepju spaļiem. RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes tenūrprofesore, M-era.Net projekta «Koksnes atkritumu saturoši kompozītmateriāli augstas veiktspējas paneļu izgatavošanai gandrīz nulles enerģijas ēkām» vadītāja Diāna Bajāre rāda plātni, kas izgatavota tikai no ražošanas atlikumiem – skaidām un reiz jau izmantota cementa, kas ir izsijāts un apdedzināts noteiktā temperatūrā, tā atkārtoti to aktivizējot.

Plātne ir viegla, bet tās mehāniskās īpašības ir pietiekamas, lai no tās varētu būvēt neliela izmēra mājas. Mazliet trauslāka, bet ar labākām hidrotermālajām īpašībām ir plātne, kuras izgatavošanā izmantoti arī kaņepju spaļi. Kompozītmateriālu īpašības, piemēram, noturību pret klimata ietekmi, siltumvadītspēju utt., testēs RTU partneri M-era.Net projektā – Varšavas Tehnoloģiju universitāte Polijā un Savojas Monblāna Universitāte Francijā. Projekta mērķis ir izstrādāt jauna būvizstrādājuma – daudzslāņu paneļa – ražošanas tehnoloģiju no augstas veiktspējas dabīgo šķiedru kompozītmateriāliem, izmantojot ražošanas atlikumus, kas rodas gan fibrolīta ražošanas procesā, gan fibrolīta plākšņu pārstrādē pēc ēku demontāžas.

Cementa un koksnes otrreizēja izmantošana būtiski samazina būvniecības atkritumu daudzumu un būvmateriālu nozares negatīvo ietekmi uz vidi, ļauj ilgtspējīgi un racionāli izmantot vietējos resursus, samazinot to noglabāšanu atkritumu poligonos. Tas veicina arī aprites ekonomikas pamatprincipu ieviešanu būvniecībā. Iecerēts, ka jaunie būvizstrādājumi būs ekonomiski izdevīgi, energoefektīvi, ekoloģiski, viegli pārstrādājami un ar zemu enerģijas intensitāti. Tos varētu izmantot kā norobežojošu konstrukciju būvēšanai, tā siltumizolācijai, tostarp pasīvām un gandrīz nulles enerģijas ēkās.

«Mums kā uzņēmumam, kas ražo akustiskās apdares plātnes tikai no dabiskām izejvielām, domā par apkārtējo vidi un to, ko atstāsim nākamajām paaudzēm, ir vitāli svarīgi sadarboties ar zinātniekiem, universitātēm un eksperimentēt, lai mūsu produkta dzīves cikls būtu ilgtspējīgs no tā rašanās brīdim līdz pat noslēgumam,» uzsver «Cewood» valdes loceklis Ingars Ūdris.

Lai validētu tehnoloģiju un pārbaudītu jaunā izstrādājuma «uzvedību» reālos apstākļos, vasaras izskaņā sadarbībā ar «Cewood» uzņēmuma ražotnē Alūksnē tiks būvēta neliela eksperimentāla pasīvā ēka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kokrūpniecība iesoļo nākamajā attīstības stadijā

Kristaps Klauss, Latvijas kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes loceklis, Latvijas kokrūpniecības federācijas viceprezidents,31.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī no meža nozares šogad esam dzirdējuši skepsi par sliktajiem tirgiem būvniecības krīzes dēļ mums aktuālākajā pasaules daļā - Eiropā, ko pamatā nosaka augstās Euribor likmes, nozarē ir arī labas ziņas. Kokrūpniecība pēdējos gados ir veikusi būtiskus ilgtermiņa ieguldījumus augstākas pievienotās vērtības ražošanā.

Iepazīstoties ar Luminor ekonomista Pētera Strautiņa pētījumu “Pavasaris būs pavasarī” redzam, ka kopš 2021. gada ieguldījumi rūpniecībā Latvijā ir auguši un izaugsme pamatā ir pateicoties tieši kokrūpniecībai. Pamatoti vai mazāk pamatoti nozare ir ilgstoši saņēmusi kritiku par ne īpaši augsto pievienoto vērtību Latvijas ekonomikas rādītāju dažādos šķērsgriezumos pēdējās desmitgadēs. Tomēr tagad - pēdējos gados - tā liecina P. Strautiņa pētījums, dati norāda par pretējo. Kokrūpniecībā ieguldījumi, ik gadu palielinoties, ir auguši no 120 milj. eiro 2021. gadā līdz 400 miljoniem eiro šogad. Arī nākamajos gados ir pieteiktas investīcijas lielos un būtiskos projektos, kas papildinās tos uzrātos 2 miljardus eiro ilgtermiņa ieguldījumus atlikušajā vērtībā, ko VID statistika uzrāda kokrūpniecības uzņēmumiem 2023. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru