Pašlaik varētu nosaukt trīs pircēju kategorijas, kas interesējas par īpašumu iegādi – Latvijas nerezidenti, kas vēlas iegūt uzturēšanās atļauju, Jūrmalas īpašumu tīkotāji un pašmāju pircēji, izriet no Arco Real Estate dzīvojamā fonda tirdzniecības nodaļas vadītājas Oļesjas Bogodistajas paustā.
Nerezidenti lielākoties meklējot dzīvokļus cenu kategorijā no 100 līdz 140 tūkstošiem latu, ar labu atrašanās vietu – tas ir primārais nosacījums īpašuma iegādei. Tie, kas pērk dzīvokli sev – izskata variantus gan ar remontu, gan bez, tomēr tie, kuri pērk īpašumu kā investīciju objektu, skatās jau dzīvošanai piemērotus mājokli, lai līdz ar iegādi pēc iespējas ātrāk tam varētu atrast īrniekus. Lielākā pircēju daļa ir Austrumu kaimiņi. Šie pircēji ir zinoši – viņi skaidri pārzina situāciju mūsu valstī, kā arī situāciju nekustamā īpašuma jomā, bieži vien pat vairāk, nekā vietējie iedzīvotāji, raksturoja O. Bogodistaja.
Otra pircēju grupa meklē īpašumus Jūrmalā. Kaut gan pārdošanā nav īpaši daudz piedāvājumu, arī Jūrmalā parasti tiek meklēts īpašums cenu kategorijā no 150 līdz 200 tūkstošiem latu. Iespēja iegādāties dzīvokli jaunajā projektā par šādu cenu pašlaik esot minimāla, tāpēc klienti esot gatavi palielināt «budžetu» līdz 200 – 250 tūkstošiem latu, vai arī izskata dzīvokļa pirkšanas variantus Rīgā, viņa stāstīja. Jūrmalā īpašumus iegādājas aptuveni 85% ārzemnieki un 15% vietējie iedzīvotāji.
Vietējos pircējus tāpat varot sadalīt divās grupās. Pirmā grupa vēlas uzlabot savus dzīves apstākļus – pārsvarā viņi meklē īpašumus jaunajos projektos un biežāk tiek pieprasīti dzīvokļi ar 1 vai 2 guļamistabām. Otra grupa izvēlas sērijveida dzīvokļus.
Pēc Arco Real Estate speciālistes novērojumiem, sērijveida dzīvokļu pircēji īpašumu nereti maina platības dēļ – pārceļas uz mazāku vai lielāku dzīvokli (laulības šķiršana, bērna piedzimšana, bērni jau pieauguši un dzīvo atsevišķi, finansiāli pārāk grūti uzturēt dzīvokli). Daudz darījumu šajā segmentā notiekot skaidrā naudā.
Apskatot nekustamo īpašumu portālos izvietotos sludinājumu, rodas iespaids, ka piedāvājums ir plašs, tomēr izvēle ir ierobežota.
«No tendencēm, par kurām Latvijas nekustamā īpašuma tirgus bija aizmirsis pēdējos pāris gadu, var atzīmēt, ka 2011.gadā ir notikuši darījumi, kad pircēji, uzticoties mākleriem, iegādājas dārgus dzīvokļus, pat neatbraucot un neapskatot īpašuma faktisko stāvokli,» apgalvo O. Bogodistaja. Šādi darījumi bija raksturīgi «buma» laikā.