Jāmaina paradigma: valsts kapitālsabiedrības ir nevis valsts pārvaldes sastāvdaļa, bet gan komersanti, kuri strādā (konkurē) brīvajā tirgū uz tādiem pašiem nosacījumiem kā citas privātkompānijas un spēj īstenot valsts mērķu sasniegšanu, vienlaikus veicinot ekonomisko uzrāvienu.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo padomes priekšsēdētājs un Fiskālas disciplīnas padomes loceklis Ivars Golsts. Viņš cer, ka jau šīs valdības laikā likumdošana tiks mainīta un valsts uzņēmumiem tiks noņemti ierobežojumi, kas tiem pašlaik liedz strādāt kā pilntiesīgiem tirgus dalībniekiem.
Kāds bija 2022. gads Latvenergo?
Nenoliedzami, 2022. gads ir bijis ļoti saspringts, taču vadība, speciālisti un darbinieki ir labi strādājuši un sekmīgi pārvarējuši negaidītos izaicinājumus, ko aizsāka Krievijas invāzija Ukrainā. 2022. gadu Latvenergo iesāka ar jaunas uzņēmuma stratēģijas akceptēšanu, kura paredz izaugsmi atšķirībā no iepriekšējās, tam laikam atbilstošās optimizācijas pieejas. Izaugsmes stratēģija paredz, ka piecu līdz septiņu gadu laikā jāuzbūvē tādas jaunas atjaunīgo resursu ražotnes, lai gada griezumā spētu nodrošināt visas valsts patēriņu. Pašlaik no Latvijas gada patēriņa hidroelektrostacijas (HES) saražo apmēram 33 %, un arī termoelektrocentrāles (TEC) ģenerē vēl 33 % no Latvijas patēriņa, bet atlikusī trešdaļa tiek importēta.
Būtība — tuvāko piecu līdz septiņu gadu laikā, realizējot sauszemes vēja parku projektus, Latvijas gada elektroenerģijas patēriņš tiks nosegts ar ražošanu pašu mājās. Iecerētā izaugsme elektroenerģijas jaudu audzēšanā nozīmēs arī uzņēmuma nopelnītās naudas pieaugumu, kas gan sekos ar nelielu nobīdi, jo vispirms ir nepieciešami ieguldījumi, kam vajadzētu nākt arī no uzņēmuma nopelnītās naudas iepriekšējos gados. Tas ir ambiciozs mērķis, jo uzbūvēt vēja turbīnu parkus Latvijas mežos ir tas pats, kas uzbūvēt visas trīs Daugavas HES kopā. Apmēram trīs nedēļas pēc minētās jaunās izaugsmes stratēģijas apstiprināšanas sākās karš Ukrainā, kas piespieda mainīt fokusu un koncentrēties uz ārkārtēju uzdevumu izpildi. Latvijas valdība uzdeva veikt Latvijai stratēģiskās gāzes krājumu iegādi, kas nozīmēja pilnīgi jaunu darbības sfēru – uzņēmumam kļūt par aktīvu gāzes tirgus dalībnieku un uzvarēt iepirkumā par iespēju piegādāt gāzi caur Latvijai tuvāko — Klaipēdas – sašķidrinātās gāzes termināli.
Šo uzdevumu uzņēmuma komanda sekmīgi īstenoja. Bet tādas komfortablas situācijas, kāda bija iepriekš, kad gāze plūst pa cauruli, pagriez tik krānu un tērē, cik nepieciešams, vairs nav. Lai realizētu izaugsmes stratēģiju, ir un būs jāmaina uzņēmuma korporatīvā kultūra — jātuvinās un pilnībā jākļūst par brīvā tirgus dalībnieku. Līdz šim nereti radās sajūta, ka valstij piederošie uzņēmumi ir tāds kā ministriju savdabīgs pagarinājums. Ir pat vēl skarbāks apgalvojums, ka Latvenergo ir elektroenerģijas tirgus monopolists, kas neatbilst patiesībai, jo 2022. gadā uzņēmuma pārdotās elektroenerģijas apjoms Latvijā bija nedaudz mazāks par 50% no kopējā patēriņa.
2022. gada augustā NordPool birža rādīja, ka Latvijā elektroenerģijas cena ir 5-6 reizes augstāka nekā Igaunijā un apmēram 10 reizes augstāka nekā Somijā, turklāt pirmo reizi vēsturē uz kādām stundām šī cena sasniedza 4000 eiro par MWh. Kas tas bija? Vai tam bija kāds sakars ar Latvenergo elektroenerģijas ģenerējošo jaudu nestrādāšanu vai kādu neticamu sakritību efektu?
Tas ir NordPool biržas darbības kārtības rezultāts. Kopumā 2022. gads ir paradoksu laiks, jo, piemēram, Polijā elektrostacijas, kuras kā resursu izmanto akmeņogles, noteiktos laika sprīžos spēja piedāvāt elektroenerģiju par zemākām cenām nekā ar gāzi darbināmie TEC. Vienlaikus elektroenerģijas ražošanai Latvijā ir izteikti sezonāls raksturs, jo laikā no janvāra līdz aprīlim un no oktobra līdz decembrim saražojam vairāk, nekā patērējam un pārpalikumu eksportējam. HES darba posmus koriģē klimatiskie apstākļi — piemēram, pavasarī - februārī, martā vai aprīlī - sākas ūdens pieplūde Daugavā. Savukārt TEC sāk strādāt oktobrī, kad ir nepieciešama ne tikai elektroenerģija, bet arī siltumenerģija. Tādējādi vasara, sākot no maija vidus līdz septembra vidum, ir nosacīti tukšākais elektroenerģijas ražošanas laiks, jo ūdens Daugavā ir salīdzinoši maz, savukārt TEC darbināšana nav ekonomiski izdevīga — nav nepieciešams siltums, bet, ražojot tikai elektroenerģiju, izmaksas var pārsniegt citus cenu piedāvājumus biržā.
Visu rakstu lasiet 3.janvāra žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!