Starptautiskais Investīciju strīdu izšķiršanas centrs (ICSID) pēc trīs gadu ilga tiesas procesa nolēmis noraidīt SIA "North Star LTD" un īpašnieka Pētera Pildegoviča prasību atzīt Norvēģijas nodarītos zaudējumus uzņēmumam sniega krabju zvejā, liecina ICSID publicētā informācija.

Pildegovičs un "North Star LTD" prasību ICSID iesniedza 2020.gada martā pēc tam, kad Norvēģijas varas iestādes arestēja "North Star LTD" zvejas kuģi "Senator", kas atbilstoši iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras ūdeņos.

Prasītājs norādīja, ka Norvēģija ar savu rīcību pārkāpusi Latvijas un Norvēģijas līgumu par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību un zaudējumos no Norvēģijas pieprasīja 388 miljonus eiro.

Strīdu izšķiršanas centrs lēmis Pildegoviča un "North Star LTD" prasības noraidīt pilnībā.

Tāpat ICSID lēmis, ka prasītājam pilnībā jāsedz atbildētāja jeb Norvēģijas šķīrējtiesas izmaksas. Kopumā "North Star LTD" jāsedz Norvēģijas šķīrējtiesas izmaksas 597 307,04 dolāru apmērā, kā arī jākompensē Norvēģijai izmaksas, kas saistītas ar pārstāvniecību, 809 724,07 dolāru apmērā.

Plānotais tabakas izstrādājumu izvietošanas aizliegums mazumtirdzniecības vietās radīs konkurences priekšrocības tirdzniecības centriem un lielveikaliem, ir pārliecināti nelielo tirgotāju un degvielas pārdevēju pārstāvji.

Savukārt Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālā asociācija norāda uz Saeimā atbalstītā priekšlikuma izskatīšanas procedūras iespējamo neatbilstību Eiropas Savienības normām.

Saeima marta sākumā otrajā lasījumā atbalstīja Tabakas izstrādājumu aprites likumprojektu, kurā iekļauts arī aizliegums tabakas izstrādājumus un to preču zīmes mazumtirdzniecības vietās izvietot redzamā veidā, kas nozīmē, ka pircējiem būtu pieejama vien cenu lapa ar produktu nosaukumiem. Ierobežojumi tomēr neattieksies uz tirdzniecības vietām, kuru pamatnodarbošanās ir šo izstrādājumu tirdzniecība un kuros var ieiet pa atsevišķu ieeju, kā arī tabakas izstrādājumi nav redzami ārpus tirdzniecības vietas. Jaunais likums nepieciešams, lai pārņemtu Eiropas Komisijas Tabakas izstrādājumu direktīvu, kas dalībvalstīm jāizdara līdz šā gada 20. maijam.

Vācijas uzņēmums "Rheinmetall" gatavo vēl vienu "Leopard" tanku partiju eksportam uz Ukrainu, atsaucoties uz avotiem nozarē, vēstīja laikraksts "Handelsblatt".

Šim nolūkam uzņēmums ir iegādājies 50 vecāka tipa "Leopard" tankus no Beļģijas kompānijas "OIP Land Systems", ziņoja laikraksts.

"OIP Land Systems" vadītājs britu laikrakstam "The Guardian" atklāja, ka kompānija pārdevusi gandrīz 50 tankus citai Eiropas valstij, bet neatklāja, kurai tieši. Viņš piebilda, ka var paiet līdz pusgadam, līdz tanki nonāks Ukrainas kaujas laukos.

"Handelsblatt" ziņoja, ka "Rheinmetall" aprīkos tankus kara vajadzībām, norādot, ka Ukrainai galu galā varētu tikt piegādāti 30 no 50 tankiem.

"Leopard 1" ir priekštecis "Leopard 2" tankiem, ko pašlaik izmanto Vācijas armija.

Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums Latvijas sniega krabju zvejas kuģim «Senator» ir nelabvēlīgs un liedz zvejot Svalbāras ūdeņos, aģentūrai LETA pastāstīja kuģa īpašnieks Pēteris Pildegovičs.

Pēc viņa teiktā, Norvēģijas Augstākā tiesa ir lēmusi, ka sniega krabis ir sēdoša suga, un to var uzskatīt par šelfa resursu. Tādējādi sniega krabis, pēc Pildegoviča teiktā, tiek pielīdzināts tādiem resursiem kā nafta un gāze, un jebkāds cits risinājums tiesvedībā skars arī jautājumus saistībā ar šiem resursiem. Ja Norvēģijas Augstākā tiesa būtu lēmusi, ka sniega krabis ir migrējoša suga, arestētais zvejas kuģis «Senator» būtu varējis atsākt zvejot.

Pēc viņa sacītā arī otrajā tiesas skatītajā jautājumā, vai un cik lielā mērā Norvēģijas likumi diskriminē citu valstu kuģus saistībā ar krabju zveju, Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums bija negatīvs. «Tiesa neuzskata, ka valsts rīkojas diskriminējoši, neizsniedzot licenci sniega krabju zvejai un neļaujot tos zvejot, lai gan bijām vērsušies pie Norvēģijas iestādēm, pieprasot šādu licenci,» rezumēja Pildegovičs.

Populāras sludinājumu vietnes stratēģijas maiņa, daudzkārt sadārdzinot īpašumu sludinājumu izvietošanas maksu, apgrūtinās potenciālo pircēju vai nomnieku meklējumus, jo turpmāk īpašumu sludinājumus interneta vidē būs jāmeklē vairākās e-vietnēs, bet vienlaikus tas palīdzēs atsijāt tirgū esošos piedāvājumus, kuri nu būs atrodami par patiesām cenām reālā laikā, t.i., e-vidē būs daudz kvalitatīvāks piedāvājums, norāda Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA).

Augstāka sludinājuma izvietošanas maksa ir no pagājušās nedēļas nogales, skaidro asociācijā: «Sludinājuma izmaksas ir atkarīgas no objekta pārdošanas cenas. Piemēram, dzīvoklis Purvciemā. Ja tas maksā 35000 EUR, sludinājuma cena ir 3,50 EUR, ja 50 000 EUR, tad cena ir 5 EUR, ja 100 000 EUR, tad 7 EUR, ja 250 000 EUR, tad 10 EUR.»

LANĪDA biedra - nekustamo īpašumu uzņēmuma Ober Haus - valdes priekšsēdētāja Aija Āboliņa skaidro: «Līdz šim bija ierasts, ka vienā populārā interneta vietnē bija atrodams plašs dažādu īpašumu piedāvājuma klāsts, kurā ieskatījās gan tie, kas meklēja īpašumus pirkšanai vai īrēšanai, kā arī privātpersonas, kas gatavojās pārdot vai izīrēt savus īpašumus, gan arī nekustamo īpašumu aģenti izvietoja savus piedāvājumus. Nule kā mainījusies šīs interneta vietnes stratēģija, daudzkārt paaugstinot maksu par šādu sludinājumu izvietošanu, kas novedīs pie tā, ka gan privātpersonas, gan atsevišķi individuālie aģenti pārdomās, vai par tik augstu maksu izvietot savus sludinājumus šai vietnē, un meklēs citas iespējas, kā parādīt objektus e-vidē. Līdz ar to potenciālajiem pircējiem un īrniekiem sava īpašuma atrašanas process kļūs ļoti apgrūtinošs, jo sludinājumi būs jāmeklē daudzās interneta vietnēs: gan city24.lv, gan arī nekustamo īpašumu kompāniju mājas lapās.»

Norvēģijas darba inspekcija apturējusi Latvijas autopārvadājumu uzņēmuma "Kreiss" darbību šajā valstī, jo uzņēmums autovadītājiem maksājis daudz mazāk nekā paredz Norvēģijā spēkā esošie noteikumi, informē Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācija.

Līdz ar to "Kreiss" no 20.janvāra vairs nedrīkst veikt kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, teikts NFL interneta vietnē.

Pēc Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas sniegtajām ziņām, Norvēģijas darba inspekcijai ir nesaskaņas ar "Kreiss" par to, ka uzņēmums autovadītājiem, kas veic kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, maksā daudz mazāku atalgojumu nekā prasa noteikumi.

Atbilstoši asociācijas sniegtajai informācijai, "Kreiss" šoferiem maksājis tikai 24 norvēģu kronas (2,43 eiro) stundā, lai gan minimālā darba samaksa kravas automobiļu vadītājiem Norvēģijā ir 175,95 kronas (17,81 eiro) stundā.

Tā kā "Kreiss" nav sniedzis Norvēģijas darba inspekcijai pieprasītās ziņas, inspekcija nolēmusi apturēt uzņēmuma pārvadājumus valsts teritorijā, sacīts Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas vietnē.

Kanāda nākamgad Latvijas drošības stiprināšanai uz starptautisko bataljonu, iespējams, nosūtīs arī bruņumašīnas LAV 6.0. Savukārt Polija varētu nogādāt tankus, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) sabiedroto plānus aģentūrai LETA nekomentēja, lai gan septembra sākumā aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) apliecināja, ka Kanādas vadīto daudznacionālo bataljona kaujas grupu veidos arī smagā bruņutehnika, taču tobrīd viņš plašāk nekomentēja, kāda tehnika ieradīsies.

Neskatoties uz aptuveni 1000 karavīru lielā bataljona nosūtīšanu, Latvijā patiesais drošības stiprināšanai paredzēto sabiedroto karavīru skaits dažādos formātos būs vēl lielāks, jo atsevišķi no iepriekšminētā starptautiskā bataljona Latvijā operācijā Atlantic Resolve uzturas iesaistītie ASV spēki.

Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers ir pirmoreiz atzinis savas kļūdas politikā attiecībā uz Krieviju, vēstīja ziņu kanāls "Welt".

"Mana uzticēšanās [gāzesvadam] "Nord Stream 2" bija skaidra kļūda. Mēs turējāmies pie tiltiem, kuriem Krievija vairs neticēja un par kuriem mūs brīdināja mūsu partneri," Šteinmeiers pirmdien sacīja Berlīnē.

"Mēs cietām neveiksmi kopīgu Eiropas māju veidošanā, kur varēja tikt iekļauta Krievija. Mēs cietām neveiksmi ar pieeju iekļaut Krieviju kopējā drošības arhitektūrā," viņš piebilda.

Šteinmeiers ar šiem paziņojumiem nošķīra sevi no bijušā Vācijas kanclera Gerharda Šrēdera, kura politiku attiecībā uz Krieviju Šteinmeiers bija atbalstījis vispirms kā kancelejas vadītājs līdz 2005.gadam, bet pēc tam kā ārlietu ministrs divās kancleres Angelas Merkeles valdībās.

Norvēģijas Darba inspekcija 24.janvārī ir pilnībā atcēlusi Latvijas autopārvadājumu uzņēmumam SIA "Kreiss" īslaicīgi noteikto aizliegumu veikt kabotāžas pārvadājumus šajā valstī, informēja "Kreiss" pārstāvji.

Līdz ar šo Norvēģijas Darba inspekcijas lēmumu "Kreiss" turpina īstenot savu komercdarbību šajā valstī plānotajos apjomos un sekmīgi pildīt savus noslēgtos līgumus ar saviem partneriem un klientiem.

Uzņēmumā skaidroja, ka izveidojusies situācija nebija uzskatāma par konfliktu starp "Kreiss" un Norvēģijas Darba inspekciju. "Ņemot vērā atšķirīgo atsevišķu tiesību normu interpretāciju Latvijā un Norvēģijā, starp pusēm pastāvēja atšķirīgi viedokļi par informācijas sniegšanas formu, saturu un termiņiem, kas noveda pie tā, ka no Norvēģijas Darba inspekcijas puses formāli tika uzskatīts, ka "Kreiss" ir nokavējusi pieprasītās informācijas iesniegšanu, kaut gan pēc būtības visa pieprasītā informācija bija sniegta laikus," norādīja uzņēmuma pārstāvji.

DNB Latvija, kas ir Norvēģijas DNB Bank ASA filiāle, turpmāko triju gadu laikā darbinieku skaitu plāno palielināt par vairākiem simtiem. Jau šobrīd DNB Latvijas filiāle izvietojusies jaunās un plašās telpās Jaunajā Teikā, Gustava Zemgala gatvē, kurā atrodas gan mātesbankas atbalsta dienesta darbinieki, gan apmācību telpas. Jaunajiem darbiniekiem šeit māca norvēģu valodu un par to maksā algu.

Īpaši interesanta ir bankas darbinieku politika un jaunu talantu meklējumi, par ko arī Dienas Bizness izjautāja DNB Latvija filiāles vadītāju Svetlanu Kočerovu.

Mans pirmais jautājums ir par to, kas ir DNB Latvija filiāle, jo Google meklētājs, meklējot jūs pēc abreviatūras, man atrada visu ko, tikai ne to, ko meklēju. Kas ir DNB Latvija filiāle, ar ko tā nodarbojas?

- Ar atpazīstamību sākām strādāt tikai pērnā gada nogalē. Iepriekš mums nebija nepieciešamības darboties ar darba devēja zīmolu tieši šeit, Latvijā. Mums bija ap 300 darbinieku un ar to tobrīd pietika esošo funkciju veikšanai. Šobrīd, kad no 24. septembra esam ievākušies jaunās telpās, kad notiek intensīva jauno darbinieku meklēšana, notiek valodas apmācības, kursi un plānojam aizņemt vēl divus stāvus augstceltnē Teodors, mēs esam pārliecināti, ka par sevi un saviem plāniem ir jāstāsta.

AS Latvenergo pirmās sērijas ietvaros emitēja papildu zaļās obligācijas par kopējo summu 25 miljoni eiro pēc nominālvērtības, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Obligāciju dzēšanas termiņš ir 2022. gada 10. jūnijs, fiksētā gada procentu likme (kupons) – 1,9%, ienesīgums – 1,3107% un obligāciju emisijas cena – 1050,658 eiro. Obligācijām Moody’s ir piešķīris kredītreitingu Baa2/stabils.

Obligāciju izvietošana tika realizēta 7. aprīlī, obligāciju kopējam pieprasījumam izvietošanas perioda beigās sasniedzot 146,1 miljonu eiro, tādējādi 5,8 reizes pārsniedzot plānoto emisijas apjomu. Ņemot vērā investoru lielo interesi, sākotnējā riska - ienesīguma uzcenojuma diapazona apakšējā un augšējā robeža obligāciju izvietošanas gaitā tika samazināta par 0,10 procentpunktiem, izvietošanas perioda beigās uzcenojumam nofiksējoties pie zemākās robežas 1,2% līmenī.

Piektdien, 16. decembrī sākta nekustamā īpašuma holdinga uzņēmuma AS Baltic RE Group obligāciju kotēšanu Nasdaq Riga Baltijas Parāda vērtspapīru sarakstā, liecina paziņojums biržā.

Decembrī noslēdzās Baltic RE Group obligāciju sākotnējā izvietošana. Baltic RE Group obligāciju emisijā ABLV Bank bija emisijas organizators, nodrošinot obligāciju laidienam nepieciešamos dokumentus, kā arī veicot obligāciju sākotnējo izvietošanu.

Emisijas apjoms ir 4 miljoni eiro. Sākotnējās izvietošanas cena: 100% no nominālvērtības. Emisijas datums ir 2016. gada 12. decembris, bet dzēšanas datums – 2020. gada 12. decembris. Obligācijas plānots iekļaut regulētajā tirgū — biržas Nasdaq Riga Baltijas parāda vērtspapīru sarakstā.

Investoru lielo ieinteresētību apliecina tas, ka obligāciju iegādes pieteikumu apjoms par 25% pārsniedza pieejamo vērtspapīru skaitu. Sākotnējās izvietošanas laikā obligācijas iegādājās 42 investori. Emitents piesaistītos līdzekļus plāno novirzīt komercīpašumu iegādei Rīgas centrā, īpašumu rekonstrukcijai, remontam un līdzīgiem mērķiem.

Tirdzniecības attīstībai starp Latviju un Norvēģiju ir potenciāls, pirmdien Norvēģijas-Latvijas biznesa forumā Gūtās mācības un nākotnes scenāriji teica Norvēģijas Tirdzniecības, rūpniecības un zivsaimniecības ministrijas valsts sekretārs Rojs Angelviks.

Angelviks sacīja, ka abas valstis ir partneri, kas dala kopīgu vēsturi un intereses.

Pēc viņa sacītā, Latvija un Norvēģija ir biznesam draudzīgas valstis, ka dala arī vienas un tās pašas vērtības - smagu darbu, dotā vārda turēšanu un citas vērtības, kuras ir labs pamats biznesa attīstībai.

Viņš arī atzīmēja, ka Norvēģijas kompānijām ir interese investēt Latvijā. Tāpat pastāv potenciāls plašākai tirdzniecībai starp abām valstīm.

Norvēģijas Tirdzniecības, rūpniecības un zivsaimniecības ministrijas valsts sekretārs teica, ka spēja kooperēties ar citām valstīm Ziemeļu un Baltijas valstīm ir svarīga. Viens no svarīgākajiem abu valstu uzdevumiem ir atbalsts Eiropas Digitālā vienotā tirgus stratēģijai, kam nepieciešami stabili investīciju priekšnoteikumi.

Ar mērķi sekmēt Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju, 27. augusta sēdē Ministru kabinets atbalstījis Norvēģijas finanšu instrumenta programmas «Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi» (MVU programma) koncepciju, kurā iekļauti sasniedzamie programmas mērķi un rezultatīvie rādītāji, finansējuma sadalījums un programmas aktivitāšu apraksts.

MVU programmas koncepcija paredz atbalsta sniegšanu komersantiem jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai ražošanā trīs prioritārajās jomās – zaļā inovācija, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), kā arī dzīves kvalitāti uzlabojošas tehnoloģijas (welfare technology). MVU programmas kopējais finansējums ir 14 705 532 EUR, t.sk. Norvēģijas finanšu instrumenta piešķīrums 12 500 000 EUR un programmas nacionālais līdzfinansējums 2 205 532 EUR.

Paredzēts, ka komersantiem atbalsts šīs programmas ietvaros būs pieejams 2020.gada otrā pusē. Programmas ieviešanu nodrošinās LIAA un tā tiks īstenota līdz 2024.gada 30.aprīlim.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro komentē: «Mūsdienās ražošana un izaugsme nav iedomājama bez zaļajām tehnoloģijām un IKT, jo tās palielina uzņēmuma konkurētspēju. Ar Norvēģijas finanšu instrumentu sniegto atbalstu mēs varēsim ne tikai stiprināt un padziļināt sadarbības saites ar Norvēģiju, bet arī rast jaunas sadarbības iespējas Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, attīstīt inovatīvus, videi draudzīgus, zaļus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus. Turklāt šīs programmas ietvaros tiks uzlabota zinātnes un privātā sektora sadarbība, sniedzot kopīgu ieguldījumu produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšanā.»

Ar egles iedegšanu Liepājas ostas 64. piestātnē par savas darbības uzsākšanu Liepājā paziņojis uzņēmums ar Norvēģijas kapitālu “Norplast Piemare” LSEZ AS.

Pašlaik uzņēmums piedāvā kravu uzglabāšanu pakalpojumus atklātā tipa kravu laukumos ostas piestātnēs Nr. 64., 65., 73., 74., 75. un 76. un slēgtās noliktavās gandrīz 3000 m2 platībā, bet 2022. gadā plāno uzsākt liela izmēra kompozītmateriālu izstrādājumu ražošanu zivjaudzētavām un naftas ieguves nozarei, lai tos eksportētu uz Norvēģiju.

Norvēģijas uzņēmums “Norpartners” specializējies stikla šķiedras elementu ražošanā un montāžā, kuram līdz šim bija piecas ražotnes Saldū. Norvēģijas kapitāla uzņēmuma NORPARTNERS meitas uzņēmums SIA “Norplast” 2021.gada vasarā iegādājās LSEZ AS "Piemare" kapitāldaļas un nomainīja nosaukumu uz “Norplast Piemare” LSEZ AS.

Šobrīd milzīga uzmanība pasaulē pievērsta tam, kas notiek Covid-19 vakcīnas frontē. Jo ātrāk tā tiks saražota un izplatīta, jo ātrāk potenciāli gals var pienākt aktuālajam ekonomiskās un sabiedriskās situācijas murgam. Kopumā gan pārsvarā eksperti norāda, ka, neskaitoties uz šādu vakcīnas cerību, priekšā, visticamāk, gaidāma smaga ziema.

Lai nu kā – interesanti, ka vakcīnas uznācienu šobrīd daudzi sasaista ar būtiski vājāku ASV dolāru. Valdot šādam fonam, gandrīz katrs lielais finanšu tendenču prognozētājs šobrīd metas pazemināt savas nākamā gada ASV dolāra vērtības aplēses. Piemēram, ASV "Citigroup" sagaida, ka nākamgad ASV dolāra vērtība uz vakcīnas fona var samazināties pat par 20%, kas būtu ļoti straujš kritums, ziņo "Bloomberg". Spēcīgs dolārs raksturojis faktiski visus iepriekšējos 10 gadus, lai gan nu tie runāts par šādas ēras beigām.

Jau daudzus gadus ierasts, ka pie ASV dolāra tirgus dalībnieki griežas paaugstinātas neskaidrības apstākļos. Proti, ja viss draud brukt un gāzties, tad vienīgais, kam atliek ticēt, ir nekas cits kā ASV dolārs. Jeb - ja investoru pārliecība sašķobās, aug ASV dolāra cena. Pēdējie gadi jau vairākkārt rādījuši, ASV dolārs pasaules ekonomikai neskaidrākos brīžos ir populārāks drošais patvērums nekā, piemēram, zelts. Savukārt šobrīd daži gaida, ka nākamgad, mazinoties Covid-19 neskaidrībai, finanšu tirgus dalībnieki uzmanību atkal varēs pievērst kaut kam citam.

Iepirkumā par aptuveni 200 miljoniem eiro vērtu bruņotu automašīnu piegādi Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) par uzvarētāju atzīta Somijas kompānija «Oy Sisu Auto Ab», taču divi no iepirkuma pretendentiem iesnieguši sūdzības.

Vairāki avoti aizsardzības resorā jau novembra beigās apliecināja, ka šajā iepirkumā kā atbilstoši kritērijiem labākais novērtēts Somijas uzņēmuma piedāvājums. Tagad Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā ievietotā informācija liecina, ka par uzvarējušo pretendentu atzīts tieši «Oy Sisu Auto Ab», taču sūdzības IUB ir iesnieguši divi citi pretendenti - Dienvidāfrikas kompānija «Paramount International Marketing» un ASV uzņēmums «AM General LLC».

Sūdzību izskatīšanas termiņš ir 20.decembris, kad paredzēta iesniegumu izskatīšanas komisijas sēde. Aizsardzības ministrijā (AM) sūdzību būtību nekomentēja.

Jau ziņots, ka saskaņā ar iepirkuma nolikumu, izvērtējumā ņemta vērā transportlīdzekļu «operacionālā veiktspēja, atbilstība bruņoto spēku izvirzītajām tehniskajām prasībām, finansiālais piedāvājums un piedāvātie piegādes drošības risinājumi».

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) ir aizliedzis Aizsardzības ministrijai (AM) slēgt līgumu ar iepirkumā par aptuveni 200 miljonu eiro vērtu bruņoto automašīnu piegādi uzvarējušo Somijas kompāniju «Oy Sisu Auto Ab», liecina IUB mājaslapā publicētā informācija.

Sūdzības par iepirkuma konkursa rezultātiem bija iesnieguši divi iepirkumā neuzvarējušie uzņēmumi - Dienvidāfrikas kompānija «Paramount International Marketing» un ASV uzņēmums «AM General LLC».

Publicētajā IUB Iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmumā norādīts, ka AM ir aizliegts slēgt vispārīgo vienošanos ar sarunu procedūrā noteikto uzvarētāju, kā arī ir atcelts iepirkumu komisijas lēmums par sarunu procedūras rezultātiem. Attiecīgi AM uzdots trīs mēnešu laikā novērst iesniegumu izskatīšanas komisijas konstatētos pārkāpumus, atkārtoti izvērtējot iesniegtos piedāvājumus.

IUB lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas.

Iepirkuma konkursā, kurā iecerēts izvēlēties uzņēmumu, kas par aptuveni 200 miljoniem eiro Latvijas armijai piegādās bruņotas automašīnas, kā atbilstoši kritērijiem labākais novērtēts Somijas uzņēmuma «Sisu Auto» piedāvājums, aģentūrai LETA neoficiāli apliecināja vairāki avoti aizsardzības resorā.

Saskaņā ar iepirkuma nolikumu, izvērtējumā ņemta vērā transportlīdzekļu «operacionālā veiktspēja, atbilstība bruņoto spēku izvirzītajām tehniskajām prasībām, finansiālais piedāvājums un piedāvātie piegādes drošības risinājumi».

Lai arī atbilstoši iepriekšminētajiem kritērijiem Somijas kompānijas piedāvājums novērtēts kā labākais, tomēr Aizsardzības ministrijā (AM) aģentūrai LETA vēl nekomentēja, vai iepirkuma komisija ir pieņēmusi lēmumu par uzvarētāju.

Pamatojoties uz iepriekšminētajiem kritērijiem, iepirkuma komisija un Nacionālie bruņotie spēki (NBS) testēja «Sisu Auto» piedāvātos transportlīdzekļus «GTP 4x4» un vēl trīs kompāniju piedāvātos spēkratus - ASV uzņēmuma «AM General» transportlīdzekļus «Humwee», Dienvidāfrikas kompānijas «Paramount Group» spēkratus «Marauder LAV», kā arī Turcijas kompānijas «Otokar» transportlīdzekļus «Cobra». Testēšana notikusi gan uz koplietošanas ceļiem, gan bezceļa apstākļos.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs izraudzīts Norvēģijas centrālās bankas prezidenta amatam, piektdien paziņoja Norvēģijas Finanšu ministrija.

Tā norādīja, ka Stoltenbergs Norvēģijas Bankas prezidenta amatā stāsies laikā "ap 1.decembri" pēc tam, kad būs beidzies viņa amata termiņš Ziemeļatlantijas alianses ģenerālsekretāra postenī.

Pašreizējais Norvēģijas Bankas prezidents Eisteins Ulsens, kurš ir 70 gadus vecs, nolēmis doties pensijā. Viņš valsts centrālo banku vada kopš 2011.gada 1.janvāra un ir amatā jau otro pilnvaru termiņu. Norvēģijas Bankas prezidenta amata termiņš ir seši gadi.

Stoltenbergs ir NATO ģenerālsekretārs kopš 2014.gada, un viņa amata termiņš beigsies 1.oktobrī.

Decembrī viņš pavēstīja, ka novembrī ar viņu sazinājās Norvēģijas Finanšu ministrijas pārstāvji un lūdza apsvērt kandidēšanu uz centrālās bankas vadītāja amatu.

Ministru kabinetā apstiprināti Norvēģijas grantu programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas, mazie un vidējie uzņēmumi" divpusējās sadarbības fonda iniciatīvu īstenošanas noteikumi.

Šīs programmas īstenošanu nodrošina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Divpusējās sadarbības fonda iniciatīvu mērķis ir pilnveidot sadarbību un uzlabot savstarpējās zināšanas un izpratni starp Latviju un Norvēģiju zaļo inovāciju, dzīves kvalitāti atbalstošu tehnoloģiju un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstības jomās.

LIAA Norvēģijas finanšu instrumenta departamenta direktors Jānis Ločmelis uzsver, ka divpusējās sadarbības fonds ir laba iespēja, kā uzrunāt potenciālos sadarbības partnerus Norvēģijā. "Ar fonda atbalstu plānojam organizēt Latvijas uzņēmēju vizītes uz Norvēģiju, lai veicinātu dažādu kopprojektu attīstību starp Latvijas un Norvēģijas uzņēmējiem, kas ir viens no Norvēģijas grantu programmas mērķiem. Uzņēmējiem, kuri izrādīs interesi par šāda veida sadarbību, būs iespēja no fonda segt vizīšu izmaksas," tā J.Ločmelis.

Norvēģijas finanšu instrumenta programmā "Zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktu ieviešana ražošanā" atklāta konkursa rezultātā atbalstu saņēmuši 19 projekti, piesaistot no 223 līdz pat 599 tūkstošiem eiro, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

LIAA administrētajā programmā atbalstu saņēmušie uzņēmumi ieviesīs ražošanā jaunus produktus, automatizēs ražošanas procesus kā arī veiks pētnieciskos darbus sadarbībā ar Norvēgijas un Latvijas zinātniekiem.

"Šī ir viena no retajām programmām, kurā bija iespējams piesaistīt līdzfinansējumu arī ražošanas iekārtām, tādēļ konkurence par finansējumu bija augsta. Kopumā atklātā konkursā pieteicās vairāk 63 uzņēmumi. 18 no 19, atbalstu saņēmušajiem, uzņēmumiem izdevies piesaistīt arī partnerus no Norvēģijas, kas ļaus attīstīt jaunas kompetences un īstenot sadarbības projektus arī nākotnē. Latvijas eksporta struktūrā augsto tehnoloģiju produkcija sasniegusi jau 20% un uzņēmumu lielā interese par jauno tehnoloģiju ieviešanu liecina, ka šī sadaļa turpinās kāpt," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Obligāciju emisiju programmas ietvaros AS ABLV Bank veikusi divas jaunas kupona obligāciju emisijas, kuru kopējais apjoms ir 75 miljoni ASV dolāru un 20 miljoni eiro pēc nominālvērtības, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Obligācijas sākotnējās izvietošanas ietvaros iegādājās vairāk par 190 investoriem.

Emisijas notika Piektās obligāciju piedāvājuma programmas ietvaros, un plānots, ka obligācijas 23. februārī tiek iekļautas regulētajā tirgū — biržas Nasdaq Riga Baltijas parāda vērtspapīru sarakstā.

Emisijas apjoms 75 miljoni dolāru. Obligāciju skaits ir 75 tūkstoši. Vienas obligācijas nominālā vērtība ir 1000 dolāri. Gada procentu likme ir fiksēta: 1,85% ar kupona izmaksu 2 reizes gadā. Sākotnējās izvietošanas cena ir 100% no nominālvērtības. Emisijas datums ir 2016. gada 22. februāris, bet dzēšanas datums — 2018. gada 22. februāris.

Sestās obligāciju piedāvājuma programmas ietvaros ABLV Bank veiks trīs jaunus obligāciju laidienus, kurus plānots iekļaut regulētajā tirgū — biržas Nasdaq Riga Baltijas parāda vērtspapīru sarakstā, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

Banka emitēs 75 tūkstošus obligāciju 75 miljonu ASV dolāru vērtībā. Vienas obligācijas nominālā vērtība ir 1000 dolāri. Gada procentu likme ir fiksēta: 1,85% ar kupona izmaksu 2 reizes gadā. Sākotnējās izvietošanas cena ir 100% no nominālvērtības. Emisijas datums ir 2016. gada 31. oktobris, bet dzēšanas datums – 2018. gada 31. oktobris.

Tāpat banka emitēs 20 tūkstošus obligāciju 20 miljonu eiro vērtībā. Vienas obligācijas nominālā vērtība ir 1000 eiro . Gada procentu likme ir fiksēta: 0,70% ar kupona izmaksu 2 reizes gadā. Sākotnējās izvietošanas cena ir 100% no nominālvērtības. Emisijas datums ir 2016. gada 31. oktobris, bet dzēšanas datums – 2018. gada 31. oktobris.

Sludinājumu vietne ss.lv mainījusi stratēģiju attiecībā uz sludinājumu izvietošanu. Lūgta komentēt izmaiņas, vietnes vadība biznesa portālam db.lv sniedza sekojošu komentāru:

«SS.lv vairums sadaļām samazināja cenas - sludinājumu cenas paaugstinājās tikai Transporta un Nekustamā īpašuma sadaļās, kas tagad tiek noteiktas pēc piedāvājamā objekta vērtības.

Piemēram: Lietota 45 eiro vērta telefona pārdošanas sludinājums izmaksās 35 eiro centi (iepriekš tas maksāja 77 eiro centus - maksājot ar banku starpniecību), bet 45 000 eiro vērta dzīvokļa pārdošanas sludinājuma cena tagad ir 3,50 eiro (iepriekš 1,47 eiro).

Tagad sludinājuma cena tiek noteikta taisnīgāk - lētākai precei maza cena, dārgākam piedāvājumam attiecīgi augstāka.»

Kā pārliecinājās db.lv, augot pārdodamā īpašuma cenai, sludinājuma izvietošanas cena palielinās būtiski. Tā, piemēram, par 250 000 vērta īpašuma sludinājuma izvietošanu tagad jāmaksā no 10 (maksājot no personīgā ss.lv konta) līdz pat 15 eiro (maksājot ar internetbanku vai maksājot ar kredītkarti).