ASV lielveikalu ķēde Walmart sūdz tiesā kompānijas Tesla enerģijas nodaļu, jo septiņos tās veikalos aizdegušies saules paneļi, ziņo BBC.

Walmart apgalvo, ka notikusi nolaidīga rīcība, uzstādot paneļus uz veikalu jumtiem.

Tiesai iesniegtajos dokumentos minēti vairāki ugunsgrēki laika posmā no 2012. līdz 2018. gadam Walmart īpašumos Ohaio, Merilendā un Kalifornijā.

Tesla šos apgalvojumus medijiem nav komentējusi.

Pirmais ugunsgrēks 2012. gadā izcēlies Walmart veikalā Longbīčā, Kalifornijā.

Citā gadījumā Ohaio štatā 2018. gada martā klienti evakuēti un veikals astoņas dienas bijis slēgts.

Walmart pieprasa Teslai noņemt saules paneļus no visiem veikaliem un atlīdzināt zaudējumus. Mazumtirgotājs sūdzas, ka Tesla nodarbinājusi personas, kurām nav bijis pat pamata zināšanu par saules paneļiem.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien paziņojis, ka darījums starp ASV uzņēmumiem "Oracle" un "Walmart" un Ķīnas kompāniju "ByteDance" par "TikTok" ASV segmenta pārdošanu tiks anulēts, ja "ByteDance" saglabās jebkādu kontroli.

"ByteDance" ir panākusi principiālu vienošanos ar diviem ASV uzņēmumiem - datorprogrammatūru kompāniju "Oracle" un mazumtirdzniecības tīklu "Walmart". Paredzēts, ka "Oracle" kļūs par "TikTok" datu partneri un "Walmart" - par komerciālo partneri Savienotajās Valstīs. Šim nolūkam tiks izveidots uzņēmums "TikTok Global", kas būs reģistrēts ASV un kura akcijas paredzēts kotēt biržā, kā arī īstenot akciju sākotnējo publisko piedāvājumu. Plānots, ka "ByteDance" piederēs 80% "TikTok Global" akciju.

Jautāts, vai "ByteDance" saglabās kādu iesaisti, Tramps telekanālam "Fox News" sacīja, ka "viņiem ar to nebūs nekādas darīšanas un, ja būs, tad mēs vienkārši neslēgsim darījumu".

Akciju cenas Volstrītā otrdien pārsvarā pieauga, bet Eiropas biržās kritās, jo tirgus ietekmēja bažas par bruņotā konflikta eskalāciju starp Krieviju un Ukrainu.

Maskava solīja "atbilstoši" reaģēt pēc ziņām, ka Ukrainas armija naktī uz otrdienu pirmoreiz veikusi triecienu Krievijas teritorijā ar ASV tāla rādiusa raķetēm ATACMS.

"Šīs ziņas šorīt satricināja tirgus, pazeminot Eiropas akciju cenas," sacīja "Forex.com" tirgus analītiķis Favads Razakzada.

Arī ASV akciju cenas tirdzniecības sesijas sākumā kritās, bet vēlāk pieauga un pārsvarā noslēdza tirdzniecības sesiju ar kāpumu, ko veicināja ASV mazumtirgotāja "Walmart" pozitīva prognoze Ziemassvētku sezonai un mikroshēmu ražotāja "Nvidia" pozitīvas peļņas gaidas.

"Walmart" akcijas cena pieauga par 3%, bet "Nvidia" akcijas cena kāpa par gandrīz 5%.

Akciju cenas ir bijušas svārstīgas kopš Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanām, investoriem mēģinot sabalansēt paredzamās uzņēmumu nodokļu samazināšanas ietekmi ar potenciālo ASV tirdzniecības karu ar Ķīnu un citām valstīm.

ASV un Eiropas akciju cenas otrdien kritās, tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenām pēc sākotnēja kāpuma sarūkot, lai gan "Walmart" un citi mazumtirgotāji ziņoja par labiem darbības rezultātiem.

Investori bija gaidījuši Volstrītas indeksa "Nasdaq Composite" palielināšanos pēc tā samazināšanās pirmdien, tomēr tas pēc sākotnēja kāpuma noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu, un kritās arī indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500".

Uzņēmumu "Apple", "Amazon" un "Facebook" akcijas zaudēja vairāk nekā 1% no to cenas.

Eiropas akciju cenas maz mainījās pēc iepriekšējiem optimisma uzplūdiem par ekonomikas atveseļošanos pēc pandēmijas. Naftas cenas kritās, un ASV dolāra vērtība saruka pret citām svarīgām valūtām.

ASV akciju cenas pēdējās nedēļās ir bijušas pakļautas spiedienam, investoriem izvērtējot augošas inflācijas pazīmes pret cerībām uz ekonomikas izaugsmes pastiprināšanos 2021.gada otrajā pusgadā.

Pasaules biržu indeksi ceturtdien lielākoties pieauga pēc ASV samiernieciskiem paziņojumiem par tirdzniecību, kā arī spēcīgiem ASV ekonomikas datiem un uzņēmumu peļņas.

Investori turpināja rast mierinājumu trešdienas ziņās, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija plāno atlikt muitas nodevu piemērošanu ārzemēs ražotajiem automobiļiem, kamēr ASV ir sarunu procesā par tirdzniecības līgumiem ar galvenajiem partneriem.

Kāpumu biržās arī veicināja ASV dati par mājokļu būvniecību, kas pārspēja prognozes, un bezdarbnieku pabalsta pieprasījumu skaita straujāku kritumu par prognozēto.

«Walmart» un «Cisco Systems», kas tiek iekļautas Volstrītas indeksa «Dow Jones Industrial Average» aprēķināšanā, akciju cenas pieauga pēc ziņām par to solīdu peļņu.

Tirgi pievērsa maz uzmanības Trampa noteiktajam aizliegumam ASV uzņēmumiem lietot ārvalstu telekomunikāciju aprīkojumu, kas rada drošības risku, un tiek uzskatīts, ka šis solis nozīmē Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja «Huawei» izspiešanu no ASV tirgus. Ķīnas valdība, kas jau ir iesaistīta tirdzniecības karā ar ASV, pauda sašutumu par šo vēršanos pret «Huawei».

Elektromobiļu kompānijas "Tesla Inc." dibinātājs un vadītājs Īlons Masks šogad ir ieņēmis pirmo vietu 400 bagātāko amerikāņu sarakstā, kuru publicējis žurnāls "Forbes".

Maska bagātība gada laikā pieaugusi par vairāk nekā 60 miljardiem ASV dolāru, sasniedzot 251 miljardu dolāru.

Otro vietu sarakstā ieņem tiešsaistes mazumtirdzniecības uzņēmuma "Amazon.com Inc." vadītājs Džefs Bezoss ar 151 miljardu dolāru. Pērn Bezoss bija šī saraksta līderis.

Saraksta trešajā vietā ir uzņēmējs Bils Geitss ar 106 miljardiem dolāru, ceturtajā vietā - uzņēmuma "Oracle" vadītājs Lerijs Elisons ar 101 miljardu dolāru, bet piektajā vietā - investors Vorens Bafets ar 97 miljardu dolāru bagātību.

Sestajā un septītajā vietā ierindojušies "Google" dibinātāji Lerijs Peidžs un Sergejs Brins ar attiecīgi 93 miljardiem un 89 miljardiem dolāru, astoto vietu ieņem bijušais "Microsoft" direktors Stīvs Balmers ar 83 miljardiem dolāru, devītajā pozīcijā iekļuvis bijušais Ņujorkas mērs Maikls Blumbergs ar 76,8 miljardiem dolāru, bet 10.vietā ir mazumtirdzniecības veikalu tīkla "Walmart" vadītājs Džims Voltons ar 57,9 miljardiem dolāru.

ASV un Ķīnas tirdzniecības kara sekas var būt daudz postošākas, nekā tās bija Aukstajam karam, jo Ķīna atšķirībā no Padomju Savienības ir otra ekonomiski spēcīgākā lielvalsts pasaulē ar ļoti ciešām ekonomiskajām saitēm ar visu pasauli.

Tik skarbi ir izteicies slavenais ekonomists Nuriels Rubini, kurš uzsver, ka abu minēto lielvalstu tirdzniecības karš, ja tas ieilgs, būs ar postošām sekām visas pasaules ekonomikai. ASV prezidenta Trampa pēdējais solis bija uzlikt 25% tarifus Ķīnas precēm 200 miljardu dolāru vērtībā, uz ko Ķīna sola atbildēt ar tarifiem ASV precēm 60 miljardu dolāru vērtībā. Tāpat nedēļas sākumā Tramps paziņoja, ka neredz nekādu vajadzību steigties ar tirdzniecības līguma ar Ķīnu noslēgšanu.

Vairāki ekonomikas analītiķi uzsver, ka Ķīna, protams, nav godīgākais konkurents pasaulē, jo savā tirgū diskriminē vai pat neielaiž ārvalstu investorus, subsidē savus uzņēmumus un nodarbojas ar intelektuālā īpašuma zādzību. Tajā pašā laikā, kā apgalvo, piemēram, CNN analītiķi, Trampa izvēlētais ceļš ar tarifu kariņu un izstāšanos no Klusā okeāna partnerības ir ar milzīgām ilgtermiņa izmaksām. Daudz produktīvāk būtu ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas un līguma starpniecību panākt reformas pašā Ķīnā, piemēram, atsakoties no valsts subsidētiem uzņēmumiem un liekot ievērot intelektuālā īpašuma tiesības. Tiesa, tas nebūtu viegls ceļš, jo Ķīnas komunistiskā partija nevēlas atteikties no kontroles pār valsts ekonomiku.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien kritās, atjaunojoties bažām par ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) politiku procentlikmju celšanā.

Volstrītas indeksi saruka visu tirdzniecības sesijas laiku, kamēr ASV Finanšu ministrijas 10 gadu obligāciju ienesīgums pieauga tuvāk četriem procentiem. Tā bija jaunākā pazīme, ka tirgi paredz jaunas ASV centrālās bankas darbības, lai iegrožotu inflāciju un palēninātu ekonomikas izaugsmi.

Tirgus arī satrauca pesimistiskas lielveikalu tīklu "Walmart" un "Home Depot" prognozes 2023.gadam. Abi uzņēmumi atzina inflācijas un augsto procentlikmju ietekmi uz patērētāju pārliecību.

Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi kritās, neraugoties uz labvēlīgajiem datiem par Vācijas investoru pārliecību.

Privātā sektora ražošanas un pakalpojumu aktivitāti raksturojošais indekss "Purchasing Managers' Index" (PMI) eirozonā šogad februārī palielinājies līdz 52,3 punktiem, salīdzinot ar 50,3 punktiem janvārī, tādējādi reģistrēts pēdējos deviņos mēnešos augstākais līmenis, liecina tirgus izpētes uzņēmuma "S&P Global" jaunākie dati. Indekss šobrīd atrodas virs 50 punktu atzīmes, kas liecina par aktivitātes augšupeju.

Vācijas mazumtirgotājs Aldi piektdien atvēris pirmos divus veikalus Ķīnā.

Abi veikali atrodas šīs valsts lielākajā pilsētā Šanhajā. Veikali piedāvā plašu preču klāstu un gatavos ēdienus.

Pēdējos divos gados Aldi veiksmīgi pārdevis preces ar Ķīnas interneta mazumtirdzniecības veikala TMall palīdzību, bet pēc fizisko veikalu izveides uzņēmumam nāksies konkurēt ar tādiem rietumvalstu mazumtirgotājiem kā Carrefour un Walmart.

Taču panākumi būs atkarīgi no tā, cik labi «Aldi» spēs pielāgoties vietējam tirgum, norāda analītiķi.

Analītiķi par piemēru min Lielbritānijas lielveikalu gigantu«Tesco, kas Ķīnā piedzīvoja neveiksmi, jo tas šo tirgu neizprata.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien mainījās dažādos virzienos, investoriem paņemot atelpu pēc nesenā akciju cenu kāpuma, kas bija sekojis negaidīti labiem ASV inflācijas datiem.

ASV inflācijas tempa palēnināšanās šonedēļ bija stimulējusi akciju cenu kāpumu, nostiprinot investoru uzskatu, ka ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS) vairs nevajadzēs paaugstināt procentlikmes un tā nākamgad varētu sākt procentlikmju pazemināšanu.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" ceturtdien pieauga, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās pēc mazumtirgotāja "Walmart" un tehnoloģiju milža "Cisco Systems" akciju cenu samazināšanās attiecīgi par 8,1% un aptuveni 10%.

Londonas un Parīzes biržu indeksi saruka, bet Frankfurtes biržas indekss pretēji šai tendencei nedaudz pieauga.

Naftas cenas kritās par vairāk nekā 4% bažās par jēlnaftas pieprasījumu.

Mēģina gan riskēt, gan ieņemt nosacīti drošas pozīcijas ar mazāk ciklisku plaša patēriņa preču pārdevējiem un ražotājiem.

Šis gads daudziem finanšu aktīviem cenu ziņā pagaidām padevies lielisks. Vērtība palielinās arī akcijām - turklāt izaugsme vērojama gan tādu uzņēmumu akcijām, kuru nozares ir cikliskākas, gan arī nosacītam drošajam patvērumam. Tas izceļ to, ka pamata pieņēmumi par notikumu attīstību pārskatāmā nākotnē joprojām ir visai optimistiski. Tomēr šajā pašā laikā valda arī saprašana, ka cenu pieaugums nupat jau ir bezmaz vai pārāk dāsns un kaut kur būtu jāmēģina paslēpties.

Pēdējā laikā tādējādi iecienīta stratēģija ir uzpirkt tādu milzīgu kompāniju vērtspapīrus, pēc kuru produktiem liels pieprasījums varētu saglabāties, ja ekonomika tomēr noiet no ceļa. Parasti pie šiem sektoriem tiek pieskaitīti mazāk ciklisku plaša patēriņa preču pārdevēji un ražotāji (Consumer Staples). Tie savus akcionārus ar stabilu peļņu spēj aplaimot gandrīz pie jebkādiem daudzmaz jēdzīgiem ekonomikas nosacījumiem. Šādu aizsardzības sektoru vērtspapīriem parasti iet labāk laikos, kad centrālās bankas samazina likmes (un tas no tām tiek šobrīd gaidīts), kas pamatā ir atbilde uz sliktākiem nosacījumiem ekonomikā. Tikmēr sliktāk tiem var klāties, ja mazināsies satraukums par pašreizējiem ekonomikas un ģeopolitiskajiem izaicinājumiem.

Viens no Draugiem Group straujāk augošajiem uzņēmumiem Prime Prometics pērn sasniedzis teju 22 miljonu eiro apgrozījumu, kļūstot par lielāko kosmētikas eksporta uzņēmumu Latvijā.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, uzņēmuma apgrozījums palielinājies par 227%. Savukārt uzņēmuma peļņa pirms nodokļiem augusi par 217%, pārsniedzot 2 miljonus eiro.

Prime Prometics ir e-komercijas eksporta uzņēmums, kas tirgo īpaši pielāgotus kosmētikas produktus sievietēm pēc 50. Lai gan vairāk nekā 90% no tā klientēm ir ASV, Kanādā un Lielbritānijā, lielākā daļa uzņēmuma komandas – izstrādes un attīstības (R&D) centrs, kā arī vadības un e-komercijas komanda – ir bāzēta Latvijā, Draugiem Group birojā Torņakalnā. Kopumā uzņēmumā strādā vairāk nekā 20 produktu attīstības, e-komercijas un mārketinga speciālisti.

Prime Prometics turpina strauji augt – pērn uzņēmums pievienojis 13 jaunus produktus un arī turpmāk plāno diversificēt un uzlabot produktu klāstu, kā arī audzēt tirgus daļu. Papildus tam uzņēmums noslēdzis sadarbību ar vienu no ASV mazumtirdzniecības milžiem Walmart, lai izplatītu produktus tiešsaistē, un turpina sarunas ar citiem vadošajiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, lai nākotnē pārdotu produktus arī fiziskos veikalos ASV. Līdztekus produktu izplatīšanai Prime Prometics izglīto sabiedrību, organizē kopienu atbalstu un popularizē ideju, ka skaista novecošana ir vērtība.

Eiropas akciju tirgos ceturtdien turpinājās kritums, investoriem tikpat kā atmetot cerību uz ASV-Ķīnas tirdzniecības kara drīzām beigām, bet Volstrītā akciju cenas lielākoties pieauga, pateicoties solīdiem ekonomikas datiem.

Bažas par ASV-Ķīnas tirdzniecības konfrontāciju trešdien bija papildinājušas satraukumu par globālās ekonomikas izaugsmes stāvokli, un tas noveda līdz ievērojamiem kritumiem akciju biržās.

Par gaidāmu recesiju trešdien liecināja arī tas, ka ASV 10 gadu obligāciju ienesīgums uz īsu brīdi kļuva mazāks par divu gadu obligāciju ienesīgumu.

Ceturtdien ASV 30 gadu obligāciju ienesīgums saruka līdz visu laiku zemākajam līmenim, savukārt 10 gadu obligāciju ienesīgums nokritās līdz trīs gadu zemākajam līmenim, bet pēc tam nedaudz pacēlās virs tā.

Ilgtermiņa obligāciju ienesīguma krišanās tiek uzskatīta par indikatoru tam, ka samazinās pārliecība par ekonomikas izaugsmi vidējā un ilgtermiņā, un tā ir notikusi pirms vairākām pēdējām recesijām.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās otrdien pārsvarā palielinājās, atjaunojoties optimismam, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) šogad varētu pazemināt procentlikmes. Analītiķi lēš, ka tas varētu notikt septembrī.

Galvenie ASV biržu indeksi otrdien maz mainījās. Analītiķi norādīja uz nelielu tirdzniecības apjomu salīdzinoši mierīgā ziņu periodā pēc pagājušās nedēļas, kurā tika publiskoti svarīgi uzņēmumu peļņas ziņojumi un ekonomikas dati, kā arī tika pieņemts FRS lēmums nemainīt bāzes procentlikmi.

Iespējami tirdzniecības katalizatori var būt ASV patēriņa cenu dati un uzņēmuma "Walmart" peļņas rādītāji, kuru publiskošana paredzēta nākamajā nedēļā.

Londonas biržas indekss otrdien sasniedza jaunu rekordu, un tādu sasniedza arī Amsterdamas biržas indekss.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 0,1% līdz 38 884,26 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,2% līdz 5187,70 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,1% līdz 16 332,56 punktiem.

Banka "Citadele" piešķīrusi aizdevumu 1,6 miljonu eiro apmērā Latvijas saldumu ražotājam SIA "Pure Chocolate", informē bankā.

Lielāko daļu līdzekļu uzņēmums izmantos esošo saistību refinansēšanai, savukārt pārējo aizdevuma daļu novirzīs faktoringam, kredītlīnijai un līzinga limitam.

"Pure Chocolate" valdes loceklis Normunds Sala norāda, ka "Pure Chocolate" eksportē uz vairāk nekā 20 valstīm un sadarbojas ar tādiem zīmoliem kā "ALDI", "Costco" un "Walmart". Piešķirtais aizdevums palīdzēs uzlabot uzņēmuma finanšu plūsmu un vienlaikus elastīgāki kredīta atmaksas nosacījumi dos iespēju atbrīvot resursus attīstības projektiem.

"Pure Chocolate" šokolādes trifeles ražo Tukuma novada Pūrē, kur atkarībā no sezonas strādā apmēram 50 līdz 60 darbinieku. Uzņēmumam pieder arī Šokolādes muzejs, kas nodrošina izglītojošas ekskursijas un šokolādes meistarklases, kā arī produktu tirdzniecību.

Pilnā sparā turpinās ASV kompāniju iepriekšējā ceturkšņa peļņas paziņošanas sezona. Sociālo mediju uzņēmums "Twitter" spējis iepriecināt savus investorus paziņojot, ka pirmo reizi vēsturē tā ienākumi ceturksnī pārsnieguši apaļa miljarda ASV dolāru atzīmi (pieaugums par 11%).

Sajūsma bija vērojama arī akciju tirgū, un pieejamā informācija liecina, ka "Twitter" akcijas cena šīs ceturtdienas tirdzniecības sesijas sākumā varētu tikt tirgota aptuveni par 8% dārgāk. Jāteic, ka "Twitter" akcija cena kopš pagājušā gada sākuma pieaugusi par 11% (neskaitot šīs ceturtdienas potenciālo veikumu).

Tas nav daudz, ja salīdzina gan ar kopējo ASV akciju tirgu, gan citiem tehnoloģiju milžiem. Piemēram, "Facebook" akcijas cena kopš pagājušā gada janvāra palielinājusies uz pusi (un kopējā ASV akciju tirgus - gandrīz par trešo daļu).

"Covid-19" pandēmijas laikā cilvēkiem savu ikdienas dzīvi lielākā mērā vadot no mājām, aug interneta patēriņš. Pagaidām gan kādi brīdinājumi par to, ka datu pārvades infrastruktūra zem šādas lielās slodzes fona faktiski "sakusīs", Eiropā un ASV nav izrādījušies taisnība.

Tādējādi var arī spriest, ka nosacīti labāk šos laikus var izdoties pārdzīvot dažādiem pasaules telekomunikāciju uzņēmumiem un citām kompānijām, kas savu darbību izvērsušas tiešsaistē.

Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka Spānijā iedzīvotāju aktivitāte tiešasites kazino iepriekšējā nedēļa palielinājusies gandrīz trīs reizes.

Mobilās aplikācijas "WhatsApp", kas pieder "Facebook", lietošanas apmēri pat septiņkāršojušies.

Tikmēr "Amazon.com" Itālijas lietotāju aktivitāte, cilvēkiem nu pastiprināti nododoties e-komercijas priekiem, naktīs šobrīd esot četrkāršojusies. Rezultātā "Telecom Italia" ziņo, ka fiksētajās līnijās datu lietošana augusi pat par 90% un mobilo datu lietošana - par 30%. Apvienotās Karalistes telekomunikāciju uzņēmuma "BT Group" teiktais savukārt liecina, ka interneta lietošana šajā valstī dienā uz brīdī bija pieaugusi pat par 60%.

Amerikāņi koronavīrusa krīzes laikā veido olu krājumus, kas saistāms ar to, ka cilvēki vairāk gatavo ēdienu savās mājās. Tas radījis olu deficītu un ievērojamu cenu pieaugumu, vēsta "CNN".

Saskaņā ar jaunākajiem “Nielsen” datiem nedēļā, kas noslēdzās 14. martā, olu pārdošanas apjomi palielinājās par 44%, salīdzinot ar gadu iepriekš.

"Walmart" un citi lielie pārtikas preču tirgotāji pēdējās dienās ir ieviesuši ierobežojumus olu, tīrīšanas preču un citu produktu pirkšanai, kas ir īpaši pieprasīti.

"Patērētāji iepērkas panikā un, līdzīgi kā pirms vētrām, viņi pērk pienu, maizi, tualetes papīru un olas. Tikai šoreiz tas notiek valsts mērogā un daudz ilgāku laika periodu," komentējis Braiens Moscogiuri, izpētes uzņēmuma "Urner Barry" pārstāvis.

Mazumtirgotāji šobrīd pasūta līdz sešām reizēm lielāku olu daudzumu nekā ierasts. "Pircēji ir maksājuši milzīgu uzcenojumu, lai nodrošinātu piegādes," viņš sacījis.

Pēdējo nedēļu laikā pasaules valdības sākušas mazināt ar pandēmijas izplatīšanos saistītos ierobežojumus. Tas nozīmē, ka cilvēku dzīve var sākt pakāpeniski tuvināties tam, kāda tā bija pirms Covid-19.

Daži tendenču pētnieki gan pauž pārliecību, ka dažas lietas pandēmija būs mainījusi uz neatgriešanos. Piemēram, uz palikšanu – un pat ātrāka - dažādu iemeslu iespaidā varētu būt Rietumu pasaules virzība arvien robotizētākas nākotnes virzienā.

Interesanti, ka šīs pandēmijas laikā pasaules atpazīstamību iemantojuši daži mūsu ziemeļu kaimiņu – Igaunijas - robotu ražotāji. Proti, Apvienotajā Karalistē, esot apgrūtinātai mazumtirdzniecībai, vairāki šīs valsts lielveikali, lai patērētājiem piegādātu dažādas preces, pastiprināti izmantojuši, piemēram, igauņu uzņēmuma "Starship Technologies" robotus.

Pieejamā informācija liecina, ka šādi minētā uzņēmuma ražotie autonomie roboti bez kādas fiziskas cilvēku palīdzības ar nelielu ātrumu pārvietojas pa gājēju ceļiem līdz to piegādes mērķim. Tāpat tie varot pārvarēt nelielas barjeras, piemēram, sliekšņus un ir aprīkoti ar skaļruņiem, lai vajadzības gadījumā ar cilvēkiem arī "sarunātos". Kad robots ierodies galamērķī, klienti atbloķē to glabāšanas nodalījumu ar mobilajiem tālruņiem un attiecīgi – tad saņem pasūtījumu.

Akciju cenas pasaulē otrdien mainījās dažādos virzienos, kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība tuvojās 50 000 ASV dolāru, bet ASV dolāra vērtība samazinājās, investoriem vērojot notikumu attīstību ASV ekonomikas fiskālo stimulu un Covid-19 vakcīnu jomā.

"Bitcoin" vērtība uz neilgu laiku sasniedza rekordu - 48 215,83 dolārus, bet pēc tam nokritās līdz 47 335 dolāriem. Kriptovalūtas vērtība ir ievērojami pieaugusi pēc tam, kad ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla Motors" iegādājās šo kriptovalūtu aptuveni 1,5 miljardu dolāru apmērā un drīzumā plāno to pieņemt kā maksāšanas līdzekli par automašīnu iegādēm.

Investori saglabāja optimismu par ASV valdības papildu izdevumiem, un ASV prezidents Džo Baidens tikās ar "JPMorgan Chase", "Walmart" un citu uzņēmumu vadītājiem, lai gūtu atbalstu viņa ierosinātajai ekonomikas atbalsta paketei 1,9 triljonu dolāru apmērā.

Tirgus optimismu vairoja arī progress Covid-19 vakcīnu jomā.

Šis gads pasaules lielākajos Rietumvalstu akciju tirgos, ja vērtē kopējās cenu pieauguma līknes, ir bijis ļoti veiksmīgs.

Lai gan novembra beigās akciju cenas nedaudz sašķobījās, ko noteica bažas par Covid-19 omikrona varianta izplatīšanos un pieņēmumi, ka ASV Federālo rezervju sistēmā ātrāk izbeigs ekonomikas stimulus, decembra sākumā šo vērtspapīru vērtības atkal šāvušās augstāk. Valda pieņēmums, ka neseno akciju cenu atkāpšanos daudzi izmanto, lai sevi interesējošos vērtspapīrus iegādātos lētāk.

Kopš šā gada sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palielinājusies jau gandrīz par ceturto daļu. Attiecībā uz akciju tirgu gan ir manāma visai interesanta tendence, kad daudzu pasaules lieluzņēmumu īpašnieki un vadītāji izpārdod sev piederošās šo uzņēmumu akcijas.

ASV interneta tirdzniecības milža «Amazon» dibinātājs Džefs Bezoss un viņa bijusī sieva Makenzija ceturtdien noslēdza vēsturē lielāko laulības šķiršanas vienošanos, saskaņā ar kuru Bezosam paliek 75% no viņu līdzšinējām akcijām šajā uzņēmumā, bet Makenzijai – akcijas apmēram 36 miljardu ASV dolāru vērtībā.

48 gadus vecā Makenzija Bezosa sacīja, ka viņa atdos 55 gadus vecajam bijušajam vīram visas savas akcijas laikrakstā «The Washington Post» un kosmosa izpētes firmā «Blue Origin», kā arī balss kontroles tiesības pār viņai palikušajām «Amazon» akcijām.

Bezoss un romānu rakstniece Makenzija Tatla apprecējās 1993.gadā, un viņiem ir četri bērni. Bezoss 1994.gadā savā garāžā Sietlā nodibināja «Amazon» un laika gaitā pārvērta šo uzņēmumu par milzi, kas dominē interneta mazumtirdzniecībā.

«Amazon», kura tirgus kapitalizācija ir apmēram 890 miljardi dolāru, iesniegumā ASV Vērtspapīru un biržu komisijai (SEC) paziņoja, ka Makenzija Bezosa kontrolēs 4% no uzņēmuma apgrozībā esošajām parastajām akcijām.

Vīlandē bāzētā Igaunijas pakomātu ražotāja "Cleveron" valde un padome iesniegusi izskatīšanai akcionāru pilnsapulcē plānu uzņēmumu sadalīt divās daļās.

Plāns paredz, ka "Cleveron" turpinās pašreizējo pamatbiznesu - pakomātu un robotu tehnoloģiju izstrādi, ražošanu un pārdošanu visā pasaulē.

Savukārt no pamata uzņēmuma tiktu atdalīts 2018.gadā izveidotais autonomo piegādes transportlīdzekļu attīstības bizness. Tajā strādā apmēram 50 cilvēku un "Cleveron" tajā investējis vairāk nekā piecus miljonus eiro. Kompānija pirmdien paziņoja, ka jauno uzņēmumu sauks "Cleveron Mobility".

Uzņēmuma sadalīšanas mērķis ir turpināt arvien straujāku izaugsmi abos biznesa virzienos, "Cleveron Mobility" mēģinot padarīt pēdējā piegādes posma transportēšanu efektīvāku un videi draudzīgāku, savukārt "Cleveron" cenšoties nākamo piecu gadu laikā savu biznesa apmēru desmitkāršot.

Pasaules biržu indeksi ceturtdien lielākoties kritās, ko noteica investoru reakcija uz atšķirīgām ziņām par uzņēmumu peļņas rezultātiem.

Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs rezumēja, ka lielo ASV uzņēmumu peļņas rezultāti 1.ceturksnī bijuši «labi, slikti un neglīti».

Pie «neglītajiem» bija pieskaitāmi rūpniecisko produktu ražotāja 3M rezultāti pēc tā paziņojuma par darbavietu skaita samazināšanu visā pasaulē preču noieta krituma dēļ. Tie veicināja Volstrītas indeksa «Dow Jones Industrial Average» samazināšanos par 0,5%.

«Labo» rezultātu pusē bija uzņēmumi «Microsoft» un «Facebook», kas sekmēja Volstrītas indeksa «Nasdaq Composite» palielināšanos. Trešais Volstrītas indekss «Standard & Poor's 500» tikpat kā nemainījās.

«Tas simtprocentīgi ir saistīts ar peļņu,» sacīja «50 Park Investment» analītiķis Adams Sarhans. «Investori uztver daudz datu, un mēs saņemam dažādus signālus attiecībā uz peļņu, bet tie lielākoties ir pozitīvi.»

Eiropas un ASV biržās akciju cenas otrdien lielākoties pieauga, savukārt naftas cenas turpināja samazināties.

Lai gan otrdien publiskotie dati liecina, ka Vācijas investoru pārliecības līmeni atspoguļojošais ZEW indekss augustā krities līdz 14 gados zemākajam līmenim, Eiropas biržās galvenokārt bija vērojams kāpums. To veicināja eiro un sterliņu mārciņas zemais kurss.

ASV biržās dienas sākumā investoru noskaņojumu sabojāja dati, kas rāda, ka jaunu mājokļu būvniecība Savienotajās Valstīs jūlijā samazinājusies, taču vēlāk sekojošie dati par mazumtirdzniecības tīkla "Walmart" labajiem finanšu rezultātiem izraisīja optimismu.

Naftas cenas otrdien turpināja sarukt, nerimstot spekulācijām, ka izdosies atdzīvināt Irānas kodolpaktu, tāpēc pasaules tirgos atgriezīsies Irānas nafta, kas pašlaik ir pakļauta sankcijām. Turklāt cenu krituma tendenci pastiprināja naftas ieguves apmēra palielināšana Lībijā.