AS Olainfarm vebinārā, kas 3. septembrī norisinājās biržas Nasdaq Baltic interneta vietnē, uz Dienas Biznesa jautājumiem atbildes bija izvairīgas, ne pēc būtības vai nesniedza skaidrību

Jau 4. septembrī sekoja Olainfarm lielākā akcionāra Olmafarm valdes priekšsēdētāja Pētera Rubeņa paziņojums ar aicinājumu glābt Olainfarm, kurā visi Dienas Biznesa uzdotie jautājumi ir skarti. Skaidrot šos jautājumus, nevēlēšanos atbildēt, pašu vebināra norisi un tajā pateikto Dienas Bizness aicināja bijušo Olainfarm valdes locekli un akcionāru Salvi Lapiņu.

Mēs jau pirmajā jautājumā aicinājām Olainfarm valdes priekšsēdētāju Lauri Macijevski skaidrot šā gada pirmā ceturkšņa uzņēmuma darbības rezultātus salīdzinājumā ar otro ceturksni, tomēr viņš palika pie iepriekšējās taktikas – sniedzot informāciju par pusgadu nedalīti. Runa ir gan par peļņas, gan ieņēmumu, gan likviditātes sadaļām. Kādēļ, jūsuprāt, šāda taktika?

Vai Latvijas iedzīvotāji ir gatavi strādāt nekvalificētu darbu, cik par to viņi vēlas saņemt un kāpēc bankas darbinieks vēlas būt krāvējs – to ar kārtējā eksperimenta palīdzību vēlējās noskaidrot žurnālists un blogeris Deniss Barteckis.

Viņš ievietoja sludinājumu portālā un gaidīja iedzīvotāju reakciju.

«Veicu vēl vienu sociālo eksperimentu. Publicēju sludinājumu par vakanci portālā ss.lv. Nenorādīju nekādu specifiku vai darba samaksu. Uzrakstīju tikai dažus teikumus divās valodās. 20 minūšu laikā sludinājumam bija vairāk nekā 400 skatījumu, bet epastā saņēmu vairāk nekā 200 vēstules. Un tas notika, neskatoties, ka sludinājumu publicēju pēc pusnakts. Interesanti, ka cilvēki sūtīja CV ar motivācijas vēstulēm. Kāds amats tika piedāvāts? Krāvējs! Dienas laikā sludinājuma skatījumu skaits sasniedza 5000, bet saņemto vēstuļu skaits – vairāk nekā 1400. Turklāt lielākā daļa saņemto vēstuļu nebija no deklasētiem elementiem, bet pat tādiem, kam ir pat augstākā izglītība un diezgan laba darba pieredze. Ja vien viņi, protams, norādīja patiesu informāciju par sevi.»

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

«Pirms kļuvu par premjeru, es zināju, ka šajā ziņā ir slikti, bet es tiešām nezināju, ka ir tik slikti,» vaicāts par ēnu ekonomiku, intervijā DB saka premjerministrs Māris Kučinskis.

Fragments no intervijas:

Jau tradicionāls ir ieraksts valdības rīcības plānā par ēnu ekonomikas mazināšanu. Kas liek domāt, ka šoreiz cīņa ar ēnu ekonomiku gūs redzamus rezultātus?

Pirms kļuvu par premjeru, es zināju, ka šajā ziņā ir slikti, bet es tiešām nezināju, ka ir tik slikti. Protams, ēnu ekonomika veido lielu īpatsvaru. Tāpat ir redzamas arī atsevišķas kļūdas, piemēram, mikrouzņēmumu nodokļa jautājumā ir pārforsēšana. Tomēr mums ir zema nodokļu iekasējamība, kas saistīts ar sistēmu. Piemēram, par banku sektoru – iestāšanās sarunas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) noteikti nospēlēja savu lomu, un izmaiņas nerezidentu noguldījumu uzraudzībā ir veiktas. Sistēma ir kļuvusi stingrāka un nav pamata domāt, ka atlaidīsies. Protams, PVN shēmas notiek bankās, nevis ātro kredītu kantoros.

Nejēdzības ir jānovērš, dzīves apstākļi – jāpilnveido, bet pārmērīgs negatīvisms ir ceļš uz nekurieni

Šā gada 12. jūnija DB numurā bija publicēta intervija ar uzņēmēju Vjačeslavu Kuziščinu. Savulaik strādājis augstā amatā naftas kompānijā Jukos, dzīvojis Maskavā, tagad ar ģimeni pārcēlies uz Latviju un izveidojis šeit diezgan populāru restorānu. Pretēji daļas Latvijas sabiedrības uzskatiem par krieviem, kas atbraukuši uz šejieni, tostarp termiņuzturēšanās atļauju programmas ietvaros, šis investors ar ģimeni iemācījies latviešu valodu un godīgi atzīst, ka nav Vladimira Putina politikas piekritējs un vēlas dzīvot, strādāt un savu dēlu audzināt Latvijā eiropeiskā garā. Neskatoties uz to, ko daudzi šejienieši paši saka par savu valsti – kāda mums te briesmīga korupcija, cik drausmīga birokrātija, ierēdņi, politiķi –, šis cilvēks velta Latvijas biznesa videi vislabākos vārdus. Salīdzinot ar Krieviju un Ukrainu, viņš šeit ar korupciju neesot sastapies. Latvijas ierēdņi saprotot, ka viņi tiek uzturēti par nodokļu maksātāju naudu un tā arī izturoties, savukārt abās minētajās valstīs ierēdņu uzdevums esot maitāt tev dzīvi tiktāl, kamēr tu no viņiem atpērcies. Turklāt jebkuru biznesu tev Krievijā varot vienkārši atņemt, ja tas ir iepaticies kādam citam – varenākam, savukārt Latvijā uzņēmējs jūtoties droši.

“1 37 digital agency" ir uzņēmums, kas nodarbojas ar Rīgas vēsturisko ēku un tajos esošo dzīvokļu atjaunošanu un piedāvāšanu nekustamo īpašumu tirgū. Šobrīd esam jau atjaunojuši ap 150 vēsturisko dzīvokļu vairākās ēkās, tādēļ man šķiet, ka mēs varam pretendēt uz būtiskākā tirgus dalībnieka statusu Rīgas renovēto vēsturisko ēku un dzīvokļu tirgū. Tādēļ spējam arī izteikt viedokli par dažām šī tirgus tendencēm un iespējām.

Ja 2021. gadā pieprasījums pēc renovētiem dzīvokļiem Rīgas vēsturiskajā centrā un vēsturiskajās ēkās sasniedza gandrīz 50% no visa pieprasījuma tirgū, tad šobrīd pieprasījums pēc dzīvokļiem daudzdzīvokļu ēkās atkal apsteidzis pieprasījumu pēc dzīvesvietām vēstures un labas arhitektūras apdvestajās vietās. Kādēļ tā noticis, nav liels noslēpums, jo pēdējo gadu grūtības visvairāk skārušas tieši sabiedrības viduslāni, kas ir galvenais šādu īpašumu pircējs. Pie vainas ir gan “Euribor” likme, kas sadārdzinājusi hipotekāros kredītus un gan arī pēdējo gadu inflācija, kas palielinājusi dzīves dārdzību un, tātad, samazinājusi to naudas daudzumu, kādu pircējs var novirzīt hipotekāro kredītu maksājumiem. Piemēram, ja agrāk saņemot vienādu algu pircējs varēja atļauties 120 tūkstošus eiro lielu kredītu, tad tagad vairs tikai 80 tūkstošus lielu. Nevar noliegt, ka abu šo faktoru iedarbība šobrīd mazinās – inflācija ir nokritusi zem viena procenta robežas un “Euribor” likme slīd lejup - nekustamo īpašumu tirgus tomēr pagaidām nav atjēdzies no pēdējo gadu šokiem.

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Latvijas Okupācijas muzeja (LOM) topošās piebūves Nākotnes nams pamatos svinīgi iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm un pateicību ziedotājiem, kuri ir snieguši artavu Nākotnes nama projekta īstenošanā.

LOM pārbūve un Nākotnes nama būvniecība tiek īstenota par valsts piešķirtajiem līdzekļiem, savukārt par ziedotāju līdzekļiem taps jauna muzeja pastāvīgā ekspozīcija un tiks nodrošināts nama iekārtojums.

Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs atzīmēja, ka sabiedrības atbalsts un ziedotāju uzticība bija spēks, kas iedrošināja uzsākt šo projektu. Tas arī ļāva pārvarēt projekta vilcināšanu un neziņu: «Šajā brīdī mēs godinām tos vairāk nekā 1000 ziedotājus, kuri ziedojuši, lai Nākotnes namā varētu iekārtot muzeju un ekspozīciju. Jāsaprot, ka šie līdzekļi nāk no cilvēku privātajiem līdzekļiem vai sabiedriskajām organizācijām, kuru ienākumus arī veido privāti ziedojumi.»

Nodokļu administrācija bloķējusi SIA Veiksmes studijas bankas kontu, tādējādi paralizējot uzņēmuma darbību, īpašnieks meklē taisnību pie tieslietu un finanšu ministriem, kā arī jaunās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes

«Uzņēmums nespēj izpildīt saistības pret darījumu partneriem par preču piegādi, samaksāt par transporta un citiem pakalpojumiem, samaksāt citus maksājumus, jo pēc 30. janvārī notikušās nodokļu administrācijas darbinieku viesošanās uzņēmumā 5. februārī kredītiestādes uzlika liegumu veikt jebkādas darbības ar kompānijas norēķinu kontiem, to pamatojot ar VID rīkojumu,» stāsta SIA Veiksmes studijas īpašnieks Arturs Korsaks (Arturas Korsakas). Viņu visvairāk izbrīna ne tikai VID kontroli veicošo darbinieku zināšanas, bet jo īpaši attieksme. «Viss sākās 30. janvārī, kad uzņēmumā ieradās VID darbinieku grupa un bez jebkādiem lēmumiem vēlējās sākt datu kopēšanu no uzņēmuma datorsistēmas, kaut arī tika informēti par to, ka šāda darbība padara neiespējamu pasūtījumu apstrādi, tāpēc aicināju to darīt darba dienas nogalē, taču atbildes vietā bija – konfiscēsim datorus un izsauksim policiju,» stāsta A. Korsaks. Viņš atzīst, ka šos «ieteikumus» ņēmis vērā, bet, datu kopēšanu veicot vienlaicīgi, notika serveru avārija, ko kontrolētāji uztvēruši kā speciālas darbības, lai nepieļautu datu kopēšanu. «Pēc tam tika atvērts kases aparāts ar apgalvojumu, ka neesot plombas, bet tāds fakts konstatēts netika, ko apliecināja arī kases aparātu apkalpojošā kompānija,» norāda A. Korsaks. Viņu šokējis fakts, ka 7. februārī, ierodoties VID ar lūgumu izsniegt uzņēmumam lēmumu, uz kāda pamata veiktas attiecīgās darbības un bloķēts konts, atbildi šajā dienā nav izdevies saņemt, bet tāda radusies 8. februārī. «Ir dīvaina nianse. VID 22. janvārī EDS sistēmā bija paziņojums par to, ka esošo kases aparātu (bez uzlabojumiem) izmantošanas termiņš ir 11. februāris, bet pārkāpumu protokolu par tā neatbilstību sastādīja 30. janvārī,» uz jautājumu, vai ar kases aparātiem viss bija kārtībā (vai tie atbilda izvirzītajām prasībām), atbild A. Korsaks. Viņaprāt, šāda rīcība, maigi izsakoties, ir dīvaina, ja vien tā nav apzināta. «Uzņēmumam nebija nodokļu parādu (uz 26.02.2019. gan bija 351 eiro pēc SIA Lursoft datu bāzē esošās informācijas), nav neviena VID lēmuma par kaut kādu nodokļu parādu uzrēķinu un nav arī nekādu cita veida liegumu vai lēmumu par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, ir tikai kaut kādas aizdomas un nekas vairāk,» sašutis ir A. Korsaks.

Nav daudz tādu, kas zinās, ka mūsu pilsētas lepnums un īpašā iezīme – Rīgā plaši pārstāvētais jūgendstils atrodams arī Ķīpsalā. Elegantā ēka Ogļu ielā 30 ir viena no interesantākajām un ekskluzīvākajām, taču retajām pēdējos gados atjaunotajām jūgendstila ēkām Daugavas kreisajā krastā.

Tā ir vienīgā jūgendstila mūra ēka Ķīpsalā, turklāt ar autentiski atjaunotu galvenās fasādes veidolu. Jūgendstila ziedu laiku lakoniskā, taču piemīlīgā celtne ir saglabājusi vēsturisko ielas fasādes arhitektūru un interjera dekoratīvos elementus – rozetes, kāpņu margu rakstus, slīpētos logu stiklus un griestu rotājumus. Atjaunotā mūra ēka celta pagājušā gadsimta sākumā pēc izcilā latviešu arhitekta Mārtiņa Ņukšas projekta, kurš bijis gan galvenais arhitekts Sevastopolē, gan strādājis kā Marseļas galvenā arhitekta palīgs, pēcāk bijis arī Latvijas diplomātiskais sūtnis daudzās Eiropas valstīs. Traģiski gājis bojā padomju represiju laikā, bet viņa arhitekta veikums arī šodien saglabājies kopumā astoņos jūgendstilā projektētos Rīgas dzīvojamos namos.

Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs par godu VAS «Latvijas dzelzceļa» simtgadei kopā ar dizaineri Unu Grants radījis dizaina plakātu sēriju. Tajā attēlotas piecu lielāko Latvijas pilsētu dzelzceļa staciju tehniskās shēmas.

Sērijā radīti pieci plakāti ar Rīgas, Daugavpils, Liepājas, Jelgavas un Gulbenes dzelzceļa staciju shēmām. Katra stacija aplūkota kādā nozīmīgi vēsturiskā laikā, piemēram, Jelgavas stacija – 1944. gadā, kad tajā bija tikai Eiropas platuma 1435 milimetru sliedes, kādas tagad ir paredzētas Rail Baltica projektā. Savukārt Daugavpils stacija iemūžināta 19. gadsimta beigās, kad dzelzceļš Latvijas teritorijā bija tikai attīstības sākumposmā. Pie stilizētā, lakoniskā sliežu ceļu zīmējuma uz plakāta ir arī vēsturiska izziņa par attēloto laika periodu.

«Ideja par plakātiem ar tehniskām staciju shēmām radās Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja darbiniekiem. Tiku uzrunāta, lai realizētu šo ideju, un sadarboties šķita tikai pašsaprotami, jo dēla mīļākais muzejs ir tieši dzelzceļa muzejs. Neskatoties uz to, ka staciju shēmas ir tehnisks zīmējums, manuprāt, tajā slēpjas kaut kas vairāk. Stacija ir kā simbols dzīvai, cilvēku iedzīvinātai pilsētai, kur mudž no vilcieniem un cilvēku trajektorijām. Ieraugot tehniskās staciju sliežu shēmas, saskatīju tajās interesantu grafisku zīmējumu un pat daļēju līdzību ar cilvēka anatomiskajām muskuļu šķiedrām,» stāsta plakātu grafiskā dizainere Una Grants.

SIA «Rīgas cirks» ēkas remontdarbiem papildu nepieciešami septiņi miljoni eiro, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Ministre stāstījumā par nepieciešamajiem papildu līdzekļiem bija lakoniska un piebilda, ka minētais finansējums tiek meklēts, kā arī apzināti starptautiski projekti un fondi, ar kuru palīdzību šādu summu varētu atrast.

«Rīgas cirka ēka ir kultūrvēsturisks objekts, kuru nepieciešams savest kārtībā un mēs to visiem spēkiem centīsimies izdarīt,» sacīja Melbārde.

Jau ziņots, ka SIA «Rīgas cirks'» ēkas remontdarbus Rīgā, Merķeļa ielā 4, par 208 959 eiro veiks SIA «Velve», liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija.

«Velve» šogad jau par 6600 eiro veica ēkas fasādes nostiprināšanas darbus.

Par 208 959 eiro paredzēts veikt ēkas lāzerskenēšanu, tehnisko ekspertīzi un izveidojušos plaisu monitoringu. Tiks veikti ēkas pagaidu nostiprināšanas būvdarbi, fasādes konservācija un pamatu nostiprināšana, kā arī tiks segti autoruzraudzības un būvuzraudzības izdevumi.

No 4. līdz 8. februārim Japānas pilsētā Saporo notiekošajā sniega un ledus skulptūru festivālā, kas norisinās jau 67. reizi un ir viens no senākajiem un prestižākajiem šāda veida festivāliem pasaulē, Latvijas komanda ieguvusi galveno balvu, informēja Latvijas vēstniecība Japānā.

Latviešu mākslinieki no Jelgavas – Kārlis Īle, Maija Puncule un Mintauts Buškevics – šo balvu izcīnīja 12 mākslinieku komandu konkurencē no visas pasaules. Mākslinieku dalību festivālā atbalstīja Latvijas vēstniecība Japānā, Latvijas goda konsuls Asahikavā Jošikazu Inošita un Higašikavas pilsētas dome.

Mākslinieku veidotā skulptūra Tilts savieno divas pasaules – vīrišķo un sievišķo, kas katra pati par sevi šķiet neatkarīga un pašpietiekama, taču patiesībā tās ir tikai puses no kaut kā lielāka un pilnīgāka. Eksistēt tās var tikai kopā. Skulptūra veidota lakoniskā stilā, uzsverot formu tīrību un domas skaidrību.

Pirmais korporatīvais grands vaino tirdzniecības karus pie mazākām peļņas prognozēm, piektdien, 22.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šonedēļ ar jaunu sparu aktualizējušās runas par tirdzniecības kariem, kur ASV un Ķīna, šķiet, sākusi maratonu, kas paredz apmainīšanos ar arvien jauniem savstarpējiem tarifiem. Rezultātā pakāpeniski piesardzīgāki ar savām prognozēm par nākotni kļūst gan ekonomisti, gan arī uzņēmēji.

Vācijas autoražotājs Daimler (pieder Mercedes brends) kļuvis par pirmo no lielajiem globālajiem korporatīvās vides līderiem, kas atklāja, ka tieši tirdzniecības karu eskalēšanās iespaidā cērp savas nākotnes peļņas aplēses. Kompānija skaidroja – viss novedīšot pie tā, ka ķīnieši pirks mazāk automašīnu. Kopumā Daimler teica, ka jau šogad nopelnītais, visticamāk, tādējādi būšot nedaudz mazāks nekā iepriekšējā gadā. Daudzi no Daimler auto, kas pēc tam savu ceļu mēro uz Ķīnu, tiek ražoti ASV, Alabamā. Rezultātā šie spēkrati nonākuši pa sitienam tarifiem. «Tie (tarifi) novedīs pie mazāka pārdoto auto skaita un augstākām izmaksām, kas vēl nav pilnībā pārliktas uz patērētājiem,» lakoniska mēģina būt pati Daimler vadība. Katrā ziņā valda bažas, ka šis varētu būt tikai sākums, jo līdz ar atklātiem tirdzniecības kariem dzīve sarežģīsies arī daudzām citām starptautiskām kompānijām, kas pieradušas darboties dažādos tirgos.

Laikā, kad tiek prognozēta ekonomiskā lejupslīde līdz ar Eiropas struktūrfondu atbalsta izbeigšanos 2020. gadā, likumdevējam vairāk nekā jebkad būtu jārada pēc iespējas labvēlīgāka vide tiem, kas nodarbojas ar saimniecisko darbību.

Par nožēlu jāteic, ka likumdevējs kārtējo reizi rīkojas pretēji. 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, kas negatīvi ietekmē nekustamo īpašumu attīstītājus.

Likuma 4. pantā pirmās daļas 1. punktā vārdi «dzīvojamā māja» aizstāti ar vārdiem «atsevišķa dzīvojamā māja». No pirmā acu uzmetiena šķiet nebūtiski, taču velns ir paslēpies detaļās. Kaut gan likuma gramatiskā jēga ir neskaidra, pēc būtības grozījumi paredz, ka daudzdzīvokļu māju var sadalīt dzīvokļu īpašumos tikai tad, ja šī daudzdzīvokļu māja atrodas uz atsevišķa zemes gabala.

Šādu regulējumu piedāvājusi Tieslietu ministrija jau pēc tam, kad likumprojekts «Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā» bija nodots izskatīšanai Saeimas komisijās. Tādēļ likumprojekta anotācijā nav atrodams pamatojums un nozares speciālistu viedoklis par šādu grozījumu nepieciešamību un ietekmi uz nekustamo īpašumu jomu. Vienīgais skaidrojums atrodams Tieslietu ministrijas sniegtajā motivācijā – līdz šim radušās problēmas saistībā ar dzīvokļa īpašumam piekritīgo kopīpašuma daļu aprēķināšanu. Proti, ja uz vienas zemes vienības atradās vairākas dzīvojamās mājas, dzīvokļa īpašumam piekritīgās kopīpašuma daļas tika aprēķinātas ne tikai no tās dzīvojamās mājas, kurā atrodas dzīvokļa īpašums, bet no visām uz zemes gabala esošajām dzīvojamām mājām. Tas radījis praktiskas problēmas katras dzīvojamās mājas iedzīvotājiem pārvaldīt savu dzīvojamo māju.

Lagarda preses konferencē nedaudz optimistiskāka; sola pārskatīt iestādes stratēģiju

Šo ceturtdien finanšu pasaules uzmanības centrā nonāca Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme un tai sekojošā preses konference, kuru pirmo reizi stūrēja jaunā iestādes prezidente Kristīne Lagarda.

Pēdējos gados ierasta situācija, kad finanšu tirgus dalībnieki tver katru ECB šefa izteikto zilbi (un pat vēro kaklasaites krāsu), kam tad var būt ietekme uz dažādu finanšu aktīvu vērtību. Galu galā - tieši centrālo banku gan reālie darbi, gan solījumi bijuši viens no pīlāriem, uz kura no iepriekšējās finanšu krīzes balstījies nozīmīgāko finanšu aktīvu cenu pieaugums. Katrā ziņā ECB vadības komunikācijas prasmēm var būt milzīga ietekme uz tirgus gaidām, kas attiecīgi var būt labi (ja ziņa nodota daudzmaz veiksmīgi) vai slikti, ja pēc kāda šāda ziņojuma drīzāk valda pamatīgs apmulsums.

Lai gan vairums advokātu strādā godprātīgi, tomēr sabiedrība uzskata, ka advokātiem ir slikta reputācija un viņi rīkojas neētiski, tā intervijā DB norāda ZAB Ellex Kļaviņš zvērināts advokāts un partneris Filips Kļaviņš.

Birojs tāpat kā laikraksts Dienas Bizness, šogad atzīmēs savu 25 gadu pastāvēšanu. Tik tikko pieņemts lēmums apvienoties zem viena jumta ar ZAB Glimstedt, kas, pēc F. Kļaviņa teiktā, ļaus birojam straujāk attīstīties. Tāpat viņš uzsver, ka ir pienācis laiks advokātu starpā sākt runāt par ētikas jautājumiem, tādējādi parādot šo profesiju citā gaismā.

Fragments no intervijas

Kā ir mainījusies uzņēmējdarbība un tiesiskā vide Latvijā?

Uzņēmēji 90. gados te bija vakuumā. Jebkurš varēja pamēģināt jebko. Jebkura ideja bija pirmā. Vienkārši bliez uz priekšu un pamēģini, sanāk, vai nē bez lielas plānošanas. Visi bija pirmie Latvijā. Tagad ir cita pasaule, ir jāplāno rūpīgi un ir liela konkurence visās jomās. Ir grūti atrast jaunu nišu, kur kāds jau nestrādātu. Runājot par tiesisko vidi, ar likumiem 90. gadu sākumā bija traki, jo postpadomju tukšumā likumu faktiski nebija. Mūsu birojs toreiz lietas regulēja līgumos. Proti, ja likumos kaut kas nebija iestrādāts, tad tas bija jāieraksta līgumos, tā veidojot attiecības ar partneriem. Tāpēc iestāšanās Eiropas Savienībā ieviesa organizētību. Ja Latvija būtu darījusi visu uz savu roku, būtu liels haoss daudzu gadu garumā. Pēc tam Latvija atkal sāka slīdēt atpakaļ sliktajos ieradumos - samilza birokrātijas un korupcijas problēmas. Līdz ar iestāšanos OECD, atkal no ārpuses nāca stimuls sakārtot savu māju. Nedaudz gan žēl, ka jau atkal šis impulss nāca no ārpuses.

Lauku tūrismā situācija ir krietni labāka nekā nozarē kopumā, lauku sētās viesus uzņem, ievērojot drošības noteikumus. Veiktie pakalpojumi nav radījuši jaunus Covid-19 saslimšanas gadījumus. Cilvēkiem ir jādod iespēja strādāt arī citās nozarēs, jo pusgadu ilgu mājsēdi nav iespējams ievērot.

Tā intervijā Dienas Biznesam pauž biedrības Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele.

Fragments no intervijas

Kāda šobrīd, 2021.gada sākumā, ir reālā situācija lauku tūrismā Latvijā?

Lauku tūrisms Latvijā nekad nav bijis slēgts. Tie, kas no biznesa pozīcijām ir varējuši strādāt, tie ir strādājuši. Protams, ir atsevišķi pakalpojumi, kuri bija jāizņem. Piemēram, spa pakalpojumi nav atļauti vai arī pasākumi, kas saistīti ar lielāku cilvēku daudzuma pulcēšanos, bija liegti, kā ballītes, kāzas un tamlīdzīgi. Apkalpošana ar ēdiena piegādi numuriņā ir atļauta. Visu laiku atļautās robežās lauku tūrisms strādā.

Pats nesen biju uz Pokaiņu mežu. Cilvēku bija daudz. Arī ārpusē ļaudis, kas nebija no vienas mājsaimniecības, lietoja maskas, kad pusdienoja pie galdiem, lai arī bija atbraukuši vienā automašīnā. Izskatījās mazliet jokaini, bet tāda bija prasība, un, cik jau nu pusdienojot var lietot maskas pie ozola galda laukā, tik to manā acu priekšā centās cītīgi darīt, jo varot būt policijas kontrole. Kā ir ar šiem noteikumiem?

Lielbritānijā divi cilvēki saindējušies ar nervus paralizējošo vielu «Novičok», ar kuru tika saindēti bijušais Krievijas dubultaģents Sergejs Skripaļs un viņa meita Jūlija, trešdienas vakarā paziņoja Lielbritānijas policija.

Abi ir Lielbritānijas pilsoņi - 45 gadus vecs vīrietis un 44 gadus veca sieviete. Viņi atrodas slimnīcā kritiskā stāvoklī. Britu mediji ziņo, ka vīrieša vārds ir Čārlzs Roulijs, bet sievieti sauc Dona Stērdžesa.

Sestdien abi bezsamaņā tika nogādāti slimnīcā no savām mājām Eimesberi pilsētā, kas atrodas desmit kilometrus uz ziemeļiem no Solsberi, kur tika saindēti Skripaļi, No rīta tika izsaukta ātrā palīdzība, jo bija kļuvis slikti sievietei, bet pēcpusdienā sekoja otrs izsaukums, jo bija kļuvis slikti vīrietim.

Sākotnēji tika domāts, ka viņiem abiem kļuvis slikti pēc iespējamas heroīna vai kreka lietošanas. Taču analīzēs konstatēts, ka viņi saindējušies ar «Novičok», trešdien paziņoja policija.

Kamēr daudzi Latvijas iedzīvotāji dzīvo privātmājās un tā sauktajos jaunajos projektos, tikmēr lielākā daļa mūsu sabiedrības mitinās pirmskara laikā celtās mājās vai padomju daudzdzīvokļu namos. Mājas, kas celtas pirms Otrā pasaules kara, lai arī kļuvušas par Latvijas pilsētvides ainavas raksturīgu iezīmi, tomēr ir drošības un apdzīvojamības ziņā liela, es pat teiktu, samilzusi problēma.

Savukārt 20. gadsimta beigās celtie daudzdzīvokļu nami, kas projektēti tā, lai tajos efektīvi un par pieņemamu cenu varētu izmitināt lielu skaitu cilvēku, ir novecojuši ne vien morāli, bet arī fiziski. Laikam ejot, kļūst arvien skaidrāks, ka šīs ēkas vairs nav piemērotas mūsdienu dzīves standartiem. Līdz ar to nenoliedzami, ka pirmskara ēku un padomju laika daudzdzīvokļu namu atjaunošana mūsu valstī ir neatliekami risināms jautājums.

Viena no aktuālākajām pirmskara ēku problēmām ir mūsdienīgu drošības un energotaupības elementu trūkums. Daudzās no tām joprojām izmanto novecojušas elektroinstalācijas, tajās nav ugunsdrošības signalizācijas un tās ir slikti izolētas. Vēl viena būtiska problēma ir pašu ēku nolietojums - laika gaitā tās ir kļuvušas konstrukciju ziņā nedrošas.

Neskatoties uz līdz šim vājo rezultātu kopš gada sākuma, zelta cena varētu pieaugt līdz 5000 ASV dolāriem par unci, uzskata Euro Pacific Capital vadītājs Pīters Šifs.

Kā raksta MarketWatch, tādējādi viņš paredz, ka zelta cena no pašreizējās atzīmes var pieaugt par vairāk nekā 300%. Zelta cena patlaban atrodas pie 1225,2 dolāriem.

Šajā gadā zelta cena ir palielinājusies par gandrīz 3%, bet aizvien atrodas ļoti tālu no 2011. gadā sasniegtās vēsturiski augstākās atzīmes – 1900 dolāriem.

Pēdējo mēnešo laikā zelta cenas rezultāti nav bijuši īpaši spīdoši, taču tieši tas ir uzlabojis P. Šifa prognozes par turpmāko cenas virzienu.

«Patiesībā nav nekādu ierobežojumu, cik augstu zelta cena var pieaugt,» viņš sacījis MarketWatch. Eksperts norāda, ka ASV ekonomikas dati ir bijuši ļoti slikti un par spīti tam, Federālo Rezervju sistēma ir mainījusi savu nostāju. «Pirmajā ceturksnī ekonomikas dati ir bijuši ļoti slikti, un arī otrajā ceturksnī tie būs ļoti slikti,» viņš paredz. «FRS aizvien izturas tā, it kā drīz plānotu celt likmes, taču tas nenotiks,» uzskata eksperts.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Latvijas Tekstils Com direktors Oskars Polmanis. «Zīmols Latvijas Tekstils savu gājienu uzsāka 2011.gadā, kad tika nodibināts uzņēmums ar tādu pašu nosaukumu. Lai gan būs pagājuši tikai seši gadi, Latvijas Tekstila vārds arhīvos atrodams jau 1960.gadā, tādēļ bieži uzņēmums savos materiālos norāda atzīmi: pieredze, kopš 1960.gada. Lai gan kolektīvs ir samērā jauns, tomēr ne vienmēr uzņēmuma vārdam ir jāturpina nest vecišķu noskaņojumu, kā tas bieži gadās uzņēmumiem ar plašu vēsturi,» skaidro O. Polmanis. Uzņēmums ir viens no Latvijas karogu ražotājiem, kā arī piedāvā latviskus mājas tekstila izstrādājumus. 2013.gadā Latvijas Tekstils sašuva līdz šim lielāko Latvijas karogu pasaulē. Tā bija uzņēmuma simboliska dāvana Latvijai valsts 95.dzimšanas dienā. Latvijas karoga izmērs bija 22,5 x 45 metri, kas kopumā veidoja 1050 m2 lielu platību. Tas svēra aptuveni 80 kilogramus.

Jaunākais Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pārskats par bezdarba situāciju Latvijā jūnijā liecina, ka pašlaik ir reģistrēti 59 119 bezdarbnieki. Ar to spekulē daudzi politiķi, runājot par nepieciešamību importēt darbaspēku no trešajām valstīm.

Parasti tiek norādīts, ka mums ir gana daudz bezdarbnieku, kas var aizpildīt brīvās darba vietas. NVA pārskats šo retoriku atspēko, jo dati liecina, ka 45% - tātad teju pusei - profilēto bezdarbnieku motivācija meklēt darbu ir vidēji zema. Lielākajai daļai profilēto bezdarbnieku prasmju pašnovērtējums noteikts kā zems – 43%. Lielākajam skaitam profilēto bezdarbnieku darba atrašanas iespējas noteiktas kā vidējas (42%).

Visi šie faktori kopā – zemas prasmes, vidēji zema motivācija un vidējas iespējas – rada situāciju, kad teju puse bezdarbnieku nedz var, nedz grib aizpildīt brīvās darba vietas. Tas arī apgāž tik iemīļotos sabiedrības izsaucienus – valstī pilns ar bezdarbniekiem, jūs vēl gribat kādu ievest! Ja no visiem profilētajiem bezdarbniekiem tikai nedaudz vairāk par 20% ir augsta motivācija meklēt darbu, tad atļaušos teikt, ka situācija ir traģiska. Domāju, ka nav nejaušība vai sakritība tas, ka zema motivācija meklēt darbu sakrīt ar zemu prasmju pašnovērtējumu.

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Saeima šodien ekonomikas ministra amatā atkārtoti apstiprināja Saeimas deputātu, kādreizējo pārdošanas un tūrisma speciālistu Jāni Vitenbergu (NA).

Vitenbergs jau aptuveni gadu tika nostrādājis ekonomikas ministra amatā, taču maijā amatu zaudēja pēc tam, kad izlēma mainīt savu partejisko piederību no "KPV LV" uz NA, kas izraisīja koalīcijas partiju nesaskaņas.

Balsojumā par Vitenberga iecelšanu ekonomikas ministra amatā "par" balsoja kopumā 56 deputāti, bet "pret" - 35 parlamentārieši. Uzticību Vitenbergam pauda daži pie frakcijām nepiederošie deputāti, viens "KPV LV" deputāts, "Jaunās vienotības", NA, Jaunās konservatīvās partijas un "Attīstībai/Par!" frakciju deputāti. Attiecīgi Zaļo un zemnieku savienība, "Saskaņa", gandrīz visi "KPV LV" un daži pie frakcijām nepiederošie deputāti balsoja "pret".