Vēsturiski cilvēce ir pazinusi daudz dažādu energoresursu – koksne, akmeņogles, kūdra, nafta un daudzi citi. Tomēr elektrība ir viens no enerģijas veidiem, ko izmantojam gandrīz nemitīgi mājās, darbā, ražošanas procesos un citur. Iedomāsimies – vien pirms dažām paaudzēm elektrība bija reti izmantota, galvenokārt apgaismojumam. Savukārt simt gadus vēlāk – ir izbūvēta milzīga infrastruktūra elektrifikācijas nodrošināšanai pat visattālākajās vietās, neviens mājokļa renovācijas projekts nav iedomājams bez papildu rozešu ierīkošanas, kā arī – teju visas mājsaimniecības ierīces darbina elektrība. Un nu tiek piedāvāti arī elektroauto, meža un dārza tehnika ar akumulatoriem un daudz kas cits! Ikdienas elektrības patēriņš ir milzīgs, un tas nozīmē, ka ir iespēja domāt arī par energoefektivitātes risinājumiem!

Stabila energoapgāde – iespēja turpināt darbu pat krīzes apstākļos

Kaut arī visu pasauli ir pārņēmusi koronavīrusa radītā krīze, daudzās nozarēs darbs var turpināties, pateicoties nepārtrauktai energoapgādei, kas ļauj izmantot ražošanas iekārtas, internetu, video straumēšanu un citus attālinātos pakalpojumus. Ja kaut kādu iemeslu dēļ tiktu traucēta energoapgāde, krīze būtu daudz dziļāka un smagāka. Tāpat elektrība nepieciešama medicīnas iestādēm, lai darbinātu aprīkojumu, kas uztur pie dzīvības un palīdz atveseļoties koronavīrusa upuriem.

Analizējot, kā vīrusa izraisītā krīze ir skārusi visas pasaules ekonomiku, skaidri iezīmējas nepieciešamība pēc stabilas energoapgādes. Elektrība nav pašsaprotams resurss, kas būs pieejams vienmēr. Gluži otrādi – uzbūvētā elektrifikācijas sistēma ir komplicēta un daudzslāņaina – no elektroenerģijas ražošanas līdz pat sīkāko ierīču darbināšanai. Tas nozīmē, ka, izejot no krīzes, uzmanība jāvelta arī šī resursa stiprināšanai.

Nav noslēpums, ka lielāko daļu dabasgāzes, daļu elektrības, ogles un pamatīgu daļu no importētiem naftas produktiem Latvija pērn tieši vai netieši importēja no Krievijas. Līdz ar karu Ukrainā ir skaidrs, ka uz noteiktu vai nenoteiktu laiku nāksies no šo resursu iegādes atteikties, tādēļ ir labi apzināties, kādi tie ir.

Runa ir par aptuveni pusmiljardu vērtiem resursiem, kas kādu laiku būs jāpērk citur un dārgāk.

Vistiešākā atkarība Latvijai ir no Krievijas dabasgāzes, kur Krievija ir nozīmīgākais piegādātājs. 2021. gadā no 431,4 miljoniem eiro, kas iztērēti par dabasgāzi, 389,4 miljonus esam samaksājuši Krievijai. Jāteic, ka pērn esam iepirkuši pamatīgu daudzumu dabasgāzes. Salīdzinājumam – 2020. gadā dabasgāze iepirkta par 126,6 miljoniem eiro, bet 2019. gadā par 216,3 miljoniem.

Tas nenozīmē, ka Latvijas gāzes rezerves ir augušas ļoti daudz, bet tās var raksturot labāk nekā pēc 2020. gada. Dabasgāzes eksports ir neliels, tādēļ tā analīze atsevišķi nav būtiska. Akmeņogles 2021. gadā importētas par 2,69 miljoniem eiro, kas ir nedaudz vairāk nekā 2020. gadā, tomēr otrs zemākais rādītājs pārskatāmā periodā kopš 2005. gada.

Siltumapgādes uzņēmumi meklē iespējas strādāt efektīvāk.

Tradicionāli aktīvā apkures sezona sākas septembra otrajā pusē un oktobra sākumā. No Latvijas lielākajām pilsētām augstākais tarifs aizvien ir Valmierā, zemākais – Daugavpilī.

Rīdzinieki maksās vairāk

No Latvijas lielākajām pilsētām ilgstoši zemākās siltumenerģijas izmaksas bija Rīgā. Laikā no 2009. līdz 2018. gadam galvaspilsētas iedzīvotāji par siltumu maksāja vidēji 50,70 eiro/MWh, pērn – 44,39 eiro/MWh. Taču šogad tas palielināts līdz 51,90 eiro/MWh.

Pagājušā gada rudenī, rūpīgi izvērtējot situāciju, AS Rīgas siltums sagatavoja jaunu siltumenerģijas tarifa projektu, kas decembra beigās tika iesniegts apstiprināšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, vēsta uzņēmuma Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Linda Rence. Pagāja gandrīz pusgads, līdz jaunais tarifs tika apstiprināts. Taču laikā no 2018. gada oktobra līdz šā gada martam kurināmā un pirktās siltumenerģijas cenu pieauguma dēļ uzņēmumam radās gandrīz 12 miljonu eiro lieli zaudējumi. Lai nodrošinātu saimnieciskās darbības stabilitāti, tie tika iekļauti siltumenerģijas tarifā kā neparedzētās izmaksas, aprēķinot 1,91 eiro/MWh apmērā. Tādējādi zaudējumus plānots atgūt divu gadu laikā. Pēc neparedzēto izmaksu atgūšanas – no 2021. gada – tarifu plānots pazemināt līdz 49,99 eiro/MWh.

Vācijas valdība pēc mēnešiem ilgās politiskās stīvēšanās trešdien vienojusies par likumprojektu, kas paredz tiesiski nostiprināt apņemšanos līdz 2038.gadam likvidēt ogļu ieguves industriju.

Atteikšanos no ogļu ieguves pērn sākotnēji ieteica valdības izveidotā komisija.

Aptuveni 200 lapaspuses biezais likumprojekts tagad tiks nodots Bundestāgam, un tiek prognozēts, ka to varētu pieņemt šā gada vidū.

Likumprojekts paredz atvēlēt 4,35 miljardus eiro kompensācijām, kuras saņems brūnogļu ieguves uzņēmumi un ar tām darbināmo elektrostaciju uzturētāji.

Likumprojekts satur arī ogļu ieguves karjeru un ar tām darbināmo termoelektrostaciju slēgšanas grafiku.

Valdības kompensācijas par spēkstaciju slēgšanu varēs lūgt arī uzņēmumi, kas izmanto akmeņogles, kuras rada mazākus CO2 izmešus nekā brūnogles.

Valdība paredzējusi arī līdzekļus to gados vecāko strādājošo priekšlaicīgās pensionēšanās nodrošināšanai pēc tam, kad tie būs zaudējuši darbu karjeru vai spēkstaciju slēgšanas rezultātā.

Kopš šā gada 13. marta, kad Latvijā tika izsludināta ārkārtas situācija, Rīgas osta turpina strādāt un nodrošināt visus kravu pārkraušanai nepieciešamos pakalpojumus. Pēdējās trīs dienās ostā ienākuši un apkalpoti 30 kuģi, kopā pārkraujot 230 000 tonnu dažāda veida kravu, tai skaitā konteinerus, kokmateriālus, labības produktus un akmeņogles, liecina ostas sniegtā informācija.

Arī šorīt ostā kravu pārkraušanas operācijas veic 13 kravas kuģi, un vēl 10 pieteikuši savu nākamo ienācienu Rīgas ostā.

Tāpat tiek nodrošināta arī to kravu plūsma, kas tiek piegādātas vai nosūtītas pa autoceļiem un dzelzceļu – pēdējās trīs dienās sauszemes kravu pārvadājumos apkalpotas ap 2300 kravu automašīnu vienību un ap 1100 dzelzceļa vagonu vienību.

"Neskatoties uz ārkārtas apstākļiem, osta strādā un nodrošinās kravu plūsmas nepārtrauktību, kas šobrīd ir īpaši būtiski Latvijas ekonomikai.

Esam ieviesuši stingrus drošības noteikumus attiecībā uz ienākošo kravas kuģu apkalpēm, kā arī autokravu pārvadātājiem – visu ienākošo kravas kuģu aģentiem, pirms ienākšanas ostā, kapteiņdienestam jāsniedz precīzas ziņas par kuģa apkalpes sastāvu un visu apkalpes locekļu veselības stāvokli. Tāpat ostā ienākušo ārvalstu karoga kuģu komandām ir aizliegts nokāpt krastā, izņemot īpaši saskaņojamus gadījumus.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) jaunais biznesa modelis paredz sniegt plašāku pakalpojumu spektru, piedāvājot arī jūras ekspedīcijas, autokravu ekspedīcijas, kā arī terminālu un noliktavu pakalpojumus, trešdien žurnālistiem pastāstīja LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Viņš uzsvēra, ka jau pērnā gada beigās bija skaidrs, ka kravu apmēri, kas tiek pārvadāti pa dzelzceļu, turpmāk piedzīvos būtisku kritumu. "Jau pērnā gada rezultāti kravu ziņā bija zemākie pēdējo 18 gadu laikā. Šogad kritums salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu ir par vēl 52%," teica Kleinbergs, piebilstot, ka jau pērn uzņēmums sāka vērtēt, kā šo situāciju mainīt un kā pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Viņš arī skaidroja, ka kravu apmēra kritumu šogad nosaka vairāku apstākļu kopums. Pirmkārt, nozīmīgi samazinājušās kravas no Krievijas - pamatā tās ir akmeņogles, un tas saistīts ar Eiropas Savienības politiku, pārejot no fosilā kurināmā uz atjaunojamiem kurināmiem. Attiecīgi Krievijā parorientē akmeņogļu plūsmas uz Austrumu tirgiem. Turklāt šogad kravu apmēru ietekmēja arī Covid-19 pandēmija.

Pandēmija ir sadārdzinājusi starpkontinetālos pārvadājumus, un to piegādes kļuvušas garākas, tādējādi šādu piegāžu saņēmēji Eiropā meklē iespējas saīsināt piegāžu ķēdes un ražot tepat tuvumā, tā paverot iespējas Latvijai piesaistīt investīcijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs un cementa ražošanas SIA Schwenk Latvija valdes loceklis Māris Gruzniņš. Viņš norāda, ka sekmīgi jaunus investorus varēs piesaistīt, ja pozitīvas rekomendācijas sniegs arī tie investori, kuri jau strādā Latvijā un šajā laikā pat investē savā attīstībā.

Fragments no intervijas

Kādas tēmas pašlaik ir ārvalstu investoru uzmanības degpunktā?

Pandēmija ir mainījusi ne tikai daudzu cilvēku un uzņēmumu dzīvi, bet arī uzvedību un izpratni. Investoru uzmanības lokā ir vairākas problēmas – izaicinājumi, par kuriem vēlamies nevis tikai runāt, bet gan tiem meklēt konkrētus, efektīvus risinājumus. Kopumā šādas tēmas ir piecas: zaļā ekonomika, digitālā transformācija, cilvēka kapitāls, likumdošanas kvalitāte un tiesu efektivitāte. Katra no minētajām tēmām nākotnē kļūs arvien nozīmīgāka ne tikai sabiedrībai, biznesam, bet visai valstij kopumā.

Siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanā būtisku lomu spēlē dabasgāze un tās apgādes sistēma, kurā pēc brīža var sākt izmantot jau no atkritumiem un mēsliem iegūto biometānu, bet tālākā perspektīvā – arī ūdeņradi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Latvijas Gāze Biznesa attīstības vadītājs Olavs Ķiecis. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, a/s Gaso, a/s Latvijas Gāze, a/s Latvenergo un a/s Augstsprieguma tīkls ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā dabasgāzi ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības dalībvalstis ir izvirzījušas ambiciozu mērķi – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību. Lai arī dabasgāze tiek uzskatīta par fosilo kurināmo, tomēr tā un arī tās apgādes sistēma ir pamats, kas šobrīd ļauj samazināt siltumnīcu gāzu emisijas, tostarp CO2 izmešus, un vienlaikus tā būs būtiska platforma Eiropas Savienības iecerētajai nākotnes energoresursu zaļināšanai – sākotnēji ar biometānu un tālākā perspektīvā ar ūdeņradi. Jāņem vērā, ka dabasgāze Eiropā tiek uzskatīta kā akmeņogļu aizstājējs elektroenerģijas ražošanai, kas arī ekoloģiski ir daudz tīrāks – mazāks ekoloģiskās pēdas nospiedums. Šāds process pašlaik notiek, piemēram, Vācijā un arī Polijā, kur pakāpeniski tiek slēgtas akmeņogļu raktuves un elektrostacijas, kuras izmantoja šo kurināmo.

Daudzām nozarēm, lai pārietu uz bezizmešu vai zemu izmešu saimniekošanu, labākais būtu mainīt tehnoloģijas un elektrificēties, bet elektroenerģija arvien vairāk tiks iegūta no saules un vēja.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo tehnoloģiju un atbalsta direktors un valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgajiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, AS Gaso, AS Latvijas Gāze, AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls rīkotajā ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā elektroenerģijas ražošanu un patēriņu ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības ambiciozais mērķis – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību – enerģētikā tiek balstīts uz diviem stūrakmeņiem: arvien lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un efektīvāku – taupīgāku – šo resursu izmantošanu. Energoresursu efektīvāka izmantošana iespējama, auto ar iekšdedzes dzinējiem aizstājot ar elektroauto, jo tādējādi energoresursu patēriņš sarūk apmēram uz pusi, un tieši transporta jomā eksperti Eiropā un citur pasaulē saskata potenciālu klimatam draudzīgiem risinājumiem.

Rīgā turpmāk būs aizliegts apkurē izmantot akmeņogles, savukārt visas apkures iekārtas būs jāreģistrē.

Minēto paredz šodien Rīgas domes pieņemtie saistošie noteikumi par teritoriālajām zonām siltumenerģijas ražošanas veida izvēlei un prasībām iekārtu uzskaitei.

Saistošie noteikumi nosaka Rīgas pašvaldības teritoriālās zonas, kurās ierobežos dažādu emisiju daudzumu.

Teritoriālās zonas noteiktas, ņemot vērā slāpekļa dioksīda un gaisā suspendēto cieto daļiņu (PM) smalkās frakcijas PM 2,5 piesārņojuma telpisko izkliedi, kā arī individuālās un lokālās siltumapgādes iekārtu emisiju daudzuma telpisko izkliedi un devumu kopējā piesārņojuma līmenī.

Tāpat ņemts vērā ietekmei pakļauto iedzīvotāju skaits, teritorijas izmantošanas veids un centralizētās siltumapgādes sistēmas pieejamība.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) eksperti saskata būtiskus trūkumus Rīgas domes saistošajos noteikumos par siltumenerģijas ražošanas veidu izvēli, tādēļ nestāsies spēkā Rīgas domes lēmums par dažādu veidu apkures iekārtu aizliegšanu.

VARAM norāda, ka nevar atbalstīt domes piedāvāto regulējuma redakciju vairāku būtisku trūkumu dēļ, piemēram, nav notikušas konsultācijas ar sabiedrību, kā arī trūkst skaidra redzējuma par finansiālā atbalsta programmu iedzīvotājiem, kam būtu jāiet kopsolī ar aizliegumu noteikšanu.

Regulējumā noteiktās prasības no vienas puses tiešā veidā ietekmēs gan mājsaimniecības, gan uzņēmējus, kas Rīgas teritorijā izmanto individuālās apkures iekārtas, bet no otras puses - pārējos Rīgas iedzīvotājus, kas iegūs no gaisa kvalitātes uzlabošanās.

Neskatoties uz to, ka Rīgas domes vīzija, izstrādājot šos saistošos noteikumus, esot atbalstāma, piedāvātajā regulējumā pastāvot virkne trūkumu.

Latvijas lielajās ostās februārī turpinājās palielināties pārkrauto kravu apjoms, un pieaugums vērojams gandrīz visās kravu grupās, liecina Satiksmes ministrijas apkopotie operatīvie dati.

Kopumā janvārī un februārī ostās pārkrauti 7,5 miljoni tonnu kravu, un tas ir par 464,2 tūkstošiem tonnu vairāk nekā 2021. gada pirmajos divos mēnešos, kā arī par 18 tonnām vairāk nekā janvārī.

Kravu apgrozījumu ostās pagaidām nav ietekmējis Krievijas sāktais karš Ukrainā un tā rezultātā pret Krieviju noteiktās starptautiskās sankcijas, taču sagaidāms, ka turpmāk šis faktors atstās būtisku iespaidu uz ostu darbu, pauž satiksmes ministrs Tālis Linkaits. "Transporta un loģistikas nozari ģeopolitiskā situācija ietekmē vairākos veidos – sākot no Eiropas Savienības un citu valstu noteiktajām sankcijām, lielo starptautisko uzņēmumu lēmumiem slēgt darbu Krievijā, visbeidzot arī preču gala saņēmēji bieži vien atsakās no kravām, kas tādā vai citādā veidā saistītas ar Krieviju," atzīst ministrs.

Rīgas brīvostā šogad pirmajā pusgadā pārkrauti 11,32 miljoni tonnu kravu, kas ir par 11,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2022.gada sešos mēnešos pārkrautas beramkravas - 6,66 miljoni tonnu, kas ir par 22,2% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 3,864 miljonu tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 8,3%, bet lejamkravas - 795 500 tonnu apmērā, kas ir kritums par 29,8%.

Ogles šogad pirmajā pusgadā Rīgas ostā pārkrautas 2,427 miljonu tonnu apmērā, kas ir 13,8 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, kad tās tika pārkrautas 175 900 tonnu apmērā. Tādējādi ogles šogad sešos mēnešos veidoja 21,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām, kamēr gadu iepriekš - 1,7%.

Konteinerizētās kravas šogad sešos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 2,361 miljona tonnu apmērā, kas ir par 14,5% vairāk attiecīgajā periodā pērn, veidojot 20,9% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 20,3%), savukārt kokmateriāli pārkrauti 1,402 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,2% vairāk nekā gadu iepriekš, veidojot 12,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 12,9%).

Jāmaina paradigma: valsts kapitālsabiedrības ir nevis valsts pārvaldes sastāvdaļa, bet gan komersanti, kuri strādā (konkurē) brīvajā tirgū uz tādiem pašiem nosacījumiem kā citas privātkompānijas un spēj īstenot valsts mērķu sasniegšanu, vienlaikus veicinot ekonomisko uzrāvienu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo padomes priekšsēdētājs un Fiskālas disciplīnas padomes loceklis Ivars Golsts. Viņš cer, ka jau šīs valdības laikā likumdošana tiks mainīta un valsts uzņēmumiem tiks noņemti ierobežojumi, kas tiem pašlaik liedz strādāt kā pilntiesīgiem tirgus dalībniekiem.

Kāds bija 2022. gads Latvenergo?

Nenoliedzami, 2022. gads ir bijis ļoti saspringts, taču vadība, speciālisti un darbinieki ir labi strādājuši un sekmīgi pārvarējuši negaidītos izaicinājumus, ko aizsāka Krievijas invāzija Ukrainā. 2022. gadu Latvenergo iesāka ar jaunas uzņēmuma stratēģijas akceptēšanu, kura paredz izaugsmi atšķirībā no iepriekšējās, tam laikam atbilstošās optimizācijas pieejas. Izaugsmes stratēģija paredz, ka piecu līdz septiņu gadu laikā jāuzbūvē tādas jaunas atjaunīgo resursu ražotnes, lai gada griezumā spētu nodrošināt visas valsts patēriņu. Pašlaik no Latvijas gada patēriņa hidroelektrostacijas (HES) saražo apmēram 33 %, un arī termoelektrocentrāles (TEC) ģenerē vēl 33 % no Latvijas patēriņa, bet atlikusī trešdaļa tiek importēta.

Jaunu gāzes apkures iekārtu uzstādīšanu Rīgā vairs nesaskaņos no 2026.gada, paredz šodien Rīgas domes Mājokļu un vides komitejā akceptētie noteikumi Par teritoriālajām zonām siltumapgādes veida izvēlei un prasībām siltumapgādes sistēmas iekārtu izvēlei.

Jaunu gāzes katlu uzstādīšanas atļaujas no 2026.gada 1.janvāra netiks izsniegtas, ja tam nebūs atbilstoša ekonomiskā pamatojuma aprēķina. Atļaujas var izmantot piecus gadus no izsniegšanas, tātad katlus varēs uzstādīt līdz 2031.gadam.

Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļā informē, ka jau līdz šim bija pieņemti noteikumi par gaisa piesārņojumu teritoriālo zonējumu, savukārt no 2019.gada ir spēkā prasības pret akmeņogļu izmantošanu apkurei visās pilsētas zonās.

Kopā noteiktas trīs zonas, atkarībā no piesārņojuma daudzuma, un ņemot vērā ietekmei pakļauto iedzīvotāju skaitu, teritorijas izmantošanas veidu un centralizētās siltumapgādes sistēmas pieejamību.

Pērn Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem nedaudz pieaudzis kravu apjoms, un arī šogad tam vajadzētu būt aptuveni tādā pašā līmenī, jo nekādu signālu par straujām pārmaiņām nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš norāda, ka konkurence starp ostām ir nepieciešama, jo tā rada sava veida dzinējspēku – attīstībai, izaugsmei, efektivitātei.

Kāda ir situācija ar kravām Ventspils ostā?

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pieauga par 1,5% jeb 0,3 milj. tonnu un sasniedza 20,33 milj. t. Kravu pieauguma pamatā ir lielāki Krievijas akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

2019. gada pirmajos mēnešos aina ir iepriecinoša, jo vairākos ostā strādājošajos termināļos kravu apjoms ir būtiski pieaudzis. Un atkal šis pieaugums noticis, pateicoties stividorkompāniju spējai piesaistīt vairāk tieši akmeņogļu kravu. Minētais ļauj optimistiski raudzīties nākotnē, jo nekādu pazīmju, ka situācija varētu radikāli mainīties, nav. Protams, ir novērojama kravu sezonalitāte, un akmeņ- ogles ir viena no šādām kravām. Varbūt piesardzīgi, bet visā 2019. gadā Ventspils ostu termināļos prognozētais kravu apjoms tiek lēsts ap 20 milj. tonnu, kas ir aptuveni tas pats, kas pārkrauts 2018.un arī 2017. gadā. Ventspils brīvosta ir ieinteresēta, lai būtu lielāki kravu apjomi, kas nozīmē arī lielākus ienākumus ostu nodevās un vairāk darba stividoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas rezultēsies darba vietās, darba algās un, galu galā, arī lielākos nodokļu maksājumos.

Neskaidrību mākonis pār kūdras nozares nākotni ir būtiski mazinājis uzņēmēju vēlmi investēt pasaulē pieprasīto lauksaimniecībā izmantojamo kūdras substrātu ražotnēs Latvijā, vienlaikus nozarei ir jāvelta ļoti daudz pūļu, lai dokumentāri spētu izpildīt visa veida nosacījumus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Nacionālās kūdras biedrības jaunievēlētā valdes locekle Ilze Ozola. Viņasprāt, būtiskākais nākotnes neskaidrības avots ir ES Zaļais kurss un ar to saistītie regulējumi, nosacījumi, arī maksājumi, kā arī kampaņveidīgas aktivitātes.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija nozarē?

Trauksmaina, neskaidrības pilna attiecībā par nākotni. Diemžēl jāsecina, ka daļai kūdras nozares uzņēmēju optimisms par nākotni strauji izplēnē, kas savukārt atsaucas uz vēlmi ieguldīt, bet bez investīcijām nav iespējams pat runāt par tālākas nākotnes perspektīvām. Faktiski neskaidrība par kūdras ieguves iespējām Latvijā padara problemātisku (ar daudziem jautājumiem) lauksaimniecībā izmantojamās kūdras substrātu ražošanu, pēc kuriem tieši pretēji - pieprasījums nesarūk, bet tikai pieaug. Būtiskākais nākotnes neskaidrības avots kūdras substrātu ražotājiem ir ES Zaļais kurss un ar to saistītie regulējumi, nosacījumi, arī maksājumi, kā arī kampaņveidīgas dažādu dabas organizāciju aktivitātes, lai kūdras ieguvi padarītu par vēsturi, tāpat kā savulaik notika ar cukurfabrikām un vēl citiem Latvijas tautsaimniecības sektoriem. Zaļā kursa spiediens pagaidām vairāk atsaucas uz prasību samazināt CO2 emisijas kūdras nozarē. Ir, protams, dīvaini, ka tiek postulēts — maksā piesārņotājs, tātad gala patērētājs, bet ES normatīvi paredz pretējo, jo, kaut arī saražotie kūdras substrāti no Latvijas tiek piegādāti teju uz 100 pasaules valstīm, par emisijām no CO2 būs jāmaksā kūdras ieguvējam — tātad Latvijā strādājošajam uzņēmumam, un emisijas tiks pieskaitītas Latvijai. Ja jau piesārņotājs maksā un kūdra ir tik kaitīga, tad loģiski būtu, ka par patērētās kūdras CO2 izmešiem maksātu tās patērētāji, piemēram, puķu, dārzeņu audzētāji Nīderlandē, Vācijā – valstīs, kas vēsturiski ir bijušas vienas no lielākajām kūdras ieguvējām pirms daudziem desmitiem gadu, taču savus pieejamos kūdras resursus ir pilnībā izsmēlušas.