Izsludinātajā konkursā uz Būvniecības valsts kontroles biroja direktora amatu Ekonomikas ministrijas konkursa komisija kā atbilstošāko kandidātu atzīnusi Pēteri Druķi, informē EM.

Pēteris Druķis ir būvniecības nozares eksperts, aktīvi piedalījies jaunā Būvniecības likuma, tam pakārtoto Ministru kabineta noteikumu, kā arī būvnormatīvu un eirokodeksu izstrādē. Viņš arī guvis 10 gadu vadības pieredzi Ziemeļvalstu vadošā testēšanas, inspicēšanas un sertificēšanas uzņēmuma filiālē Latvijā AS Inspecta Latvia.

Vienlaikus konkursa komisija atzinīgi novērtēja P.Druķa sniegto redzējumu par Būvniecības valsts kontroles birojam uzticēto funkciju izpildi un biroja tālāko attīstību. Būvniecības valsts kontroles birojs ir būtisks jaunā būvniecības procesa elements - birojs īstenos uzraudzību pār ēku, kurās vienlaikus plānots uzturēties vairāk kā 100 cilvēkiem, būvdarbu procesu un pieņems ekspluatācijā minētās ēkas. Tuvāko mēnešu laikā jaunā direktora būtiskākais uzdevums būs piesaistīt biroja darbā kvalificētus speciālistus, lai birojs spētu nodrošināt efektīvu un plānveidīgu būvju būvniecības un ekspluatācijas kontroli, kā arī neatkarīgu vērtējumu, vienlaikus ļaujot pašvaldībām efektīvāk nodrošināt tās realizēto uzraudzību pār būvniecības procesu citos būvniecības objektos tās teritorijā.

Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā ir visvienkāršāk uzbūvēt privātmāju paša spēkiem, ievērojot normatīvo regulējumu. Tomēr būvniecības procesa administratīvais slogs un dažādu saskaņojumu laikietilpība to padara sarežģītu un nepamatoti apgrūtinošu gan būvētājiem, gan uzraugiem, secinājusi Valsts kontrole.

Turklāt apjomīgo un sarežģīto normatīvo aktu prasības ne vienmēr ir saistītas ar drošas būvniecības veicināšanu. To revīzijā par būvniecības procesa efektivitāti secinājusi Valsts kontrole.

Lai arī Latvijā izveidotais būvniecības administratīvais process būtiski neatšķiras no pasaulē atzītās labās prakses, tomēr jau vairākus gadus Pasaules Bankas Doing Business ziņojumā par Latviju būvniecības saskaņošanas process tiek izcelts kā viena no vājākajām konkurētspējas indeksu ietekmējošajām jomām. Situāciju nav uzlabojis arī jaunais Būvniecības likums, kas stājās spēkā 2014. gadā. Būvniecības procesa saskaņošanai Latvijā ir jāveic 14 procedūras, kam nepieciešamas 192 dienas. Tas ir vidēji divas reizes ilgāk nekā Lietuvā (75 dienas) un Igaunijā (103 dienas).

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens atbalstījis Valsts kancelejas konkursa komisijas izvēlēto kandidatūru Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) direktora amatam, apstiprinot tajā Svetlanu Mjakuškinu, informē ministrijā.

Amata pienākumus viņa sāks pildīt 2017. gada 1. augustā. «Par BVKB tuvākā darba prioritātēm saredzu e-pārvaldības ieviešanu būvniecības procesā un līdz ar to Būvniecības informācijas sistēmas tālāku attīstību, kā arī publisku ēku ekspluatācijas drošības kontroļu un būvspeciālistu sertificēšanas nodrošināšanu,» uzsver A.Ašeradens.

Atbildīga amata pienākumu izpilde, spēja saskatīt būtisko, kā arī spēja plānot un organizēt darbu mērķa sasniegšanu, ļāvusi S.Mjakuškinai ieņemt vadošus amatus Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. Šobrīd S.Mjakuškina pilda Patērētāju tiesību aizsardzības centra Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta direktores pienākumus. Patērētāju tiesību aizsardzības centrā S.Mjakuškina strādā kopš 2007. gada, iepriekš pildot Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta direktora vietnieces, Tehniskās un metroloģiskās uzraudzības daļas vadītājas un vecākās ekspertes pienākumus. Pēdējos gadus viņas kompetencē bijusi arī būvizstrādājumu uzraudzība gan tirgū gan būvlaukumos, kas apliecina profesionālu izpratni par būvniecības nozarē notiekošo.

Būvniecības valsts kontroles birojs šajā gadā veicis jau 600 no plānotajām aptuveni 2000 sabiedriskās nozīmes ēku pārbaudēm. Neatbilstības konstatētas katrā piektajā pārbaudītajā ēkā, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja biroja direktors Pēteris Druķis.

Visbīstamākā ēka esot Rīgas Cirks, ko, pēc Druķa teiktā, ekspluatēt nedrīkstētu. Kā sacīja Būvniecības valsts kontroles biroja vadītājs, Rīgas Cirka ēka ar apdraudējumu cilvēkiem kalpo jau vairākus gadus. Ēkas īpašniekiem izdots veikt pasākumus, lai konstatētos pārkāpums novērstu.

Lielākā daļa ēku, kurās konstatētas neatbilstības, atrodas Rīgā. Pārsvarā pārkāpumi saistīti ar ugunsdrošību. Tāpat biežāko konstatēto neatbilstību vidū ir ēku konstrukciju mehāniskā stiprība, kā arī vides nepieejamība. Vairumā gadījumu gan ēkas nav tik bīstamas, lai būtu nekavējoties jāveic uzlabošanas pasākumi. Šo ēku īpašniekiem tam doti viens līdz trīs mēneši.

Jebkurš īpašums ir atbildība, kas prasa rūpes un uzmanību. Pieaugot energoresursu cenām, aizvien vairāk mūsu uzmanība tiek vērsa tieši uz energoefektivitātes pasākumu īstenošanu, domājot par ēku siltināšanu, efektīvāku siltumapgādes sistēmu izbūvi, autonomu elektroenerģijas ieguves sistēmu ieviešanu un citiem pasākumiem.

Proti, aktīvi tiek meklēti veidi, kā saimniekot gudrāk, ietaupīt un efektīvāk izmantot resursus. Tomēr Būvniecības valsts kontroles birojs aicina uz ēku raudzīties kompleksi un pirms plānotu pārbūvju uzsākšanas energoefektivitātes pasākumu īstenošanai pārliecināties par ēku tehnisko stāvokli.

Ēku īpašnieka pienākumi ēkas ekspluatācijas laikā ir uzskaitīti Būvniecības likumā, kas noteic, ka īpašniekam ir pienākums nodrošināt ēkas un tās elementu uzturēšanu, lai tā atbilstu būvei izvirzītajām būtiskajām prasībām. Lai kļūtu par ēkas īpašnieku, nav nepieciešamas specifiskas tehniskās zināšanas, un to trūkumam nevajadzētu radīt situācijas, kad ēka nonāk bīstamā stāvoklī.

Otrdien Ministru kabinets akceptēja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto un virzīto lēmuma projektu par Būvniecības valsts kontroles biroja izveidi, informē EM.

Birojs savu darbu uzsāks šā gada 1.oktobrī. Lai to nodrošinātu, EM ir atradusi iespēju pārdalīt finansējumu esošā budžeta ietvaros un novirzīt biroja darba uzsākšanai 999,48 tūkstošu eiro apmērā.

«Biroja izveide ir viens no valdības deklarācijas izpildītajiem solījumiem. Tas ir solis lai uzlabotu valsts kontroli un uzraudzību pār būvniecības procesu,» norāda ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

«Birojs īstenos profesionālu uzraudzību pār sabiedriski nozīmīgo ēku būvniecības procesu un to nodošanu ekspluatācijā, pārliecinoties ne vien par dokumentu pareizību, bet arī darbu izpildes kvalitāti un ēkas drošību ekspluatācijā,» saka ministrs.

Būvniecības valsts kontroles birojs izveidojis būvdarbu kontroles interaktīvo karti, kas aplūkojama biroja interneta mājaslapā bvkb.gov.lv. Turpmāk būs iespēja pārskatāmā veidā gūt informāciju par kontroles rezultātiem biroja uzraudzībā esošajos būvobjektos.

«Pērn izveidojām ēku ekspluatācijas uzraudzības digitālo karti, nodrošinot biroja darba caurspīdīgumu un dodot iespēju ikvienam nepastarpināti iepazīties ar mūsu darba rezultātiem. Tādējādi veicinājām sabiedrības informētību un veicinājām ēku īpašnieku un apsaimniekotāju atbildību. Pirms gada jūlijā uzsākām būvdarbu valsts kontroli un būvju pieņemšanu ekspluatācijā. Šogad, turpinot iesāktos darbus, esam parūpējušies, lai ikvienam interesentam būtu pārskatāma un publiski pieejama informācija arī par kontroles rezultātiem biroja uzraudzībā esošajos būvobjektos,» stāsta vadītājs Pēteris Druķis.

Ministru kabineta sēdē šā gada 18. septembrī valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos grozījumus Būvniecības likumā, lai no 2019. gada visa būvniecības procesā nepieciešamā dokumentācija notiktu tikai elektroniski – dokumentācijas iesniegšana, lēmumu pieņemšana un saskaņojumu veikšana notiks Būvniecības informācijas sistēmā (BIS), informē EM.

Izstrādātie grozījumi likumā paredz pāriet uz būvniecības procesa pilnīgu elektronisku dokumentu apriti no 2019. gada 1. janvāra. Pašvaldībām, kas vēl nejutīsies gatavas pilnībā pāriet uz elektronisku dokumentu apriti, plānots dot iespēju saistošajos noteikumos iekļaut normu par pārejas periodu, bet ne ilgāk par 2019. gada 31. decembri. Noslēdzoties pārejas periodam, būvniecības process būs iesākams un turpināms tikai elektroniski. Izņēmums saglabāsies uz tiem būvniecības procesiem, kuri jau ir iesākti papīra veidā – šos procesus varēs pabeigt papīra veidā bez termiņa ierobežojuma.

Dokumentu elektroniska aprite ļaus ikvienam būvniecības procesa dalībniekam neatkarīgi no viņu atrašanās vietas sev ērtā, ātrā un efektīvā veidā bez papildu administratīvā sloga saņemt valsts nodrošinātos elektroniskos pakalpojumus BIS.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) apkopojis informāciju par pērn apsekotajām stratēģiskas nozīmes publiskajām ēkām, kurām ir būtiska loma ārkārtas situāciju gadījumos. Kopumā birojs veicis ekspluatācijas uzraudzības kontroli 146 stratēģiskas nozīmes publiskās ēkās. 86% gadījumu jeb 125 objekti ir vērtējami kā droši, savukārt 14% gadījumu drošība ir jāuzlabo. Visdrošākās publiskās ēkas ir tās, kurās atrodas Nacionālie bruņotie spēki un citi valsts drošības uzturētāji.

«Rūpējoties par valsts un visas sabiedrības drošību, lielu vērību esam veltījuši esošajai situācijai valstij stratēģiski svarīgās publiskās ēkās. Jāuzsver, ka Birojs izstrādājis 2016.gada ekspluatācijas uzraudzības pārbaužu plānu, pamatojoties uz 2015.gada rezultātiem. Šī gada plānā iekļauti objekti pēc pērn identificēto problēmu atlases kritēriju kopuma. Kopumā plānots veikt līdz 800 šādu problemātisko objektu kontroles,» uzsver BVKB vadītājs Pēteris Druķis.

No pērn pārbaudītajām 2076 publiskajām ēkām 146 jeb 7% ir stratēģiskas nozīmes objekti, kurus Birojs iedalījis šādās kategorijās: valsts nozīmes pārvaldes iestādes, kurās galvenokārt uzturas augstākās valsts amatpersonas (26%); ēkas, kurās atrodas Nacionālie bruņotie spēki un citi valsts drošības uzturētāji (16%); galvenās ārstniecības un veselības aprūpes ēkas (39%), kā arī sakaru ēkas – stacijas, termināļi un ar tām saistītās ēkas (19%). 125 jeb 86% gadījumu publisko ēku stāvoklis ir teicams vai labs. Varam secināt, ka visdrošākās publiskās ēkas ir tās, kurās atrodas Nacionālie bruņotie spēki un citi valsts drošības uzturētāji.

Būvniecības valsts kontroles birojs ekspluatācijā pieņems tikai tās publiskās būves, kurām būv atļauja izsniegta no pērnā gada 1. oktobra

To paredz Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi Būvniecības likumā, kuru Saeima steidzamības kārtībā varētu skatīt jau šīs nedēļas plenārsēdē. Tāds bija Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmums.

Jāatgādina, ka pērn 1. oktobrī spēkā stājās jaunais Būvniecības likums, kurš noteica: Būvniecības valsts kontroles birojs no šā gada 1. jūlija pieņems ekspluatācijā jaunas vai esošu būvju pārbūves, kurās paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem, kā arī tādas, kuru ieceres iesniedzējs ir pašvaldība, ja publisku būvdarbu līgumcena ir 1,5 milj. eiro vai lielāka.

Ir sperti būtiski soļi būvniecības nozares sakārtošanai. Šis transformācijas process ne vienmēr ir patīkams, bet ticis ilgi gaidīts un ir svarīgs ikvienam, kam rūp drošība, ilgtspējība un caurspīdība.

Uzraudzības stiprināšana ir viens no šo virsmērķu sasniegšanas stūrakmeņiem. Uzraudzības iestādes nav veidotas ar mērķi patikt, bet gan palīdzēt nozarei sakārtoties, attīrīties, attīstīties.

Latvijas būvniecības nozare ir balstīta uz sertificētiem būvspeciālistiem un viņu profesionālo kompetenci, jo tikai sertificēti būvspeciālisti ir tie, kuri var nodrošināt drošu, kvalitatīvu un ilgtspējīgu būvniecību.

Pēdējos gados īpaša uzmanība tiek vērsta uz būvspeciālista profesionālās darbības izvērtēšanu, kas ietver ne tikai formālu profesionālās kvalifikācijas pārbaudi, bet arī veikto darbu atbilstības novērtēšanu pēc būtības. Šobrīd Latvijā šo funkciju nodrošina 10 sertificēšanas institūcijas, tai skaitā Būvniecības valsts kontroles birojs, kas piešķir patstāvīgās prakses tiesības būvekspertīzes specialitātē.

Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) būtu nepieciešams palielināt lēmumu pieņemšanas autoritatīvo statusu no šā brīža rekomendējošā uz iespēju teikt galavārdu, tā uzskata par būvniecības nozari atbildīgais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Raidījumam LNT TOP 10 viņš to pamato ar absurdo situāciju ap Deglava satiksmes pārvadu, kad BVKB eksperti saskata būtiskus drošības riskus un aicina tiltu slēgt, bet Rīgas domes Satiksmes departamentam un Būvvaldei ir pretējs viedoklis un tās tiltu atsakās slēgt.

«Pilnīgi iespējams, ka šī rekomendējošā funkcija ir jāpastiprina ar lemšanas spēju. Vienlaikus jāsaprot, ka tad īpaši jāstiprina BVKB kapacitāte. Funkciju palielināšanai būs fiskāla ietekme,» raidījumam sacīja Nemiro, vēl neprognozējot iespējamo izmaksu apmēru.

Būvniecības Valsts kontroles biroja Kontroles departamenta direktors Māris Demme atzīst, ka ja viņiem būtu lielāka teikšana nekā Rīgas domei, tad pilnībā aizliegtu tilta ekspluatāciju līdz tā pilnīga tehniskā stāvokļa ekspertīzes saņemšanai. «Likumā kompetences ir nodalītas. Ir atsevišķas būves, kas ir Būvniecības Valsts kontroles biroja uzraudzībā, un ir būves, kas ir pašvaldību būvvalžu uzraudzībā,» šā brīža bezspēcīgo situāciju komentēja Demme.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) ar komunikāciju tīklu uzturētājiem jeb tehnisko noteikumu izdevējiem (TNI) ir noslēdzis 298 līgumus par Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) lietošanu, informē biroja pārstāve Elīna Balgalve.

Tādējādi gandrīz 90% no visiem līgumiem, kas kopumā jānoslēdz ar pašvaldību būvvalžu norādītajiem TNI, ir stājušies spēkā, paužot to slēdzēju apņemšanos lietot BIS.

«BIS ir vienota platforma visiem būvniecības procesa dalībniekiem. Tikai tad, kad tajā darbosies visi būvniecības procesa virzītāji, mēs varēsim pilnībā izbaudīt priekšrocības, ko sniedz būvniecības procesa digitalizācija - caurspīdīgums, ātrums, ērtums un drošība,» uzsver BVKB direktora pienākumu izpildītājs Uldis Jansons.

Atbilstoši pašvaldību būvvalžu sniegtajai informācijai par savā administratīvajā teritorijā strādājošajiem TNI, noslēdzamo līgumu skaits par BIS lietošanu starp BVKB un TNI šobrīd ir 346. Lai BIS izmantošanu tehnisko noteikumu izdevējiem padarītu ērtu un viņu vajadzībām atbilstošu, ir izveidota speciāla darba vieta un vide, kas pielāgota TNI funkciju veikšanai. Sistēmā tehnisko noteikumu izdevēji var komunicēt ar būvniecības procesā iesaistītajām personām, saņemt tehnisko noteikumu un projekta saskaņojumu pieprasījumus, izsniegt elektroniski tehniskos noteikumus, izskatīt ieceres dokumentāciju un elektroniski saskaņot to. Tāpat iespējams saņemt pieprasījumus un izsniegt atzinumus par būves gatavību ekspluatācijai.

Ceturtdien, 5.novembrī, Saeima izskatīja Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sagatavoto un apstiprināto galaziņojumu.

«Ir paveikts labs darbs, ar kuru var lepoties ikviens komisijas loceklis. Vienlaikus jāatzīmē, ka komisijas priekšlikumu iedzīvināšana tālāk būs atkarīga no atbildīgo institūciju un amatpersonu patiesās vēlmes veikt kvalitatīvas izmaiņas normatīvajos aktos un valsts pārvaldes darbībā,» iepriekš uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Ringolds Balodis.

Komisija galaziņojumā izvērtējusi Zolitūdes traģēdiju veicinošas nepilnības valsts un pašvaldību iestāžu darbā un normatīvajā regulējumā un secinājusi, ka valsts un pašvaldību īstenotā politika būvniecības jomā, iespējams, ir novedusi pie šīs traģēdijas. Komisija arī aktualizēja jautājumu un diskusiju par politisko atbildību, norāda R.Balodis.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pieņēmis ekspluatācijā pirmās trīs ēkas - Variešu sākumskolas piebūvi ar sporta zāli un mācību telpām, pārbūvēto Aizputes pamatskolu un Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātes jauno ēku, informē BVKB.

«Sākot ar 1.jūliju, birojs sāka nozīmīgākās biroja funkcijas realizāciju - būvdarbu kontroli. Tas nozīmē, ka visos jaunajos publisku ēku būvniecības objektos birojs ir klāt, sākot no būvprojekta apstiprināšanas līdz pat gatavās ēkas pieņemšanai ekspluatācijā. Esam gandarīti, ka pirmās trīs jaunās ēkas, ko BVKB pieņēmis ekspluatācijā, ir izglītības iestādes, kas skolēniem un studentiem ļaus jauno mācību gadu sākt mūsdienīgās un labiekārtotās telpās,» uzsver BVKB direktors Pēteris Druķis.

21.augustā Krustpils novada Variešos ekspluatācijā tika pieņemta Krustpils novada Variešu sākumskolas piebūve - sporta zāle un mācību telpas. Variešu sākumskolas projektu vadītājs bija Aldis Darbots un būvdarbu vadītājs Valdis Kuzminovs. Būves pieņemšanā piedalījās arī atbildīgais būvuzraugs Normunds Eglītis un projektu vadītāja Jekaterina Šavikina no SIA Būvkonsultants, kas veica būvniecības uzraudzību. Skolas piebūves celtniecība tika sākta 2014.gada oktobrī, būvdarbus veica SIA LC būve. Savukārt projektēšanu - SIA BM-projekts, kas nodrošināja arī autoruzraudzību.

Būvniecības valsts kontroles birojam pašlaik trūkst vēl 12 darbinieku, pastāstīja Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Elita Rubesa-Voravko.

Viņa norādīja, ka šobrīd birojā nodarbināti seši darbinieki - Administratīvā departamenta direktors, Administratīvā departamenta personāla speciālists, Juridiskā departamenta direktors, divi Juridiskā departamenta Administratīvo lietu nodaļas juriskonsulti un Juridiskā departamenta Juridiskā atbalsta nodaļas juriskonsults.

Rubesa-Voravko uzsvēra, ka darbinieku atlase notiek pakāpeniski, ņemot vērā Būvniecības valsts kontroles biroja nolikumā definēto funkciju izpildes uzsākšanu. Pašlaik konkursa kārtībā tiek meklēts Būvniecības valsts kontroles biroja direktors, Metodoloģijas departamenta Ekspertīžu procesa organizēšanas nodaļas vadītājs, Metodoloģijas departamenta Ekspertīžu procesa organizēšanas nodaļas eksperts (četras amata vietas), Juridiskā departamenta Administratīvo lietu nodaļas juriskonsults (četras amata vietas), Juridiskā departamenta Juridiskā atbalsta nodaļas vadītājs un Juridiskā departamenta Juridiskā atbalsta nodaļas juriskonsults.

Pēc Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) pakāpeniskas ieviešanas būvvaldēs šīs vasaras nogalē, Valsts zemes dienests (VZD) uzsācis kadastra apzīmējumu piešķiršanu būvēm būvniecības saskaņošanas stadijā. Izmantojot būvju pirmsreģistrācijas servisu, kadastra apzīmējums jau piešķirts 15 būvēm Ādažu novadā un 1 būvei Rēzeknes novada Griškānos, informē VZD.

Ādažu novada būvvalde ir pirmā, kas aktīvi izmanto automātisko būvju pirmsreģistrāciju jau kopš 17. augusta. Ceturtdien, 17. septembrī, pirmo būves pirmsreģistrāciju ierosināja Rēzeknes novada būvvalde.

Šobrīd pavisam septiņas būvvaldes var veikt būvju pirmsreģistrāciju. Tās ir Ādažu, Baldones, Viļakas, Tukuma, Rēzeknes, Bauskas un Līvānu novadu būvvaldes, kā arī Būvniecības valsts kontroles birojs. Līguma projekti par BIS lietošanu, t.sk. būvju pirmsreģistrācijas servisa izmantošanu, izsūtīti 40 būvvaldēm. Līdz šim līgumi noslēgti ar nedaudz vairāk nekā 30 būvvaldēm.

Saņemot būvniecības ieceres iesniegumu un pievienotos dokumentus, būvvalde pieņem lēmumu par būvniecības ieceres apstiprināšanu un būvatļaujas izdošanu vai atteikumu izdot būvatļauju. Ja būvniecības iecere tiek apstiprināta, būvvalde ierosina būves pirmsreģistrāciju Kadastrā, lai būve visā tās turpmākajā pastāvēšanas laikā būtu identificējama ar tai piešķirto kadastra apzīmējumu.

Jaunizveidotais Būvniecības valsts kontroles birojs nebūs brīnumnūjiņa, ar kuru atrisināt visas nozares problēmas

Tā intervijā DB saka Būvniecības valsts kontroles biroja vadītājs Pēteris Druķis. Birojs ir gatavs procesus pārraudzīt tā, kā līdz šim Latvijā tas nav darīts.

Šis gads paies biroja veidošanas zīmē. Tas notiek trīs posmos. Jau no 1. janvāra tam ir deleģēta ekspluatācijā esošu publisku ēku uzraudzība. Valstī šāda uzraudzība līdz šim nav bijusi, tādēļ iestādei ir svarīgi ne tikai atlasīt cilvēkus, kuri šo darbu darīs, bet arī izstrādāt metodiskās vadlīnijas, kā šo kontroli veikt. Kā pierādījusi diskusija Saeimas Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijā, teorētiski ēkas pārbaudi var veikt, gan braucot tai garām, paskatoties pa logu, gan ekspertu komandai to apsekojot pusotru mēnesi. Normatīvajos aktos ir tikai noteikts, ka jāveic vizuālā apsekošana, nepaskaidrojot, kā tas ir jādara. Vienīgais, ko normatīvi noteic – tas ir jādara būvinspektoram, kuram ir vismaz piecus gadus spēkā esošs sertifikāts par būvdarbu vadīšanu vai būvuzraudzību. Taču ne vienam, ne otram pēc būtības nav nepieciešamā kompetence šādas pārbaudes veikšanai. Faktiski cilvēkus, kurus birojs pieņems darbā, arī īpaši apmācīs.

Neskatoties uz rājienu saistībā ar paviršību, par Būvniecības valsts kontroles biroja Kontroles departamenta direktora kompetenci nešaubās, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms mazāk nekā gada Pumpuru vidusskolā notika negadījums, kura rezultātā skolas jaunajā korpusā pirmā stāva gaitenī apmēram 20 metru garumā nokrita piekaramo griestu plāksnes. Negadījumā neviens cilvēks necieta, jo tas notika mācību stundas laikā, kad visi skolēni atradās mācību klasēs. Toreiz no amata uz laiku tika atstādināts Jūrmalas domes Būvniecības nodaļas vadītājs Māris Demme, kuram kā pašvaldības pārstāvim par Pumpuru vidusskolas jaunā korpusa renovāciju un Būvniecības nodaļas darba organizēšanu 2014. gada 28. novembrī tika izteikts arī rājiens, liecina publiski pieejamā informācija.

Šobrīd M. Demme ieņem salīdzinoši nesen darbu uzsākušās Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) Kontroles departamenta direktora amatu. Birojs atrodas Ekonomikas ministrijas pakļautībā un tā uzdevums ir publisku ēku ekspluatācijas uzraudzība, būvdarbu uzraudzība un būvju pieņemšana ekspluatācijā, kā arī no nākamā gada birojs sāks būvspeciālistu kompetences novērtēšanu būvekspertīzes specialitātē.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) par labā un teicamā stāvoklī esošām atzinis 35% no šogad pārbaudītajām publiskajām ēkām, šodien žurnālistiem sacīja BVKB direktore Svetlana Mjakuškina.

Papildināts viss teksts

BVKB piekritībā patlaban ir aptuveni 10 000 publisko ēku, no kurām kopš 2015.gada ekspluatācijas uzraudzībā pārbaudīta 3201 ēka. Šogad 540 ēkām veiktas 766 pārbaudes.

Par labā un teicamā stāvoklī esošām BVKB atzinis 191 no pārbaudītajām ēkām jeb 35%. 309 ēkās jeb 57% konstatētas dažādas atkāpes no ēkām izvirzāmām būtiskām prasībām. Savukārt 22 ēkas jeb 4% atzītas par graustiem un 18 ēkas jeb 3% atzītas par nedrošām, pārtraucot to ekspluatāciju līdz konstatēto bīstamību novēršanas no ēku īpašnieku puses.

Mjakuškina norādīja, ka gūt pārliecību par ēku ekspluatācijas drošumu un drošības prasību ievērošanu būvobjektos vienā dienā nav iespējams un prakse apstiprina sistēmiskas pieejas lielāko lomu uzraudzībā. Tādēļ mērķtiecīgai uzraudzībai ir svarīgi turpināt pilnveidot Būvniecības informācijas sistēmu (BIS) riska objektu efektīvai apzināšanai, identificēšanai, lai varētu vairāk uzmanības pievērst objektiem ar paaugstinātu risku, skaidroja BVKB vadītāja.

Otrdien, 31. maijā, Ministru prezidents Māris Kučinskis, Ministru prezidenta biedrs un ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola parakstīja sadarbības memorandu ar būvniecības nozares organizācijām. Tā mērķis ir triju gadu laikā ēnu ekonomiku būvniecības nozarē samazināt uz pusi, vienlaikus stimulējot kvalitatīvas, drošas un ilgtspējīgas būvniecības attīstību Latvijā, informē Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pārstāvji.

«Ar šo memorandu mēs kliedējam mītu par to, ka uzņēmēji tikai gaida, kad nepieciešamie risinājumi tiks viņiem ērti pasniegti uz paplātes. Tieši pretēji – būvniecības nozares uzņēmumi ir gatavi iesaistīties un strādāt, lai būvniecības sektors Latvijā būtu sabiedrībai drošs, kvalitatīvs un ilgtspējīgs. Un ikviens celtnieks būtu lepns par to, ka strādā būvniecības nozarē,» norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane, kas virzīja šī sadarbības memoranda izstrādi un parakstīšanu valdības līmenī.

Vienlaikus ar sadarbības memoranda parakstīšanu tika apstiprināti arī prioritārie uzdevumi 2016.-2018. gadam, kas sadalīti trīs blokos – pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanai, investīciju vides uzlabošanai, kā arī nozares konkurētspējas paaugstināšanai.

1. oktobrī beidzot stājas spēkā jaunais Būvniecības likums, nozarē strādājošie par to izsakās piesardzīgi, jo normatīvā akta stiprās un vājās puses izkristalizēšoties tuvāko mēnešu laikā

«Ekonomikas ministrija sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām vairāku gadu garumā ir radījusi jaunu auto ar spēcīgu motoru – likumu, tomēr visu pārējo detaļu – attiecīgo Ministru kabineta noteikumu, lai auto varētu braukt, joprojām nav,» situāciju vērtē Būvniecības attīstības stratēģiskās partnerības valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs. Ne viņam, ne citiem celtniekiem nav īsti skaidrs, kā jaunais auto darbosies. «Trūkst ne tikai detaļu, bet arī šī auto vadītāja sertifikācijas,» uzsver V. Birkavs. Viņš norāda, ka nav paredzēts jaunā likuma normu aprobācijas laiks, tāpēc uzņēmēji valdības vadītājai piedāvājuši, lai ik mēnesi tiktu uzklausīts informatīvais ziņojums par šī likuma un atbilstošu Ministru kabineta noteikumu piemērošanu praksē.

Būvniecības nozares pārstāvji un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījuši atklātu vēstuli Ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam lūdzot izvērtēt Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) darbību un īstenoto aktivitāšu atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas un Būvniecības likumiem. Pēc viņu domām, BVKB cenšas uzsākt komercdarbību jomās, kas ir ārpus birojam noteiktajām kompetencēm.

Par pamatu tam kalpo BVKB publicētā informācija par plāniem sniegt būvju un būvprojektu ekspertīžu maksas pakalpojumus un Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu par cenrāža noteikšanu šiem pakalpojumiem. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, BVKB ir tiesīgs tikai organizēt, bet ne pašrocīgi veikt būvju un būvprojektu ekspertīzi tā uzraudzības lokā esošajos objektos, norāda vēstules autori. «Likumā skaidri noteikts, ka BVKB ir institūcija, kas veic būvdarbu valsts kontroli un būvju ekspluatācijas uzraudzību noteiktai ēku grupai, kā arī organizē to ekspertīzes. Biroja ambiciozie plāni sniegt būvprojektu un būvju ekspertīzes pakalpojumus, uzņemoties privāto komersantu funkciju, ir pretrunā ar valsts tiesību aktiem un draud izkropļot būvniecības nozares darbību,» skaidro Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume.

Būvniecības valsts kontroles biroja ekspertīzes atzinums liecina, ka 32.korpusa kāpņu telpu tehniskais stāvoklis atbilst drošības prasībām un konstrukciju ekspluatācija ir droša cilvēku plūsmai, līdz ar to kāpņu telpās ir atjaunota kustība.

Lai nodrošinātu pacientu, apmeklētāju un darbinieku drošu pārvietošanos pa kāpnēm, Slimnīcas Saimniecības daļa turpinās kāpņu nobīžu monitorēšanu, savukārt Slimnīcas valdes locekle Arta Biruma atzīst, «Šobrīd visaugstāk vērtējam pacientu un darbinieku drošību, kā arī sakarā ar plānotajiem remontdarbiem esam nolēmuši samazināt cilvēku plūsmu pa 32.korpusa pacientu kāpnēm un divu nedēļu laikā plānojam dažu nodaļu pārcelšanu uz citiem korpusiem.»

Jau zināms, ka Kardioloģijas centra ambulatorā daļa, kura līdz šim atradās 32.korpusa 2.stāvā tiek pārcelta uz 38.korpusu, Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas centrs pārceļas no 32.korpusa 4.stāva uz 15.korpusa 1.stāvu (Centra reģistratūra atrodas ienākot 15.korpusa 1.stāvā aiz liftiem gaitenī pa kreisi), un Neiroloģijas klīnikas Dienas stacionārs pārceļas uz jaunā, A korpusa 3.stāvu.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB), piedaloties visiem būvniecības procesā iesaistītajiem dalībniekiem, 31. jūlijā pieņēma ekspluatācijā IKEA veikalu Stopiņu novadā, informē BVKB.

Tas ir viens no lielākajiem 2018. gadā pabeigtajiem objektiem, kas atradās (BVKB) pārraudzībā visu būvniecības laiku.

Veikala ēka tika uzbūvēta nedaudz vairāk kā viena gada laikā, ēkas platība ir aptuveni 35 000 kvadrātmetru, bet teritorijas kopējā platība – 10,5 hektāri.

«Būvdarbu kontroles ietvaros apmeklēju šo objektu vairāk kā 10 reizes, un būtiski pārkāpumi netika konstatēti. Tas norāda uz būvniecības procesa dalībnieku augsto kompetenci tieši šajā objektā. Parakstot aktu par objekta pieņemšanu ekspluatācijā, no biroja puses varam apliecināt, ka visi būves parametri ir izvērtēti un tā ir gatava ekspluatācijai,» objekta pieņemšanas brīdī sacīja BVKB Kontroles departamenta Būvdarbu kontroles nodaļas būvinspektors Eduards Rapša.