Lai arī vēja industriju baro vējš, viesuļvētra neizbēgami nestu postījumus arī šajā industrijā. Līdz ar klimata aizsardzības mērķiem, tiekšanos uz enerģētisko neatkarību un citu resursu pieejamības mazināšanos, vēja industrija iegājusi ļoti straujas attīstības posmā.
Saeimā otrajā lasījumā apstiprinātie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā raisījuši kaislības nozarē, saduroties dažādu iesaistīto pušu interesēm. Vēja enerģijas asociācija (VEA) šajā situācijā aicina gan uzņēmumus, gan politiķus, gan sabiedrību saglabāt vēsu prātu, lai krasa nosacījumu maiņa neradītu nozarē viesuļvētru, kas novestu pie nevēlamām sekām industrijā un kavētu industrijas attīstību.
Jaudu trūkums – arī citur Eiropā
Līdz ar kopumā labvēlīgo fonu attīstībai, uzņēmēji saredz nozarē iespējas - darbojas daudz spēlētāju, un katrs no tiem meklē veidu, kā vislabāk attīstīt savas ieceres. Citi jau gadiem strādājuši tieši pie vēja enerģijas projektu attīstīšanas, citu stratēģija ir bijusi attīstīt hibrīda tehnoloģiju parkus, kas paredz sākt ar saules tehnoloģiju izbūvēšanu un turpināt ar vēja. Citi patlaban varbūt cenšas ielēkt jau ripojošā vilcienā, kas uzņem arvien lielāku tempu. Spriedze attiecībā uz vēja parku pieeju elektrotīkliem un tīkla jaudām vērojama ne tikai Latvijā un Baltijas reģionā, bet visā Eiropā. Vēja industrijas asociācija “Wind Europe” uzsver, ka pieeja elektrotīkliem ir galvenā problēma, kas Eiropā palēnina vēja enerģijas attīstību – pieeju tīklam gaida vēja enerģijas projekti ar vairāk nekā 500 GW jaudu*. Arī Latvijā saspīlējums nozarē veidojies saistībā ar ierobežoto elektrotīklā pieejamo jaudu, kas patlaban ir viens no galvenajiem attīstību bremzējošajiem faktoriem.
Pretrunīgas intereses neizslēdz kompromisu
Pašreizējā Elektroenerģijas tirgus likuma redakcija paredz mainīt situāciju vairākiem tirgus spēlētājiem, līdzsvarojot to uzņēmēju intereses, kuriem ir rezervētas jaudas saskaņā ar līdzšinējiem noteikumiem, un to, kuri pašreiz palikuši bez pieejamās jaudas. Elektroenerģijas tirgus likumā iestrādātie termiņi paredz, ka ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) uzņēmumiem, kuri uzsākuši darbu pie hibrīda tehnoloģiju parku attīstīšanas, sākotnēji izbūvējot saules elektrostacijas, kam tālāk paredzēts pievienot vēja tehnoloģiju bija jāuzsāk līdz 2024.gada 31.decembrim. Savukārt visas atļaujas vēja stacijas celtniecībai būtu jāsaņem līdz 2025.gada 31. decembrim. Ja tas neizdodas, uzņēmumi riskē zaudēt rezervētās jaudas un līdz šim veiktos ieguldījumus infrastruktūŗas izbūvē.
Šos uzņēmumus neapmierina atpakaļejoša datuma noteikšana IVN procedūrai un bažas rada arī atļauju saņemšanas termiņš – gada beigas. Uzņēmēji bažījas, ka to izpildīt varētu traucēt pašu valsts iestāžu kapacitāte – vides eksperti, kuri ir tiesīgi veikt ietekmes uz vidi novērtējumus, ir ierobežotā skaitā un, nonākot situācijā, kad jāvērtē ietekme uz vidi vairākos vēja parkos vienlaikus, var rasties risks noteiktos termiņos uzņēmējam atļaujas nesaņemt. Pašreiz likumprojektā iestrādātie nosacījumu no šo uzņēmumu puses jau ir nozīmīga piekāpšanās. Vienlaikus asociācijā darbojas arī otra uzņēmumu grupa - šo uzņēmumu projekti ir augstā gatavības stadijā, taču viņus kavē jaudu nepieejamība un viņi būtu ieguvēji, ja daļa jaudu pēc iespējas ātrāk atbrīvotos.
Sabiedrībai vēlama veselīga konkurence
Vēja industrijas attīstība Latvijā atpaliek no Lietuvas un Igaunijas. Tomēr būtiski uzsvērt, ka viesuļvētras radīšana nozarē, visticamāk, neradīs vēlamo attīstības efektu. Pat ja līdzšinējā likumdošanas bāze bijusi nepilnīga, “nolīdzinot” tajā paveikto, mēs nevirzīsimies uz priekšu, bet iesim soli atpakaļ. Tiesiskās paļāvības principa neievērošana – strauja spēles noteikumu mainīšana tās gaitā - var veicināt investīciju aizplūšanu no Latvijas. Nozares un visas sabiedrības interesēs ir kompromiss, kas dotu iespēju uzņēmumiem, kas savu darbību plānojuši pēc līdzšinējās sistēmas, pabeigt iesāktos projektus.
Vienlaikus jādod iespēja arī tiem uzņēmumiem, kuriem jaudas šobrīd nav pieejamas un kuru attīstībai līdzšinējie noteikumi nav labvēlīgi. Tāpēc vēlamies aicināt iesaistītās valsts institūcijas apzināties savas iespējas un atbildību pret uzņēmumiem, kuru biznesu izšķirs institūciju kapacitāte un jaunie Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktie termiņi.
Nobeigumā uzsveram, ka jebkurā gadījumā sabiedrības interesēs ir veselīga konkurence nozarē. Sāncensība ir apsveicama, jo spēcīgas konkurences apstākļos vislielākais ieguvējs vienmēr būs patērētājs – konkurence spiedīs uz leju cenas un veicinās kvalitāti.