Enerģētika

Asociācija: topošais likumprojekts attālinās Latviju no enerģētiskās neatkarības

Db.lv,13.06.2022

Jaunākais izdevums

Latvijas Vēja enerģijas asociācija (VEA) kategoriski iebilst pret patlaban Saeimas 1.lasījumā apstiprināto likumprojektu par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju (VES) būvniecībai.

Asociācija norāda, ka nav ņemti vērā nozares iepriekš izteiktie brīdinājumi un ierosinājumi, tādējādi likumprojekts ne vien nepalīdzēs sasniegt izvirzītos enerģētiskās drošības mērķus, bet arī apdraudēs nozares reputāciju un darbību ilgtermiņā.

“Ja likums tiks pieņemts pašreizējā versijā, pretēji uzstādījumam “veicināt enerģētisko drošību un neatkarību jau pārskatāmā nākotnē”, tas patiesībā radīs pretēju efektu – attālinās Latviju no enerģētiskās neatkarības, jo radīs virkni problēmu, kavējot nozares attīstību un paildzinot laiku, kādā projekti būs spējīgi uzsākt elektroenerģijas ražošanu. Turklāt saskatām arī būtiskus korupcijas riskus. Likumprojekts ir sasteigts, nekvalitatīvs un tajā nav ņemts vērā nozares viedoklis, tādēļ esam kategoriski pret šādas sistēmas virzīšanu tālāk un aicinām tajā veikt būtiskas izmaiņas,” norāda Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

Virzītais likumprojekts nepaātrinās vēja parku izbūvi, jo, lai arī vairāki punkti norāda uz šķietamu procesa saīsināšanu, patiesībā darbības tiek samainītas ar vietām un rada tiesvedības riskus, kopumā procesu tikai pagarinot. Piemēram, pilns ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) tiks aizstāts ar sākotnējo novērtējumu, tomēr vides aizsardzības prasību izpildei tehniskie noteikumi var tikt papildināti ar papildu veicamajām darbībām. Ja sākotnējais novērtējums būs negatīvs, būs jāuzsāk jauns process - pilna IVN procedūra, līdz ar to kopējais patērētais laiks, salīdzinot ar esošo kārtību, pieaugs.

Gadījumos, kuros sākotnējais novērtējums būs pozitīvs, tas balstīsies uz divu jomu sertificētu ekspertu atzinumiem un dažu ierēdņu lēmumiem, iepretim pastāvošajai praksei ar vairāku jomu ekspertu un Vides pārraudzības valsts biroja izvērtējumiem. Šāda pieeja un ierēdņu lēmums izsniegt tehniskos noteikumus daļai komersantu aizstās pilnu IVN un nodrošinās ātru pieeju augstspriegumu tīkliem un būvatļaujai, pēc būtības atstājot multimiljonu vērtu projektu akceptēšanas lēmumu dažu cilvēku pārziņā. Tas var vairot korupcijas un lēmumu politizācijas riskus, mazinot energouzņēmumu interesi veikt investīcijas vēju parku attīstīšanā un izbūvē Latvijā, un kopumā ir pretrunā ar publiski pausto likumprojekta mērķi.

Likumprojektā saskatāmas būtiskas pretrunas attiecībā uz vēja parku būvniecībai atvēlētajām teritorijām. Tiek ignorēta dabas vērtību saglabāšana un pieļauta būvniecība mikroliegumos, kompensējošo pasākumu noteikšanu nododot Ministru kabineta ziņā, kas nav kompetentākā institūcija dabas jautājumu lēmumu pieņemšanā. Tajā pašā laikā likumprojekts paredz divu kilometru aizlieguma buferjoslu ap noteiktām teritorijām, samazinot vēja parkiem pieejamo platību par 65% un veicinot situāciju, kad vēja parki tiek izkliedēti pa vienam vai nelielās grupās, kopumā aptverot daudz plašākas teritorijas.

Likumprojektā vēja parku izbūves intereses tiek nostādītas augstāk par indivīdu īpašuma tiesībām, jo nacionālo interešu objekta statuss apvienojumā ar Enerģētikas likuma normām sniedz iespēju vēja parku būvniecību veikt bez saskaņojuma ar zemju īpašniekiem, par to paziņojot tikai informēšanas kārtībā. Šāda pieeja var saasināt vēja projektu attīstītāju un vietējo kopienu attiecības, kā rezultātā ciestu nozares reputācija un tiktu radīti augsti tiesvedības riski. Tas var atturēt projektu finansējumu piešķiršanu vai sadārdzināt to, bet kapitāla pieejamība un cena ir kritisks faktors vēja parku izbūvē.

Nozares pārstāvji vērš uzmanību, ka likumprojektā noteiktā atļauju saņemšanas kārtība ir ačgārna un paredz atbalstu komersantiem, kuri ir izmantojuši likumdošanas vēsturiskās nepilnības un rezervējuši pārvades tīkla jaudas, taču vairāku gadu garumā nav spēruši nekādus praktiskus soļus ceļā uz faktisku VES būvniecību. Šādi “papīra projekti” kavē pieredzējušu attīstītāju iespējas izveidot jaunus vēja parkus, jo pieslēgumu jaudas ir ļoti ierobežotas.

Pieslēguma rezervācija ir minēta kā priekšnoteikums nacionālo interešu objekta statusa saņemšanai, taču būtībā darbību secībai jābūt otrādai – projektam, kas pierādījis savu potenciālu un saņēmis šo statusu, jābūt iespējai pieslēgumu izveidot pēc tam.

Turpinot par “papīra projektu” risku, likumprojektā noteiktais finanšu nodrošinājums ir nepietiekams un neapliecina uzņēmēja kapacitāti paveikt vairāk par atļauju saņemšanu un to tālāku spekulatīvu tirdzniecību investoriem. Plānojot uzsākt būvniecību, gala investori saskarsies ar sabiedrības pretestību un potenciālo tiesvedību ātri un formāli saskaņotajiem projektiem, kas ilgtermiņā graus nozares reputāciju un Latvijas tēlu ārvalstu investoru acīs.

Kopumā vēja nozares pārstāvji vērtē, ka likumprojektam nebūs prognozētās ietekmes Latvijas enerģētiskās neatkarības veicināšanā, jo tas izstrādāts vidējas jaudas vēja parkiem (50-100 MW) un paredz atvieglotu kārtību projektiem ar noteiktiem apjoma kritērijiem, kuriem nekvalificējas lielākā daļa nozares pārstāvju (piemēram, pat tādi kā AS “Latvenergo”).

Nepamatotie un neefektīvie noteikumi ievērojami sašaurina pretendentu loku, un pietiekamas jaudas vēja parki netaps tik ātri kā tiek sagaidīts.

“Esam identificējuši būtiskākos apdraudējumus nozares tālākai attīstībai un mums ir konkrēti ierosinājumi, kā tos novērst. Ceram uz Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas dalībvalsts cienīgu, atklātu un taisnīgu procesu pašreizējo nepilnību novēršanai, sākot ar kritērijiem nacionālo interešu objekta statusa noteikšanai līdz pat nepamatotajām normām īstenot būvniecību bez saskaņošanas ar zemju īpašniekiem. Nozarē saprotam, ka izmaiņas likumdošanā un atvieglota kārtība vēja elektrostaciju būvniecībai ir nepieciešama, un gadiem esam par to cīnījušies, taču pašreizējā pieeja un risinājums nesasniegs izvirzīto mērķi,” norāda T.Nāburgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmantojot tikai vēja enerģiju, Latvija tuvāko piecu gadu laikā varētu saražot aptuveni divas teravatstundas (TWh) elektroenerģijas gadā. Dienas Biznesa apkopotā informācija liecina, ka šobrīd dažādās attīstības stadijās Latvijā ir vairāki desmiti vēja parku projektu.

Pašlaik Latvijā uzstādīti aptuveni 80 megavati (MW) vēja jaudas, kas ir viens no sliktākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā un ir ievērojami zemāks nekā Lietuvā, kur vēja jauda ir teju astoņas reizes lielāka nekā Latvijā, 26. jūlijs, 2022 31 Enerģētika atzīmē Vēja enerģijas asociācijā. Būtiski vairāk vējš tiek izmantots arī Igaunijā, kur 2022. gadā vēja uzstādītā jauda sasniedza aptuveni 326 MW, pauž asociācijas vadītājs Toms Nāburgs, piebilstot, ka arī Latvijai vajadzēja sekot kaimiņu piemēram un vēja enerģiju mērķtiecīgi attīstīt jau pirms vairākiem gadiem. Ja tas tā būtu noticis, šobrīd mēs būtu stipri citādā situācijā, spriež T. Nāburgs.

Varējām būt neatkarīgi

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas Vēja enerģijas asociācijai pievienojas Latvijas valsts meži un Ventspils brīvosta

Db.lv,22.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Vēja enerģijas asociācija turpina apvienot arvien vairāk vietējo un ārvalstu uzņēmumu. Asociācijai pievienojušies divi jauni un nozīmīgi biedri – AS “Latvijas valsts meži” un Ventspils brīvostas pārvalde.

“Esam gandarīti, ka asociācijā arvien vairāk iesaistās būtisku saistīto nozaru pārstāvji. “Latvijas valsts meži” un Ventspils brīvosta ir uzsākuši aktīvu darbu vēja enerģijas nozarē katrs savā jomā, tādēļ ir likumsakarīgi, ka zināšanas un pieredzi apvienojam, lai kopīgi virzītos uz vēja enerģijas potenciāla apgūšanu Latvijā,” stāsta Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

“AS “Latvijas valsts meži” novērtē iespēju iesaistīties Vēja enerģijas asociācijā, lai savstarpēji apmainītos ar informāciju, pieredzi un uzzinātu novitātes vēja enerģijas ražošanā. Mums ir svarīgi būt informētiem par aktualitātēm vēja enerģijas jomā, jo, atbilstoši valdības uzdevumam, “Latvijas valsts mežiem” ir un būs sava loma nozares attīstībā Latvijā," norāda "Latvijas valsts mežu" valdes loceklis Valdis Kalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Vēja parku izbūvē ieguvumi būs vietējiem būvniekiem, būvmateriālu ražotājiem un loģistikas nozarei

Db.lv,14.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja parku projektu izmaksas gan sauszemē, gan jūrā (atkrastes vēja parki) mērāmas vairākos simtos miljonu. No projektu plānošanas līdz pirmajiem saražotajiem kilovatiem procesā iesaistās neskaitāmu nozaru pārstāvji, un tiešs ieguvums paredzams ne tikai enerģētikas nozarei un elektroenerģijas ražotājiem.

Kādu nozaru uzņēmumu iesaiste ir visvairāk nepieciešama, un kādu pienesumu vēja parku projektu attīstība spēj sniegt valsts ekonomikai, skaidro Latvijas Vēja enerģijas asociācija (VEA).

“Latvija atjaunīgās enerģijas izmantošanu enerģētikā ir izvirzījusi kā prioritāti, kas nozīmē, ka tuvākajos gados taps arvien vairāk vēja parku un būs nepieciešama dažādu nozaru un uzņēmumu iesaiste. Pašreiz Latvijā ir viens spilgts uzņēmuma veiksmes stāsts, kas darbojas vēja enerģijas nozarē – Aerones, taču šādu stāstu būs arvien vairāk, ja vien pratīsim vēja parku izbūves un apkopes potenciālu izmantot,” stāsta Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Neapmaldīties starp divām turbīnām!

Toms Nāburgs, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis,19.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienīga ekonomika balstās zināšanās un tehnoloģijās, kā arī ar to saistītā plaša mēroga elektrifikācijā.

Ne velti pamatjautājums, ko uzdod lielu datu centru vai industriālo kompleksu investori ir: “Cik pie Jums maksā elektroenerģija?”. Lai Latvija ekonomiski attīstītos, ir strauji jāpāriet uz lētas un ilgtspējīgas enerģijas ražošanu un izmantošanu, kur atjaunīgās enerģijas uzņēmumiem ir būtiska loma, tostarp, nodrošinot atbalstu gan vides mērķu, gan enerģētiskās neatkarības sasniegšanā. Patlaban likumdevēju dienaskārtībā ir enerģētikas pamatdokuments – Elektroenerģijas tirgus likums (ETL), kurā tiek iestrādāti vērtīgi un nozari sakārtojoši punkti. Tomēr diemžēl virzītie grozījumi nozares sasāpējušās problēmas risinās tikai daļēji, turklāt atsevišķi plānotie likuma panti radīs jaunus riskus, kas var negatīvi atspoguļoties gan Latvijas konkurētspējā, gan elektroenerģijas cenā un iedzīvotāju maciņos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "K2 Ventum" paziņo par uzņemšanu Eiropas Vēja asociācijā, kas sniedz iespēju aktīvi piedalīties dažādās domnīcās, kā arī piekļūt plašākai informācijai, ko sniedz Eiropas vadošie vēja enerģijas attīstītāji.

Šī atzinība apliecina uzņēmuma nozīmīgo lomu atjaunojamo energoresursu attīstībai Latvijā un Eiropā.

"Esam lepni, ka mūsu vairāku gadu darbs ir novērtēts un esam uzņemti kā pilntiesīgs biedrs Eiropas vēja asociācijā," saka Agris Kalniņš, projekta galvenais attīstītājs un viens no uzņēmuma īpašniekiem. "Es personiski esmu runājis klātienē ar vairākiem līderiem no asociācijas vadības, kuri ir priecīgi, ka arī Latvijā beidzot taps iekšzemes vēja parks, kas ir vērā ņemams Eiropas tirgus mērogam, salīdzinot ar citiem iekšzemes vēja parkiem. Vēja attīstības projekts ir būtisks solis Latvijas enerģētikas neatkarībai un ilgtspējai."

Uzņemšana Eiropas Vēju asociācijā ļaus SIA "K2 Ventum" pārstāvjiem aktīvi iesaistīties diskusijās un domnīcās, kurās tiks apspriesti aktuālie jautājumi, piemēram, ietekme uz vidi un pozitīvas sadarbības piemēri ar vietējām kopienām un pašvaldībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

VIDEO: Jāizmanto vietējais AER potenciāls

Jānis Goldbergs,20.06.2024

Biodegvielu ražošana starp šeit pārstāvētajām ir viena no vecākajām. Latvijā ražošana notiek jau 16 gadus. Patlaban tieši šī nozare dod reālu pienesumu emisiju samazināšanai transportā, saka Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Indulis Stikāns.

Ekrānšāviņš no video

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojamo energoresursu (AER) ražošana tepat Latvijā ir nepieciešama un nākotnē veicināma daudz vairāk nekā līdz šim, saglabājot jau esošos instrumentus.

Tāds ir nozīmīgākais secinājums pēc Dienas Biznesa organizētās diskusijas Kā samazināsim emisijas transportā, un cik tas maksās?

Diskusijā piedalījās klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, satiksmes ministra padomnieks Jānis Meirāns, 14. Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks, Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Indulis Stikāns, Latvijas Elektroauto biedrības valdes loceklis Mārtiņš Stirāns, Latvijas Biogāzes asociācijas valdes locekle Kristīne Veģere un Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes loceklis Pēteris Lesničenoks.

Saruna pirms dokumentu lasīšanas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas ražotājs Sunly piesaistījis aptuveni 200 miljonus eiro investīcijas, lai veidotu un paplašinātu savu atjaunojamās enerģijas portfeli Baltijā un Polijā.

Piesaistītais kapitāls ietver Sunly esošo akcionāru ieguldījumus. Uzņēmums arī uzsāk jaunu sadarbību ar Mirova, kas ir Natixis Investment Managers saistītais uzņēmums un Francijas vadošs aktīvu pārvaldītājs, kas specializējas ilgtspējīgos ieguldījumos.

Mirova kļūs par lielāko Sunly akcionāru, tomēr nevienam no investoriem nepieder Sunly akciju kontrolpakete.

Kapitāla pieaugums tiks izmantots, lai īstenotu divu gadu investīciju plānu, kas paredz turpmāku saules un vēja enerģijas projektu attīstību Baltijas valstīs un Polijā 17,9 GW ražošanas jaudas apmērā. Latvijā plānots attīstīt projektus, kas sasniegtu 3,2 GW ražošanas jaudu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan attīstītāju interese par iespējām būvēt vēja parkus Latvijā pamazām aug, AS Latvenergo un AS Latvijas valsts meži (LVM) kopuzņēmuma izveide potenciāli varētu radīt konkurenci kropļojošus apstākļus, uzskata jomas eksperti.

Latvenergo un LVM kopuzņēmums Latvijas vēja parki reģistrēts šī gada vasarā un līdz 2030. gadam iecerējis uzbūvēt vēja parkus ar kopējo jaudu vismaz 800 megavatu (MW), norāda Ilvija Boreiko, Latvenergo vēja un saules parku attīstības direktore. Viņa skaidro, ka plānotie projekti nodrošinās atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas jaudas pieaugumu, kā arī veicinās Latvijas virzību uz enerģētisko neatkarību, drošību un klimatneitralitāti, vienlaikus samazinot siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, saglabājot dabas daudzveidību un attīstot aprites ekonomiku. DB aptaujātie eksperti šāda kopuzņēmuma izveidi gan vērtē pretrunīgi.

Sniedz priekšrocības

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes biznesa forums pulcē uzņēmējus un nozaru ekspertus, lai rastu atbildes uz to, kā būt konkurētspējīgiem, kā strādāt inovatīvi un kā veidot un attīstīt biznesu mūsdienu mainīgajos apstākļos. Visas dienas garumā apmeklētajiem būs iespēja uzklausīt dažādu nozaru ekspertus, uzdot tiem jautājumus un mijiedarboties ar biznesa līderiem.

Forums norisinās 17.maijā, klātienē, Ventspilī, koncerzālē “Latvija” un tiešraidē, plkst. 10:00 – 17:30. Plašāka informācija par pasākumu: www.kurzemesbiznesaforums.lv

Programma

I DAĻA - IEDVESMAS STĀSTI

Moderators: Pauls Timrots

10:00 – 10:20 Atklāšana. Jānis Vītoliņš, Ventspils valstpilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs

10:20 – 10:35 Eksports uz 100+ valstīm bez neviena ārvalstu komandējuma. Jānis Kulbārdis, SIA “Azeron” līdzdibinātājs

10:35 – 10:55 Saspēle

Lauris Aleksejevs, Restorāna 36.line vadītājs

Kristaps Skutelis, “TestDevLab”, sabiedrisko attiecību vadītājs, tehnoloģiju bloga Kursors.lv vadītājs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši “Gada investors 2021” balvas laureātus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Apbalvojumu “Gada investīcija” komerceņģeļu kategorijā par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi saņēmuši investori Ģirts Līcis, Kārlis Cerbulis un Uldis Cērps par 150 000 eiro kopinvestīciju jaunuzņēmumā “WeedBot”, kas izstrādā lauksaimniecības robotus Lielbritānijas tirgum.

Par “Gada investīciju” juridisko un institucionālo investoru sektorā atzīta “Bregal Sagemount” investīcija “Printful”, kas ļāva uzņēmumam sasniegt miljarda dolāru vērtību un Latvijas pirmā vienradža statusu.

LatBAN un LVCA pasākums “Gada investors” pastāv kopš 2015. gada. Tā uzmanības centra ir privātā kapitāla un komerceņģeļu nozares izaugsmes tendences, izceļot un godinot nozīmīgākos tirgus spēlētājus, konsultantus un atbalstītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam "Gada investors 2022" par Latvijas nozīmīgākajām investīcijām un konsultācijām iespējkapitāla un biznesa eņģeļu nozarē.

"Gada Investors" ir kopīga Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācijas (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkla (LatBAN) iniciatīva, kas dibināta 2015.gadā. Tās mērķis ir veicināt informācijas un zināšanu izplatīšanos par Latvijas biznesa eņģeļu un privātā un iespējkapitāla fondu industriju, godinot investorus, konsultantus un nozares atbalstītājus, kuri snieguši būtisku ieguldījumu nozares un kopumā Latvijas investīciju vides attīstībā.

Šogad kandidāti "Gada investors" balvai izvirzīti septiņās nominācijās. Īpaši jāatzīmē šī gada jaunumi: "Gada ilgstpējas balva" un "Gada labākā sindicētā investīcija".

Saraksts ar nominantiem ir nodots LVCA un LatBAN biedriem, kuru balsojums noteiks uzvarētājus, kas tiks paziņoti svinīgajā ceremonijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam “Gada investors 2021” par pērnā gada Latvijas nozīmīgākajām investīcijām industrijā.

Uz apbalvojumu pretendē gan privātie investori (komerceņģeļi), gan juridiskie un institucionālie investori, gan privātā un riska kapitāla darījumu konsultanti.

“Gada investors 2021” konferences un apbalvošanas ceremonijas laiks ir pārcelts uz ceturtdienu, 31. martu, plkst. 16.00. Ņemot vērā notikumus Ukrainā, mainīta pasākuma programma, iekļaujot divas ekspertu paneļdiskusijas.

Pirmajā diskusijā informēs par ekonomikas tendencēm un attīstības scenārijiem Latvijā. Otrajā diskusijā uzņēmējdarbības un investīciju vides eksperti no Gruzijas un Izraēlas stāstīs par savu valstu pieredzi – kādas pārmaiņas notiek un kā var atbalstīt valsts ekonomiku kara laikā un pēckara periodā. Savukārt pārstāvis no Ukrainas dalīsies pieredzē galvenokārt par uzņēmējdarbības situāciju līdz karam. “Gada investors 2021” būs skatāms tiešsaistē, LatBAN un LVCA Facebook lapās un LatBAN YouTube kanālā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Vēja enerģijas asociācijai (VEA) pievienojušies divi šīs nozares pasaules vadošie uzņēmumi – globālais līderis atjaunojamo energoresursu jomā un otrs lielākais atkrastes vēja enerģijas spēlētājs RWE, kā arī atkrastes un sauszemes vēja enerģijas projektu attīstītājs ORLEN.

“Pasaules vadošo uzņēmumu interese par Latvijas vēja enerģijas tirgu iezīmē faktu, ka ledus ir sakustējies un patlaban esam posmā pirms strauja Latvijas vēja enerģijas potenciāla praktiskās apguves. Latvijai ir otrais lielākais atkrastes vēja enerģijas izmantošanas potenciāls Baltijas jūrā aiz Polijas. Tādēļ esam patiesi gandarīti mūsu biedru pulkā uzņemt divus, starptautiskus atkrastes vēja nozares līderus,” norāda Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

“Esam uzsākuši sadarbību ar Latvijas Vēja enerģijas asociāciju, lai izmantotu atkrastes vēja enerģijas lielo potenciālu Latvijā. Mēs uzskatām visu Baltijas jūras teritoriju par perspektīvu zonu turpmākai atkrastes vēja izaugsmei. Tā piedāvā labus apstākļus – ar nemainīgu vēja ātrumu un mazāku viļņu līmeni nekā Ziemeļjūrā,” pauž Pols Koldevins, RWE Renewables Ziemeļvalstu, Polijas un Baltijas jūras piekrastes attīstības viceprezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), investējot atjaunojamās enerģijas uzņēmumā “Sunly” 30 miljonus eiro, paudusi atbalstu zaļās enerģijas attīstībai Baltijas valstīs un Polijā.

Jau šobrīd “Sunly” izstrādes procesā ir vairāki saules un vēja enerģijas projekti arī Latvijā, kas spēs saražot aptuveni 2TWh.

ERAB ieguldījums ļaus “Sunly” veicināt un paplašināt atjaunojamās enerģijas ražošanu, kas būtiski ļaus samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā arī stiprināt reģiona enerģētisko drošību. Banka uzņēmumā ieguvusi mazākuma līdzdalību, tādējādi noslēdzot “Sunly” 2022. gadā uzsākto investīciju piesaistes raundu, kopējam kapitāla apjomam šobrīd sasniedzot aptuveni 230 miljonus eiro.

ERAB Eiropas Enerģētikas nodaļas vadītājs Gregors Zieļinskis (Grzegorz Zielinski) uzsver: “Priecājamies uzsākt sadarbību ar “Sunly”, tādējādi atbalstot uzņēmuma ceļu uz tālāku attīstību. Strauji augoši atjaunojamās enerģijas uzņēmumi, tostarp arī “Sunly”, ir būtiski visa reģiona klimata mērķu sasniegšanai, un mēs ar nepacietību gaidām, kad varēsim sniegt savu pienesumu, lai veicinātu uzņēmuma attīstību un sekmētu reģiona pāreju uz zaļo enerģiju.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojamās enerģijas uzņēmums un neatkarīgais elektroenerģijas ražotājs “Sunly” piesaistījis no Swedbank 22 miljonus eiro sešu saules parku būvniecībai.

Finansējums ļaus īstenot projektus, kuru kopējā jauda sasniegs 52 MW, tādējādi kļūstot par līdz šim lielāko Swedbank ieguldījumu saules parku attīstībai Latvijā.

“Šis solis ļauj ambiciozi skatīties uz nākotnes iecerēm attiecībā uz Baltijas valstu un Polijas apgādi ar atjaunojamo enerģiju, kur “Sunly” ir ambiciozi plāni,” norāda Toms Nāburgs, “Sunly” izpilddirektors Latvijā.

Līdz šim starp “Sunly” investoriem minami tādi starptautiskie spēlētāji kā Francijas aktīvu pārvaldītājs "Mirova", kas specializējies ilgtspējīgos ieguldījumos, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), u.c. “Esam tiešām gandarīti par sadarbību ar Swedbank Latvijā, jo šis mums, kā grupai, ir pirmais pilnībā komerciālais saules enerģijas finansējums Baltijā un Polijā, bankai finansējot uzņēmumu, kas elektrību pārdos par tirgus cenu un balstoties uz tirgus principiem, bez papildu ilgtermiņa līgumiem vai garantijām. Inovatīvais risinājums bija iespējams, pateicoties rūpīgai aizdevuma strukturēšanai, kurā vērā ņemtas arī potenciāli svārstīgās elektroenerģijas cenas. Domāju, ka tas var kļūt par piemēru līdzīgiem finanšu darījumiem arī nākotnē,” ir pārliecināta “Sunly” Finanšu direktore Lili Kirikal.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #3

DB,17.01.2023

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka izaicinājumus risina ar automatizāciju un ražošanas koncentrāciju, jo citādi saglabāt konkurētspēju Eiropas tirgos, kur inflācija ir vairāk nekā divas reizes zemāka nekā Latvijā, nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 17.janvāra numurā lasi:

Statistika

Inflācija mazina un maina patēriņu

Tēma

Nākotnes Latvijas vajadzībām nepietiks speciālistu

Aktuāli

Bez dotācijām tikai Rīgā un Pierīgā

Nekustamais īpašums

Investori komercīpašumos pērn ieguldījuši trešdaļu miljarda

Finanses

Pārtraukt naudas ierakšanu betonā. Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka

Nodokļi

Svešu parādu “dāvanas” biedē biznesu

Komentāri

Pievienot komentāru