Sakarā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 98. gadadienas svinību pasākumiem 18. novembrī pilsētā ieviesīs satiksmes ierobežojumus.

No 17. novembra plkst. 18.00 līdz 18. novembrim plkst. 23.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai. Daļēji satiksmes ierobežojumi 11. novembra krastmalā tiks ieviesti jau no 17. novembra rīta. Savukārt transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt minētajā šajā ielas posmā būs liegts no 16. novembra plkst. 20.00.

No 17.novembra plkst. 18.00 līdz 18.novembra plkst. 23.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi Poļu gātē un Bīskapa gātē, posmā no 11.novembra krastmalas līdz ielai, kas atrodas paralēli 11.novembra krastmalai.

18.novembrī no plkst. 18.00 līdz plkst. 19.15 slēgs transportlīdzekļu satiksmi:

Lai sagatavotos valsts svētku pasākumiem, Rīgā šodien noteikti satiksmes ierobežojumi, informēja pašvaldībā.

Šovakar slēgs satiksmi 11.novembra krastmalas un Eksporta ielas posmā.

No plkst.16 līdz sestdienas, 18.novembra, plkst.18 transportlīdzekļu satiksmi slēgs 11.novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, kā arī Eksporta ielas posmā no Elizabetes ielas līdz 11.novembra krastmalai.

Savukārt no plkst.21 līdz NBS vienību militārās parādes ģenerālmēģinājuma beigām nepieciešamības gadījumā transportlīdzekļu satiksmi slēgs Ģenerāla Radziņa krastmalā un Krasta ielas posmā no Jēzusbaznīcas ielas līdz apgriešanās vietai pie tirdzniecības centra "Mols".

Šodien no plkst.8 līdz 16 transportlīdzekļu satiksmi ierobežos un nepieciešamības gadījumā slēgs 11.novembra krastmalā, labajā malējā braukšanas joslā, 150 metru garā posmā no Miesnieku ielas virzienā uz Poļu gāti.

Saistībā ar Lāčplēša dienas pasākumu norisi vairākās Rīgas ielās tiks ierobežota satiksme, tostarp, tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, informēja Rīgas domē.

Krastmala šodien būs slēgta līdz pusnaktij, kā arī līdz plkst.11 būs aizliegta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana ielās starp Herdera laukumu un Doma laukumu abās pusēs, kā arī Herdera laukumā un Doma laukumā.

Līdz šodienas pusnaktij tiks arī aizliegts apstāties un stāvēt 11.novembra krastmalas abās pusēs, posmā no Akmens tilta līdz Vanšu tiltam un 11.novembra krastmalai paralēlajā ielā, kā arī būs liegts apstāties un stāvēt arī Aspazijas bulvāra labajā pusē, posmā no Teātra ielas līdz Kaļķu ielai (parka pusē), un Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra labajā pusē, posmā no Kaļķu ielas līdz Smilšu ielai (parka pusē).

Tāpat apstāties un stāvēt šodien no plkst.6 līdz 13.30 būs liegts Aizsaules ielas abās pusēs, Varoņu ielas abās pusēs, posmā no Aizsaules ielas līdz ēkai Varoņu ielā 3A (pie Rīgas Brāļu kapiem) un autostāvvietā pie I Meža kapiem Aizsaules ielā. Bet no plkst.8 līdz 24 šis ierobežojums būs spēkā Valguma ielas posmā no Uzvaras bulvāra līdz Akmeņu ielai un Bāriņu ielas labajā pusē, posmā un virzienā no Uzvaras bulvāra līdz Hermaņa ielai.

Konkurences padome noslēgusi uzraudzību par konkurenci ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībā laika posmā no 2018. līdz 2022.gadam, vienlaicīgi iezīmējot tendences arī 2023.gadā.

Tirgus uzraudzībā tika secināts, ka kopumā Latvijā konkurence starp mazumtirdzniecības ķēdēm pastāv, taču atsevišķās Rīgas apkaimēs konkurence ir ierobežota un tā būtu veicināma. Būtiskas izmaiņas tirgū iezīmēja LIDL zīmola ienākšana Latvijas tirgū 2021.gadā, veidojot konkurenci tādiem tirgus spēlētājiem kā RIMI un MAXIMA.

Pēc 2017.gada savas tirgus pozīcijas Latvijas tirgū nostiprināja RIMI un MAXIMA, ko ietekmēja arī "Prisma Latvija" lēmums pamest Latvijas tirgu, tādējādi atstājot brīvu vietu vairākos multifunkcionālajos iepirkšanās centros. RIMI un MAXIMA 2018.gadā sāka paplašināt savu darbību arī mazo veikalu (Express veikalu) sektorā, tādējādi saasinot konkurenci tieši lokālā teritorijā. Savukārt COVID-19 krīzes laikā patērētāji aktīvi sāka izmantot e-veikalu priekšrocības. Abu divu lielāko mazumtirdzniecības ķēžu kopējā tirgus daļa 2022.gadā būtiski samazinājās tirgus struktūras izmaiņu dēļ, kopā veidojot ap 50%.

Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš ir nosūtījis atklātu vēstuli finanšu ministram un Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektorei ar jautājumiem par īstenotiem pārtikas lielveikalu tīklu nodokļu nomaksas kontroles pasākumiem, to transferta cenu politiku, izmaksātiem bonusiem un pelņas novirzīšanu uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Turpinājumā - atklātās vēstules pilns teksts:

Godātais finanšu ministr!

Godātā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore!

Saeima nupat ir pieņēmusi Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumu. Pēc vairāk nekā piecu gadu ilgām debatēm likumdevējs beidzot ir izlēmis sargāt ražotājus un piegādātājus no līdzšinējās negodīgās mazumtirdzniecības ķēžu - lielveikalu komercprakses.

Kā zināms, pēdējās desmitgades norises ir veicinājušas pārtikas apgādes ķēžu strukturālas pārmaiņas visā Eiropas Savienībā un palielinājušas lielveikalu ķēžu koncentrāciju, sadalot šo tirgu starp atsevišķiem dalībniekiem.

Tāpat prakse liecina, ka būtiski ir ierobežotas ražotāju tiesības panākt sev izdevīgus nosacījumus, lai rastu vietu kāda mazumtirdzniecības veikala plauktos. Tādējādi lielveikalu tīkli nu jau var diktēt, kuriem ražotājiem Latvijā būt un kuriem - bankrotēt. Turklāt arī tādas likumdošanas iniciatīvas kā, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa samazināšana pārtikai kļūst neefektīvas tieši lielveikalu tīklu uzcenojuma politikas dēļ.

Mājsaimniecības preču tirgotājs SIA "Jysk Linnen'n Furniture" ("Jysk") tuvākajos divos gados pieļauj iespēju Latvijā atvērt piecus sešus veikalus, sacīja "Jysk" valdes loceklis Artūrs Vikmanis.

Vienlaikus viņš norādīja, ka Igaunijā "Jysk" saskata iespēju atvērt vēl četrus piecus veikalus, bet Lietuvā tiek strādāts pie divu veikalu atvēršanas līdz šā gada vasarai.

"Igaunijā mums ir 12 veikali, un redzam iespējas atvērt vēl četrus piecus veikalus. Nākamajā finanšu gadā mēs turpināsim attīstību, atvērsim vismaz divus veikalus. Latvijā mums šobrīd ir 11 veikali un, iespējams, nākamajā finanšu gadā atvērsim vienu veikalu un pēc gada vēl četrus piecus veikalus. Lietuvā ir 13 veikali, un šobrīd strādājam pie tā, lai atvērtu vēl divus veikalus līdz vasarai," sacīja Vikmanis, piebilstot, ka kompānijai ir arī 10 veikalu Baltkrievijā.

Viņš atzīmēja, ka Latvijā vēsturiski ir izveidojies situācija, kad lielākā veikalu koncentrācija ir Rīgā, taču nākotnē kompānija plāno veikalu tīkla attīstību reģionos, tostarp noteikti veikals būs Valmierā, lai gan šobrīd vēl nav iespējams pateikt, vai tas būs nākamgad vai vēl pēc gada, kā arī veiklas noteikti tiks atvērts Rēzeknē. Iespējams, kompānija atvērs kādu jaunu veikalu arī Rīgā.

Mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA "Lidl Latvija" apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2021.gada 1.marta līdz šā gada 28.februārim, sasniedza 101,423 miljonus eiro, kamēr kompānijas zaudējumi palielinājās par 3,4% - līdz 53,365 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

"Lidl Latvija" aktīvu darbību sāka 2021.gada 7.oktobrī, visā Latvijā atverot 15 mazumtirdzniecības veikalus, taču pagājušā finanšu gada beigās Latvijā bija 18 "Lidl" veikali.

Pēc gada pārskatā minētās informācijas, "Lidl Latvija" ieņēmumi no sniegtajiem pakalpojumiem Latvijas tirgū pagājušajā finanšu gadā veidoja 93,198 miljonus eiro, kamēr kompānijas ieņēmumi no pārdotās produkcijas pārējās Eiropas Savienības valstīs veidoja 8,224 miljonus eiro.

Kompānijas gada pārskatā arī skaidrots, ka, sākot pamatdarbību, proti, mazumtirdzniecību, tikai 2021.gada rudenī, un negūstot ieņēmumus par pilnu finanšu gadu, kā arī turpinot ieguldīt mazumtirdzniecības ķēdes attīstībā un ar to saistītos procesos, finanšu gads tika noslēgts ar 53,365 miljonu eiro zaudējumiem.

ASV un Eiropas biržu indeksi ceturtdien lielākoties pieauga, valdot tirgus dalībnieku optimismam par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām par spīti tam, ka dažu ASV mazumtirgotāju preču noiets brīvdienās bija negaidīti mazs.

Ķīna paziņoja, ka tirdzniecības sarunas Pekinā ar ASV delegāciju ir «ielikušas pamatu» abu pušu bažu atrisināšanai. Dienu pirms tam optimismu par šīm sarunām pauda arī ASV pārstāvji.

ASV un Ķīnas amatpersonu sarunas par izeju no muitas tarifu izraisītā tirdzniecības kara pēdējās dienās ir veicinājušas akciju cenu pieaugumu. To sekmējuši arī Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela izteikumi, ka FRS nesteigsies ar procentlikmju celšanu.

Pauels ceturtdien izraisīja īslaicīgu ASV akciju cenu krišanos ar saviem izteikumiem, ka FRS lielajiem vērtspapīru krājumiem vajadzētu būt «būtiski mazākiem» par pašreizējo līmeni, kas ir gandrīz 4 triljoni ASV dolāru. Akciju cenas Volstrītā tomēr atsāka pieaugt un noslēdza tirdzniecības sesiju ar kāpumu.

17 «Rimi»un «Iki» veikalus Lietuvā vēlas iegādāties ne tikai Latvijas mazumtirdzniecības tīkla «Mego» īpašnieks «Lenoka», bet vēl divi potenciālie pircēji, vēsta Lietuvas biznesa laikraksts «Verslo žinios», atsaucoties uz neoficiāliem avotiem.

Šo veikalu pārdošanu kā nosacījumu izvirzījusi Lietuvas Konkurences padome, lai «Rimi Lietuva» varētu īstenot darījumu, kurā tas plāno iegādāties mazumtirdzniecības tīklu «Iki».

Avoti teikuši laikrakstam «Verslo žinios», ka pašlaik trim potenciālajiem pircējiem, tostarp «Lenoka», esot vienādas iespējas iegādāties 17 «Rimi» un «Iki» veikalus.

Atsaucoties uz šim avotiem, «Verslo žinios» raksta, ka «Lenoka» par iespēju iegādāties veikalus konkurē ar diviem Lietuvas kapitāla uzņēmumiem, kas pārvalda reģionālos veikalu tīklus, no kuriem viens atrodas Lietuvas centrālajā daļā, bet otrs - ziemeļu daļā. Katrā tīklā ir vairāk nekā desmit veikali.

Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā neoficiāli avoti Lietuvas ziņu aģentūrai BNS teica, ka 17 «Rimi» un «Iki» veikalus iegādāsies «Lenoka», tomēr ne «Rimi Lietuva», ne «Lenoka» pārstāvji šo informāciju nebija gatavi apstiprināt.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien lielākoties pieauga, neraugoties uz optimismu nerosinošiem patērētāju pārliecības datiem ASV un Vācijā.

ASV patērētāju pārliecības kritums februārī bija lielāks par gaidīto, aptaujas dalībniekiem paužot vairāk bažu par darbaspēka tirgu un ASV politisko vidi.

Patērētāju pārliecības indekss Vācijā martam palielinājies līdz mīnus 29 punktiem, salīdzinot ar pārskatīto februāra rezultātu mīnus 29,6 punktu apmērā, un šis kāpums saskanējis ar analītiķu prognozēm.

Lai gan Vācijas mājsaimniecību prognozes personīgajam finanšu stāvoklim ir uzlabojušās, attiecīgajam indeksam pieaugot no mīnus 20 punktiem līdz mīnus 4,8 punktiem, indekss, kas izsaka mājsaimniecību vēlmi tērēt naudu, sarucis no mīnus 14,8 punktiem līdz mīnus 15 punktiem.

"Patērētāji jūtas ļoti nedroši," sacīja NIM patērētāju eksperts Rolfs Birkls, vainojot vēl arvien augsto inflāciju un "vājākas ekonomiskās prognozes Vācijas ekonomikai šogad".

Mazumtirdzniecības kompānija Prisma LT, kas šogad aizgājusi no Lietuvas tirgus, pērn strādāja ar 7,738 miljonu eiro zaudējumiem, kas bija par 12,8% mazāki nekā 2015.gadā.

Par to liecina Prisma LT iesniegtais finanšu pārskats Lietuvas Reģistru centram.

Prisma LT pārdošanas ieņēmumi pērn bija par 15,6% mazāki nekā 2015.gadā un sasniedza 31,275 miljonus eiro.

Somijas kompānija Suomen Osuuskauppojen Keskuskunta (SOK), kam pieder Prisma LT, jūlijā slēdza savus veikalus Lietuvā un Latvijā, paziņojot, ka tirgus šajās valstīs ir par mazu, lai uzņēmums varētu strādāt ar peļņu.

LASI ARĪ:

Slēgs Prisma veikalus Latvijā un Lietuvā

Prisma Latvija: zaudējumi nav pārsnieguši prognozēto apmēru

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu aizliegt SIA «Maxima Latvija» izmantot tirdzniecības telpas Rīgā, Tērbatas ielā 33/35, informē KP.

KP konstatēja, ka plānotais darījums būtiski samazinātu konkurenci konkrētajā tirgū, ierobežotu patērētāju iespējas ikdienas patēriņa preces iegādāties plašāka skaita uzņēmumu veikalos un nostiprinātu esošo mazumtirgotāju tirgus varu.

Pašlaik tirdzniecības telpas Tērbatas ielā 33/35 izmanto SIA «Essa», kas ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū darbojas ar zīmolu «top!». Saskaņā ar KP iesniegto ziņojumu plānots, ka konkrēto telpu nomas tiesības turpmāk iegūs Maxima. Tā kā abi uzņēmumi veic līdzīga rakstura saimniecisko darbību un darījuma rezultātā viens tirgus dalībnieks pārņemtu otra aktīvus – mazumtirdzniecības telpas –, Konkurences likuma izpratnē tā ir uzņēmumu apvienošanās, kas ir paziņojama KP.

Vietējais Latvijas uzņēmumu mazumtirdzniecības veikalu tīkls "CITRO" paplašina veikalu tīklu Rīgā, atverot jaunāko "CITRO" veikalu Āgenskalnā. Kopumā, ieguldot 1 miljonu eiro zīmola koncepta - "Svaigums ikdienai!" attīstīšanā, līdz gada beigām plānots atvērt vairākus "CITRO" zīmola veikalus Rīgā.

Jaunatvērtais "CITRO" veikals Āgenskalnā ir trešais "CITRO" zīmola veikals Rīgā, bet jau aprīlī plānots atvērt nākamo "CITRO" veikalu Ziepniekkalnā un līdz gada beigām plānots atvērt vēl vairākus jaunus "CITRO" veikalus Rīgā, tādejādi nostiprinot zīmola pozīcijas galvaspilsētā.

"Mazumtirdzniecības zīmols "CITRO" mērķtiecīgi turpina zīmola attīstību un tirdzniecības tīkla pārklājuma paplašināšanu, attīstot darbību arī galvaspilsētā Rīgā. Šogad plānots pakāpeniski atvērt vairākus veikalus galvaspilsētā, tādējādi nostiprinot "CITRO" zīmola klātbūtni Rīgā. Līdz ar to "CITRO" veikalu tīkla attīstību un modernizāciju plānojam atbilstoši jaunākajām mazumtirdzniecības tendencēm, lai pircējiem nodrošinātu patīkamu vidi, ērtu iepirkšanos un daudzveidīgu preču sortimentu, tostarp plašu vietējo ražotāju piedāvājumu," norāda Imants Kelmers, "CITRO" zīmola pārstāvis, SIA "Latvian Retail Management" valdes priekšsēdētājs.

Vācijas sporta apģērbu, apavu un aprīkojuma ražotājs adidas paziņojis, ka Krievijā slēgs 200 veikalus, šādu lēmumu skaidrojot ar rubļa vērtības krituma negatīvo ietekmi uz uzņēmuma darbību.

adidas jau pērnā gada augustā sāka pārskatīt attīstības stratēģiju Krievijā, ņemot vērā valsts ekonomikas problēmas. Tajā laikā uzņēmums paziņoja, ka 2014.gadā samazinās Krievijā atvēršanai paredzēto jauno veikalu skaitu no 150 līdz 80.

Taču ceturtdien adidas pavēstīja, ka šogad kompānija pasaulē slēgs 290 veikalu, no kuriem aptuveni 200 atrodas Krievijā. Vienlaikus uzņēmums gan nav atteicies no iepriekšējiem plāniem šogad Krievijā atvērt 100 jaunus veikalus.

Analītiķi vēsta, ka adidas lēmums slēgt Krievijā veikalus skaidrojams ar kompānijas optimizācijas pasākumiem un nepieciešamību atbrīvoties no zaudējumus nesošajiem veikaliem.

Pastāv uzskats, ka pēc pandēmijas patērētāji ir noilgojušies pēc reālās dzīves pieredzes, tāpēc tas ir īstais laiks, lai izveidotu "uznirstošo" jeb pop-up veikalu.

Turklāt pašlaik visā pasaulē ir pieejamas brīvas telpas. Saskaņā ar Appear Here pētījumu ASV, Apvienotajā Karalistē un Francijā no 2020. gada jūnija līdz augustam pieejamās tirdzniecības platības palielinājušas par 125%. Un līdzīgas tendences ir novērojamas arī citās valstīs, tai skaitā Latvijā.

Daudzi klienti ir noguruši no lieliem tirdzniecības centriem, kur galvenā priekšrocība ir liels viena veida veikalu skaits, kas patērētājam var kļūt garlaicīgi. Tāpēc daudzi pazīstamu zīmolu uzņēmumi pārskata līdzšinējās stratēģijas.

Pirmie pop-up veikali Eiropā un ASV radās jau 2000. gadu sākumā, bet tikai tagad tie gūst lielāku popularitāti. Pilsētas centrā, autostāvvietās vai vienkārši ielas vidū spoguļa kuba vai pārvadājuma konteinera veidā parādās neparasta vieta, kurā atrodas un tiek pārdota vadošo kosmētikas, apģērbu vai apavu ražotāju zīmolu produkcija. Šāda veida pop-up veikals pirmo reizi parādījās ASV, kad Losandželosas veikals Vacant nolēma uz laiku atvērt papildu tirdzniecības vietu, lai ātri pārdotu nepieciešamo preču daudzumu. Pēc izpārdošanas, kas ilga vairākas stundas, veikals tika slēgts. Šī ideja vadībai iepatikās tik ļoti, ka tika nolemts ar Vacant produkciju ceļot pa visu valsti, atverot pop-up veikalus dažādās pilsētās. Pēc tam Prada, Stella Mccartney, Louis Vuitton, Chanel, Yves Saint Laurent, Red Bull un daudzi citi atvēra savus pop-up veikalus.

Mazumtirdzniecības uzņēmums Maxima Latvija ir noslēdzis nomas līgumu ar modes un izklaides centru Rīga Plaza par telpu nomu pārtikas lielveikala Maxima XXX atvēršanai. Maxima Latvija jaunā lielveikala izveidē plāno investēt 2,06 miljonus eiro.

Tuvākajā laikā uzņēmumi iesniegs visus nepieciešamos dokumentus Konkurences padomei, jo tikai pēc tās atļaujas varēs tikt uzsākti darbi pārtikas lielveikala atvēršanai.

Veikala Maxima XXX platība būs gandrīz 4800 kvadrātmetri. Pieaugot vegānu un veģetāriešu pārtikas produktu popularitātei, plānots arī šajā veikalā izveidot īpašu stendu ar šiem produktiem. Tiks izveidotas arī kases ģimenēm ar bērniem un pašapkalpošanās kases, kurām priekšroku dod aptuveni 27% pircēju tajos Maxima Latvija veikalos, kur tās ir pieejamas.

«Rīga Plaza plāno globālu bijušās hipermārketa zonas rekonstrukciju vairāk nekā 8000 m2 apjomā un darbi tiks uzsākti jau tuvākajā laikā. Rekonstrukcijas rezultātā Rīga Plaza apmeklētājiem tiks paplašinātas iepirkšanās iespējas vienuviet,» komentē Rīga Plaza vadītāja Egita Puķīte.

Lielbritānijas lielākā mazumtirdzniecības kompānija Tesco pagājušajā biznesa gadā, kas noslēdzās februārī, strādāja ar 5,74 miljardu sterliņu mārciņu (7,9 miljardu eiro) tīrajiem zaudējumiem, salīdzinot ar 974 miljonu mārciņu (1,3 miljardu eiro) peļņu pirms gada, teikts trešdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

Zaudējumi tiek skaidroti ar vienreizējiem izdevumiem septiņu miljardu mārciņu apmērā, kas galvenokārt saistīti ar kompānijas īpašumu vērtību norakstīšanu.

Jau ziņots, ka Tesco janvārī prezentēja izmaksu samazināšanas plānu, kurā paredzēts slēgt veikalus, pārdot aktīvus un atcelt dividendes, lai uzlabotu finansiālo stāvokli un atgūtos no finanšu prognožu kļūdas skandāla.

Uzņēmums paziņoja, ka slēgs tā galveno biroju, samazinās kapitāla izdevumus, slēgs 43 nerentablus veikalus un būtiski pārskatīs veikalu būvniecības programmu.

Tesco jau piekritis pārdot interneta operatora struktūrvienību Tesco Broadband un straumēšanas pakalpojumu Blinkbox TV telekomunikāciju kompānijai TalkTalk.

ASV autobūves milzis «General Motors» (GM) pirmdien paziņoja, ka atlaidīs 15% no saviem 180 000 darbinieku un slēgs septiņas rūpnīcas visā pasaulē, veicot masveidīgu restrukturizāciju ar mērķi ietaupīt sešus miljardus ASV dolāru un pielāgoties «mainīgajiem tirgus apstākļiem».

Kompānija ar šo restrukturizāciju reaģē uz patērētāju gaumes maiņu, fokusējoties uz populārām kravas mašīnām un apvidus mašīnām, kā arī elektromobiļiem.

Pozitīvi uz šīm GM darbībām reaģēja Volstrīta, kur GM akcijas cena pirmdien pieauga par 4,8%, bet ASV un Kanādas līderi pauda sašutumu.

Rūpnīcu slēgšanu asi kritizēja ASV un Kanādas arodbiedrība, kas pārstāv GM strādājošos. Tā apsūdzēja GM ražošanas pārcelšanā uz citām valstīm, to darot uz Ziemeļamerikas strādnieku rēķina.

Darbinieku atlaišana īpaši skars politiski svarīgus rajonus Ohaio un Mičiganas štatos, kuru atdzimšanu bija solījis panākt ASV prezidents Donalds Tramps.

«Darbības, kuras mēs šodien veicam, turpina mūsu pārveidi par ļoti darbīgu, elastīgu un ienesīgu [uzņēmumu], vienlaikus dodot mums elastību investēt nākotnē,» paziņoja GM vadītāja Mērija Barra.

Salīdzinot Eiropas mazumtirdzniecības tirgus dažādos reģionos, Latvijā vidējā tirdzniecības platība uz vienu iedzīvotāju ir 1.05 m2, kas ir viens no mazākajiem rādītājiem Eiropā un mazākais starp visām Baltijas valstīm, liecina Maxima Latvija nozares apskats Maxima mazumtirdzniecības kompass.

Tirgus pētījumu uzņēmums GFK veica Eiropas mazumtirdzniecības tirgus pētījumu par 2017.gadu, kur rezultāti rāda, ka vislielākā tirdzniecības platības uz vienu cilvēku ir Beļģijā – 1.67 m2. 2. un 3. vietā ir Austrija un Nīderlande, attiecīgi ar 1.66 m2 un 1.59 m2. Savukārt, vismazāk Turcijā un Polijā – 0.67 m2 un 0.98 m2. Baltijas valstis atrodas trešajā valstu grupā, kur vidēji uz vienu iedzīvotāju ir no 1 m2 līdz 1.2 m2 tirdzniecības platības.

Šo potenciālu Latvijā izmanto pārtikas veikalu tīkli atverot ar vien jaunus veikalus, notiek aktīva jaunu tirdzniecības centru būvniecība vai esošo paplašināšana. Maxima Latvija 2018. gadā Rīgā ir atvēris divus Maxima XXX flagmaņus iepirkšanās centros – Domina Shopping un modes un izklaides centrā Rīga Plaza, tādējādi padarot iepirkšanos pircējiem vēl ērtāku, modernāku un pieejamāku. Kopumā 2018. gadā investējot 23 miljonus eiro, uzņēmums Maxima Latvija plāno rekonstruēt 15 veikalus Rīgā un reģionos, kā arī atvērt piecus dažādu formātu veikalus visā valstī.

Mazumtirdzniecības uzņēmums SIA "Lidl Latvija" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2020.gada 1.marta līdz šā gada 28.februārim, strādāja ar 722 955 eiro apgrozījumu, kas ir 16,4 reizes vairāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt kompānijas zaudējumi pieauga 2,1 reizi, sasniedzot 51,59 miljonus eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Tostarp pagājušajā finanšu gadā "Lidl Latvija" ieņēmumus guva tikai saistībā ar nekustamā īpašuma iznomāšanu un apsaimniekošanu.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka zaudējumi pagājušajā finanšu gadā bija saistīti ar to, ka "Lidl Latvija" vēl nebija sākusi pamatdarbību, proti, mazumtirdzniecību, un līdz ar to neguva būtiskus ieņēmumus.

Kompānijas gada pārskats atklāj, ka "Lidl Latvija" zaudējumus pamatā veido personāla izmaksas, kas sasniegušas 20,893 miljonus eiro, un pārējās saimnieciskās darbības izmaksas, kas pieaugušas līdz 21,364 miljoniem eiro.

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Savukārt mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 7,4 %.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 3,9 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 5,1%, bet autodegvielas mazumtirdzniecības–par 2,9 %.

Dati atklāj, ka 2017. gada decembrī, salīdzinot ar 2016. gada decembri, mazumtirdzniecības apgrozījums pēc kalendāri izlīdzinātajiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 6,4 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 8,8 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 3,9%, bet autodegvielas mazumtirdzniecības–par 8,3 %.

Salīdzinot ar iepriekšēja gada decembri, lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu (par 21,1 %), metālizstrādājumu, krāsu un stikla (par 22,2 %), kā arī kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 8,9 %). Savukārt apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 16,9 %), apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu (par 2,6 %), mājsaimniecības elektroierīču (par 3,5 %), kā arī farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 2,5 %).

2016. gada sākumā mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā turpina pieaugt un februārī pārdošanas apjomi bija par 2,3% lielāki nekā pirms gada, kas ir nedaudz straujāk nekā janvārī (pieaugums par 1,9%) (salīdzināmās cenās, sezonāli neizlīdzināti dati). Šogad mazumtirdzniecības apgrozījums aug mērenāk nekā pērn, ko lielā mērā ietekmē degvielas mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums, norāda Ekonomikas ministrija.

2016. gada februārī auto degvielas mazumtirdzniecības apjomi bija par aptuveni 10% zemāki nekā iepriekšējā gada februārī.

Februārī visstraujāk pieauga nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjomi, kas veidoja gandrīz 60% no kopējā mazumtirdzniecības apjoma. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms bija par 7% augstāks nekā 2015. gada attiecīgajā periodā un nodrošināja lielāko devumu no kopējā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, iedzīvotāji priekšroku deva pirkumiem Internetā vai pa pastu. Biežāk tika pirktas sporta preces un spēles, kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtas. Visstraujāk saruka mājsaimniecības elektropreču mazumtirdzniecība. Iedzīvotāji retāk iepirkās stendos un tirgos.

Pēdējo mēnešu laikā finanšu tirgus uzmanība galvenokārt pievērsta Rietumvalstu uzņēmumu akciju cenu pieaugumam. Tomēr ne visu tautsaimniecības sektoru vērtspapīri var lepoties ar cenu pieaugumu, un dažiem pat šajā ziņā gājis ļoti slikti, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jau kādu laiku Volstrītas nežēlastībā nonākušas lielo ASV tirdzniecības centru operatoru akcijas, kas ir galvenokārt saistīts ar patērētāju vēlmi arvien vairāk iepirkties internetā. Pašlaik šajā patērētāju tendenču maiņas kariņā uzskatāmi zaudētāji ir lielo iepirkšanās molu īpašnieki. Dažkārt tiek norādīts, ka šīs nozares atkāpšanās līdzinoties Nokia norietam, kad uzņēmums novēloti paziņoja par iesaistīšanos viedtālruņu tirgū.

Rezultātā, piemēram, JC Penney akcijas vērtība kopš šā gada sākuma ir samazinājusies par 27% un gada skatījumā – par 46%.

Visu rakstu Paradumi mainās lasiet 16. marta laikrakstā Dienas Bizness.

ASV prezidents Donalds Tramps draudējis samazināt subsīdijas Savienoto Valstu autobūves gigantam «General Motors» (GM), kas paziņojis par plāniem likvidēt 15% darbvietu un slēgt vairākas rūpnīcas.

Šis ir kārtējais Trampa dusmu izvirdums pret ASV uzņēmumiem, kuru plāni neatbilst prezidenta solījumiem aizsargāt amerikāņu darba vietas.

«Savienotās Valstis glāba »General Motors« un šis ir PALDIES, ko mēs saņemam pretī!» savā tvitera kontā otrdien rakstīja Tramps, atsaucoties uz valdības sniegto palīdzību finanšu krīzes laikā. «Mēs šobrīd aplūkojam iespējams samazināt visas GM subsīdijas, tostarp elektriskajiem automobiļiem.»

Šāds Trampa ieraksts tviterī sekoja dienu pēc tam, kad GM paziņoja, ka atlaidīs 15% no saviem 180 000 darbinieku un slēgs septiņas rūpnīcas visā pasaulē, veicot masveidīgu restrukturizāciju ar mērķi ietaupīt sešus miljardus dolāru un pielāgoties «mainīgajiem tirgus apstākļiem».

Amazon efekts un bailes no tā dzen depresijā lielo mazumtirgotāju akcijas

Pasaule mainās, un tas, kas vienam ir labi, otru var dzīt depresijas virzienā. Jau kādu laiku pa bēdu ieleju sanācis braukt tradicionālajām ASV universālveikalu ķēdēm un tirdzniecības platību iznomātājiem, kuriem ir grūtāk konkurēt ar e-komercijas līderiem. Patērētāju paradumi ik pa laikam pašķobās, un pašlaik arvien lielāka nozīme ir preču iegādei tiešsaistē. Izskatās, ka tas nemainīsies. Jau ziņots - izpētes kompānijas Fung Global Retail apkopotie dati liecina: kopš 2016. gada vidus ASV vien ir izziņots par plāniem slēgt 1200 objektus - tirdzniecības centrus, lielveikalus un universālveikalus (to dara tādas kompānijas kā J.C. Penny, Macy’s, Sears u.c). Turklāt šis skaits turpina augt, un par veikalu slēgšanu ziņo arī daudzi mazāki to ķēžu īpašnieki.