«2009. gada sākums bija diezgan vājš darba apjoma ziņā, bet no 2010. gada februāra sākās straujš kāpums. Šķiet, ka emocionālā ziņā mūsu klienti ir krīzei pāri: attapušies no izbrīna un gatavi ieguldīt dzīves kvalitātē,» laikrakstam Dienas bizness stāsta plastikas ķirurgs Jānis Ģīlis.
To pašu apliecina arī citi nozares pārstāji. Evijas Rodkes privātpraksē un klīnikā kopumā pērn tika veiktas vairāk nekā 400 lielās operācijas, no tām viņa pati veica 230, kas ir gandrīz tikpat cik 2008. gadā. «Pašlaik fiziski visus nevaram paņemt,» teic daktere, norādot, ka ir pat jāgaida rindā. Klīnikā pirmajos trīs mēnešos apgrozījums bija 172 tūkst., pērn - 412 tūkst.
Vaicāti par klientiem, plastikas ķirurgi pirmām kārtām runā par sievietēm - viņu alkas būt skaistām un vēl skaistākām ir krietni lielākas nekā vīriešiem, tomēr beidzamajā laikā aug arī stiprā dzimuma interese, galvenokārt par ķermeņa formas korekcijām - samazināt vēderu, likvidēt dubultzodu u.c. Cik procentu no populācijas veic plastiskās ķirurģijas operācijas, uz šo jautājumu īsti atbildēt nevar. Tas pirmām kārtām atkarīgs no tā, ko ietver šajā vārdā, norāda E. Rodke. Ādas veidojumu likvidēšana - papilomu, dzimumzīmju, rētu - šādi gadījumi esot diezgan bieži. Viņasprāt, plastikas ķirurģija ir kļuvusi ikdienišķāka nekā agrāk - gan tāpēc, ka tā pārklājas ar citām medicīnas jomām, gan tāpēc, ka mainās piedāvājums un sabiedrības attieksme.
No lielajām plastikas operācijām Latvijā visvairāk tiek veiktas krūšu korekcijas, tomēr cilvēki aplami domā, ka visas sievietes vēlas tās palielināt, saka E. Rodke. Vēlmju lauks ir krietni plašāks - likvidēt asimetriju, pacelt, samazināt, atjaunot formu. Tikai 30% grib lielākas krūtis. Popularitātes ziņā otrajā vietā ir plakstiņu operācijas, tām seko dažādas citas manipulācijas - degunu, ausu, vēderplastikas korekcija - tauku atsūkšana, striju likvidēšana u.c. Valsts pasūtījuma plastikas ķirurģijai nav. Pārticīgākās valstīs tiekot apmaksāta noslīdējušu plakstiņu pacelšana, ja ir samazināts redzes leņķis, vai, piemēram, krūšu samazināšana pēc 65 gadiem. Ja šis dziedzeris ir ļoti liels, tas rada papildu slodzi balsta kustību aparātam un ir palielināts vēža risks - diemžēl Latvijas labklājības līmenis līdz tam pašlaik nevelk, atzīst E. Rodke.