Vērtējot apdrošināšanas uzņēmuma Vienna Insurance Group ieceri iegādāties apdrošināšanas AS Baltikums, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieprasījusi informāciju no Austrijas uzrauga par Vienna Insurance Group, lai pārliecinātos par uzņēmuma brīvā kapitāla pietiekamību, finansiālo stabilitāti un plānotās līdzdalības iegūšanas finansiālo pamatotību.

Pēc tam FKTK varēs lemt par atļaujas sniegšanu Vienna Insurance Group iegūt būtisku līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībā Baltikums, informēja FKTK pārstāve Elīna Avotiņa.

Lēmums FKTK jāpieņem 60 darba dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas. Paziņojumu par Vienna Insurance Group plānu iegādāties apdrošinātāju Baltikums FKTK saņēma 20.augustā.

Kā ziņots, jūlija beigās Vienna Insurance Group noslēdza līgumu par apdrošinātāja Baltikums 100% kapitāla daļu iegādi.

"Baltikums" ir nedzīvības apdrošināšanas sabiedrība, kam pašlaik ir 8% tirgus daļa. Tādējādi uzņēmums Latvijas apdrošināšanas tirgū ierindojas 6.vietā. Apdrošināšanas sabiedrībai ir filiāles arī Lietuvā un Igaunijā. 2014.gadā uzņēmums noslēdzis līgumus par apdrošināšanas prēmijām vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā. Baltikums pērn strādāja ar 743 057 eiro peļņu.

Baltikums Bank valde ir apstiprinājusi lēmumu likvidēt investīciju pārvaldības uzņēmumu Baltikums Asset Management (BAM), liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Tas ir saistīts ar investīciju biznesa restrukturizāciju un kopējo holdinga izdevumu samazināšanu.

Uzņēmumu 2006. gada jūlijā nodibināja Baltikums Bank, kas bija vienīgā akciju turētāja. Iesniegums aktīvu pārvaldības licences anulēšanai tika nosūtīts Finanšu tirgus un kapitāla komisijai. BAM likvidācijas process ilgs sešus mēnešus likumā noteiktajā kārtībā.

Kā skaidro Baltikums Bank pārstāvis Uldis Zandars, pēdējā gada laikā visi Baltikums Asset Management klientu aktīvi tika pārvesti Baltikums Bank trasta pārvaldīšanā.

Baltikums Bank grupā ietilpst Baltikums Bank AS, Baltikums Luxembourg S.A., BB Broker Systems SIA, Baltikums International SIA, CityCap Service SIA, Kamaly Development UAB, ZapDvina Development SIA; Rostman Ltd. un Pils Pakalpojumi SIA. Baltikums Bank grupai ir filiāle Kiprā un biroji Maskavā, Sanktpēterburgā, Almati, Kijevā, Baku un Luksemburgā.

Šogad sešos mēnešos reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sasniedzis 4781, un, salīdzinot ar aizvadītā gada attiecīgo periodu, jauno uzņēmumu skaits audzis par 11,06%, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

Šogad pirmajos sešos mēnešos likvidēti 3815 uzņēmumi, kamēr pērn šajā pašā periodā tika likvidēti 5799 uzņēmumi.

Jūnijā reģistrēti 708 jauni uzņēmumi, no kuriem 637 - sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 62 - individuālie komersanti, tāpat arī pagājušajā mēnesī reģistrētas četras jaunas zemnieku saimniecības, trīs ārvalsts komersantu filiāles un pa vienai akciju sabiedrībai un pilnsabiedrībai. Jauno uzņēmumu kopējais reģistrētais pamatkapitāls sasniedza 8,17 miljonus eiro. Vairāk nekā pusi no šīs kopsummas veidojis viena uzņēmuma pamatkapitāls, liecina "Lursoft" dati.

"Top 10" lielākie jūnijā reģistrētie uzņēmumi ir SIA "Davhex" ar 4,5 miljonu eiro pamatkapitālu, SIA "KRC1" ar 939 000 eiro pamatkapitālu, SIA "KRC2" ar 526 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Dotnuva Seeds" ar 500 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Ortomed īpašumi" ar 320 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Realto Vento" ar 92 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Mednieku cilts" ar 75 000 eiro pamatkapitālu, SIA "eConcept Baltic" ar 55 000 eiro pamatkapitālu, SIA "NP enterprise" ar 36 600 eiro pamatkapitālu un AS "Nordimo Capital" ar 35 000 eiro pamatkapitālu.

Baltikums Banka pēc savas iniciatīvas pakāpeniski turpina izpirkt no finanšu

tirgus bankas iepriekš emitētās publiskās obligācijas.

Banka NASDAQ OMX Riga biržai paziņojusi, ka šobrīd publiskā apgrozībā atrodas un fondu biržā NASDAQ OMX Riga kotētas Baltikums Bankas trešās emisijas obligācijas par 10 miljoniem eiro, bet 10. jūlijā trešās emisijas izpirkto obligāciju kopējais apjoms bija 3.79 miljoni eiro (37.9 % no emisijas).

Izpērkot obligācijas, bankas obligācijās līdzekļus ieguldījušajiem investoriem ir iespēja, nesagaidot obligāciju dzēšanas termiņus, pārdot bankai pie viņiem esošās Baltikums Bankas obligācijas par tirgus cenu. Bankas ieinteresētība pašas obligāciju izpirkšanā ir saistīta ar vairākiem faktoriem, tostarp Baltikums Bankai ir nozīmīgs brīvu naudas resursu apjoms. Tāpat banka secina, ka tirgū šīs obligācijas tiek tirgotas ar ievērojamu diskontu pret nominālu, tāpēc Baltikums Banka pirms termiņa izpērk obligācijas un tādā veidā minimizē savus procentu izdevumus. Banka arī uzskata, ka, nodrošinot tirgū likviditāti savām obligācijām, tā sekmē labu darījumu attiecību uzturēšanu ar investoriem gan šobrīd, gan nākotnē. Pēc bankas domām, tas ir ļoti svarīgi īpaši tagad, kad tirgos ir vērojama zināma nestabilitāte un nervozitāte.

Apdrošināšanas uzņēmuma Baltikums AAS akciju paketi ir iegādājusies Austrijas apdrošināšanas sabiedrība Vienna Insurance Group AG (VIG), informē kompānija.

AAS Baltikums ir dibināta 1998. gadā, lielākie tās akciju turētāji ir BBG AS (80%) un Baltikums Bank AS (19%). Tā ir viena no pirmajām apdrošināšanas sabiedrībām Latvijā, nodrošinot nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumus Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un aizņemot 8% vietējā tirgū. Šobrīd sabiedrības 250 darbinieki strādā 38 Latvijas pilsētās, kā arī Viļņā.

«Mums ir plašs aģentu un brokeru tīkls, labi attīstīti produktu pārdošanas kanāli, stabils kolektīvs un pieredzējuši ilggadēji speciālisti. Aizvadīto 2014. gadu uzņēmums noslēdza ar vairāk nekā 20 milj. EUR parakstīto bruto prēmiju apmēru,» uzņēmumu raksturo Baltikums AAS valdes priekšsēdētājs Eduards Reinicāns. «Esmu pārliecināts, ka Baltikums AAS iekļaušanās pieredzes bagātajā VIG grupā pavērs mums jaunas attīstības iespējas un nodrošinās starptautisku pieredzi ikvienam tās darbiniekam. VIG plāno aktīvi izmantot vietējo speciālistu zināšanas un pieredzi. Nekādas izmaiņas neskars mūsu klientus, visas līdz šim brīdim noslēgtās apdrošināšanas polises paliek spēkā,» komentē Eduards Reinicāns.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Neiesaistīšanās aktīvā mājokļu kreditēšanā iepriekšējos gados Komercbankai Baltikums ļāvusi 2008. gadu pabeigt ar peļņu 3.66 miljonu latu apjomā, kas ir par 83 % lielāka nekā pirms gada.

"Šādi rezultāti 2008. finanšu gadā, kad pasauli un Latviju plosa nebijusi krīze un nestabilitāte, ir iespējami, pateicoties labi izstrādātajai bankas darbības. Komercbanka Baltikums ir viena no nedaudzajām Latvijas bankām, kas konsekventi darbojas izvēlētajā nišā. Tā tika izvēlēta, jau dibinot banku 2001. gadā. Bankas pamatdarbības virziens ir starptautiskās tirdzniecības un jūras pārvadājumu uzņēmējdarbības finansēšana, kā arī turīgu privātpersonu apkalpošana. Šāda stratēģija, kā arī konservatīva pieeja risku pārvaldībai nodrošina bankai labus peļņas rādītājus un sniedz drošības sajūtu šajos smagajos laikos," skaidroja Komercbankas Baltikums valdes priekšsēdētājs Aldis Reims.

Banku pagājušā gada zaudējumi 773,4 miljonu latu apjomā par 191 miljonu latu pārsniedz visu banku iepriekšējos gados gūto nesadalīto peļņu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati liecina, ka 2009. gada beigās iepriekš banku gūtā un dividendēs nesadalītā peļņa kopumā bija 582,4 miljoni latu, kas savukārt bija par 17,7 % mazāka nekā pirms gada.

Lai segtu zaudējumus bankas pagājušā gada laikā ievērojami – par 82 % jeb 728,3 miljoniem latu palielinājušas savus pamatkapitālus, kuru apjoms 2009. gada beigās sasniedza 1,617 miljardus latu.

Par 51,4 miljoniem latu, līdz 52,08 miljoniem latu banku pamatkapitāla palielinājums nācis no Lielbritānijas, bet pagājušā gada laikā papildu 25,66 miljoni latu banku pamatkapitālā «nākuši» no Maltas, sasniedzot 33,1 miljonu latus.

Konkurences padome (KP) saņēmusi ziņojumu par apvienošanos, kuras ietvaros Vienna Insurance Group AG Wiener Versicherung Gruppe (Compensa Life Vienna Insurance Group SE Latvijas filiāle, Compensa TU S.A. Vienna Insurance Group Latvijas filiāle un SIA Compensa Services) iegūst izšķirošu ietekmi pār AAS Baltikums, informē KP.

Lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem KP jāpieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar KP.

Lai aizsargātu apvienošanās dalībnieku komercinformāciju par to darbības plāniem, KP mājas lapā tiek publicēti tikai apvienošanās darījumā iesaistīto uzņēmumu nosaukumi. Plašāku informāciju par apvienošanās darījuma būtību var izvēlēties sniegt paši apvienošanās dalībnieki.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos izveidojās 521,6 miljonu eiro liels pārpalikums, taču tā apmērs bija par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Finanšu ministrijas informācija.

Lai gan pērn izdevumi sāka pārsniegt ieņēmumu apjomu, tikai sākot ar septembri, šogad uzkrātā pārpalikuma apmērs kopbudžetā dilst jau kopš jūlija, ko ietekmēja būtiski zemāki nekā pērn jūlijā-septembrī ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Trešajā ceturksnī tika veiktas ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu atmaksas jūnijā saņemto Eiropas Komisijas ievērojamo avansu apjoma pārrēķina rezultātā. Kopumā deviņos mēnešos ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumos joprojām ir vērojams pieaugums un ir saņemts par 51,1 miljonu eiro jeb 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Mazāka pārpalikuma veidošanos salīdzinājumā ar pagājušo gadu ietekmēja arī mērenais nodokļu ieņēmumu palielinājums kopbudžetā – par 3,2%, kamēr pērn deviņos mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 8,7%. Izmaiņas, galvenokārt, saistītas ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu samazināšanos par 269,6 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušo gadu pamatā šī nodokļa reformas rezultātā. Būtiski sarūkot UIN ieņēmumiem, valsts pamatbudžetā samazinājās gan nodokļu ieņēmumi (par 90,9 miljoniem eiro jeb 2,7%), gan kopējie ieņēmumi (par 46,7 miljoniem eiro jeb 1%).

Mazkapitāla SIA vidējais apgrozījums pēdējo trīs gadu laikā uzrāda stabilu izaugsmi, liecina Lursoft dati.

Ja vēl 2011.gadā vidēji viens mazkapitāla SIA apgrozījis 8529 eiro, tad pērn vidējais apgrozījums bijis jau 12,4 tūkstošus eiro, kas ir par 45,26% vairāk. 2011.gada vidējo apgrozījumu lielā mērā ietekmējis arī fakts, ka mazkapitāla SIA iespējams reģistrēt vien kopš 2010.gada maija, kas nozīmē, ka iepriekšējie gadi jaunajiem uzņēmumiem bijis iesildīšanās periods, kad pilnvērtīgi tiek iepazīta tirgus specifika, piesaistīti piegādātāji un klienti. Tiesa gan, lai arī mazkapitāla SIA vidējais apgrozījums ar katru gadu uzrāda aizvien labāku rezultātu, tas ir aptuveni divas reizes zemāks nekā valstī reģistrēto uzņēmumu vidējais rādītājs.

Lai arī šā gada pirmo piecu mēnešu konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi tika iekasēti atbilstoši plānam, tomēr ir vērojamas novirzes no plāna atsevišķos nodokļu veidos, informē Finanšu ministrijā (FM).

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi ir par 19,2 miljoniem eiro jeb 2,5% mazāk, nekā plānots. Salīdzinot ar pērnā gada pieciem mēnešiem, ieņēmumi no PVN pieauguši par 41 miljonu eiro jeb 5,8%. Tāpat arī darbaspēka nodokļu ieņēmumos vērojama plāna neizpilde - iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN) iekasēts par 4,6 miljoniem eiro jeb 0,8% un sociālas apdrošināšanas iemaksas par 13,5 miljoniem eiro jeb 1,4% mazāk, nekā plānots. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, darbaspēka nodokļi pildās sekmīgi un atbilst nodarbinātības rādītāju tendencēm.

Tai pat laikā pārējo nodokļu ieņēmumi iekasēti pat vairāk, nekā plānots, tādējādi kompensējot PVN un darbaspēka nodokļu ieņēmumu plāna neizpildi (akcīzes nodokļa ieņēmumi iekasēti par 8,6 miljoniem eiro jeb 2,9% vairāk, nekā plānots, uzņēmuma ienākuma nodoklis - par 12,2 miljoniem eiro jeb 7,2% un nekustamā īpašuma nodoklis - par 4,4 miljoniem eiro jeb 3,9% vairāk).

Pēc kompetento iestāžu atļaujas saņemšanas Vienna Insurance Group pabeigusi AAS Baltikums iegādes darījumu, informē Vienna Insurance Group.

Šī gada jūlijā Vienna Insurance Group AG Wiener Versicherung Gruppe (VIG) noslēdza līgumu par apdrošināšanas akciju sabiedrības Baltikums 100 % kapitāla daļu iegādi. Līdz ar Baltikums iegādi VIG ir kļuvusi par vienu no piecām vadošajām apdrošināšanas sabiedrībām Latvijas tirgū.

Piecu gadu laikā VIG parakstīto prēmiju apjoms Baltijas valstīs vidēji gadā pieaudzis par 30%. Uzņēmums šo tirgu uzskata par īpaši pievilcīgu un tajā plāno turpināt aktīvi izvērst savu darbību.

Baltikums Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus daļa ir 8%. 2014. gadā uzņēmuma parakstīto prēmiju apjoms pārsniedza 20 miljonus eiro. Šobrīd Baltikums ir 250 darbinieki, kas strādā 26 klientu apkalpošanas centros un 19 tirdzniecības vietas visā valstī. Apdrošināšanas sabiedrībai ir arī filiāle Lietuvā. Savukārt Igaunijā AAS Baltikums apdrošināšanas pakalpojumus nodrošina ar brokeru starpniecību.

Aizkraukles banka palielinājusi pamatkapitālu, piesaistot arī jaunus akcionārus, kuru vidū ir bankas vadība, darbinieki un klienti.

Tomēr ap 86% bankas akciju īpašumā saglabājuši līdzšinējie lielākie akcionāri Oļegs Fiļs un Ernests Bernis (kopā ar Niku Berni). Par to, kāpēc banka spēra šādu soli un kādi ir tās nākotnes plāni, intervijā DB pastāstīja E. Bernis.

Par cik Aizkraukles banka ir palielinājusi pamatkapitālu, piesaistot jaunus akcionārus? Kāpēc tas tika darīts?

Pēdējā pusgada laikā būtiski pieauga apjomi visos biznesa segmentos - privāto un korporatīvo personu apkalpošanā, to kreditēšanā, operācijās ar vērtspapīriem, aktīvu pārvaldē. Salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad biznesa apjomi pieauguši vismaz par 30%, tajā skaitā aktīvu, ieņēmumu, arī operāciju skaita ziņā. Šāds biznesa pieaugums ir saistīts ar nepieciešamību palielināt kapitālu. Palielinājām pamatkapitālu par 6,5 miljoniem latu, papildus emitējot jaunas akcijas 10% apjomā. Lai gan emisija bija slēgta un piedāvājumi tika izteikti ierobežotam dalībnieku lokam, kopīgais apmaksātais pieteikumu apjoms bija virs deviņiem miljoniem latu - par 40% pārsniedza piedāvājumu, tāpēc atsevišķus pieprasījumus apmierinājām daļēji.

Septembrī Liepājas ostā darbu uzsākusi SIA Ekers Stividors LP, kam Liepājas SEZ valde ir piešķīrusi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrības statusu, informē Baltikums Bank.

Sākot no 1.oktobra, SIA Ekers Stividors LP uzsāks jauna investīciju plāna realizēšanu, pilnībā pārņemot līdzšinējai stividorkompānijai AS Liepājas osta LM piederošos aktīvus.

Kompānijas Ekers Stividors LP biznesa attīstība Liepājas ostā ir kļuvusi iespējama, pateicoties Baltikums Bank sniegtajam finansiālajam atbalstam - šī gada sākumā noslēgtajam kreditēšanas līgumam.

«Baltikums Bank izsniegtais kredīts ļauj mums iegādāties nepieciešamās tehniskās iekārtas, sakārtot infrastruktūru, lai veiksmīgi uzsāktu Liepājas ostā ienākošo kuģu apkalpošanu, pakāpeniski palielinot pārkrauto kravu apjomu un līdz 2022.gadam sasniedzot 2,5 miljonus tonnu gadā,» stāsta SIA Ekers Stividors LP valdes loceklis Gatis Svētiņš.

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos bijis 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos janvārī-oktobrī saņemti 9 324,7 miljoni eiro, bet izdevumi bija 9 734,6 miljoni eiro. Bilances pasliktināšanos ietekmēja par 117,8 miljoniem eiro jeb 1,2% zemāki ieņēmumi, kā arī izdevumu palielināšanās kopbudžetā par 736,1 miljonu eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar 2019.gada janvāri-oktobri.

Atšķirīga situācija vērojama valsts un pašvaldību budžetu līmenī. Ja valsts budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 498,4 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 835 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, tad pašvaldību budžetā bija 88,5 miljonu eiro pārpalikums, bilancei pasliktinoties par 18,9 miljoniem eiro.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos uzkrātais pārpalikums 176 miljonu eiro apmērā ir par 138,6 miljoniem eiro jeb 44,1% mazāks nekā pērnā gada deviņos mēnešos, informē Finanšu ministrija.

Pārpalikums vērojams gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos. Kopbudžeta izpildē šā gada deviņos mēnešos ir vērojama tendence budžeta tēriņiem kāpt straujāk (+6,2%) nekā ieņēmumiem (+3,8%) salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.

Zemāks ekonomikas izaugsmes temps šogad, nekā tas tika plānots, skaidro lēnāku nodokļu ieņēmumu pieauguma tempu. Savukārt izdevumu pieaugums galvenokārt saistāms ar izdevumiem Prezidentūras nodrošināšanai, lielākiem izdevumiem veselības un satiksmes jomā, kā arī grozījumiem likumdošanā, atceļot vairāku sociālās apdrošināšanas pabalstu griestus.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns šā gada pirmajos septiņos mēnešos izpildīts par 90,8%, tādējādi šajā periodā nav iekasēti 506,2 miljoni eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai, konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos bijuši 6,664 miljardi eiro, bet izdevumi veikti 6,658 miljardu eiro apmērā, tādējādi kopbudžetā veidojies 6,2 miljonu eiro pārpalikums.

FM norādīja, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē pārskata periodā būtiski zemāki nekā plānots bijuši nodokļu ieņēmumi, savukārt valdības apstiprinātie atbalsta pasākumi Covid-19 seku mazināšanai un pieaugums sociālo pabalstu izdevumos veicināja kopbudžeta izdevumu straujāku palielināšanos, kā rezultātā kopbudžetā pārpalikums šogad ir par 591 miljonu eiro zemāks nekā pērn pirmajos septiņos mēnešos.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos saņemti par 133,2 miljoniem eiro jeb 2% zemākā apmērā nekā pērn attiecīgajā periodā, ko galvenokārt ietekmēja nodokļu ieņēmumu samazināšanās par 88,7 miljoniem eiro jeb 1,8%.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos divos mēnešos iekasēti 2,304 miljardi eiro, kas ir par 141,5 miljoniem eiro jeb 6,5% vairāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2023.gada pirmajos divos mēnešos bija par 284,3 miljoniem eiro jeb 14,1% lielāki nekā 2022.gada pirmajos divos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos veidoja 2,184 miljardus eiro, par 149 miljoniem eiro jeb 7,3% pārsniedzot plānu. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem diviem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 270,9 miljoniem eiro jeb 14,2%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos bija 1,799 miljardi eiro, par 128,4 miljoniem eiro jeb 7,7% pārsniedzot plānoto, kā arī ir par 241,5 miljoniem eiro jeb 15,5% vairāk nekā 2022.gada pirmajos divos mēnešos.

Maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas meitas uzņēmuma SIA Jēkaba 2 patiesais pircējs, iespējams, ir Baltikums banka. Jēkaba ielā savulaik atradās Krājbankas centrālais ofiss.

Krājbankas administrators KPMG Baltic iepriekš paziņoja, ka SIA Jēkaba 2 iegādājās vien šā gada 13.septembrī dibināta SIA Vecpilsētas fonds, samaksājot 1,399 miljonus latu. Lursoft informācija liecina, ka vienīgais Vecpilsētas fonda īpašnieks, kas darījuma rezultātā ieguva piecstāvu ēku Vecrīgā, kuras telpas pielāgotas bankas vajadzībām, tostarp ar ierīkotu naudas seifu, ir ārvalstu kompānija CityCap Development LTD.

Db.lv rīcībā esošā neoficiāla informācija savukārt liecina, ka aiz šīs ārvalstu kompānijas patiesais īpašnieks saistīts ar komercbanku Baltikums. Baltikums pārstāvji pēc vairākkārtējiem aicinājumiem sniegt informāciju par šo darījumu, šo iespēju neizmantoja, sakot, ka «mums tiešām nav oficiālas informācijas». Proti, bankas pārstāvji nedz noliedza, nedz apstiprināja, ka banka vai ar to saistītas personas bijušas patiesie darījuma veicēji.

Parex bankas mazākuma akcionāri vēlas virzīt savu pārstāvi bankas padomē, jo nevēlas pārdot bankas akcijas un it īpaši par santīmiem. Pagājušā nedēļā valstij piederošā (ap 85 %) Parex banka uzrunājusi Parex bankas mazākuma akcionārus, vai tie nevēlas pārdot sev piederošās bankas akcijas.

Lai gan valsts pārstāvji nav oficiāli pateikuši, kāds ir iemesls šādam piedāvājumam, publiskā telpā ir izskanējis, ka 100 % Parex bankas valsts īpašumā ir nosacījums, lai Latvija varētu dabūt starptautiskos finansējumus, tostarp no Zviedrijas. Savus piedāvājumus par nosacījumiem pārdot Parex bankas akcijas svētdien gan bankai, gan Finanšu ministrijai nosūtījuši lielie mazākuma akcionāri - ārvalstu fondi: East Capital, Danske Capital Finland, Amber Trust un Firebird Management, kas ir vieni no lielākajiem investoriem Baltijas valstīs. Tomēr atbildi ārvalstu fondi nav saņēmuši ne no viena adresāta. Uzņēmējiem arī nav izdevies sazināties ar atbildīgajām amatpersonām. "Mūs biedē, ka tā vietā, lai valdība konstruktīvi un pa tiešo runātu par šīm akcijām, daži valdības pārstāvji komentē situāciju presē, ka ja ar akcionāriem nepanāks vienošanos, tad akcijas atņems, nacionalizēs. Protams, ir valdībā daudz diskusiju, bankā, ar kreditoriem, un mēs saprotam, ka laikam valdībai ir ar ko nodarboties, bet mēs sagaidām, lai nebūtu tādu paziņojumu presē [par to, ka var atņemt akcijas]," Db skaidroja Parex bankas 4.2 % akciju īpašnieces East Capital partneris Aivars Abramovičus (Aivaras Abromavicius).

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas panākumi, Latgales priekšpilsētas tiesai par naudas atmazgāšanu notiesājot SIA Grupa Media valdes locekli Ernestu Jansonu, netieši norāda uz versiju par iemesliem, kuru dēļ pagājušā gada septembrī un šā gada janvārī tika nogalināti uzņēmēji Gatis Aišpurs un Aigars Lūsis.

Notiesā par atmazgāšanu

Šā gada 27. jūnijā Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa mazpazīstamās SIA Grupa Media – 2005. gadā dibinātas kompānijas ar minimālo 2000 latu pamatkapitālu un Panama ofšorā Goldbeam Trading Inc. noslēptiem īpašniekiem – valdes loceklim Ernestam Jansonam piesprieda nosacītu piecu gadu cietumsodu un 8 000 latu naudassodu.

Šis spriedums tika pasludināts, tiesai 1974. gadā dzimušo E. Jansonu atzīstot par vainīgu pēc Krimināllikuma 218. panta otrās daļas un 195. panta trešās daļas – par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā vai organizētā grupā.

2016. gada pieci mēneši noslēgušies ar pārpalikumu kopbudžetā 188,6 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija.

Salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri-maiju pārpalikums samazinājies par 69 miljoniem eiro, kas skaidrojams ar zemākiem ieņēmumiem no ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP), kā arī izdevumu kāpumu. Kopbudžeta izdevumi šā gada piecos mēnešos bija 3 632 miljoni eiro un salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu pieauga par 76,9 miljoniem eiro jeb 2,2%.

Lielākais izdevumu kāpums vērojams subsīdijām un dotācijām, kā arī sociālajiem pabalstiem. Kopbudžeta ieņēmumi bijuši 3 820,6 miljonu eiro apmērā, kas ir pērnā gada līmenī. Ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības bija par 178,1 miljoniem eiro jeb 29,2% zemāki nekā pērn, taču lielāki kopbudžeta nodokļu un nenodokļu ieņēmumi šā gada piecos mēnešos šo kritumu kompensēja.