Pēc tam, kad modes un izklaides centru Rīga Plaza atstās Somijas lielveikalu ķēdes Prisma veikals, Rīga Plaza iecerējusi veikt rekonstrukciju hipermārketa zonā, kur patlaban atrodas Prisma veikals, informēja Rīga Plaza pārstāve Urzula Spickus.

Viņa vēl nevarēja norādīt rekonstruējamās zonas platību, kā arī datumu, kad Prisma atstās centra telpas, taču piebilda, ka rekonstrukcijas darbus paredzēts sākt šī gada rudenī.

Spickus atklāja, ka Rīga Plaza vadība patlaban jau sākusi darbu pie jauna pārtikas preču operatora piesaistes centram.

«Patlaban plānojam modes un izklaides centra Rīga Plaza hipermārketa zonas globālu rekonstrukciju, un darbi tiks sākti šī gada rudenī. Tāpat, protams, strādājam pie jauna pārtikas tirgotāja piesaistes, par ko noteikti vēl informēsim. Par termiņiem patlaban komentārus sniegt nevarēsim,» sacīja Rīga Plaza pārstāve.

Jau vēstīts, ka Somijas koncerns Suomen Osuuskauppojen Keskuskunta (SOK) nolēmis izbeigt Prisma lielveikalu darbību Latvijā un Lietuvā, jūnijā slēdzot visus veikalus abās valstīs, pavēstīja koncerna pārstāvji.

Somijas lielveikalu ķēdes Prisma lielveikalu Latvijā īpašnieces AS Prisma Latvija apgrozījums pērn bija 35,33 miljoni eiro, kas ir par 32,2% mazāk, bet uzņēmuma zaudējumi pērn bija 9,921 miljons eiro, kas ir par 8,5% mazāk nekā 2015.gadā, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma apgrozījums 2015.gadā bija 52,098 miljoni eiro, bet zaudējumi - 9,147 miljons eiro.

Vadības ziņojumā teikts, ka pagājušais gads bija desmitais Prisma Latvija darbības gads. Pērn ciestie zaudējumi neesot pārsnieguši prognozēto apmēru, bet par apgrozījuma kritumu ziņojumā informācija netiek sniegta.

Taču, kā liecina aģentūras LETA arhīvs, pagājušā gada laikā slēgti divi no pieciem Prisma veikaliem. Neskatoties uz to, uzņēmums ir ieinteresēts turpināt darbu Latvijā, atverot jaunus veikalus, iepriekš informēja uzņēmumā.

Patlaban Rīgā ir atvērti trīs veikali - Prisma Plaza, Prisma Sporta un Prisma Imanta -, taču slēgti ir Prisma Deglava un Prisma Domina.

Pēc lielveikalu tīkla Prisma aiziešanas no Latvijas tā tirgus daļu pārdalīs esošie spēlētāji; vērienīgas pārmaiņas gan šajā segmentā negaida, pašlaik kā potenciālais ieguvējs iezīmējas Maxima

Lai arī iepriekš izskanēja versija, ka vācu zemo cenu veikala Lidl ienākšana ir tikai laika jautājums, nozares eksperti sarunā ar DB gan izteic šaubas, vai jau tuvākajā laikā Latvijas tirgū varētu parādīties kāds jauns spēlētājs.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis norāda, ka Prisma nebija ārkārtīgi liels tirgus spēlētājs, kura aiziešana saviļņojusi tirgu. «Vieta tukša nepaliks, un tur, kur bijuši Prisma lielveikali, noteikti būs kāds cits, bet pagaidām grūti pateikt, kurš tas būs, jo viss atkarīgs no telpu iznomātājiem,» pauž N. Krūzītis. Lokāli pircējiem šīs vietas, kur atradās Prisma veikali, ir svarīgas, bet no globālā viedokļa – apkārt vēl ir citi veikali, līdz ar to piedāvājums ir. Par iespējamām izmaiņām un to, kā Prisma aiziešana no Latvijas tirgus ietekmēs situāciju mazumtirdzniecībā, komentārus nesniedz Rimi Latvia. Savukārt Maxima Latvija valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers nesen atzina, ka Maxima Latvija ir ieinteresēta kļūt par nomnieku trijos objektos, kurus šovasar Rīgā atbrīvos Somijas lielveikali Prisma. «Protams, šīs telpas mūs interesē, un Maxima Latvija jau ir sākusi sarunas ar to tirdzniecības centru īpašniekiem, kuros Prisma lielveikali pārtrauks darbu,» sacīja A. Vilcmeiers. Tagad sāk parādīties augļi no šīm pārrunām - nule SIA Maxima Latvija ir noslēgusi līgumu ar modes un izklaides centru Rīga Plaza par telpu nomu pārtikas lielveikala Maxima XXX atvēršanai.

Koncerns Suomen Osuuskauppojen Keskuskunta (SOK) nolēmis izbeigt Prisma lielveikalu darbību Latvijā un Lietuvā, jūnijā slēdzot visus veikalus abās valstīs, aģentūrai LETA pavēstīja koncerna pārstāvji.

Kompānijā norādīja, ka komercdarbību iecerēts izbeigt kontrolētā veidā, un procedūra sāksies maija sākumā ar izpārdošanām. Prisma pildīs saistības pret piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem.

«Šā gada sākumā mēs sākām atjaunot starptautiskās komercdarbības stratēģiju. Šajā procesā mēs nonācām pie secinājuma, ka mūsu Prisma veikalu tirgus daļa Latvijā un Lietuvā nav pietiekoši liela, lai spētu veikt ienesīgu uzņēmējdarbību tuvākajā nākotnē, un pietiekoša papildu apmēra iegūšana organiskas izaugsmes ceļā būtu ļoti grūta tuvāko gadu laikā,» sacīja SOK izpildu viceprezidents Jorma Vehvileinens.

Pēc viņa teiktā, mazumtirgotāji Latvijā un Lietuvā ir veikuši lielus ieguldījumus iepriekšējos gados, līdz ar to mazumtirdzniecības veikalu kvadrātmetri ir samērā plaši salīdzinājumā ar iedzīvotāju skaitu un patērētāju pirktspēju. Tāpat Prisma veikala izmantošanas aizliegšana Rīgā, Deglava ielā un priekšlaicīga nomas līguma izbeigšana ir būtiski pavājinājusi Prisma darbību Latvijā.

AS Kesko Senukai Latvia (iepriekš AS Rautakesko) zaudējumi pērn bija 3,553 miljoni eiro, kas ir par gandrīz 75% vairāk nekā 2015.gadā, bet apgrozījums pērn bija 48,453 miljoni eiro, kas ir samazinājums par gandrīz 7%, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma zaudējumi 2015.gadā bija 2,032 miljoni eiro, bet apgrozījums - 51,955 miljoni eiro.

Vadības ziņojumā teikts, ka pagājušajā gadā veiktas aktivitātes uzņēmuma darbības uzlabošanai un optimizācijai. Pērn veikta uzņēmuma darbības sinhronizēšana saistībā ar Kesko vienošanos par uzņēmējdarbības centralizēšanu Baltijā būvmateriālu un mājokļu labiekārtošanas jomā. Tāpat pērn sākts kategoriju vadības centralizēšanas projekts.

Prisma LT zaudējumi pērn bijuši 7,7 miljoni eiro

Prisma Latvija: zaudējumi nav pārsnieguši prognozēto apmēru

«Pārtikas un nepārtikas mazumtirdzniecības tīkla Prisma veikali bija Rīgā, kur galvenie tīkli ir Rimi un Maxima. Veikalu tīkls top! ir reģionāls tīkls, kurš neizjutīs Prisma iziešanu no Latvijas.»

Tā, komentējot veikalu tīkla Prisma aiziešanu no Latvijas, norāda Ilze Priedīte, SIA Iepirkumu grupa Mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja. Viņa arī norāda, ka Lidl ienākšanai Latvijas tirgū nebūs saistība ar Prisma aiziešanu no Latvijas.

«Ņemot vērā, ka vēl nesenā pagātnē veikalu tīkls Lidl ienāca Lietuvas tirgū, domājams, ka tas kaut kad ienāks arī Latvijā, bet tas nenotiks šogad un tam nebūs saistība ar Prisma iziešanu no tirgus, jo Lidl un Prisma ir divas dažādas biznesa stratēģijas. Lidl galvenokārt ir zemo cenu veikalu tīkls, kas sortimentā piedāvā privātās preču zīmes produktus. Citu tirgus dalībnieku ienākšana varētu būt iespējama tikai ar nišas konceptu, jo esošajā ekonomiskajā situācijā un konkurences apstākļos jaunu tirgus dalībnieku ienākšana var būt tikai uz tirgus pārdalīšanas rēķina,» pauž Priedīte.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

''Esmu pārliecināts, ka, izmantojot savu tehnoloģiju, mēs varam iztaisnot pat Pizas torni,'' mierīgi apgalvo Uretek vadītājs Romāns Reiners-Latiševs.

Pamatīgāk iepazīstoties ar uzņēmuma līdz šim veiktajiem darbiem, ir jāatzīst, ka Reinera-Latiševa pašpārliecinātā nostāja nav bez pamata - tā piemēram, Uretek ir veiksmīgi atjaunojis nosēdušās veikala grīdas stāvokli 500 m2 platībā tikai dažu vakaru gaitā, turklāt tā, ka klientu apkalpošana netika ne uz brīdi pārtraukta.

''Patiešām, Tartu lielveikala Prisma grīdas atjaunošanas procesā vislielākais izaicinājums bija apstāklis, ka jārēķinās ar klientu apkalpošanas uzņēmuma darba īpatnībām. Ir zināms, ka, ja veikals ir slēgts ilgāk par divām nedēļām, tad klientu plūsmas atjaunošanai ir nepieciešami aptuveni seši mēneši. Izmantojot tradicionālās grīdas koriģēšanas metodes, Prisma būtu jāslēdz uz aptuveni diviem mēnešiem, kas bija pilnīgi neiedomājami,'' atminas Reiners-Latiševs. 500 kvadrātmetru grīdas platības izlīdzināšanas un stabilizēšanas darbi ilga kopumā četrus vakarus un naktis, netraucējot tirdzniecības centra ikdienas darbu. Citā gadījumā Uretek dažu stundu laikā koriģēja uzņēmuma Haapsalu Uksetehase biroja betona grīdas.

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Rīgas dome 22.martā nolēma grozīt pašvaldības budžetu, palielinot vietvaras izdevumus par nepilniem 150 miljoniem eiro.

Pašvaldības budžeta kopējie ieņēmumi palielināsies par 13,8 miljoniem eiro un būs 1,19 miljardi eiro, savukārt izdevumi palielināsies par 148,6 miljoniem eiro un būs 1,4 miljardi eiro.

Līdz ar to izdevumi pārsniegs ieņēmumus par nepilniem 212 miljoniem eiro. Minēto summu pašvaldība plāno segt no budžeta līdzekļu atlikuma šī gada sākumā un aizņēmumiem.

Rīgas dome jau 25.janvārī pieņēma pašvaldības budžetu, kurā ieņēmumi plānoti par vairāk nekā 140 miljoniem eiro lielāki nekā 2022.gadā. Kā tika skaidrots deputātiem, tas bija pagaidu jeb tehniskais budžets.

Visus Rīgas pilsētas budžeta grozījumiem iesniegtos priekšlikumus pašvaldības domes deputāti noraidīja.

Mazumtirdzniecības uzņēmums Maxima Latvija ir noslēdzis nomas līgumu ar modes un izklaides centru Rīga Plaza par telpu nomu pārtikas lielveikala Maxima XXX atvēršanai. Maxima Latvija jaunā lielveikala izveidē plāno investēt 2,06 miljonus eiro.

Tuvākajā laikā uzņēmumi iesniegs visus nepieciešamos dokumentus Konkurences padomei, jo tikai pēc tās atļaujas varēs tikt uzsākti darbi pārtikas lielveikala atvēršanai.

Veikala Maxima XXX platība būs gandrīz 4800 kvadrātmetri. Pieaugot vegānu un veģetāriešu pārtikas produktu popularitātei, plānots arī šajā veikalā izveidot īpašu stendu ar šiem produktiem. Tiks izveidotas arī kases ģimenēm ar bērniem un pašapkalpošanās kases, kurām priekšroku dod aptuveni 27% pircēju tajos Maxima Latvija veikalos, kur tās ir pieejamas.

«Rīga Plaza plāno globālu bijušās hipermārketa zonas rekonstrukciju vairāk nekā 8000 m2 apjomā un darbi tiks uzsākti jau tuvākajā laikā. Rekonstrukcijas rezultātā Rīga Plaza apmeklētājiem tiks paplašinātas iepirkšanās iespējas vienuviet,» komentē Rīga Plaza vadītāja Egita Puķīte.

Somijas kontrolētais mazumtirgotājs Prisma LT Lietuvā plāno atlaist gandrīz 300 darbinieku, aizejot no lielveikalu biznesa šajā valstī.

Lietuvas Darba biržā ziņu aģentūru BNS informēja, ka kompānija nolēmusi atlaist 162 darbiniekus Viļņā un vēl 126 darbiniekus Kauņā.

Jau vēstīts, ka Somijas koncerns Suomen Osuuskauppojen Keskuskunta (SOK) maija sākumā paziņoja, ka nolēmis izbeigt Prisma lielveikalu darbību Latvijā un Lietuvā. Veikalus plānots slēgt jūlijā.

Kompānija lēmumu pamatoja ar to, ka šo valstu tirgus ir par mazu, lai tajā varētu strādāt ar peļņu.

Grupai Lietuvā bija četri veikali Prisma.

Kopumā Lietuvas Darba birža janvārī-maijā saņēmusi 15 paziņojumus par plānotu 887 darbinieku atlaišanu. Pērn šajā laika posmā tika saņemts 21 paziņojums par tādu lēmumu, kas kopumā skāra 1258 darbiniekus.

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Konkurences padome (KP) vēl nav pieņēmusi gala lēmumu par SIA MAXIMA Latvija nomas tiesību iegūšanu uz mazumtirdzniecības telpām Grostonas ielā 1, Rīgā, biznesa informācijas portālam db.lv atzina KP komunikācijas speciāliste Paula Vilsone.

«Iepazīstoties ar apvienošanās ziņojumā norādīto informāciju, Konkurences padome konstatēja, ka nepieciešams veikt papildu izpēti, lai iestāde pēc iespējas pilnvērtīgi varētu izvērtēt darījuma iespējamo ietekmi uz konkurenci. Tas saistāms gan ar padziļinātu tirgus situācijas analīzi, gan ar citu uzņēmumu sniegto informāciju par konkurences apstākļiem tirgū,» norāda iestādē.

KP apvienošanās ziņojumu saņēma augustā, un lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem vai papildu izpētes uzsākšanu ir jāpieņem mēneša laikā. Gadījumā, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, pilnā ziņojuma gadījumā lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas. P. Vilsone informē, ka iestādei lēmums par darījuma atļaušanu, atļaušanu ar saistošajiem noteikumiem vai aizliegšanu ir jāpieņem līdz šī gada 1. decembrim.

Nākamā gada otrajā pusē iecerēts atklāt «Maxima XXX» veikalu Rīgā, Grostonas ielā 1, investējot 1,32 miljonus eiro, informē «Maxima Latvija» Komunikācijas speciāliste Zane Udrase.

Jau pašlaik uzsākti visi nepieciešamie darbi veikala «Maxima XXX» atvēršanai nākamgad. Jaunā veikala «Maxima XXX» tirdzniecības zāles platība būs aptuveni 3000 kvadrātmetru, un veikalā iedzīvotājiem būs pieejami vairāk nekā 60 tūkstošu dažādu pārtikas un rūpniecības preču. Pieaugot vegānu un veģetāriešu pārtikas produktu popularitātei, arī šajā veikalā iecerēts izveidot īpašu stendu ar šiem produktiem.

«Skanstes rajons galvaspilsētā strauji attīstās, un šajā apkaimē ir maz pārtikas veikalu, tāpēc esam priecīgi, ka esam noslēguši nomas līgumu ar ēkas īpašniekiem SIA «Irbis A» par «Maxima XXX» veikala izveidi,» norāda «Maxima Latvija» vadītājs Andris Vilcmeiers.

Intervijā laikrakstam Dienas Bizness uz šo jautājumu atbild Konkurences padomes (KP) loceklis Ivars Kassalis.

«Multifunkcionālie iepirkšanās centri piesaista vairāk patērētāju nekā atsevišķs veikals un nodrošina tajā esošajam ikdienas patēriņa preču lielveikalam vairākas konkurences priekšrocības. Tādējādi pat līdzvērtīgi veikali, kas atrodas ārpus multifunkcionālajiem iepirkšanās centriem, nespēj efektīvi konkurēt ar veikaliem, kas atrodas šajos centros. Un iemesls ir pavisam vienkāršs un saprotams – kad patērētāji iepērkas multifunkcionālajā iepirkšanās centrā, piemēram, apģērbu un apavus, vairumā gadījumu tiem nav ekonomiski izdevīgi izvēlēties ikdienas patēriņa preces doties iegādāties ārpus šī centra, ja kāds mazumtirgotājs tajā arī atrodas.

Apkopojot mazumtirgotāju datus konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, KP secināja, ka RIMI tirgus daļa ir vairāk nekā 50 %. Savukārt, ja mazumtirgotājs uzsāktu savu darbību Domina Shopping telpās, tā palielinātos vēl vairāk. Tikmēr Maxima tirgus daļa ir 20–30 %, un šajās robežās arī paliktu gadījumā, ja uzņēmums izmantotu līdzšinējās Prisma telpas. Ņemot vērā vairākus faktorus, tajā skaitā RIMI vadošo stāvokli konkrētajā tirgū, kā arī faktu, ka mazumtirgotājs jau atrodas vairumā – septiņos no kopumā desmit – multifunkcionālajiem tirdzniecības centriem, kamēr Maxima šajā tirgus segmentā nedarbojas vispār, KP pieņēma negatīvu lēmumu RIMI izmantot bijušās Prisma tirdzniecības telpās Domina Shopping, bet pozitīvu lēmumu – Maxima gadījumā.»