Bieži vien notikumus dabasgāzes tirgū aizēno tas, kas notiek ar resursu tirgus flagmani – naftu. Melnais zelts joprojām ir un pārskatāmā nākotnē vēl, visticamāk, paliks pasaulē svarīgākais enerģijas avots. Līdz ar to dabas gāzes vērtība bieži vien ir atkarīga no melnā zelta cenas virziena preču biržās – ja naftas cena sarūk, tad ilgstoši kādas pretējas tendences parasti nav vērojamas arī gāzes tirgū.
Jau vairākkārt rakstīts, ka naftas vērtība pēdējo gadu laikā strauji sarukusi. Pašlaik gan dažu mēnešu skatījumā ir vērojama šī tirgus cenu atkopšanās, lai gan kāpums notiek no ļoti zemiem līmeņiem. Līdzīgi gājis arī dabasgāzei. Turklāt situācija abos šajos tirgos liek domāt, ka pārskatāmā nākotnē šo resursu cenas saglabāsies piezemētas.
Uz energoresursu pārprodukcijas fona pašlaik abu šo hidrokarbonu svarīgākie ieguvēji galvenokārt domā par tirgus daļas noturēšanu. Visi baidās no ilgtermiņa tirgus daļas (un tādējādi savu ienākumu) zaudēšanas, un rezultātā sakostiem zobiem notiek samierināšanās ar zemākām cenām.
Situāciju šajā tirgū kājām gaisā sagriezušas ASV slānekļa piedāvātās iespējas. Līdz ar tā apguvi šī valsts kļuvusi par sašķidrinātās gāzes eksportētāju. Turklāt pieejamā informācija liecina, ka šogad ar šādu ASV gāzi pildītie kuģi pirmo reizi vēsturē sasnieguši arī kontinentālo Eiropu. Valdot šādam fonam, situācija arvien mazāk tīkama izskatās tradicionālajiem Eiropas dabasgāzes piegādātājiem – Krievijai un Norvēģijai.
Visu rakstu Labāk sargā tirgus daļu lasiet 2. maija laikrakstā Dienas Bizness.