Krustu kalnu Lietuvā vasaras sezonā ik dienu apmeklē 1000 līdz 2000 cilvēku, kas nozīmē, ka vasarā kopējais apmeklētāju skaits pārsniedz 100 tūkstošus cilvēku, informē Šauļu tūrisma un biznesa informācijas centrā.

Arī db.lv savas viesošanās laikā Lietuvā novēroja, ka Krustu kalns ir viens no iecienītākajiem tūrisma objektiem Šauļu apvidū. Stundas laikā lietuviešu svētvietu apmeklēja vairāki simti interesentu, liela daļa pirms tam iegriezās arī kalna pakājē izvietotajās tirdzniecības vietās, kur iespējams iegādāties dažāda lieluma krustus, lai tradicionāli tos atstātu kalnā, kā arī suvenīrus.

No tūristu plūsmas šajā vietā savu labumu gūst gan ielu muzikanti, gan ubagotāji.

Šajā laikā Krustu kalnu apmeklēja vairāki tūristu autobusi no Latvijas un Lietuvas, kā arī nelielas cilvēku grupas no Somijas, Igaunijas, Polijas un citām valstīm.

Krustu kalns Lietuvā atrodas apmēram 12 kilometru attālumā no Šauļiem un 124 kilometru attālumā no Rīgas.

Rūpējoties par apkārtējo māju iedzīvotāju naktsmieru, Jelgavas Vivo centra stāvlaukumā šonedēļ uzstāda atdures barjeras, tādējādi cerot samazināt «saulīšu» griešanu un automašīnu ātruma pārsniegšanas iespējas stāvlaukumā, atsaucoties uz pašvaldības sniegto informāciju, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas. Pavisam tiks uzstādītas 33 barjeras tirdzniecības centram piederošajā stāvlaukumā.

Stāvlaukums pie «Vivo centra» ir viena no populārākajām jauniešu pulcēšanās vietām, īpaši nakts stundās, traucējot apkārtējo māju iedzīvotājiem. Cīnoties ar agresīvu braukšanu, «saulīšu» griešanu un trokšņošanu stāvlaukumā, uzņēmums šonedēļ uzstāda automašīnu atdures barjeras, kas sadala lielo stāvlaukumu mazākos.

Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere apstiprinājusi, ka šonedēļ sākta uzņēmuma solījuma īstenošana – Vivo centra stāvlaukumos tiek uzstādītas barjeras. Sešās rindās paredzēts uzstādīt kopā 33 barjeras. «Ar to pilnīgi pietiek, lai laukumu padarītu nepiemērotu ātrai braukšanai,» apgalvojusi uzņēmuma pārstāve.

Mēneša laikā Rīgā likvidētas vairākas saldējuma kafejnīcas, arī leģendārā Leduspuķe; lai izdzīvotu, meklē jaunu pieeju saldēta jogurta pārdošanai ārpus sezonas , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Saprotoši,» Yoggy kafejnīcu īpašnieks Edgars Ruģelis atklāj, ar kādām emocijām uztvēris ziņu par konkurentu – pašapkalpošanās kafejnīcu ķēdes Yo Yo Frozen Yoghurt – aiziešanu no Latvijas, pēc trīs gadu darbības slēdzot visas trīs kafejnīcas.

Arī viņam nav svešas grūtības, ar kurām nākas sastapties saldēta jogurta tirdzniecības biznesā. «Galvenais, kas traucē attīstīties, ir cilvēku pirktspējas trūkums. Un mūsu klimats, pats par sevi saprotams,» norāda E. Ruģelis. Lai cīnītos ar klientu neuzticību aukstajā sezonā, saldēta jogurta un burbuļtēju tirgotājs SIA Yoggy jogurta saldējuma kafejnīcās Rīgā un Daugavpilī sācis piedāvāt arī solārija pakalpojumus.

Suvenīru un dizaina preču uzņēmumam SIA Typical ir divas pastkaršu kolekcijas – Typical Latvian un Touch of Nature, no kurām lielāko pircēju atsaucību izpelnījusies kartīšu sērija par tipiskajiem latviešiem

«Tajā atspoguļojam nevis tradicionālo, bet tipisko latvieti dažādos dzīves mirkļos. Viena no manām mīļākajām pastkartēm ir bērzu sulas tecināšana, jo tā rīkojas tipisks latvietis pavasarī. Cenšamies notvert šādus mirkļus, sadarbojoties ar dažādiem fotogrāfiem,» saka Elīna Bērziņa, SIA Typical līdzīpašniece.

Viņa uzskata, ka visdārgākais, ko otram var uzdāvināt, ir laiks. Īsziņas pazūd līdz ar jaunu telefonu, bet, kad uznāk slikts garastāvoklis, var paņemt kasti ar pastkartēm, nopūst putekļus un izlasīt atziņas no draugiem.

Ideja par šādām pastkartēm radās Elīnas biznesa partnerei Ievai Garjānei, viņa aizraujas ar pastkaršu sūtīšanu, un viņai patīk fotografēt. Tieši tobrīd Elīna meklēja savu ceļu, un Ieva piedāvāja šo ieceri attīstīt kopīgi. Lai veicinātu uzņēmējdarbību jauniešu vidū, Gulbenes pašvaldība izsludināja konkursu par finansējumu, viņas uzrakstīja biznesa plānu un saņēma atbalstu.

SIA TakTil vadītāja Ulla Krūmiņa izgatavo attīstošās bērnu rotaļlietas – grāmatiņas, sedziņas, kalendārus un spēli alfabēta apgūšanai

Visas rotaļlietas viņa veido tā, lai bērnos attīstītu radošumu. Viņas skatījumā, laba rotaļlieta ir tāda, kas attīsta bērna spējas un vecākam uz mirkli dod atelpu. Uzņēmējai pašai patīk koka rotaļlietas, piemēram, leļļu koka mājas, viņas meitām patīk Gigi Bloks kartona kluči. «Maniem bērniem ir dažādas rotaļlietas, bet šobrīd ir posms, kad viņām aktuālas ir lelles, līdz ar to vecākā meita darbojas ar Claudia papīra lellēm,» viņa stāsta.

Ģimene pirmajā vietā

TakTil pirmsākumi meklējami 2015. gadā, kad Ulla ar astoņus mēnešus mazo meitiņu uz rokām bija pabeigusi Rīgas Stradiņa universitāti un fotoskolu. «Esmu pieradusi visu laiku kaut ko darīt. Visi teica, lai nomierinos un atpūšos, pasēžu mājās, bet man tas šķita jocīgi. Nolēmu iemācīties šūt. Sāku iet uz kursiem Skrodernīcā ar domu, ka iemācīšos šūt meitai un sev kleitas, kursu vadītāja visu laiku deva materiālus, ko šūt kopā, piemēram, kabatas, rāvējslēdzējus utt. Liku tos kopā, meita ar tiem spēlējās un no tā visa sanāca grāmatiņa. Vēlāk uzšuvu meitai attīstošo sedziņu,» stāsta Ulla. Runājot par to, kā salāgot biznesa un bērna vajadzības, viņa uzsver, ka bērni vienmēr būs pirmajā vietā. «Nekad neviens mans projekts nebūs svarīgāks par ģimeni. Es no tiem atteikšos, ja jutīšu, ka tie traucē maniem bērniem. Es visu daru, kad tas netraucē bērniem, – kad kāds palīdz pieskatīt viņus vai arī naktīs, kad meitenes guļ,» neslēpj Ulla. Visbiežāk viņa strādā naktīs.

Kompetenču pieeja pirmsskolās tiek īstenota kopš 2019. gada rudens, tomēr vienlaikus jānorāda, ka dažādus šādas mācīšanās elementus bērnudārzi izmantoja jau krietni pirms tam, tāpēc nav pamata nekādām bažām par to, ka bērni kaut ko varētu apgūt nepietiekamā līmenī.

Tieši pretēji – no kompetenču pieejas ir daudz ieguvumu. Bērniem pieaug pašapziņa, attīstās radošums, kā arī prasmes darboties komandā. Pats būtiskākais – bērns iemācās domāt un pieņemt lēmumus, nevis tikai izpildīt konkrētas instrukcijas.

Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais

Kā kompetenču pieejas fans varu teikt, ka jaunais saturs nes, lielākoties, teorētiskas pārmaiņas, bet vērtīgās lietas bērna attīstībai nav nekas jauns un virknē skolu un pirmsskolu visā pasaulē šīs metodes pielietotas jau gadu desmitiem. Būtiskākie jauninājumi saistīti ar digitālo pratību, saskarsmi un kritisko domāšanu.

Bērns mācās pats pieņemt lēmumus, domāt un rast risinājumus, kā sasniegt mērķus? Saņemot uzdevumu, bērni nesēž un negaida detalizētas instrukcijas katram solim. Viņiem pašiem jāizdomā, kādi materiāli būs nepieciešami, kādas darbības jāveic, kādā secībā u.tml.

Trīs Latvijas uzņēmumi Stokholmā šonedēļ saņēmuši 7. Starptautiskās kvalitātes inovāciju gada balvas (The International Quality Award of the Year Competition), informē Ārlietu ministrija.

Konkursu rīkoja Somijas Kvalitātes asociācija, līdzdarbojoties Latvijas, Čehijas, Zviedrijas, Ungārijas un Igaunijas kvalitātes organizācijām. Uzvarētāji saņēma Somijas prezidenta Sauli Nīnistes (Sauli Niinistö) parakstītus diplomus, kurus pasniedza Zviedrijas Rigsdāga (parlamenta) priekšsēdētājs Pērs Vesterbergs (Per Westerberg). P. Vesterbergs uzsvēra inovāciju nozīmi konkurētspējas celšanā un valsts atbalsta nozīmīgumu inovāciju veicināšanā. Balvu pasniegšanas ceremonijā piedalījās Latvijas vēstnieks Zviedrijā Gints Jegermanis.

Šī ir otrā reize, kad konkursā piedalās Latvijas pārstāvji. Par 2013. gada Kvalitātes inovāciju gada balvas uzvarētājiem no Latvijas mikrouzņēmumu kategorijā tika pasludināti SIA Z2B, kas Latvijā plašāk zināms ar zīmolu Lude – design with good karma, kas sociālās atbildības vārdā uzņēmumā nodarbina pensionārus, kā arī SIA Trakais rotors ar atjaunināto atrakcijas Crazy Roller modeli, kurā uzlaboti vides ietekmes un drošības rādītāji. Valsts sektora un bezpeļņas organizāciju kategorijā balvu saņēma VSIA Latvijas Vēstnesis par lietotājiem pieejamākas mājas lapas likumi.lv izveidošanu.

Šī gada 20. martā norisināsies Saules aptumsums, kura pilnā fāze būs vērojama vien pāris pasaules cietzemes vietās – dāņu Fēru salās un norvēģu Svalbāras arhipelāgā. Novērot šo reto dabas parādību dosies arī Eclipse Tour astoņu entuziastu komanda no Latvijas, kas aptumsumu plāno vērot Svalbāras galvaspilsētā Longjerbīenē. Šajā vietā Saules aptumsuma pilnā fāze ilgs gandrīz 2,5 minūtes.

Pilns Saules aptumsums ir dabas parādība, kad Mēness atrodas precīzi starp novērošanas punktu uz Zemes un Sauli, līdz ar to no Saules var redzēt tikai Saules vainagu – gāzes, kas jau atdalījušās no Saules virsmas un atrodas līdz pat miljoniem kilometru tālu no tās. Lai šogad redzētu šo reto dabas parādību, interesentiem ir jādodas uz Ziemeļeiropu – autonomo Dānijas provinci Fēru salām vai Svalbāras arhipelāgu, Norvēģijas teritoriju Arktikā, kas atrodas vien 15° attālumā no Ziemeļpola.

Eclipse Tour ir Saules aptumsumu vērotāji ar pieredzi, kas pilnos Saules aptumsumus ir vērojuši jau no 2008. gada dažādās pasaules vietās, tai skaitā Kazahstānas tuksnesī un Austrālijā. «Pilns Saules aptumsums ir reta dabas parādība, kurai piemīt brīnumaina aura. Kad, skatoties uz Sauli, no tās atlicis vien dimanta gredzens un putni noklusuši kā naktī, sajūta ir ļoti savāda. Ja visu mūžu pavadītu Latvijā, tad šo parādību šī brīža cilvēkam nemaz neizdotos piedzīvot, tādēļ mēs dodamies to skatīt uz citām zemēm - katru gadu uz kādu no dažām vietām, kur tas ir novērojams,» stāsta Eclipse Tour dibinātāja Agnese Zalcmane.

Somijas jaunuzņēmums ResQ Club savā tiesšaistes platformā jau palīdzējis «izglābt» pusotru miljonu ēdiena porciju

Katru mēnesi cilvēki izmanto ResQ Club, lai izglābtu desmitiem tūkstošu maltīšu no nonākšanas atkritumos. Uzņēmumam ir vairāk nekā tūkstoš partneru, kuri aktīvi piedāvā savu pārpalikušo ēdienu platformā, to vidū ir kafejnīcas, restorāni, pārtikas veikali. Tai ir pusmiljons reģistrēto lietotāju, no kuriem 25% ir veikuši pirkumus. Ideja par tiešsaistes platformu ēdienam, kas palicis pāri, nav ļoti jauna, un līdzīgas platformas Eiropā ir bijušas jau iepriekš. «Mūsu gadījumā tas sākās ar bufetēm – Somijā ir attīstīta pusdienu bufešu kultūra, un joprojām vairums pārpalikumu sabiedriskajā ēdināšanā nāk no tām. Mums tas bija dabisks sākumpunkts,» stāsta Sauli Bēms (Sauli Böhm), ResQ Club Oy vadītājs. Līdzīgas iniciatīvas šobrīd parādās daudzviet. «Es uzskatu, ka šajā jomā ir viegli ienākt, tāpēc redzam arvien vairāk vietējo spēlētāju. Manā skatījumā, tā ir laba lieta, jo cilvēki arvien vairāk tiek izglītoti par šo lietu un iespējamiem risinājumiem,» viņš saka. Ir arī tādi restorāni, kas gatavo ēdienu tikai no produktiem, kas kādam ir palikuši pāri. Arī šis virziens S. Bēmam šķiet atzīstams.

Latvijas startup uzņēmums SIA Fastr Helsinkos aizvadījis tikšanos ar Somijas prezidentu Sauli Nīnisti (Sauli Niinistö), kurš izrādījis interesi par Fastr ātras lasīšanas apmācības programmatūru.

Uzņēmums jau otro nedēļu atrodas Somijā, kur pārstāv Latviju Startup Sauna '13 pavasara mēnešilgajā programmā. Fastr vadītājs Eldars Loginovs, jautāts vai Somijas prezidents arī kļuvis par Fastr programmatūras izmantotāju, atbildēja, ka tas ir iespējams (uzņēmums gan neizpauž lietotāju datus), jo arī prezidentiem iespēja lasīt ātri ļoti noder. Tā, piemēram, ASV prezidents Džons Kenedijs bijis ātrlasīšanas piekritējs.

Fastr risinājumā ātrākai grāmatu un tekstu lasīšanai izmantota pieeja, kas izstrādāta pirms desmit gadiem un bija domāta telefoniem – RSVP (rapid serial visual presentation). Tā tekstu parāda pa dažiem vārdiem, ātri mainot to kā attēlus. «Šādā veidā parādīts teksts ir kā hibrīds starp lasīšanu un televīzijas skatīšanos,» iepriekš intervijā DB stāstīja E. Loginovs.

No 18. līdz 19. februārim Rīgā norisināsies hakatons "Future of Food", kurā dalībnieki meklēs un piedāvās jaunas idejas pārtikas nozarē.

Hakatona ietvaros divu dienu garumā dalībnieki izstrādās idejas četros virzienos: pārtikas atkritumi (food waste), plastmasas ierobežošana, jaunā pārtika (new food) un digitalizācija.

Idejas izstrādāt palīdzēs starptautiski mentori ar pieredzi pārtikas nozarē, uzņēmējdarbībā un tehnoloģiju vidē.

Starp apstiprinātajiem hakatona mentoriem ir Sauli Bohms (Sauli Böhm), pārtikas nozares jaunuzņēmuma "ResQ Club" vadītājs; Juhani Mikānens (Juhani Mykkänen), plaši pazīstamā servisa "Wolt" līdzdibinātājs; Šantele Engelena (Chantal Engelen), pārtikas nozares jaunuzņēmuma "Kromkommer" līdzdibinātāja, Sabīne de Vitte (Sabine de Witte), Nīderlandes jaunuzņēmumu asociācijas pārstāve un pieredzējusi eksperte mārketingā; Sandra van Kampena (Sandra van Kampen), pārtikas industrijas uzņēmuma "De Schaal van Kampen" dibinātāja, Anna Andersone, uzņēmēja un "Riga TechGirls" pārstāve. Hakatonu vadīs Kalums Kamerons (Calum Cameron), jaunuzņēmumu mentors.

«Jums vajadzētu pajautāt somu uzņēmējiem. Viņi ir ļoti ieinteresēti taisīt biznesu ar krievu kompānijām. Ziniet, mums gadā ir gandrīz desmit miljonu robežu šķērsojumu ar Krieviju. Ļoti daudzi Krievijas tūristi brauc uz Somiju, un daudz somu brauc uz Krieviju. Un tā ir tīri pragmatiska padarīšana,» intervijā laikrakstam Diena norādījis Somijas prezidents Sauli Nīniste.

«Es neteiktu, ka mūsu attiecības ar Krieviju ir kaut kādas sevišķas. Tās ir pragmatiskas, tās strādā labi,» norādīja Somijas prezidents.

«Par gāzi – jā mēs esam atkarīgi no Krievijas gāzes, un mēs nevaram sūdzēties, kā šis bizness notiek. Bet mēs, protams, pilnīgi atbalstām jebkādu alternatīvu iespēju parādīšanos un izmantošanu,» pauda S. Nīniste. Tajā pašā laikā viņš norādīja, ka «mēs nemaz neesam tik atkarīgi, kā cilvēki to parasti domā». «Ja runājam par enerģiju, viens no pragmatiskas sadarbības piemēriem ar Krieviju ir tas, ka pašreiz izskatās, ka Roastom būvēs jaunu atomelektrostaciju Somijā. Mums ir ļoti daudz atomspēkstaciju Somijā,» pauda S. Nīnisto.

Šodien Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš un Somijas Republikas prezidents Sauli Nīniste Jelgavā svinīgā ceremonijā atklāja Fortum koģenerācijas staciju, kurā par kurināmo izmantos biomasu. Jaunā koģenerācijas stacija nodrošinās ar centralizētu siltumapgādi Jelgavas pilsētas iedzīvotājus un uzņēmumus, bet elektroenerģija tiks pārdota brīvā tirgū.

Jaunā koģenerācijas stacija nodrošinās apmēram 85% no pilsētas centralizētās siltumapgādes slodzes.

«Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana koģenerācijas procesā ir viens no Fortum stratēģijas stūrakmeņiem. Tas ir resursu un izmaksu ziņā efektīvs risinājums, turklāt atjaunojamo energoresursu izmantošana līdz minimumam samazina CO2 izmešu daudzumu,» teica Markus Rauramo, Fortum finanšu prezidents. «Vienlaicīga identiskas biomasas koģenerācijas stacijas būvniecība Somijas pilsētā Jarvenpē, ļāva efektīvāk izmantot resursus un zināšanas,» viņš skaidro.

Honor 8 sola tādas pašas iespējas kā dārgie flagmaņi, taču maksā uz pusi mazāk

Līdz ar jaunā mācību gada sākumu Latvijas pircēju vērtējumam ir nodots jaunu un drosmīgu cilvēku auditorijai paredzētais viedtelefons ar plašākai publikai neko neizsakošu nosaukumu – Honor 8. Lai arī zīmols ir salīdzinoši jauns, aiz tā stāv lielais un mobilo ierīču ražošanā pieredzējušais Ķīnas tehnoloģiju uzņēmums Huawei, kas izveidojis meitasuzņēmumu Honor.

Tālrunis iecerēts kā jauniem cilvēkiem pieejama alternatīvu dārgajiem lielo ražotāju flagmaņiem, ņemot vērā viņiem būtiskās prasības. Pēc ražotāju domām, jaunieši vēlas skaistu, jaudīgu tālruni ar labu fotokameru, kas maksā uz pusi mazāk kā šā brīža labākie modeļi. Vai tiešām ķīniešiem izdevies tādu radīt?

SIA PVStream radītā sistēma palīdz īstenot saules enerģijas projektus visos to posmos, kā arī ļauj attālināti aprēķināt saules bateriju uzstādīšanas izmaksas, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan saules enerģijas tehnoloģijas kļūst lētākas, kopējās to uzstādīšanas izmaksas joprojām ir augstas, jo ievērojamu daļu veido administratīvie izdevumi – jāveic precīzi aprēķini un mērījumi, kā arī jāsagatavo tehniskā dokumentācija. PVStream automatizētā platforma ļauj šīs izmaksas samazināt, palīdzot īstenot saules enerģijas projektus visos to posmos, kā arī novēršot nepieciešamību pēc integrācijas un pārslēgšanās starp lietojumprogrammām. PVStream komandas speciālisti Dmitrijs Sergejevs un inženierdoktors Andrejs Snegirjovs DB norāda, ka šobrīd platformas pamatizstrāde tuvojas noslēgumam – tiek pārbaudīta funkcionalitāte un tuvākajā laikā būs pieejama arī platformas komerciālā versija.

Šauļu pašvaldība plāno ieviest kopīgu atlaižu un pakalpojumu sistēmu ar Jelgavu.

Šauļu pašvaldības projektu vadības nodaļas priekšniece Ieva Džaugiene Lietuvas ziņu aģentūrai BNS pastāstījusi, ka patlaban notiek publiskā iepirkuma procedūra šādas sistēmas koncepcijas izstrādei.

Pēc Džaugienes teiktā, tā visdrīzāk būs karte vai mobilā lietotne, kas dos iespēju izmantot atlaides un elektroniskos pakalpojumus abu pilsētu iedzīvotājiem.

Projektu iecerēts īstenot par pašvaldības un Eiropas Savienības līdzekļiem.

Plānots, ka datu bāzes izveidošana un četrus gadus ilga uzturēšana izmaksās līdz 200 000 eiro, bet koncepcijas izstrāde - vēl apmēram 45 000 eiro.

Gaidāms, ka jauno sistēmu mobilās lietotnes vai arī fiziskas vai elektroniskas kartes formā Jelgavas un Šauļu iedzīvotāji varēs sākt izmantot nākamā gada rudenī.

Aizvadītajā nogalē noslēgušās sacensības Rīgas kauss burāšanā 2019, kas norisinājās Rīgas sporta burāšanas centrā un pulcēja vairāk nekā 150 dažāda vecuma burātājus - sākot no pavisam maziem līdz burātājiem nopietnā vecumā ar daudzu gadu pieredzi.

Sacensībās pavisam kopā startēja 61 dalībnieks, tostarp jaunieši un bērni – 20 jahtas Laser jahtu klasē, 17 vējdēļi Techno 293 klasē, kā arī 24 Jūras Jahtu komandas, kas tika dalītas 2 jahtu grupās (līdz 10 m garumā, virs 10 m garumā) un 7 monotipa sporta jahtas (PLATU 25 un STAR jahtu klasēs).

Laikapstākļi abas dienas bija labvēlīgi burāšanas sacensībām – ar sauli un pietiekamu vēja stiprumu burāšanai.

Pavisam kopā abās dienās tika doti 6 - 8 starti Daugavā, akvatorijā pie Vanšu tilta, bet Jūras Jahtas sacensībās piedalījās vienu dienu, kur izbrauca 1 garo distanci – pa Daugavu no Vanšu tilta līdz Bolderājai un atpakaļ.

Vīrusa Covid-19 pandēmija nav mazinājusi vēlmi un iespējas dekorēt pilsētas Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam. Vairākas Latvijas pilsētas svētku rotai atvēlējušas visai prāvus tēriņus.

TOP 3 pilsētas iespaidīgu rotājumu izveidē ir Daugavpils, kur pašvaldība 2020.gadā Ziemassvētku dekorācijām tērēja 200 000 eiro, otrajā vietā ir Rīga, kas dekorācijām tērējusi 189 865 eiro, bet trešajā vietā Liepāja, kas pilsētas dekorēšanai atvēlējusi 165 000 eiro.

TOP 10 pilsētu dekorācijas un to izmaksas skatiet galerijā.

Latvijā viens no svētku sajūtu uzbūrējiem ir dizainers un zīmola December Design radītājs vides mākslinieks Kristaps Štobis, kura gatavotās dekorācijas rotā vairākas Latvijas pilsētas, kā arī mūsu kaimiņus Lietuvā. Šogad December Design radīto stāstu piedzīvo Pāvilosta, Ogre, Liepāja, Rīga, Tukums un Šauļi.

SIA First Service zīmols December Design koncentrējas uz pilna spektra ekskluzīvu Ziemassvētku dekorāciju ražošanu, sākot no idejas līdz objekta radīšanai, montāžai un elektrificēšanai, kā arī rūpējas par dekorāciju uzturēšanu.

Izmantojot tikai vēja enerģiju, Latvija tuvāko piecu gadu laikā varētu saražot aptuveni divas teravatstundas (TWh) elektroenerģijas gadā. Dienas Biznesa apkopotā informācija liecina, ka šobrīd dažādās attīstības stadijās Latvijā ir vairāki desmiti vēja parku projektu.

Pašlaik Latvijā uzstādīti aptuveni 80 megavati (MW) vēja jaudas, kas ir viens no sliktākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā un ir ievērojami zemāks nekā Lietuvā, kur vēja jauda ir teju astoņas reizes lielāka nekā Latvijā, 26. jūlijs, 2022 31 Enerģētika atzīmē Vēja enerģijas asociācijā. Būtiski vairāk vējš tiek izmantots arī Igaunijā, kur 2022. gadā vēja uzstādītā jauda sasniedza aptuveni 326 MW, pauž asociācijas vadītājs Toms Nāburgs, piebilstot, ka arī Latvijai vajadzēja sekot kaimiņu piemēram un vēja enerģiju mērķtiecīgi attīstīt jau pirms vairākiem gadiem. Ja tas tā būtu noticis, šobrīd mēs būtu stipri citādā situācijā, spriež T. Nāburgs.

Varējām būt neatkarīgi

Foto: www.autarco.com

Pirms veicat izvēli par to, vai jūsu īpašumam nepieciešami saules paneļi, ir svarīgi apzināt to plusus un mīnusus. Lai palīdzētu pieņem Jums lēmumu, esam apkopojuši dažus no tiem.

Priekšrocības:

1. Samaziniet elektrības rēķinu izmaksas

Visplašāk zināmā saules paneļu priekšrocība ir tā, ka tie samazinās jūsu elektrības rēķinu izmaksas. Ražojot savu enerģiju caur sauli, jūs galu galā iegādāsieties mazāk enerģijas no tīkla. Tā kā saules enerģija ir atjaunojama un bez maksas, tas nozīmē, ka jums nebūs jāmaksā par enerģiju, ko saražojat, izmantojot saules paneļus.

2. Palieliniet sava īpašuma vērtību

Saules paneļu uzstādīšana savā īpašumā palielinās tā vērtību. Īpašumi, kuriem ir saules paneļi, būs vērtīgāki par tie, kuriem nav. Tas ir tāpēc, ka viens īpašums ir pilnībā atkarīgs no tīkla, bet otrs pats spēj ražot enerģiju. Saules paneļiem ir augstas sākotnējās izmaksas un tos var uzskatīt par lielisku ieguldījumu līdzekli.

Saules radītais elektroenerģijas apjoms Latvijā pašlaik strauji pieaug, perspektīvā tai kopā ar vēju atvēlēta nozīmīga spēlētāja loma enerģētikā, jo īpaši vasarās, kad ir salīdzinoši mazāka HES elektroenerģijas izstrāde, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Rietumu Bankas Korporatīvo finanšu nodaļas vadītājs Nikolajs Dorofejevs.

Nikolajs Dorofejevs norāda, ka saules parku attīstība ir viena no jaunām un daudzsološām biznesa jomām Latvijā, kurā iesaistās un par kuru interesējas arvien vairāk uzņēmumu, tomēr, kā jebkurā biznesā, ir arī potenciālie riski, kuri ir jāņem vērā.

Kāda ir pašreizējā situācija ar saules enerģijas izmantošanu?

Pērn saules enerģijas jaudas pasaulē pieauga par 26% – visstraujāk no visiem zaļās enerģijas veidiem, un izņēmums nav arī Latvija. AS Augstsprieguma tīkls apkopotie dati rāda, ka pērn Latvijā ar saules paneļu palīdzību saražoti nedaudz vairāk kā 128 000 MWh elektroenerģijas, kas uz kopējo patēriņu valstī 6,89 TWh nav nekas ļoti daudz, taču šādi saražotas elektroenerģijas apjoms 2023. gadā bija teju 20 reizes lielāks nekā 2021. gadā, kad tika saražota tikai 6471 MWh. Nenoliedzami, ka ik gadu pieauga no saules saražotais elektroenerģijas apjoms, tomēr par būtiskāko katalizatoru kļuva 2022. gada karstā vasara, kad elektroenerģijas cenas Latvijā uzšāvās kosmosā, sasniedzot nepieredzēto – Nord Pool biržas griestus 4000 eiro par MWh. Rezultātā – šoks, daudzi ražotāji bija spiesti paņemt pauzi – atrasties dīkstāvē, jo tas izmaksāja lētāk, nekā strādāt. Būtībā ģeopolitiskā situācija piespieda mainīt savu attieksmi visiem – politiķiem, ierēdņiem, uzņēmējiem, iedzīvotājiem.

Latvijas nākotne, ja tāda vispār gaidāma, slēpjas inovatīvā uzņēmējdarbībā ar augstu pievienoto vērtību – to jums katrs bērns pateiks. Ko nozīmē inovatīvs uzņēmums un kā dabūt to augsto vērtību, tas gan ir dažās aprindās strīdīgs temats.

Daži, īpaši tie, kam dīvainu sakritību rezultātā gadījies strādāt Ekonomikas ministrijā, par labāko augsto vērtību uzskata augstu nodokli. Citi, piemēram, Ģirts Rungainis, kurš nesenā inovācijas konferencē sevi iedēvējis par latviešu seru Brensonu, praksē vismaz pagaidām turas pie konservatīvām vērtībām – valdības konsultāciju līguma.Varbūt nav baisi inovatīvi, bet toties peļņa faktiski bez ieguldījiem. Un bez problēmām, kas varētu nomocīt citus uzņēmējus, teiksim, konkurences vai vajadzības pēc kaut kādiem tur rezultātiem. «Es esmu lauva,» saka Ģirts Rungainis nu jau pieminētajā konferencē (viņa runu varat noskatīties šeit) Un ar to dažiem pietiek. Arī tas ir savā ziņā inovatīvi, to nu neviens nenoliegs.

Bauskas novada vīnogu audzētājs Gatis Kužums šonedēļ uz ikgadējo vīnogu izstādi Dabas muzejā Rīgā vedīs 61 šķirnes ķekarus no savas kolekcijas, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Kopumā viņa ģimenes piemājas dārzā Ceraukstes pagastā aug 220 šķirnes, 80 no tām jau ražo. Patlaban ir karstākais rudens darba laiks – ik pa stundai nedēļas nogalē dārzu apmeklē cilvēki, kas nogaršo ogas un izvēlas savam dārzam stādus, pēc kuriem brauks pavasarī.

Dāmām tīk gaišās muskata vīnogas, bet dažas gardākās galda šķirnes vēl nemaz nav īsti gatavas, stāsta Gatis, izrādot pārdomātās rindās sastādīto kolekcijas dārzu. Ogu blīvajos ķekaros viz dažādu toņu zaļš un dzeltenzaļš, violets, tumšzils un bordo. Saimnieks sauc citu par citu krāšņāku vārdu – Krievijas un Ukrainas selekcionāriem patīk skanīgi nosaukumi. Ir pašu slavenākā selekcionāra Gunvalda Vēsmiņa šķirnes.

Pateicoties kosmosa observatorijai Gaia, Piena Ceļā kartografēti 1,15 miljardi zvaigžņu, radot līdz šim lielāko un precīzāko debesu karti, trešdien paziņojusi Eiropas Kosmosa aģentūra (ESA).

Karti izveidot ļāvuši Gaia divi teleskopi un miljarda pikseļu liela izšķirtspējas kamera, ar ko iespējams nomērīt cilvēka mata diametru no tūkstoš kilometru attāluma, norādīja Gaia komandas datu apstrādes analīzes komandas vadītājs Entonijs Brauns.

Gaia izdevies ne tikai noteikt Piena Ceļa zvaigžņu atrašanās vietu, bet, noskenējot katru zvaigzni vairākas reizes, arī to kustību.

ESA trešdien publiskotie dati ietver abu veidu informāciju par aptuveni diviem miljoniem zvaigžņu, bet Gaia piecu gadu ilgās misijas laikā šis katalogs, domājams, palielināsies 500 reižu.

Gaia, kas riņķo ap sauli 1,5 miljonus kilometru aiz Zemes orbītas, sāka vākt datus 2014.gada jūlijā.