Pirmdien atjaunota Igauniju un Somiju savienojošā zemūdens gāzesvada "Balticconnector" darbība pēc vairāk nekā pusgadu ilguša remonta, kas izmaksāja nepilnus 40 miljonus eiro, vēsta Somijas sabiedriskā raidorganizācija "Yle".

Gāzes plūsma pa cauruļvadu, kura darbība ārēja bojājuma dēļ tika pārtraukta oktobrī, atsākta pirmdienas rītā.

"Yle" rīcībā esošā informācija liecina, ka remonts izmaksājis nepilnus 40 miljonus eiro. Igaunijas pārvades sistēmu operatora "Elering" komunikācijas vadītājs Ains Kesters "Yle" teica, ka notiek sarunas ar apdrošināšanas kompāniju par zaudējumu segšanu, bet lēmuma pagaidām nav.

""Balticconnector" bojājumu vieta atradās aptuveni 60 metru dziļumā jūras dzelmē. Visi remontdarbi tika veikti ar tālvadības iekārtu, nebija iesaistīti ūdenslīdēji. Bija iesaistīti vairāk nekā desmiti dažādu organizāciju un uzņēmumu. Parasti šādas zemūdens infrastruktūras remonts aizņem vienu līdz divus gadus, "Balticconnector" remonts tika veikts aptuveni septiņos mēnešos. Sadarbība ar partneriem ir bijusi ārkārtīgi efektīva," sacīja "Elering" jūras gāzesvada apkopes vadītājs Tīts Tomitss.

Igauniju un Somiju savienojošā gāzesvada "Balticconnector" remontdarbi sāksies marta sākumā, paziņojis Igaunijas pārvades sistēmu operators "Elering".

Plānotais gāzes savienojuma nodošanas ekspluatācijā datums ir 22.aprīlis, ja remontdarbus izdosies veikt, kā paredzēts. Saskaņā ar pašreizējo novērtējumu laikapstākļiem nevajadzētu traucēt darbu veikšanu, norādījis "Elering".

Remontdarbu plānotais ilgums ir četras nedēļas, pēc tam "Balticconnector" tiks pārbaudīts un nodots ekspluatācijā. Ja laika apstākļi kļūs sarežģītāki, darbi būs jāpārtrauc, kas var aizkavēt remontdarbu pabeigšanu, piebildis pārvades tīklu operators.

Jau ziņots, ka 8.oktobrī tika bojāts Igauniju un Somiju savienojošais gāzesvads "Balticconnector". Tajā pašā laikā tika bojāti arī sakaru kabeļi starp Igauniju un Somiju un Igauniju un Zviedriju.

Pērn rudenī sabojātā zemūdens gāzesvada "Balticconnector" starp Igauniju un Somiju savienojumi ir atjaunoti un pirmdien tas atsāks darbību.

Igaunijas pārvades sistēmu operators "Elering" informēja, ka atbilstoši plānam ir pabeigti gan remonta darbi, gan zemūdens un piekrastes savienojumu atjaunošana abās pusēs.

""Balticconnector" bojājumu vieta atradās aptuveni 60 metru dziļumā jūras dzelmē. Visi remontdarbi tika veikti ar tālvadības iekārtu, nebija iesaistīti ūdenslīdēji. Bija iesaistīti vairāk nekā desmiti dažādu organizāciju un uzņēmumu. Parasti šādas zemūdens infrastruktūras remonts aizņem vienu līdz divus gadus, "Balticconnector" remonts tika veikts aptuveni septiņos mēnešos. Sadarbība ar partneriem ir bijusi ārkārtīgi efektīva," sacīja "Elering" jūras gāzesvada apkopes vadītājs Tīts Tomits.

Somijas policija otrdien paziņoja, ka ir atradusi enkuru, kas varētu būt no Ķīnas kuģa, par kuru pastāv aizdomas Somijas-Igaunijas gāzesvada "Balticconnector" sabojāšanā.

Policija otrdien publiskoja fotogrāfijas ar zemūdens pēdām, kuras radušās, sešas tonnas smagajam enkuram velkoties pa jūras gultni un pēc tam ietriecoties cauruļvadā, kā rezultātā radies "Balticconnector" bojājums un enkurs norāvies.

"Karaflote to atrada šorīt agri no rīta," preses konferencē sacīja kriminālpolicijas pārstāvis Risto Lohi.

Varasiestādes arī apstiprināja iepriekšējos secinājumus, kas norādīja uz Ķīnas kravas kuģa "Newnew Polar Bear" iespējamo saistību ar bojājumiem.

"Ar Honkongas karogu peldošais kravas kuģis, spriežot pēc laika ietvara, šķiet, bija notikuma vietā," sacīja Lohi.

Policija centusies sazināties ar kuģa kapteini, bet nav saņēmusi atbildi.

Vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" (Conexus) apgrozījums šī gada pirmajā ceturksnī bija 29,7 miljoni eiro, kas ir teju divas reizes vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, liecina apkopotie dati par uzņēmuma darbības rezultātiem 2024. gada pirmajos trīs mēnešos.

Ieņēmumu pieaugumu sekmējis augstais pieprasījums pēc Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojuma.

Pārskata perioda beigās 2024. gada 31.martā - Inčukalna PGK bija noglabāta dabasgāze 11,1 TWh apjomā (ieskaitot energoapgādes drošuma rezerves 1,8 TWh), kas ir par 37 % vairāk nekā pērn šajā laikā.

Dabasgāzes patēriņa apjoms Latvijas lietotāju vajadzībām 2024. gada pirmajos trīs mēnešos sasniedza 4,2 TWh, kas ir par 27% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Dabasgāzes patēriņa palielinājumu ietekmēja gan klimatiskie apstākļi, kas ziemas mēnešos bija bargāki nekā 2023. gadā, kā rezultātā lietotāju nepieciešamība pēc apkures dabasgāzes bija lielāka nekā iepriekšējā gadā, gan arī dabasgāzes cenas pakāpenisks samazinājums, kas lietotājiem ļāva palielināt dabasgāzes patēriņu. Tikmēr kopējais pārvadītās dabasgāzes apjoms Latvijā pārskata periodā sasniedza 7,3 TWh, kas ir par 6 % mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.

Vienotā gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" (“Conexus”) apgrozījums šī gada deviņos mēnešos sasniedzis 70,9 miljonus eiro, kas ir par 35% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, liecina uzņēmuma apkopotie dati par darbības rezultātiem 2024. gada pirmajos deviņos mēnešos.

Pārskata periodā par 19 % kāpis dabasgāzes patēriņš Latvijas lietotāju vajadzībām, tam sasniedzot 6,3 TWh.

Pārskata perioda beigās – 2024. gada 30. septembrī – Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (PGK) bija noglabāta dabasgāze 19,3 TWh apjomā (ieskaitot energoapgādes drošuma rezerves 1,8 TWh). Sākot oficiālo dabasgāzes izņemšanas sezonu 2024. gada 15. oktobrī, Inčukalna PGK bija uzkrātas 19,5 TWh dabasgāzes, kas veidoja teju 80% no krātuves kopējās ietilpības.

Dabasgāzes iesūknēšanas sezonā no kopējā gāzes apjoma, kas nonāca Latvijas un Igaunijas gāzes tīklā, 52,8 % tika piegādāti no Somijas, 46,9 % – no Lietuvas, bet 0,3 % veidoja Latvijā ražots biometāns. Biometāna ražošana un ievadīšana tīklā sākās 2024. gadā, un pārskata periodā tika saražots 0,04 TWh biometāna.

Saistībā arpalestīniešu kaujinieku uzbrukumu Izraēlai un iespējamu noplūdi gāzesvadā starp Somiju un Igauniju gāzes cena Eiropā pirmdien pārsniedza 40 eiro par megavatstundu (MWh) atzīmi.

Nīderlandes gāzes biržā TTF pirmdien gāzes cena piegādēm pēc mēneša sasniedza 41,8 eiro par MWh, kas ir par 10% vairāk nekā piektdien. Iepriekšējo reizi 40 eiro atzīmi gāzes cena pārsniedza pirms nedēļas.

Tirgu ietekmēja Somiju un Igauniju savienojošā gāzesvada "Balticconnector" slēgšana, jo nedēļas nogalē tika novērota spiediena krišanās tajā. Somijas gāzes pārvades sistēmas operators "Gasgrid Finland" pieļāva, ka ir notikusi noplūde no gāzesvada, tomēr izmeklēšana vēl nav pabeigta.

Lai gan incidents pagaidām nerada Eiropas gāzes piegāžu apdraudējumu, tomēr tas norāda uz piegāžu tīkla ievainojamību.

Tirgus dalībniekiem bažas rada arī karadarbības saasināšanās pēc tam, kad islāmistu grupējums "Hamas" sarīkoja plašu uzbrukumu Izraēlai, kas atbild ar izvērstu militāru operāciju.

Dabasgāzes cenas Eiropas tirgū turpina pieaugt, piektdien sasniedzot augstāko līmeni kopš februāra.

Piektdien Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena piegādēm mēneša laikā sasniedza 56,1 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir augstākā cena astoņu mēnešu laikā.

Pēc tam tā nedaudz samazinājās.

Kopš nedēļas sākuma dabasgāzes cena Eiropā pieaugusi par 45% jeb apmēram par 18 eiro par MWh.

Cenu kāpums saistīts ar piegāžu riskiem un laikapstākļu prognozēm, kas liecina par aukstuma iestāšanos.

Piegādes ietekmē lielu dabasgāzes atradņu īslaicīga slēgšana Vidusjūrā, Igauniju un Somiju savienojošā gāzesvada "Balticconnector" slēgšana bojājuma dēļ un neskaidrības, ko rada iespējamais streiks Austrālijas dabasgāzes nozarē.

Papildu neskaidrības rada konflikta starp Izraēlu un islāmistu kaujinieku grupējumu "Hamas" saasināšanās.

AS "Latvijas gāze" (LG) neto apgrozījums šogad pirmajos deviņos mēnešos bija 120,544 miljoni eiro, kas ir par 78% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, bet zaudējumi sasniedza 24,924 miljonus eiro, pretstatā peļņai pērn, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Kompānijas vadības ziņojumā norādīts, ka spriedze un nenoteiktība dabasgāzes tirgos 2023.gada deviņos mēnešos ir būtiski mazinājusies, salīdzinot ar 2022.gadu. Eiropas dabasgāzes krātuvēs, tostarp Latvijā, ir augsts krājumu līmenis, kā arī dabasgāzes cenas ir ievērojami zemākas.

Neskatoties uz to, dabasgāzes patēriņš joprojām ir zems - saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publiskotajiem datiem Latvijā patērētās dabasgāzes apmērs šogad deviņos mēnešos samazinājies par 6,9% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Patēriņa kritums novērots arī citviet Eiropā, ko galvenokārt ietekmējot zemā aktivitāte rūpniecības sektorā.

Papildus tam, ceturtais ceturksnis dabasgāzes tirgos iesākās ar būtiskiem izaicinājumiem - militārais konflikts starp Izraēlu un Palestīnu, kā arī "Balticconnector" cauruļvada bojājumi ir radījuši nepastāvību dabasgāzes tirgos pasaulē, kas ietekmē gan dabasgāzes piegādes, gan cenas, skaidro LG.

AS "Latvenergo" šā gada beigās plāno paplašināt eksporta tirgu, sākot eksportēt uz Poliju, intervijā sacīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Viņš norādīja, ka "Latvenergo" jau pērn mēģināja ieiet Polijas tirgū, bet, tā kā bija diezgan sarežģīts un izaicinājumiem pilns gads, šis process tika atlikts uz vēlāku laiku.

Pašreiz uzņēmums Polijā skatās uz elektrības ģenerācijas projektiem, jo "Latvenergo" plāns Polijas tirgū ir no sākuma ieiet ar ģenerāciju un pēc tam arī ar mazumtirdzniecību.

Runājot par eksporta tirgu, Čakste sacīja, ka "Latvenergo" bija veiksmīgi sācis gāzes eksportu uz Somiju, bet tika bojāts "BalticConnector" gāzes vads.

"Bijām jau atraduši labus, lielus klientus, ar kuriem sadarbību turpināsim pēc gāzes vada remonta. Līdz ar to eksportu mēs mēģinām izplest uz visām pusēm, un, ja uz ziemeļiem tas vairāk ir ar gāzi, tad uz dienvidiem mēģināsim iet ar elektrību," intervijā sacīja Čakste.

Noslēgusies Klimata un enerģētikas ministra Kaspars Meļņa vizīte Igaunijā, tiekoties ar Igaunijas klimata ministru Kristenu Mikhalu (Kristen Michal), informē Klimata un enerģētikas ministrija.

Enerģētika, kopš 2022. gada notikumiem Ukrainā, ir ārējas drošības jautājums. Sarunās pievērsta uzmanība energoapgādes drošuma jautājumiem Baltijas reģionā.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis sarunā ar Igaunijas klimata ministru uzsvēra: “Igaunija pēdējo sešu mēnešu laikā ir saskārusies ar vairākiem tehniskiem izaicinājumiem saistībā ar kritisko enerģētikas infrastruktūru. Igaunijas atbildīgās iestādes ir sekmīgi izvairījušās no elektroenerģijas piegāžu pārtraukumiem un dabasgāzes piegādes traucējumiem Igaunijā. Šie izaicinājumi mums sniedz divas būtiskas atziņas – pirmkārt, esam (Baltijas valstis) augstā sagatavošanās līmenī ārkārtas situācijas plānošanā un mehānismu nodrošināšanā, otrkārt, Baltijas valstis ir ieguldījušas lielas pūles, lai energoresursu piegādes ceļi ir vairāki un dažādi, un esam mazāk atkarīgi no konkrētiem starpsavienojumiem.”