SIA "Orkla Latvija" plāno līdz 2024.gada beigām visos zīmola "Laima" šokolādes produktos izmantot ilgtspējīgi iegūtu kakao, informē uzņēmumā.

Pērn ilgtspējīgi iegūta kakao izmantošana "Laima" produktu ražošanā palielināta līdz 66%, bet 2022.gadā "Laima" produktos izmantoja 43% ilgtspējīgi iegūtu kakao. Pāreja uz ilgtspējīgi iegūtu kakao ir viens no "Orkla Latvija" ilgtspējas stratēģijas mērķiem. Tāpat 2023.gadā uzņēmums saņēma "Rainforest Alliance" sertifikāciju "Laima" ražotnei Ādažos, kas apliecina ilgtspējīgi iegūta kakao izmantošanu "Laima" saldumu ražošanā.

Lielais šokolādes patēriņš pasaulē rada ievērojamu spiedienu kakao audzēšanai, kas iespējama vien dažās pasaules valstīs. Tāpēc, lai samazinātu negatīvos efektus audzētājiem un ieviestu godīgāku sadarbības praksi, tika izstrādāta "Rainforest Alliance" sertifikācija.

Ādažos 9.septembrī svinīgi atklāta jaunā “Laimas” ražotne, kuras izveidē, kā arī zīmola “Laima” turpmākajā attīstībā pēdējo trīs gadu laikā investēti 20 miljoni eiro.

Šīs ir vienas no lielākajām investīcijām pārtikas nozarē Latvijā.

Ražotnes kopējā platība ir vairāk nekā 7200 m2. Tā ir moderna un energoefektīva ražotne ar precīzi un ērti plānotu ražošanas plūsmu, kas nodrošina efektivitāti un augstu produktu kvalitāti. Tāpat tā ir funkcionāla un ērta darba vide vairāk nekā 100 ražotnē strādājošajiem.

Papildus tam, šajā ražotnē ir izbūvēta arī mūsdienīga produktu attīstības laboratorija, kas ļaus attīstīt un pilnveidot arvien jaunus produktus saldumu zīmola “Laima” klāstā, ko baudīt ģimenēm gan Latvijā, gan arī citviet pasaulē.

““Laima” ir tradīcijām bagāts un Latvijā patiesi iemīļots saldumu zīmols, kas šogad svin savu 151. jubileju. Pusotra gadsimta laikā ir bijuši neskaitāmi nozīmīgi notikumi un pavērsieni gan uzņēmuma, gan saldumu ražošanas nozarē. Šodien mēs kopīgi baudām darba augļus, pie kura “Orkla” komanda kopā ar sadarbības partneriem strādāja pēdējos pāris gadus, lai “Laimai” būtu jaunas mājas. Viss līdz šim iecerētais būvniecības procesā un attīstības plānā ir veiksmīgi paveikts, un ar šo jauno “Laimas” ražotni mēs ne vien pāršķirsim jaunu lapaspusi Latvijas saldumu rūpniecības vēsturē, bet uzsāksim jaunu nodaļu,” norāda Toms Didrihsons, “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Pārtikas ražotāja “Orkla Latvija” apgrozījums 2021.gadā pieaudzis par 9%, sasniedzot 112,8 miljonus eiro. Uzņēmuma peļņa pārskata gadā sarukusi līdz 2,3 miljoniem eiro, iepretim 4,594 miljonu eiro peļņai 2020.gadā.

Samaksāto nodokļu apmērs pērn veido 20,2 miljonus eiro, kas ir par 15% vairāk nekā 2020.gadā.

Uzņēmums, kurš Latvijā pazīstams ar tādiem produktu zīmoliem kā “Laima”, “Spilva”, “Selga”, “Staburadze”, “Ādažu”, “Naturli” un citiem, pērn vietējam un eksporta tirgiem kopumā izstrādāja rekordskaitu – 169 jaunus un atjauninātus produktus – saldumu un uzkodu, kā arī dažādu pārtikas produktu kategorijās.

“Orkla Latvija” 2021.gadā turpināja investēt ilgtspējīgā ražošanas procesu attīstībā kopumā ieguldot vairāk nekā 2 miljonus eiro.

“Par spīti izaicinājumiem, ar kuriem saskārāmies 2021.gadā – turpmāku Covid-19 pandēmijas ietekmi un resursu cenu pieaugumu – mums izdevies panākt izaugsmi teju visos virzienos, svarīgākais no tiem – izstrādāt jaunu, tirgū labi pieņemtu un vienlaikus arī veselīgāku produktu piedāvājumu un turpināt investēt ilgtspējīgos ražošanas procesos. Covid-19 pandēmija un savā ziņā arī resursu cenu pieaugums pasteidzinājis transformāciju uz efektīvākiem un ilgtspējīgākiem ražošanas procesiem, skrupulozāku izejvielu un piegādātāju atlasi, fokusu uz labvēlīgu darba vides nodrošināšanu, kā arī veicinājis patērētāju pieprasījumu pēc veselīgākiem un pilnvērtīgākiem produktiem un maltītēm,” uzsver Toms Didrihsons, “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

"Orkla Latvija" pērn, salīdzinot ar 2022.gadu, ražotnēs samazināja kaitīgos izmešus par 32%, bet, salīdzinot ar 2017.gadu, par 47%, informē "Orkla Latvija" pārstāvji.

Kaitīgo izmešu samazinājumu saldumu un uzkodu ražošanā pagājušajā gadā sekmēja investīcijas alternatīvās enerģijas ražošanā un atsevišķi energoefektivitātes pasākumi. 2023.gadā uzņēmums uzstādīja saules paneļus "Laima", "Spilva" un "Ādažu" ražotnēs. Tāpat "Orkla Latvija" pārstāvji atzīmē, ka visas uzņēmuma ražotnes darbojas tikai ar atjaunojamo elektrību.

Pērn "Laima" ražotnē Ādažos kaitīgo izmešu daudzums samazinājies par 17% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, bet par 80% salīdzinājumā ar 2017.gadu. Savukārt "Ādažu čipsu" ražotnē pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, kopējais kaitīgo izmešu radītais daudzums pieauga par 4,8%, bet salīdzinājumā ar 2017.gadu samazinājās par 16%. Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka arī turpmāk "Orkla Latvija" apņēmusies pilnveidot energoefektivitātes risinājumus, samazināt kaitīgos izmešus visās ražotnēs un turpināt darbu pie ilgtspējas mērķiem.

"Orkla Latvija" 2021. gadā uzsākusi pakāpenisku pāreju uz atbildīgi iegūta kakao izmantošanu zīmola "Laima" produkcijas ražošanā, informē uzņēmums.

Šobrīd ar kakao, kas saņēmis "Rainforest Alliance" sertifikātu, tiek ražotas zīmola "Laima" šokolādes dražejas, kā arī konfektes "Rudzupuķe" un "Vētrasputns". Pavisam drīz ar atbildīgi iegūtu kakao tirgū būs pieejamas arī "Laimas" "Mad Milk" piena šokolādes tāfelītes, "Prozit" konfekšu kārbas, "Selgas" cepumi un sāļie zemesrieksti šokolādē, cepumu bumbas piena šokolādē un citi produkti, bet līdz 2024. gadam pakāpeniski viss "Laimas" un "Selgas" šokolādes saldumu sortiments. Kopumā šajā pilnveides projektā uzņēmums plāno investēt 600 000 eiro.

"Kakao ir galvenā šokolādes sastāvdaļa, tādēļ tā ieguves praksei, izcelsmei un kvalitātei ir būtiska nozīme. Kakao koku audzēšana ir iespējama tikai noteiktos apstākļos, tieši tādēļ lielākā daļa kakao koku aug tikai šaurā apvidū ap ekvatoru. Diemžēl šajos reģionos, kuros tiek īstenota kakao koku audzēšana, augļu novākšana un nodošana pārstrādei, iedzīvotāju ikdiena ir sarežģīta dažādu ekonomisko un sociālo apstākļu dēļ. Tieši tādēļ "Rainforest Alliance" ir izstrādājusi kakao sertifikācijas programmu, kas veicina ilgtspējīgāku kakao audzēšanu šajos reģionos. Kakao stratēģijas galvenās prioritātes ir pārliecība, dalīta atbildība, piegādes ķēdes pārredzamība, rentabilitāte un noturība. Līdz ar pievienošanos šai programmai mēs apliecinām mūsu apņemšanos strādāt arvien ilgtspējīgāk, lai palīdzētu uzlabot kakao audzētāju darba un dzīves apstākļus. "Rainforest Alliance" sertifikāta logo uz produkta iepakojuma norāda, ka uzņēmums iegulda atbildīga kakao audzēšanā, bet šokolādes cienītāji, iegādājoties produktus ar šo logo, to atbalsta," norāda "Orkla Latvija" komunikācijas vadītāja Lineta Mikša.

“Orkla Latvija” noslēgusi trīs investīciju projektus jaunajā “Laimas” ražotnē ar nolūku paaugstināt ražošanas procesu efektivitāti un uzlabot darba apstākļus ražotnes darbiniekiem.

Par kopumā vairāk nekā 700 000 eiro iegādātas un uzstādītas jaunas miksēšanas iekārtas “Laimas” šerbetiem un vafeļu produktu pildījuma sagatavošanai, kā arī jaunas “Laimas” batoniņu glazēšanas iekārtas.

“Šī brīža tirgus situācijā, kurā valda arvien pieaugošas produktu izejvielu, materiālu un ražošanas izmaksas, mēs visus investīciju projektus, tajā skaitā šos, izvērtējam un ieviešam ar mērķi ietaupīt, lai neradītu papildu slogu uz produktu cenām,” stāsta Toms Didrihsons, “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Jaunajā “Laimas” ražotnē, kas atklāta pagājušā gada septembrī, ir uzstādīti divi jauni mikseri: viens no tiem paredzēts pildījumu gatavošanai “Laimas” vafeļu tortēm un konfektēm, otrs – šerbetu ražošanai. Šīs iekārtas paaugstinās produktu kvalitāti un ražošanas līniju kopējo efektivitāti, automatizējot procesus, kas līdz šim bija manuāli. Tas sniegs vairākus ieguvumus, piemēram, ļaus precīzāk dozēt produktu sastāvdaļas, kā arī nodrošinās arvien labākus darba apstākļus ražotnes darbiniekiem.

Plaša patēriņa zīmolu preču ražošanas un izplatīšanas uzņēmuma “Orkla Latvija” apgrozījums 2023. gadā pieaudzis par 3,8%, sasniedzot 114,1 miljonu eiro, informē uzņēmums.

Īpašs fokuss 2023. gadā pievērsts ilgtspējīgu ražošanas procesu attīstībai, investējot darba vides un infrastruktūras uzlabošanā, kā arī jaunu produktu izstrādē teju 2 miljonus eiro, no kuriem aptuveni 900 tūkstoši investēti tieši energoefektivitātes veicināšanā. Pērn uzņēmuma peļņa bijusi 3 miljoni eiro, nodokļos samaksāti vairāk nekā 14,5 miljoni eiro, savukārt “Orkla Latvija” eksporta apgrozījums pērn saglabājies 2022. gada apmērā, sasniedzot nedaudz vairāk nekā 28 miljonus eiro jeb ceturto daļu no kopējā “Orkla Latvija” apgrozījuma.

“Pērnais gads ir bijis kārtējais izaicinājums ne tikai daudzām nozarēm, bet arī sabiedrībai kopumā - ar dažādu resursu cenu pieaugumu, augstajām banku procentu likmēm, kas secīgi radīja augstu inflācijas līmeni un tautsaimniecības attīstības sabremzēšanos. Lai nodrošinātu zīmolu produktu nepārtrauktu ražošanu, spētu investēt procesu attīstībā un tajā pašā laikā nodrošinātu augstāko kvalitāti produktiem, mēs kā ražotājs meklējām dažādas jaunu produktu izstrādes, izmaksu ietaupīšanas un efektīvākas darbības iespējas. Mēs, “Orkla Latvija” pērn pierādījām savu izturību sarežģītajos ekonomiskajos apstākļos un spējām saglabāt patērētāju lojalitāti mūsu iecienītajiem un jaunajiem produktiem, uz ko plānojam likt uzsvaru arī nākamajos gados,” norāda Toms Didrihsons, “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Norvēģija pašreiz ir astotais lielākais ārvalstu investors Latvijā ar tiešo investīciju apjomu, kas pārsniedz 350 miljonus eiro, informē Norvēģijas Tirdzniecības kamerā Latvijā.

Viesojoties Norvēģijas zemo cenu aviokompānijas "Norwegian" jaunizveidotajā birojā Jaunās Teikas kvartālā, Norvēģijas Tirdzniecības kamera Latvijā aizvadītajā nedēļā atklāja savu aktīvo sezonu, atzīmējot pēdējā laika nozīmīgākos norvēģu investīciju projektus Latvijā un apspriežot plānus nākotnei.

Norvēģu kapitāla uzņēmumos Latvijā, kuru kopējais apgrozījums saskaņā ar "Lursoft" datiem 2020.gadā pārsniedza 1,15 miljardus eiro, pašreiz strādā ap 6200 darbinieku.

Norvēģijas Tirdzniecības kamerā Latvijā izcēla četrus pēdējā laika lielākos norvēģu investīciju projektus Latvijā, kā pirmo minot "Norwegian" lēmumu par starptautisko pakalpojumu centra izveidi Rīgā.

Pārtikas ražošanas koncerns SIA "Orkla Latvija" investējis aptuveni 300 000 eiro saules parka izveidē mērču un gatavās produkcijas ražotnes "Spilva" teritorijā Babītē.

Uzstādītie saules paneļi ļaus uzņēmumam saražot 17% atjaunojamās elektroenerģijas no kopējā ražotnes patēriņa. Gada laikā plānots saražot vismaz 306,24 megavatstundas atjaunojamās elektroenerģijas.

Projekta realizācijai piesaistīts Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalsta finansējums.

Saules parka izveide notikusi sadarbībā ar SIA "Enefit".

Patlaban atjaunojamā elektroenerģija tiek nodrošināta "Ādažu" čipsu ražotnei 51% apmērā no kopējā patēriņa, "Laima" saldumu ražotnei un "Orkla Latvija" loģistikas centram 50% apmērā, "Staburadze" ražotnei 47% apmērā, savukārt "Orkla Latvija" administrācijas ēkai Rīgā, Miera ielā - 47% apmērā.

Uzņēmumu reģistrs (UR) identificējis pirmo smagnējo birokrātisko šķērsli UR darbības regulējumā, informē UR.

Ar Tieslietu ministrijas atbalstu birokrātijas mazināšanai un vienprātību ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par sadarbību ātrai un efektīvai uzņēmēju apkalpošanai, UR piedāvā turpināt nodot informāciju VID par gadījumiem ar potenciāliem nodokļu riskiem to efektīvai pārvaldībai, bet aicina atteikties no šo gadījumu ietekmes uz UR reģistrācijas procesiem.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere uzsver: "Šobrīd uzņēmuma reģistrācija kopā ar padziļinātu risku analīzi var ieilgt līdz pat 10 dienām. Šāds process ir smagnējs un neefektīvs, it īpaši gadījumos, kad ir iesaistītas liela apmēra investīcijas un katra diena ir no svara. Vairumā gadījumu ciešs tieši godprātīgie uzņēmēji, bet negodprātīgie vienkārši nomaina informāciju reģistrācijas datos. Jaunais risinājums netraucēs nodrošināt uzņēmuma reģistrācijas pakalpojumu ne ilgāk kā trīs darba dienās - ātri un bez liekas birokrātijas. Tādā veidā mēs būtiski veicināsim Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspēju Eiropas un citu valstu vidū."

Nekustamo īpašumu attīstītāja Baltijā Linstow Baltic (LB) grupas uzņēmums iegādājies Sporta 2 kvartālu, kuru plāno attīstīt kā modernu, augstvērtīgu un daudzfunkcionālu pilsētvidi.

Projekts koncentrēsies uz ilgtspējīgu risinājumu biroju segmenta attīstību, bet ietvers arī tirdzniecības, pakalpojumu un mājokļu funkcijas, kā arī telpas publiskiem un korporatīviem pasākumiem, restorāniem un kafejnīcām. Linstow Baltic vēlas turpināt arī jau šajā kvartālā iesākto attīstību, kas orientējas uz dažādiem rekreācijas un kultūras pasākumiem.

Sporta 2 kvartālu, kurš atrodas starp Rīgas kluso centru un Skanstes apkaimi, LB iegādājies no SIA Sporta 2 (NP Properties grupai piederošs uzņēmums) par 10,5 miljoniem eiro, neskaitot PVN. Darījums spilgti iezīmē Linstow Baltic jauno biznesa stratēģiju un ambīcijas Baltijas valstīs, kas paredz nekustamā īpašuma projektu attīstīšanu vairākos segmentos, tostarp biroju ēkas, tirdzniecības centri, autostāvvietas, viesnīcas, atpūtas objekti un citi.

Pārtikas ražošana pašlaik iet cauri vēl nepieredzētam laikam un neko iedrošinošu par pārtikas cenām tuvākajā laikā Eiropā, Baltijā un Latvijā teikt nevar, jo aug visu ražošanas komponenšu izmaksas, atzina SIA "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

"Ikviens pārtikas produkts nosacīti sastāv no lauksaimniecības produkta, vai tās būtu olas, ogas, labība, kartupeļi vai kas cits, kas iziet cauri apstrādei un tiek iepakots. Visos šajos posmos ir vajadzīga enerģija un darbs. Mēs nevaram teikt, ka kāds no šiem elementiem kļūst lētāks vai tuvākajā nākotnē kļūs lētāks. Jautājums pašlaik ir tikai par to, par cik kārtām katra no šīm komponentēm ir palikusi dārgāka," sacīja Didrihsons.

Viņš stāstīja, ka pirmo šoku pārtikas industrija piedzīvoja, sākoties karam Ukrainā, jo pēkšņi sastapās ar dažādu pārtikas izejvielu nepieejamību. Kā piemēru viņš minēja saulespuķu eļļu, kuru Ukraina ražoja 80% apjomā no visa pasaules patēriņa. Tagad alternatīvas piegādes ir atrastas, bet risināmie jautājumi ir kļuvuši vēl sarežģītāki, jo ir saistīti ar energocenām.

Igora Mieža profesionālā pieredze ir gana raiba. Vairāk nekā 25 gadus viņš strādājis vadošos amatos tādos zināmos Latvijas pārtikas un cita veida uzņēmumos kā Tabakas fabrika, Kraft Jacobs, Ādažu čipsi, Latvijas balzams, Rīgas piena kombināts, Laima un citi. Un viņš joprojām ar interesi seko līdzi visu šo uzņēmumu darbībai.

"Latvijas pārtikas uzņēmumu vidē vadošo darbinieku rotācija vispār ir ļoti interesanta, jo liela daļa no man zināmiem, vadīt spējīgiem speciālistiem veic savu karjeras goda apli, iekļaujot pieminētos un citus uzņēmumus. Mēs tomēr esam ļoti mazs tirgus," stāsta I. Miezis. Savā pieredzē viņš lielākoties visur bijis atbildīgs par pārdošanas un mārketinga sektoriem.

"Protams, katra darbavieta ir devusi savu pienesumu profesionālo iemaņu izveidē. Domājot par bijušajām darbavietām, pret visām izjūtu dziļu cieņu un pateicību kolēģiem. No agras bērnības nevaru iedomāties savu dzīvi bez sporta. Kādreiz tie bija daudzi gadi austrumu cīņās, esmu noskrējis sešus maratonus, bet pēdējos gados izbaudu motokrosa braukšanu. Uzskatu, ka sports kādreiz ir reāli palīdzējis sakārtot sevi un tumšākos dzīves brīžos ļāvis kā Minhauzenam izvilkt sevi aiz matiem laukā," atklāj SIA Rūjienas saldējums valdes priekšsēdētājs.

Piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” ir radījis deviņu piena produktu un desertu izlasi, to izstrādē un palaišanā tirgū ieguldot aptuveni 90 000 eiro.

Kausēto sieru “Dzintars” klāsts ir papildināts ar diviem jaunumiem – tagad tas pieejams ar ķiplokiem un zaļumiem, kā arī ar vistas girosu.

Tā kā zīmolam “Limbažu piens” aprit 100 gadi, diviem šīs preču zīmes produktiem – kefīram un pienam – radīts īpašs jubilejas iepakojums.

Tāpat veikalu plauktos pēc 14 gadu pauzes ir atgriezies jogurtu zīmols “Zilonītis”. Tam ir radīts jauns iepakojuma dizains un trīs jaunas jogurtu garšas (persiku, laima un saldējuma).

Uzņēmums arī radījis vēl divus jaunus produktus – zīmola “Kārums” klāsts ir papildināts ar zemeņu bifidojogurtu, kā arī radīta jauna “Jungle Pop” apelsīnu želeja.

AS "Rīgas piena kombināts" pagājušajā gadā strādāja ar 109,854 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga vairākkārt un bija 2,651 miljons eiro.

Valmieras novada Vaidavā atklāts jaunais Latvijas uzņēmuma SIA "Vaidava ceramics" dizaina māla trauku koncepta veikals, kura izveidē investēti 100 000 eiro pašu līdzekļu.

Līdz ar to 37 gadus ģimenes pārvaldībā esošā uzņēmuma komanda ir gatava pilnvērtīgi uzņemt savus klientus un ārzemju viesus klātienē.

Ražotnes vadību ilgus gadus uzņemoties Jānim Balodim un ģimenei vasaras vadot Vaidavā ap keramikas ražotni, Jāņa trim dēliem bija iespēja pieredzēt kā māls meistaru rokās pārtop par skaistiem priekšmetiem. Ražotnē augstu tiek vērtētas tradicionālās podniecības tehnikas un vienlaikus notiek eksperimenti ar māla daudzpusību un īpašībām, lai no tradicionāla trauku ražotāja kļūtu par eksporta tirgū konkurētspējīgu dizaina trauku zīmolu.

Prasmīgi apvienojot Latvijas keramikas tradīcijas ar askētisku dizainu, 2015.gadā uzņēmuma vadībā un jaunas stratēģijas izstrādē iesaistoties dēlam Mikam Balodim, veikta zīmola identitātes maiņa un veiksmīgi uzsākts eksports ar starptautisku e-veikalu tīklu starpniecību un tirdzniecības partneriem Vācijā, Austrijā, Šveicē, Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Francijā, Apvienotajā Karalistē, Amerikas Savienotajās valstīs, Japānā, Austrālijā, un izteikti pēdējā gada laikā - Apvienotajos Arābu emirātos.

Eiropas Komisijā (EK) pieņemts tiesību aktu kopums “Fit for 55”, lai sasniegtu neto emisiju samazinājumu par –55%, līdzšinējo -40% vietā, kas izrādās ir nākamais kūdras nozares pastāvēšanas izaicinājums.

Latvija vēl nav novedusi līdz galam savu Teritoriālo Taisnīgas pārkārtošanās plānu, kur jāpierāda visai Eiropai, ka Latvijas kūdra netiek izmantota enerģētikā kā fosilais kurināmais, kā citās Eiropas valstīs, bet gan dārzkopībā – kūdrā audzē pārtiku, dekoratīvos augus un koku stādus, kas piesaista SEG emisijas, vienlaikus nodrošinot darbavietas reģionos un sniedzot pienesumu valsts ekonomikai.

Emisiju piesaiste jāpalielina gudri

Nākamie soļi Eiropas klimata politikā paredz palielināt emisiju piesaisti purvos. “Fit for 55” ietvaros publicētie Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības regulas (LULUCF) grozījumi nosaka Latvijai sasniegt -644 T CO2 ekv. samazinājumu līdz 2030. gadam, skatoties tieši uz zemes izmantošanas sektoru jeb mežiem, lauksaimniecības zemi un kūdras ieguvi.

Jaunveidojamai Rīgas domes koalīcijai varētu būt pat 33 domes deputātu atbalsts, noskaidroja aģentūra LETA.

Kā ziņots, Rīgas domē par jaunas valdošās koalīcijas izveidi nepanākot progresu sarunās ar "Par/Progresīvie" (PP), trīs partiju bloks - "Jaunā vienotība" (JV), "Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība" (NA/LRA) un "Kods Rīgai" (KR) - sācis sarunas ar citām galvaspilsētas pašvaldībā pārstāvētajām partijām.

Koalīcijai plānots piesaistīt "Gods kalpot Rīgai" (GKR) un "Latvijas attīstībai" (LA).

Arī kustības "Par" pārstāve Laima Geikina pieļāva, ka sliecas atbalstīt darba turpināšanu, nevis palikšanu opozīcijā. "Diemžēl "Progresīvie" kolēģi neizrādīja atbalstu mūsu kompromisa variantiem," atzina Geikina.

Partijas valde vēl neesot lēmusi par turpmāko rīcību, bet viņas noskaņojums esot, ka jāturpina strādāt, teica politiķe, piebilstot, ka partijas valde plāno tuvākajās dienās izlemt, kāda būs tās tālākā rīcība.

Kultūras ministrija (KM) sāks darbu pie Mediju atbalsta fonda (MAF) finansējuma piešķiršanas kārtības pārskatīšanas, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina kultūras ministre Agnese Lāce (P).

Kultūras ministre norādīja, ka augustā KM sadarbībā ar nozari sāks darbu pie tā, lai identificētu, kas jāmaina gan attiecībā uz MAF konkursa nolikumiem, gan arī uz ieviešanas un atskaitīšanās procesu.

Dienas izdevēji vērsušies tiesā pret SIF par valsts atbalsta nepiešķiršanu 

Izdevniecības "Dienas Mediji", "Dienas Bizness" un "Dienas Žurnāli" administratīvajā tiesā ir pārsūdzējušas...

"Mums ir jāveido šī sistēma tāda, lai tā atbalsta mediju darbību un neatkarīga, kvalitatīva, sabiedriski nozīmīga satura veidošanu," piebilda Lāce.

Ja taps jauns institucionālā atbalsta mehānisms, tas arī būs konkursa formā, viņa teica.

SIF nav privāta bode: fonda lēmumu apstrīd tiesā 

Mediju konkursa rezultāti izraisa, kā minimums, neizpratni....

"Ir jādomā par to, kā mēs skaidrojam ikviena konkursa nosacījumus, kas attiecas uz atbalstāmajām darbībām, uz tāmēm, principiem, kā mediji izstrādā savus piedāvājumus, lai saņemtu MAF finansējumu," pauda Lāce.

Jau ziņots, ka jūlijā darbību pārtrauca reģionālais laikraksts "Ludzas Zeme". Avīzes redaktore Laima Linuža pauda, ka gaidītā nopietna atbalsta vietā no MAF "saņēmuši kapeikas".

Tāpat jau ziņots, ka "Dienas" izdevēji vērsušies tiesā pret Sabiedrības integrācijas fondu par valsts atbalsta nepiešķiršanu, apgalvojot, ka slēpti tiek veidotas simpātiju un antipātiju grupas struktūrā, kurā tiek pieņemti lēmumi par budžeta līdzekļu piešķiršanu vai nepiešķiršanu.

Tā kā augu valsts produkti ir augošs un pieprasīts tirgus segments, pārtikas ražotājs “Orkla Latvija” attīsta zīmola “Naturli” augu valsts sortimentu, informē uzņēmumā.

Uzņēmuma piedāvājumā jau ir sojas pupiņu bumbiņas, šniceles, maltās sojas masu, desiņas, kā arī falafeli un augu tauku krēms. Turpmāk sortimentu papildinās dažādas picas, burgeri, raudzēti mandeļu produkti, auzu krēmi ēdiena pagatavošanai, zirņu bāzes nageti, kā arī auzu deserti un saldējumi.

“Ikgadējā “Orkla” Ilgtspējīgas dzīves barometrā, pērnā gada oktobrī 25 % aptaujas dalībnieku atzīst, ka vietējos veikalos pieejamais vegānisko un veģetāro produktu klāsts ir nepietiekams. Turklāt teju 30 % no kopējā respondentu skaita uzskata, ka vegāniskās un veģetārās maltītes ir grūti pagatavojamas un pagatavošanas process aizņem pārāk daudz laika. Augu valsts produkti ir augošs un pieprasīts tirgus segments, līdz ar to mūsu eksperti ik dienu strādā pie jaunām receptūrām nākotnei,” norāda Lineta Mikša, “Orkla Latvija” komunikācijas direktore.

Uzņēmums "Latvian Catering Company", kas iegādājies restorānu "Sēnīte", plāno atjaunot tā darbību.

Uzņēmuma īpašnieks Rolands Zujevičs sacīja, ka iegādātā ēka ir apmierinošā tehniskā stāvoklī un pirmie darbi būs novērst telpu stāvokļa pasliktināšanos, kā arī veikt teritorijas sakopšanu.

"Plānojam atjaunot restorānu "Sēnīte", saglabājot tās kultūrvēsturisko mantojumu," atklāja Zujevičs, piebilstot, ka plašākus komentārus pašlaik nesniegs, "lai darbs pats parāda rezultātus".

Vēsturiskajam restorānam Sēnīte jauns īpašnieks 

Ar nekustamo īpašumu kompānijas Latio starpniecību restorānu “Sēnīte” ar 1.5 ha zemi...

Jau vēstīts, ka restorānu "Sēnīte" Siguldas novadā ar 1,5 hektāru zemesgabalu iegādājies uzņēmums "Latvian Catering Company", kas nodarbojas ar pilna servisa pasākumu organizēšanu Latvijā.

Darījuma summu nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" pārstāvji neatklāja. Vienlaikus informācija Zemesgrāmatā liecina, ka "Latvian Catering Company" īpašumu šogad septembrī par 400 000 eiro iegādājās no SIA "Baltijas lāse", kuras īpašnieki vienādās daļas pastarpināti ir Jānis Strautiņš un Atis Sausnītis.

Arhīva informācija liecina, ka 2019.gadā "Sēnīte" bija izlikta pārdošanā par 580 000 eiro. Savukārt maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājs SIA "Liepkalni" 2018.gadā bija izsludinājuši arhitektu ideju konkursu par kompleksa pārbūvi, kurā uzvarēja arhitekta Jāņa Ruciņa ideja, taču "Sēnītes" atjaunošanas projektu atcēla. Tāpat 2017.gada jūlijā "Liepkalni" sociālajā tīklā "Facebook" publiskoja aicinājumu ikvienam interesentam kopīgi iegādāties kādreizējo restorāna kompleksu "Sēnīte" Inčukalna pagastā.

Savulaik slavenais restorāns "Sēnīte" iekļauts aizsargājamo valsts kultūras pieminekļu sarakstā, kas nozīmē, ka padomju laika ēkas saimnieki nedrīkst nojaukt. Restorāns "Sēnīte" Vidzemes šosejas malā tika uzbūvēts pagājušā gadsimta vidū. Sākotnēji šajā vietā tika izveidota tējnīca ar koši krāsotu lapeni sēnes formā. Vēlāk šajā vietā uzbūvēja jaunu ēku kompleksu, kas tika dēvēts par sešdesmito gadu arhitektūras šedevru.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka SIA "Restorāns Sēnīte" likvidēta 2010.gadā. Uzņēmuma lielākie īpašnieki bija SIA "AVE Astra" un Latvijas kooperatīvo sabiedrību centrālā savienība "Turība". Pastarpināti caur uzņēmumu "AVE Astra" "Sēnītes" īpašnieki bija kādreizējais centrālās savienības "Turība" prezidents, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Ivars Strautiņš un Atis Sausnītis, kurš savulaik ieņēmis vadošus amatus gan "Turībā", gan "Rīgas piena kombinātā", "Laimā", "Baltijas lāsē" u.c.

"Latvian Catering Company" 2022.gadā strādāja ar 565 935 eiro apgrozījumu un guva 63 643 eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmums reģistrēts 2016.gadā, un tā pamatkapitāls ir 3000 eiro. Uzņēmuma īpašnieks ir Rolands Zujevičs.

Vēsture atkārtojas: iepriekšējā gada 26. septembrī Berlīnē tika prezentēti telefoni “Xiaomi 13T” un “Xiaomi 13T Pro”. Šogad, arī 26. septembrī, arī Berlīnē “Xiaomi” prezentēja savus jaunākos telefonus “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”. Informācija par šiem diviem telefoniem ilgi tika glabāta noslēpumā, tāpēc tīmeklī netrūka minējumu: kā tie izskatīsies, kas tajos būs integrēts, cik maksās, ar ko tie atšķirsies no šā ražotāja februārī prezentētā flagmaņa “Xiaomi 14”. Trīs nedēļas pirms prezentēšanas abi modeļi nonāca manās rokās, tos abus izmēģināju, tāpēc tagad dalos ar informāciju un novērojumiem.

Tuvu flagmanim

2019. g. “Xiaomi” prezentēja pirmo “T” sērijas telefonu “Mi 9T”. Kopš tā laika “T” sērijas modeļi tika prezentēti katru gadu. “T” sērija tika nodēvēta par starpposmu starp vidējās un augstākās klases “Xiaomi” telefoniem. Taču šāds raksturojums, īpaši runājot par jaunākajiem “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” telefoniem, jau vairs nav precīzs, jo tas liek domāt, ka visas flagmaņa īpašības ir labākas. Tā nav – ar atsevišķām īpašībām “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” pārspēj flagmani (dizains, ekrāns, fotografēšanas naktī iespējas) vai neatpaliek no tā (galvenā kamera). “T” sērijas modeļi nav sliktāki par flagmaņa versiju – tajos ir integrēti visdažādākie pilnveidojumi, kuru nav citos “Xiaomi” telefonu modeļos. Salīdzinot ar flagmani, var teikt, ka “T” sērijas mērķis ir nodrošināt lietotājiem augstākās kvalitātes pieredzi par pieejamāku cenu. Tā kā iepriekš biju izmēģinājis “Xiaomi 14”, un tagad abus jaunākos modeļus (“Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”), varu teikt, ka tie ir ļoti līdzīgi flagmanim.

Pārtikas ražotājs “Orkla Latvija” uzstādījis saules paneļus uz šokolādes ražotnes “Laima” jumta, tādējādi nodrošinot ap 1/4 daļu no ražošanā nepieciešamā elektroenerģijas pašpatēriņa.

Investējot 255 000 eiro atjaunojamās enerģijas ražošanas projektā, plānots gadā saražot 287 MWh “zaļās” elektroenerģijas, nosedzot 25% no uzņēmuma kopējā patēriņa. Gada laikā saražotā zaļā enerģija ļaus samazināt CO2 izmešus 136 tonnu apmērā, kas ir ekvivalenti 190 koku iestādīšanai.

SIA “Orkla Latvija” jau iepriekš informēja, ka iepērk “zaļo” elektrību no kopējā tīkla visām ražotnēm, taču konkrēti “Laimas” ražotnei – 50% apmērā no kopējā patēriņa. Tagad pēc saules paneļu uzstādīšanas, ražotne izmantos kopumā ap 75% atjaunojamās elektroenerģijas, tādējādi kopumā gadā ietaupot vidēji 400 tonnas CO2. Šis ir nākamais solis “Orkla Latvija” Ilgtspējas stratēģijas īstenošanā, kas vērsts uz apkārtējās vides aizsardzību. Stratēģija paredz līdz 2024.gadam ieviest ražošanā atjaunojamo enerģiju līdz 60% no kopejā patēriņa, par 65% samazināt siltumnīcgāzu emisijas pašu darbībā un par 30% – vērtību ķēdē ārpus pašu darbības. “Laiki mainās un līdz ar tiem mainās arī iespējas un risinājumi pārtikas ražotnē.

2024. gads, kuru ķīniešu astrologi nodēvējuši par Zaļā pūķa gadu, Latvijai varētu atvērt pamatīgas iespējas nākotnē, piesaistot starptautiskus kriptovalūtu operatorus tieši Rīgai.

Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas vadītājs Reinis Znotiņš intervijā Dienas Biznesam stāsta, ka, pareizi rīkojoties, Latvija finanšu tehnoloģiju attīstībā vēl var nostāties uz straujas attīstības ceļa.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 2.janvāra numurā lasi:

Statistika

Tūrisma apjomu vēl aizvien velk mājinieki

Tēma

Kādas nodokļu izmaiņas nes 2024.gads?

Degviela

Biopiejaukums un CO2 nodoklis cels degvielas cenas

Aktuāli

Latvijā medikamentiem – viena no augstākajām PVN likmēm Eiropā

Aktuāli

Latvijas 100 bagātākie cilvēki žurnālā Miljonārs

Komercīpašumi

Vērtīgākie komercīpašumi - joprojām Rīgā

Pabalsti

Alus darītava “Cēsu alus” ir noslēgusi sadarbības līgumu ar pasaulē lielāko alus darītāju “AB InBev”, kas paredz, ka no 2022. gada 1. janvāra “Cēsu alus” iegūst tiesības Latvijā pārdot pasaulē populāro “Corona” alu.

“Corona” ir pasaulē visvairāk eksportētais Meksikas alus stikla pudelēs, ko pārdod vairāk nekā 180 valstīs, un tas ir ieguvis pasaules slavu ar savu unikālo pasniegšanas un baudīšanas veidu kopā ar laima šķēli. “Corona” ir viens no iecienītākajiem ārpus Eiropas ražotajiem aliem Latvijā, tā pārdošanas apjomi pēdējā pusgada laikā ir dubultojušies.

“Apvienojot “Corona” alus zīmola spēku un “Cēsu alus” plašo pārdošanas tīklu, esam kļuvuši par spēcīgu sadarbības partneri Latvijā. Šī sadarbība ļaus bagātināt Latvijas alus tirgu un sniegs lielu pievienoto vērtību mūsu produktu portfelim. “Corona” alus ir īpaši iecienīts arī restorānos un bāros, un mēs saredzam tā attīstības potenciālu HoReCa sektorā,” saka Eva Sietiņsone, “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja.

Reklāmas aģentūras Magic (agrāk DDB) partneriem pievienojušies tās ilggadējie radošie direktori – Vairis Strazds un Edgars Kuzmins.

Vairis Strazds reklāmas nozarē sāka darboties jau Latvijas reklāmas industrijas pirmsākumos. 2006. gadā viņš pievienojās reklāmas aģentūrai DDB (tagad Magic), kļūstot par tās radošo direktoru. Savukārt Edgars Kuzmins radošā direktora amatā darbojas jau deviņus gadus, no tiem pēdējos trīs – Magic komandā.

“Esmu pārliecināts, ka jebkura radošās jomas uzņēmuma vadības komandā ir būtiski atrasties cilvēkiem, kas līdz serdei izprot radošo procesu un spēj rūpēties ne vien par biznesa attīstību, bet arī par radošo izcilību. Tāpēc no sirds priecājos, ka starp Magic partneriem tagad būs arī divi no nozares radošākajiem un pieredzējušākajiem prātiem,” komentē Magic vadošais partneris Andris Rubīns.