Pareizi izvēloties darba apģērbu, valkājot atbilstoša izmēra uniformas, kā arī tās pareizi kopjot, paildzinās to dzīvescikls.
Vienlaikus tam ir ekonomiski ieguvumi, jo jaunas uniformas vajadzīgas retāk, norāda Inga Dāboliņa, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Dizaina tehnoloģiju institūta asociētā profesore. Institūts kopā ar SIA SRC Brasa un Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmā kopā ar ārzemju partneriem īstenojis projektu Vieds un drošs darba apģērbs (Smart and Safe Work Wear (SWW)). «Projekta mērķis ir pilnveidot zināšanas par inovāciju mazos un vidējos uzņēmumos, konkrētāk – darba apģērba ražošanas uzņēmumos. Ņemot vērā diezgan stiprās tradīcijas Latvijas armijas uniformu pilnveidošanā, par mērķa grupu izvēlējāmies tieši armiju,» teic I. Dāboliņa.
Projektā ir pieci parteri – Somija, Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija. Katrā no valstīm projektā iesaistījusies universitāte vai pētniecības institūts un vietējā kapitāla uzņēmums, jo mērķis ir veicināt reģiona attīstību. Projekta kopējais finansējums ir 2,4 miljoni eiro, no kā Latvijas projekta partneru finansējums ir 497 tūkstoši eiro. Projekta mērķis ir attīstīt un padarīt konkurētspējīgāku viedo darba apģērbu ražošanu Baltijas jūras reģionā, lai veiksmīgāk konkurētu ar līdzīgiem un jauniem ražotājiem, kā arī lētiem importētājiem. Sagaidāms, ka projekta rezultātā pieaugs viedo tehnoloģiju izmantošanas īpatsvars mazo un vidējo speciālā darba apģērba ražotāju vidū.
I. Dāboliņa uzskata, ka viens no lielākajiem uniformu pilnveidojumiem projekta laikā ir labākas lielumatbilstības nodrošināšana un modeļi, kuru uzlabojumi veikti saskaņā ar esošo – lietoto – modeļu pētījumiem un gala lietotāju aptaujām. Esošo uniformu modeļu pilnveidošana veikta sadarbībā ar šūšanas uzņēmumu SRC Brasa. Uniformu funkcionalitātē ir svarīga kabatu atrašanās vieta un to ietilpība. Piemēram, sastopami tādi uniformu modeļi, kuriem, uzliekot lielo uzkabes jostu, bikšu aizmugures kabatas tiek nosegtas un tās principā kļūst liekas. Tāpēc veiktā galalietotāju aptauja ļāvusi noskaidrot, kas pašiem valkātājiem patīk un nepatīk, kādi risinājumi ir vai nav ērti. «Šajā zinātnes nozarē ir daudz nezināmo – ķermenis katram ir atšķirīgs, turklāt mainīgs; tekstilmateriāli arvien tiek pilnveidoti un ražoti jauni, ar atšķirīgām īpašībām, valkāšanas iespējām, ilgmūžību un ietekmi uz cilvēka ķermeni; katra cilvēka percepcija, metabolisms un citi individuālie parametri, kas ietekmē visa līmeņa komforta sajūtas un fizisko spēju parametrus. Tas viss apgrūtina «ideālā» darba apģērba izveidi,» teic I. Dāboliņa.
I. Dāboliņa stāsta, ka mūsdienās apģērbs kļūst viedāks, tomēr katrā konkrētā gadījumā iespējas un vajadzības atkarīgas no lietotāja un izpildāmajām darbībām. Viens no projekta mērķiem bija darba apģērbā iekļaut viedos risinājumus. Piemēram, partneri Somijā radīja apģērba risinājumus, kas palīdz noteikt cilvēka atrašanās vietu un pārvietošanos telpā ar mērķi ķīmisko vielu noplūdes gadījumā pozicionēt, kur telpās atrodas darbinieki. «Šajā apģērbā izmantots speciāls čips, kas nodrošina tālu datu un lietotāju sasniedzamību, ir mazgājams, turklāt sniedz datus par lietotāja pašsajūtu. Ķīmisko vielu rūpnīcas darbinieku gadījumā tas ir ļoti noderīgi, jo cilvēka pašsajūta un atrašanās vieta ir nosakāma attālināti pat lielos attālumos, bet armijai ir pilnīgi pretēji – nav vajadzīga un ir pat traucējoša iespēja noteikt kareivja atrašanās vietu lielos attālumos. Tāpat militāristiem neder, ja apģērbs kļūst skaļāks vai vizuāli pamanāmāks. Polijas partneri sadarbībā ar celtniecības uzņēmumu izstrādājuši darba apģērbu, kuram diennakts tumšajā laikā automātiski ieslēdzas gaismiņas un celtnieks kļūst redzamāks, un arī vide ap darbinieku ir apgaismota, tādējādi nodrošinot redzamību. Interesantākais piemērs ir lietuviešiem, kuri strādā ar specializētu apģērbu – skafandru ķīmisko avāriju seku likvidatoriem. Šis spectērps jau tiešām sen nav uzlabots, taču gadu gaitā ir mainījušās visas tehnoloģijas, ko valkā zem (iekšpus) tērpa, piemēram, elpošanas baloni ir kļuvuši mazāki, tagad ķiverēm ir cita konfigurācija. Materiāls ir gumijots un smags, un katrs cm2, ko iešuj apģērbā, rada papildu svaru, kas apgrūtina kombinezona valkātāju un līdz ar to arī uzdevuma veikšanu,» stāsta I. Dāboliņa.
Visu rakstu lasiet 16. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
#1/15
#2/15
#3/15
#4/15
#5/15
#6/15
#7/15
#8/15
#9/15
#10/15
#11/15
#12/15
#13/15
#14/15
