Daudzās Eiropas valstīs ir paredzēta valdes locekļu atbildība par nodokļu samaksu, tomēr Finanšu ministrijas piedāvājums paplašināt nodokļu administrācijas tiesības nodokļu strīdu gadījumos var likt ciest arī godprātīgo nodokļu maksātāju vadītājiem, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Par to liecina ZAB Sorainen pētījums. DB jau 31.10.2014. rakstīja par Finanšu ministrijas ieceri kapitālsabiedrībās, kuru īpašnieki riskē ar nodalītu mantu, valdes locekļus padarīt par personīgi atbildīgiem nodokļu nomaksas jautājumā.
Tas, ka uzņēmējiem ir iebildumi pret ieceri, nepārsteidz, tomēr tādi ir arī Tieslietu ministrijai, kura savā atzinumā norāda, ka «nodokļu parāds nav tiesisks pamats, lai juridiskas personas amatpersonu personīgo atbildību paredzētu selektīvi tikai kapitālsabiedrību gadījumā» un ka «mantiskās atbildības nošķirtība ir juridiskas personas obligāta īpašība, turklāt šāda doktrīna pastāv ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Ja dibinātāji vai dalībnieki atbild par organizācijas saistībām ar savu mantu, tad šāda organizācija nav un nevar būt juridiska persona. Ņemot vērā minēto, likumprojekta anotācijā minētais arguments ir absurds un arī pēc būtības liecina, ka Finanšu ministrijas ieskatā vispār ir jāaizliedz juridisku personu veidošana».
«Ideja – valsts vērsīsies pret negodīgajiem valdēs, kas nodokļu parādu dēļ pamet grimstošu kuģi un izveido jaunu, ar iespējami līdzīgu nosaukumu, ar pārņemtiem aktīviem un bez satīrīšanas aiz sevis,» uzsver ZAB Sorainen nodokļu eksperts Jānis Taukačs. Viņš norāda – likumprojektā paredzēts, ka ir jāīstenojas visiem trijiem kritērijiem, lai nodokļus varētu piedzīt no valdes. Tomēr tas var izrādīties nemaz ne tik sarežģīti. «Piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) audita laikā ar informācijas pieprasīšanu ārvalstu nodokļu administrācijām uzņēmumam iespējams ilgstoši neatmaksāt pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Alternatīvs variants – biznesa projekts izrādījies neveiksmīgs, tādēļ uzņēmumam izveidojas nodokļu parāds, kas pārsniedz 16 tūkst. eiro. Bankas un citi kreditori tajā pašā laikā novēršas. Arī VID nepiekrīt kavētos maksājumus sadalīt termiņos vai atlikt, jo kritēriji ir subjektīvi – VID var sadalīt vai atlikt, bet tam parasti nepieciešams kāds nodrošinājums. Līdz pēdējam brīdim uzņēmums cer – varbūt VID un citi kreditori atmaksās parādus, tādēļ neiesniedz maksātnespējas pieteikumu. Tas nenotiek, jo sākas strīds ar VID un taisnība jāmeklē 3–4 gadus tiesā, tikmēr citu nodokļu parādi krājas,» skaidro J. Taukačs. Viņš brīdina, ka tādā tiesiskā valstī kā Latvija pat uzvarētā lietā advokātu honorārus neviens nekompensēs. «Savukārt par procentiem no iesaldētās naudas vēl būs jāpacīnās, lai VID tos samaksātu par visu iesaldēto periodu, nevis no tiesas sprieduma spēkā stāšanās brīža. Tādēļ pēc jauno grozījumu stāšanās spēkā par šādiem papildu auditā uzrēķinātiem nodokļiem uzkrātajiem nodokļu parādiem personīgi varētu atbildēt valde,» tā J. Taukačs.
«Esam diskutējuši ar Latvijas darba devējiem, ka ar šiem grozījumiem nav domāta valdes locekļu atbildība kā tāda, bet gadījumi, kuros šī atbildība var iestāties, būs tik precīzi definēti, ka tā tiešām būs ļaunprātīga nodokļu nemaksātāja atbildība,» ideju aizstāv Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins. Viņš uzsver, ka nosacījumi ir tādi, lai neviens nevarētu neapzināti izpildīt visus kritērijus.
Sorainen pētījums liecina, ka šāds atbildības veids pastāv pusē ES dalībvalstu un nekādas traģēdijas komercdarbības videi no tā nerodas. Pēc J. Taukača sacītā, valstis, kas ieviesušas šādu atbildību, būtu rūpīgas izpētes vērtas tik jutīgā jautājumā, kas šādas nelielas tiesību jaunrades kļūdas dēļ var negatīvi ietekmēt visu komercdarbības vidi.
Visu rakstu Ārzemēs nodokļu pletne valdes locekļiem atšķiras lasiet trešdienas, 3. decembra, laikrakstā Dienas Bizness (4.-5. lpp.)!