Dobeles rajona tiesa atzinusi Ventspils būvnieku a/s Venceb par maksātnespējīgu, liecina informācija Maksātnespējas reģistra mājaslapā.

Jāatgādina, ka Venceb 2008.gadā līgumu ar parakstīja Ventspils pašvaldības ūdensapgādes uzņēmums SIA ŪDEKA par ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūvi pilsētā 3,3 milj. eiro apmērā (bez PVN). Uzņēmums ir veicis a/s Ventbunkers rekonstrukcijas objektu projektēšanu un būvniecību, Ventspils Naftas četru dzelzceļa cisternu noliešanas estakāžu projektēšanu.Viens no lielākajiem Venceb pasūtītājiem bija Ventspils brīvostas pārvalde.

Uzņēmuma maksātnespēja tika ierosināta pēc kādas privātpersonas iesnieguma, prasības apmērā tika apķīlāti arī uzņēmuma naudas līdzekļi.

DB jau rakstīja, ka Ventspils tiesa augustā noraidīja celtniecības a/s Venceb lūgumu pēc tiesiskās aizsardzības (TA) un izbeidza TA procesu. Uzņēmums nebija paspējis tiesas noteiktajā termiņā vienoties ar kreditoriem - galvenokārt ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), un tiesa noraidīja a/s Venceb lūgumu vienošanās termiņu pagarināt par 20 dienām.

Dobeles rajona tiesa pēc kādas privātpersonas iesnieguma ierosinājusi Ventspils būvnieka a/s Venceb maksātnespējas lietu, prasības apmērā apķīlāti arī uzņēmuma naudas līdzekļi.

Tiesas datums vēl nav nozīmēts, Db.lv informēja Dobeles rajona tiesā. DB jau rakstīja, ka Ventspils tiesa augustā noraidīja celtniecības a/s Venceb lūgumu pēc tiesiskās aizsardzības (TA) un izbeidza TA procesu. Uzņēmums nebija paspējis tiesas noteiktajā termiņā vienoties ar kreditoriem - galvenokārt ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), un tiesa noraidīja a/s Venceb lūgumu vienošanās termiņu pagarināt par 20 dienām. Tiesiskās aizsardzības procesu Ventspils tiesa ierosināja šī gada 3. jūnijā. Uzņēmuma aktīvu kopsumma ir aptuveni 5 miljoni latu, parāds VID bijis ap 260 tūkstošiem latu. Administrators Dzintars Risters iepriekš pieļāva, ka a/s Venceb TA lūgumu sniegs tiesā atkārtoti. Tomēr oktobra sākumā Venceb mainījusi juridisko adresi no adreses Ventspilī, Tārgales ielā 13, uz Dobeli, Uzvaras ielu 53a, bet 13. oktobrī tiesa lēmusi ierosināt maksātnespējas lietu.Venceb zaudējumi 2009. gadā bijuši 557 tūkstoši lati. Tas gan ir par 4,5% mazāk nekā 2008. gadā, kad uzņēmuma zaudējumi bija 583 tūkstoši lati. Tikmēr Venceb apgrozījums pērn samazinājies 2,9 reizes - no 19,76 miljoniem latu 2008. gadā līdz 6,9 miljoniem latu 2009. gadā. Oktobrī veiktas izmaiņas arī būvfirmas valdē, atbrīvojot Valentīnu Jegorovu un ieceļot Raimondu Kalniņu, liecina Lursoft informācija. Savukārt Rīgas apgabaltiesa 2011.gada 9. februārī plānojusi izskatīt Venceb prasību piedzīt no poligrāfijas a/s Preses nams 200,6 tūkstošus latu zaudējumus saistībā ar rūpnīcas Jāņsili būvniecību Rīgas rajona Ropažu pagastā. Savukārt a/s Preses nams iepriekš izvirzīja prasību pret Venceb par 2,7 miljonu latu piedziņu. Uzņēmuma padomes priekšsēdētāja vietnieks kopš 2009. gada ir Gints Laiviņš - Laivenieks, kurš vairākkārt publiski minēts saistībā ar Ventspils mēra Aivara Lemberga lietu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ventspils mēram Aivaram Lembergam uzlikts par pienākumu ar zvērestu Anglijas un Velsas Augstākajai tiesai atklāt visus savus aktīvus, kuru vērtība pārsniedz 10 tūkstošus mārciņu.

Lembergam nāksies atklāt visus savus īpašumus, neskatoties vai tie ir uz «viņa vārda, vai nē, un vai tie ir viņam individuāli piederoši vai kopīpašumā,» teikts 13. aprīļa tiesas lēmumā, kas pieņemts tiesas procesā «Antonio Gramsci Shipping. pret Recoletos Ltd.» jeb tā dēvētajā Latvijas Kuģniecības kuģu fraktēšanas lietā, raksta portāls Delfi.

Portāla rīcībā esošajā prasības nodrošinājuma lēmumā uzskaitīti vairāki aktīvi, kurus Anglijas tiesa interpretējusi kā A. Lemberga īpašumus, šajā dokumentā ir redzams, ka Anglijas tiesa uzskata, ka par A. Lemberga aktīviem atzīstami visi tie īpašumi, kas arestēti par labu Latvijas Ģenerālprokuratūrai. Tādi ir, piemēram, māja Rīgā O. Vācieša ielā, patiesā labuma guvēja statusa daļas dažādās Latvijas un ārvalstu kompānijās, kā, piemēram, Venceb, Ventbunkers, Inter-Rīga, Puses, Ventplac, Euridice, Hinch, Kaywood, Yelverton un citās.

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) visus savus īpašumus esot deklarējis ikgadējā valsts amatpersonas deklarācijā, tāpēc viņu nebiedējot uzliktais pienākums ar zvērestu Anglijas un Velsas Augstākajai tiesai atklāt visus aktīvus, kas viņam pieder visā pasaulē un kuru vērtība pārsniedz 10 000 mārciņu (7970 latu).

Lembergs ir pārliecināts, ka no tiesas procesa Anglijā nekas nevar sanākt, jo viņam neesot nekāda sakara ne ar uzņēmēja Oļega Stepanova un viņa kompanjonu veiktajām «mahinācijām», ne uzņēmuma Vitol «iespējamām blēdībām» Latvijā un aiz tās robežām.

Kā paziņojumā medijiem norāda Ventspils mērs, AS Latvijas Kuģniecība (LK) starptautiskie auditori pirms vairāk nekā pieciem gadiem, veicot kompānijas ikgadējo auditu, konstatējuši, ka LK ir veikusi ar tās vadību saistītām personām darījumus par kuģu īres likmēm, kas ir ievērojami zemākas nekā tirgus likmes. Aizdomas kritušas uz tā laika vairākām vadošām LK amatpersonām - Stepanovu, Valēriju Godunovu un citiem.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

2019. gada 24. maijā Tallinā, Igaunijas Filmu muzejā norisināsies trešais Baltic Financial & Regulatory Summit – FinReg 2019.

FinReg jau kļuvis par atpazīstamu Baltijas mēroga tikšanās un zināšanu apmaiņas platformu finanšu nozares profesionāļiem, ko sadarbībā ar Latvijas Finanšu nozares asociāciju, Igaunijas finanšu nozares klasteri Finance Estonia, Igaunijas Banku asociāciju un vadošajiem Igaunijas un Latvijas biznesa laikrakstiem Äripäev un Dienas Bizness organizē COBALT.

Pēc veiksmīgi aizvadītajiem finanšu nozares forumiem 2017. gadā Rīgā un 2018. gadā Viļņā FinReg atgriežas, lai turpinātu diskusiju par aktuālākajiem jautājumiem un izaicinājumiem Eiropas un Baltijas reģiona finanšu nozares tiesiskajā regulējumā un praksē.

«Finanšu nozares transformācija ir radījusi jaunas, vērtīgas iespējas gan klientiem, gan tirgus dalībniekiem. Jauno tehnoloģiju izmantošana aizsteidzas priekšā likumdevēju un regulatoru reakcijai. Tehnoloģiju attīstība rada izaicinājumus un atšķirības dažādu valstu uzraudzības un tiesiskā regulējuma sistēmās. Turklāt atšķirīgas pieejas vērojamas arī viena reģiona ietvaros, piemēram, Baltijā, līdz ar to FinReg redzam kā vienu no platformām, kur kopīgi apmainīties ar pieredzi un idejām, analizētu konkrētus aktuālus gadījumus un izdarītu secinājumus un paustu prognozes,» komentē Lauris Liepa, zvērinātu advokātu biroja COBALT vadošais partneris.

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Dēvējot tās par «Valsts ieņēmumu dienesta (VID) represijām pret iedzīvotājiem», kuru īpašumi piespiedu kārtā pārdoti parādu dzēšanai, Kredītņēmēju asociācija vērsīsies Saeimā.

«Cilvēkiem, kuru īpašums tiek piespiedu kārtā realizēts parādu dzēšanai, nav kapitāla pieauguma. Pārdošanas darījumā, kas notiek pēc tiesu izpildītāja vai maksātnespējas procesa administratora iniciatīvas, vienīgais ieguvējs ir kreditors, kurš saņem vismaz daļu no izsniegtā aizdevuma un tiesu izpildītājs vai maksātnespējas administrators, kurš saņem savu «neaizskaramo» procentu no darījuma summas. Pats parādnieks šādos darījumos visbiežāk neredz pat ne centu no pārdošanas naudas. Par spīti tam, VID arī par šādiem piespiedu darījumiem uzrēķina tūkstošos mērāmu kapitāla pieauguma nodokli un bieži vien arī soda procentus. Lai novērstu netaisnību un VID nepamatoto vēršanos pret iedzīvotājiem, kuru īpašums pārdots piespiedu kārtā, jau tuvākajā laikā vērsīsimies Saeimas atbildīgajās komisijās ar lūgumu pārskatīt vai precizēt kā Ienākumu nodokļa, tā arī Maksātnespējas likumu. Lūgsim, lai deputāti VID paskaidro, ka piespiedu pārdošana nozīmē visa īpašuma zaudēšanu, nevis kapitāla pieaugumu,» informē Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš.

Sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS ir veicis Latvijas lielāko arodbiedrību ietekmes pētījumu, lai noskaidrotu sabiedrības vērtējumu par arodbiedrību lomu un spējām aizstāvēt savu biedru intereses, kā arī lai noteiktu ietekmīgākās Latvijas arodbiedrības un tās vadītājus.

Pētījuma rezultāti atklāj, ka Latvijā visietekmīgākā arodbiedrība, kas visveiksmīgāk aizstāv savu biedru intereses, ir Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), bet atpazīstamākā arodbiedrību vadītāja ir LIZDA līdere Inga Vanaga.

Pētījuma dati liecina: vairāk kā puse (59%) aptaujāto uzskata, ka arodbiedrības biedri kopumā ir labāk aizsargāti nekā cilvēki, kuri nav arodbiedrībā (45% — drīzāk ir labāk aizsargāti, 14% — noteikti ir labāk aizsargāti), savukārt ceturtā daļa aptaujāto (24%) norāda, ka arodbiedrības biedri kopumā nav labāk aizsargāti. 17% nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

“Pētījuma rezultāti nepārsteidz, tie drīzāk apstiprina tēzi, ka arodbiedrību loma, nozīme un ietekme Latvijā joprojām ir būtiska un visdrīzāk arodbiedrības kā savu biedru interešu aizstāvības institūcijas tuvākajā laikā nepazudīs no “sabiedrisko organizāciju kartes”. Turklāt ir vairāki spilgti arodbiedrību piemēri, kuru centienus un darbību sabiedrība pamana un novērtē un kuras, paceļot balsi, spēj sapurināt politiķus, radīt stresu ierēdņos un beigu beigās panākt saviem biedriem un visai nozarei vēlamu rezultātu,” pauž SKDS vadītājs, sociologs Arnis Kaktiņš.

Pārbaudot vairāk nekā 1000 uzņēmumus, Valsts darba inspekcija (VDI) šā gada pirmajos sešos mēnešos pieķērusi 583 nereģistrēti nodarbinātos. Anti-topā līderpozīcijās ir būvniecība, mežizstrāde un lauksaimniecība, otrdien vēstīja LNT raidījums 900 sekundes.

No visiem nereģistrēti nodarbinātajiem 339 bija bez darba līguma, bet 189 ar līgumu, taču bez paziņošanas Valsts ieņēmumu dienestam. Par pārkāpumiem piemēroti administratīvie sodi par kopējo summu 234 345 eiro.

«Tas procents - tas daudz nemainās, apmēram tā arī turas, pēdējos gadus ir 25% plus mīnus. Tas ir tas līmenis, kādā nereģistrētā nodarbinātība tiek konstatēta,» stāstīja VDI pārstāvis Raivis Bušmanis.

VDI norāda, ka 2013. un 2014.gadā klasiskā nereģistrētā nodarbinātība mazinājās, tātad arvien vairāk uzņēmumu iziet no darbošanās absolūtajā «ēnu ekonomikas» sektorā. Tomēr arvien biežāk nākas saskaras ar jaunām formām, kā darba devēji cenšas slēpt vai legalizēt nereģistrēto nodarbinātību.

AS SEB banka vērsusies Valsts policijā ar lūgumu sākt kriminālprocesu saistībā ar nekustamo īpašumu apsaimniekotājas AS Rīgas kinostudija amatpersonu iespējamām noziedzīgām darbībām.

Aģentūras LETA rīcībā nonākušajā bankas iesniegumā teikts, ka noziedzīgās darbības izpaužas kā nepatiesu ziņu sniegšana kredītiestādei kredīta lietošanas laikā, tiesiskās aizsardzības procesa izmantošana nolūkā izvairīties no saistību izpildes, grāmatvedības noteikumu pārkāpšana, ieķīlātās lietas jeb prasījuma tiesību pret sabiedrības debitoriem prettiesisks atsavinājums un Rīgas kinostudijas mantas nobēdzināšana.

Iesniegumā rakstīts, ka 2004.gadā starp SEB banku un Rīgas kinostudiju noslēgts kredīta līgums, piešķirot 510 000 latu aizdevumu nekustamā īpašuma Rīgā, Šmerļa ielā, rekonstrukcijai. Laika gaitā kredīta līgums grozīts, aizdevuma summu palielinot līdz 1 816 800 eiro (1 276 840 latiem).

Tiesībsargs Juris Jansons vēstulē vērsies pie Ministru prezidenta, norādot uz nepietiekamo sabiedrības informēšanu par Vispārīgās datu aizsardzības regulas praktiskajiem aspektiem dažādās jomās, kā arī Datu valsts inspekcijas (DVI) neatkarības garantijām, informē Tiesībsarga birojā.

«Man šķiet absurdi, ka neilgi pirms regulas stāšanās spēkā uz otro lasījumu Saeimā tiek izskatīts likumprojekts Personas datu apstrādes likums. Parlaments sasteigtā kārtībā diskutē par konceptuāliem cilvēktiesību aspektiem, piemēram, DVI pilnvaru apjomu un datu aizsardzības speciālista pienākumiem un tiesībām. Ministru prezidents ir līdzatbildīgs par to, ka daudzu profesiju pārstāvji nevar laikus sagatavoties kvalitatīvas personu datu apstrādes nodrošināšanai, nezinot, kāds būs nacionālais datu aizsardzības regulējums, jo valsts pozitīvais pienākums ir informēt sabiedrību par regulas nosacījumiem un pielāgot nacionālo regulējumu regulas prasībām,» norāda J.Jansons.

Saeima ceturtdien, 6. februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto jauno "Preču zīmju likumu", kura mērķis ir nodrošināt tiesisko aizsardzību tiesībām uz preču zīmi, sertifikācijas zīmi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

Jaunais likums regulē tiesiskās attiecības preču zīmju reģistrācijas, kā arī preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas un aizsardzības jomā.

Likums izstrādāts, lai ieviestu nacionālajā regulējumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2015/2436, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm. Ir svarīgi, lai Eiropas Savienības iekšējā tirgū darbotos vienota un efektīva tiesiskā aizsardzība, mazinot negodīgu konkurenci, izmantojot vai atdarinot tam nepiederošu preču zīmi, kā arī palielinot patērētāja garantijas, ka viņa iegādātā prece nav viltojums, jo preču zīmes mērķis ir garantēt patērētājam vai lietotājam ar preču zīmi apzīmētās preces vai pakalpojuma izcelsmes identitāti, ļaujot atšķirt šo preci vai pakalpojumu no citām precēm un pakalpojumiem, skaidro ministrija.

a/s Putnu fabrika Ķekava (Ķekava) cer uz sarežģītās finanšu situācijas labvēlīgu risinājumu Valsts ieņēmumu dienestā (VID), kuram 10.janvārī jālemj par uzņēmuma 1,72 miljonu latu lielo parādu un līdz ar to - par Ķekavas turpmāko eksistenci un 600 darbinieku likteni, atzina uzņēmuma izpilddirektors Aldis Škutāns.

«Patlaban uzņēmums turpina ikdienas darbu, patiesi cerot, ka tiks saņemta tiesiskā aizsardzība, lai situāciju finanšu jomā stabilizētu. Ja būs kaut neliels valstisks atbalsts un sapratne par to, kādas sekas sagaida uzņēmumu VID nelabvēlīga lēmuma gadījumā, būs labi. Ja ne - grūti prognozēt. Dramatiski, ja bez darba paliktu 600 darbinieki un Latvija zaudētu vienu no lielākajiem vietējiem pārtikas nozares spēlētājiem,» sacīja Škutāns.

Kā ziņots, 1.oktobrī Ķekava ar 1 721 250 latu parādu ierindota 11.vietā starp 100 uzņēmumiem un privātpersonām, kuru saistības pārsniedz 300 000 latu. 7.oktobrī Ķekava Rīgas rajona tiesā iesniedza tiesiskā aizsardzības procesa pieteikumu, norādot, ka pieteikuma mērķis ir uz laiku iegūt tiesisko aizsardzību, lai atgūtu uzņēmuma pozitīvu naudas plūsmu un varētu turpināt sekmīgu darbību.

A/s Latvijas kuģniecība (LK) koncerna uzņēmumiem Lasco Investment un Lasco nekustamie īpašumi ir pasludināta ārpustiesas tiesiskā aizsardzība (ĀTAP), apstiprināja SIA Lasco Investment valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.

SIA Lasco Investment ir a/s Latvijas kuģniecība nekustamā īpašuma ieguldījumu pārvaldīšanas uzņēmums, kas nodrošina nekustamo īpašumu attīstīšanu un pārvaldīšanu. SIA Lasco nekustamie īpašumi pilda holdingkompānijas funkcijas tiem koncerna uzņēmumiem , kuru galvenie aktīvi ir nekustamie īpašumi.

Vertīgākie un pazīstamākie koncerta aktīvi – nekustamie īpašumi ir Darījumu centrs Daugava (bijušā Prese nama ēka un teritorija), Ventspils biznesa centrs, t.s. Maikapara nams Rīgā, Briāna ielā, sanatorija Rīgas līcis.

R. Nešpors jau iepriekš bija izteicies, ka ĀTAP piemērošanas mērķis ir aktīvu vērtības saglabāšana un visu akcionāru interešu aizsardzība, nepieļaujot aktīvu piespiedu atsavināšanu krīzes apstākļos par nepamatoti zemu cenu.

Norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu atbilst Satversmei attiecībā uz uzturlīdzekļu parādnieku pamattiesībām, bet nesamērīgi ierobežo bērnu pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, atzina Satversmes tiesa (ST).

Kā aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska, ST atzina, ka attiecībā uz uzturlīdzekļu parādniekiem pamattiesību ierobežojums ir attaisnojams. Tiesa, vērtējot ierobežojumu, atzina, ka tas ir noteikts ar likumu un ierobežojumam ir leģitīmi mērķi - citu personu tiesību aizsardzība un sabiedrības labklājības aizsardzība. Proti, norma veicina gan to, ka bērns saņem viņa attīstībai nepieciešamos līdzekļus no vecākiem, gan to, ka valsts atgūst tos līdzekļus, kurus bērna uzturēšanai nodrošinājis Uzturlīdzekļu garantiju fonds.

Tomēr ST atzina, ka apstrīdētā norma nesamērīgi ierobežo bērnu tiesības uz privāto dzīvi. Cita starpā tiesa norādīja, ka parādnieka bērna identificēšanas rezultātā trešajām personām pieejamā informācija var norādīt uz to, ka bērna vecākam ir bijis strīds par konkrētā vai cita bērna uzturēšanu, vecāks labprātīgi nepilda tiesas spriedumu un uzturlīdzekļus viņa vietā maksā valsts. Šādas informācijas nonākšana trešo personu rīcībā var radīt nelabvēlīgas sekas bērnam, piemēram, pakļaut bērnu emocionālas vardarbības riskam, izraisīt viņam diskomforta izjūtu, veicināt sociālu atstumtību. ST konstatēja, ka apstrīdētās normas pieņemšanas gaitā netika izskatītas un vērtētas alternatīvas, kas bērnu tiesības aizskartu mazāk, taču šādas alternatīvas pastāv.

AS Latvijas kuģniecība (LK) meitasuzņēmuma Lasco Investment valdē turpmāk strādās LK valdes loceklis Edvīns Bērziņš, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Izmaiņas veiktas, ņemot vērā, ka Raivis Veckāgans ir atkāpes no LK valdes locekļa amata, līdz ar to viņš atcelts arī no Lasco Investment valdes locekļa amata.

Lasco Investment valdē bez E.Bērziņa vēl darbojas valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.

Db.lv jau rakstīja, ka Lasco Investment un Lasco nekustamie īpašumi ir pasludināta ārpustiesas tiesiskā aizsardzība (ĀTAP).

R. Nešpors iepriekš bija izteicies, ka ĀTAP piemērošanas mērķis ir aktīvu vērtības saglabāšana un visu akcionāru interešu aizsardzība, nepieļaujot aktīvu piespiedu atsavināšanu krīzes apstākļos par nepamatoti zemu cenu.

Kamēr tika filmēti reklāmas klipi kustībai Par Labu Latviju, solot, ka uzņēmēji ar saviem nodokļiem un cītīgu darbu izvilks valsti no krīzes, viens no PLL dibinātājiem Gunārs Ķirsons darbojies gluži pretēji.

Jūlijā, kad Rīgā tika priekšā stādīti apvienības PLL deputātu kandidāti, Kiprā reģistrēts ofšors Chiltera Limited, kas dažas dienas pēc vēlēšanām kļuva par vienas no Ķirsona firmas LIDO Latvija vienīgo īpašnieku, vēsta raidījums Nekā personīga.

Raidījums ari norāda, ka G. Ķirsona firmas ir starp tiek uzņēmumiem, kas saņēmuša Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) izsniegtos aizdevumus, taču pēc tam tām ierosināts maksātnespējas process vai ierosināta tiesiskā aizsardzība.

Vislielāko summu – divarpus miljonus (2 485 957 Ls) starp šaubīgajiem aizdevumiem veido Gunāra Ķirsona firmām LIDO un Lido dizaina rūpnīca, kas ražo saliekamās mājas, izsniegtās garantijas.

Rīgas rajona tiesa, izskatot SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) maksātnespējas lietu, atzina uzņēmumu par maksātspējīgu, uz izbeigusi maksātnespējas lietu. Tādējādi noraidot SIA Finanšu restrukturizācijas risinājumi, SIA Eurobalt Junipro un SIA Mateks pieteikumus, kuros tika lūgts BAS atzīt par maksātnespējīgu. Šis tiesas lēmums nav pārsūdzams.

DB jau rakstīja, ka šā gada maijā Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa nolēma izbeigt BAS tiesiskās aizsardzības procesa lietu. Šāds lēmums tika pieņemts, jo BAS tiesas noteiktajā termiņā nebija iesniegusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. Tiesas lēmums nebija pārsūdzams, tāpēc Rīgas rajona tiesai, kurā atradās BAS maksātnespējas lieta, lēma par šī procesa atjaunošanu.

Centra rajona tiesa BAS tiesiskās aizsardzības procesa lietu ierosināja šā gada pavasarī un uzdeva uzņēmumam līdz maija sākumam iesniegt tiesā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. Pēc tam bija paredzēts lemt par to, vai nosakāma BAS tiesiskā aizsardzība.

Saskaroties ar arvien lielāku risku neatgūt aizdoto naudu Latvijas tiesību sistēmas labirintu dēļ, komercbankas varētu krasi ierobežot kredītu pieejamību, kas valsts amatpersonu bezdarbības gadījumā nozīmētu ekonomikas stagnāciju un kārtējo emigrācijas vilni

To apliecina Dienas Biznesa rīkotā apaļā galda diskusija, kurā piedalījās Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Tautsaimniecības kreditēšanas komitejas vadītājs un a/s SEB banka valdes loceklis un finanšu direktors Kārlis Danēvičs, a/s Norvik banka valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels un valdes locekle Marija Stepiņa, a/s Reverta valdes priekšsēdētāja Solvita Deglava, Ārvalstu investoru padomes Latvijā Tiesu sistēmas efektivitātes darba grupas vadītājs Māris Vainovskis, kā arī Deloitte Legal vadošais jurists un maksātnespējas eksperts Helmuts Jauja. Pieminētā problēma skar ne tikai kādu atsevišķu banku (Norvik banka), bet arī citas lielas tautsaimniecības kreditētājbankas un valstij piederošo a/s Reverta, kas nodarbojas ar parādu atgūšanu no Parex bankas savulaik aizdotiem kredītiem un šīs bankas glābšanā veiktā valsts ieguldījuma atmaksu.

Eiropas Komisija (EK) savā jaunākajā ziņojumā par dalībvalstu ekonomikas attīstību secinājusi, ka Latvijas ekonomikā izaugsme turpmāk būs salīdzinoši strauja, bet ienākumu nevienlīdzība ir būtiska problēma, kas jānovērš.

Latvija pēdējos gados pieredzējusi vāju ekonomikas izaugsmi, bet īstermiņa prognozes ir pozitīvākas, teikts ziņojumā, norādot, ka nodarbinātība un investīcijas ir vājas.

Komentējot investīciju vājumu, EK norāda, ka tās mūsu valstī ietekmē gan Eiropas Savienības finansējuma saņemšana, gan citi ārējie faktori, kā arī vietējā ekonomikas politika, jo turpinās nenoteiktība par iespējamo nodokļu reformu, investīcijas ir vāji aizsargātas maksātnespējas gadījumā un ir liels ēnu ekonomikas apmērs.

EK norāda, ka Latvijas patēriņa izdevumus veicina dinamiskā algu izaugsme, kas būtiski ir palielinājis iekšzemes kopprodukta pieaugumu,

Kā arī, EK novērtē, ka Latvijas ārējās tirdzniecības deficīts ir neliels, neskatoties uz to, ka daudzu nozīmīgu tirdzniecības partneru ekonomiskā situācija ir vāja. EK gan prognozē, ka šogad un nākamgad tirdzniecības bilance nedaudz pasliktināsies.

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ekonomikas pēdējo gadu laikā ir uzrādījušas labu un līdzsvarotu izaugsmi, kā arī palielinājušas savu konkurētspēju, jaunākajā Swedbank Ziemeļvalstu-Baltijas biznesa apskatā norāda eksperti.

Tomēr augošais protekcionisms pasaulē ir liels izaicinājums salīdzinoši mazo un atvērto reģiona ekonomiku īstermiņa izaugsmei. Savukārt ilgtermiņā ekonomikas izaugsmi, it īpaši Baltijas valstīs, ierobežos strukturālie izaicinājumi, piemēram, demogrāfija.

Attiecībā uz sociālo iekļaušanu un pārvaldību Baltijas valstīm ir, ko mācīties no kaimiņiem ziemeļos. Tikmēr vides aizsardzībā darāmā pietiek visās valstīs. Latvijas ekonomikas pamati ir diezgan spēcīgi, un izaugsme līdzsvarota. Centieni uzlabot uzņēmējdarbības vidi un izaugsmes ilgtspēju turpinās, bet tos apēno sarūkošais iedzīvotāju skaits un sabiedrības novecošanās. Izglītības un apmācību programmu kvalitātes celšana, ienākumu nevienlīdzības novēršana un valsts institūciju sniegto pakalpojumu kvalitātes un pārvaldības uzlabošana ir nepieciešama ražīguma un labklājības celšanai.

Dārzkopības preču tirgotāja SIA "Hortes" kreditori nav atbalstījuši kompānijas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu un tiesiskās aizsardzības process izbeigts, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

"Hortes" pārstāvji norāda, ka tiesiskās aizsardzības procesa lieta izbeigta pēc uzņēmuma lūguma.

"Hortes" valdes locekle Kadri Ulla skaidroja, ka kopš "Hortes" veikala slēgšanas uzņēmums mērķtiecīgi veicis visas nepieciešamās darbības, lai vienotos ar kreditoriem un nebūtu nepieciešama tiesiskā aizsardzība, tāpēc uzņēmums lūdza tiesai izbeigt tiesiskās aizsardzības procesu.

Uzņēmumam līdz 2022.gada 23.septembrim tiesā bija jāiesniedz ar kreditoriem saskaņots tiesiskās aizsardzības procesa plāns.

"Hortes" ir privātā kapitāla ieguldījumu fondam "Livonia Partners" piederošs Igaunijas dārzaugu un mājas preču mazumtirdzniecības zīmols. Pirmais "Hortes" veikals tika atvērts 2006.gadā Tallinā.

AS Holding KOLONNA nākotnes plāni saistīti ar darbības izvēršanu Igaunijā, NVS valstīs un Ukrainā.

Kolonna nav atmestusi plānus kļūt par publisku akciju sabiedrību. Krīze šos plānus ir par gadu «atsviedusi» atpakaļ, atklāja Kolonnas dibinātāja un viena no akcionārēm Ieva Plaude – Rēlingere.

Grupas uzņēmumi, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu attīstīšanu un ar to saistīto pakalpojumu sniegšanu, kopējais neto apgrozījums 2009. finanšu gadā (01.10.2008 – 30.09.2009) bija 4,2 miljoni eiro. Kolonna Hotel Group apgrozījums pērn 5,1 milj. eiro, savukārt Kolonna Design Group apgrozījums – 5,7 milj. eiro. Hanzas Flīžu tirgus pērn strādāja ar 4,3 milj. eiro apgrozījumu.