Pieņemt ekspluatācijā objektus ar atliktiem darbiem ir normāla prakse, aģentūrai LETA sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) pārstāve Daiga Reihmane, komentējot Liepājas būvvaldes 2023.gada izskaņā ekspluatācijā pieņemtās vairākas Liepājā pārbūvētas ielas ar kopējo garumu vairāk nekā četri kilometri.

Reihmane skaidroja, ka īpaši tas ir raksturīgi objektiem, kuru pabeigšanas termiņš ir ziemā, jo ziemas laikapstākļi var traucēt atsevišķu darbu paveikšanu.

Līdz ar to šie darbi parasti tiek atlikti līdz labvēlīgākiem laikapstākļiem. Pēc Reihmanes minētā, galvenais ekspluatācijā pieņemšanas kritērijs ir iespēja objektu ekspluatēt tam paredzētajiem mērķiem, kā arī tas, ka atlikto darbu paveikšana netraucē objekta ekspluatācija.

Reihmane sacīja, ka par Liepājā veiktajiem ielu un tramvaju ceļu pārbūves darbiem Eiropas Savienības finansējuma pieprasījumi CFLA vēl nav iesniegti. Kad maksājumu pieprasījumi tiks saņemti, arī CFLA vērtēs izpildītos darbus.

Lietuvas minerālmēslojuma rūpnīca "Achema" augsto dabasgāzes cenu dēļ pirmdien apturēs ražošanu, kuru atsāka novembra sākumā.

Kompānija ceturtdien paziņoja, ka gāzes cenas atkal sasniedz līmeni, kāds bija rudenī, tādēļ no 19.decembra tā atkal apturēs amonjaka ražošanu. Amonija nitrāta un sveķu ražošana, kā arī tās pavadošās nodaļas darbu turpinās.

"Achema" ģenerāldirektors Ramūns Miļausks ziņu aģentūrai BNS pauda, ka amonija ražošanu plānots atsākt februārī.

Jonavā bāzētā "Achema" septembrī apturēja darbību, ko atsāka novembrī.

Lietuvas valsts sociālās apdrošināšanas fonda "Sodra" dati liecina, ka kompānijā ir 1200 darbinieku.

Strauji pieaugot dabasgāzes cenai, kopš 2021.gada septembra "Achema" strādāja tikai ar trešdaļu jaudas. Kompānija spēj saražo,1,2 miljonus kubikmetru minerālmēslojumam nepieciešamā amonija gadā, kā arī 540 000 tonnu amonija nitrāta un 125 000 tonnu sveķu.

Japānas autobūves kompānija Toyota Motor Corp. pirmdien paziņoja, ka valstī atjaunojusi darbību visās automašīnu montāžas un rezerves detaļu ražošanas rūpnīcās pēc ilgākā ražošanas pārtraukuma kopš 2011.gada martā piedzīvotās zemestrīces un cunami.

Uzņēmums februāra sākumā pavēstīja, ka Japānā no 8.februāra uz sešām dienām apturēs montāžas līniju darbību, ņemot vērā rezerves daļu deficītu pēc sprādziena piegādātāja Aichi Steel rūpnīcā.

Pēc tam Toyota norādīja, ka 8.februārī uz vienu dienu darbību apturēs arī kompānijas tiešā īpašumā un pārvaldībā esošās Japānas rūpnīcas, kas ražo rezerves detaļas un automašīnu komponentes, taču vēlāk šis pārtraukums tika pagarināts līdz 13.februārim.

Kopumā pirmdien darbību atsāka 29 montāžas un rezerves daļu ražošanas rūpnīcas.

Iepriekš Toyota vēstīja, ka sešas dienas ilgais ražošanas pārtraukums būs ilgākais kopš 2011.gada marta piedzīvotās zemestrīces un cunami, kad Toyota ražošanu apturēja uz desmit dienām.

Izraēla un grupējums "Hamās" vienojušies par četru dienu uguns pārtraukšanu, 50 "Hamās" Izraēlā sagrābto ķīlnieku atbrīvošanu no gūsta Gazas joslā un 150 palestīniešu atbrīvošanu no Izraēlas cietumiem, naktī uz trešdienu pavēstīja Izraēlas un "Hamās", kā arī sarunu vidutājas Kataras pārstāvji.

"Pauzes sākuma laiks tiks izziņots tuvāko 24 stundu laikā, un tā ilgs četras dienas un var tikt pagarināta," teikts Kataras Ārlietu ministrijas paziņojumā.

"Vienošanās paredz 50 šobrīd Gazas joslā turēto ķīlnieku, civilistu - sieviešu un bērnu, atbrīvošanu apmaiņā pret vairāku Izraēlas cietumos ieslodzīto palestīniešu sieviešu un bērnu atbrīvošanu. Atbrīvoto skaits palielināsies nākamajās šīs vienošanās īstenošanas fāzēs," teikts paziņojumā.

Vienošanās arī paredz "liela skaita humāno konvoju un palīdzības kravu iebraukšanu [Gazas joslā], ieskaitot degvielas, kas ir paredzēta humānajām vajadzībām, piegādes", norādīja ministrija.

"Ja palestīnieši piekritīs lielāka [ķīlnieku] skaita atbrīvošanai, tad uguns pārtraukšana var tikt pagarināta," ziņu aģentūrai AFP sacīja Kataras Ārlietu ministrijas preses sekretārs Madžeds al Ansari.

Valdība otrdien, 30. maijā atbalstīja Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu vēl vienam uzņēmumam - SIA Rimi Latvia investīciju projekta Baltijas valstu galvenā loģistikas centra attīstība Rīgā īstenošanai, informē Ekonomikas ministrijā.

«Izveidojot vērienīgu loģistikas centru un pārtikas ražotni Rīgā, kas apkalpos visu Baltiju, SIA Rimi Latvia Latvijas ekonomikā investēs vairāk kā 25 miljonus eiro un tuvāko trīs gadu radīs 117 darbavietas, līdz 2025. gadam kopumā radot vairāk kā 160 jaunas darba vietas,» norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pēc projekta īstenošanas uzņēmumam būs tiesības piemērot UIN atlaidi 6 396 250 eiro apmērā.

Kopš UIN atlaižu piešķiršanas uzsākšanas 2011.gadā, kopumā apstiprināti 29 projekti par kopējo investīciju summu 355,1 miljoni eiro, savukārt valsts piešķirtā nodokļu atlaide kopumā bijusi 79 miljonu eiro apmērā, informē Ekonomikas ministrijā.

Austrālijas nacionālā aviokompānija "Qantas Airways" otrdien paziņoja, ka apturēs lidojumus ar vairumu savu lidmašīnu "Airbus A380" un aviosabiedrības vadītājs atteiksies no algas, šādi uzņēmumam reaģējot uz koronavīrusa epidēmijas izraisīto pieprasījuma kritumu.

"Qantas Airways" un tās zemo cenu struktūrvienība "Jetstar" nākamajos sešos mēnešos samazinās starptautisko lidojumu skaitu par gandrīz 25%, un tas visbūtiskāk ietekmēs maršrutus uz Āziju un ASV.

Aviokompānija norāda, ka apturēs lidojumus ar astoņām no tās desmit šobrīd izmantotajām pasaulē lielākajām pasažieru lidmašīnām "Airbus A380", tās aizstājot ar mazākiem gaisakuģiem.

Tikmēr "Qantas Airways" izpilddirektors Alans Džoiss, kurš ir Austrālijas vislabāk apmaksātais uzņēmuma vadītājs, atteiksies no savas algas atlikušajā finanšu gadā. Pagājušajā finanšu gadā, kas noslēdzās 2019.gada jūnijā, Džoiss saņēma 24 miljonus Austrālijas dolāru (13,8 miljonus eiro).

Satiksmes organizācijas uzlabošanai Jūrmalā sāks Dubultu prospekta un Zigfrīda Meierovica prospekta pārbūvi.

Būvdarbu izmaksu summa ir 1 087 540 eiro (ieskaitot PVN).

Būvdarbus veiks posmā no Pils laukuma līdz Baznīcas ielai, autovadītājiem un autobusu pasažieriem no 16. jūnija jārēķinās ar satiksmes organizācijas izmaiņām.

No 16. jūnija tiks mainīta satiksmes organizācija: no Baznīcas ielai līdz Gončarova ielai būs slēgtas Zigfrīda Meierovica prospekta brauktuves abas puses, nodrošinot vienu braukšanas joslu katrā virzienā. No 16. jūnija tiks pārceltas autobusu pieturvietas – virzienā uz Rīgu pietura “Dubulti” pārcelta aptuveni 100 metru uz Rīgas pusi, virzienā no Rīgas – uz Baznīcas ielas pusi šobrīd esošajā stāvlaukumā pie dzelzceļa stacijas.

Dubultos, iepretim dzelzceļa stacijai, kur divu joslu brauktuve virzienā uz Kauguriem pāriet uz vienu joslu, laikā, kad ir intensīvāka satiksme, īpaši vasarā, veidojas sastrēgumi. Pārbūvējot Dubultu satiksmes mezglu, tiks būtiski uzlabota Zigfrīda Meierovica prospekta caurlaidības spēja, nodrošinot brīvu satiksmes plūsmu pilnā maģistrālās ielas šķērsgriezumā – pa divām braukšanas joslām abos virzienos. Līdz ar ērtāku satiksmi un sastrēgumu mazināšanu tiks ievērojami paaugstināta satiksmes drošību.

Šodien, 13. martā, atsākas būvdarbi posmā no Jūrmalas šosejas līdz Varkaļiem (20,06.-23,84. km) un posmā no tilta pār Lielupi (36,49.-38,57. km) līdz pagriezienam uz Jūrmalas centru pie Statoil benzīntanka, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Šonedēļ vēl tiks veikti sagatavošanās darbi – uzstādītas brīdinājuma zīmes un noteikti ātruma ierobežojumi. Plānots, ka būvdarbi tiks izvērsti no nākamās pirmdienas, 20. marta, un tad uz Lielupes tilta tiks ierīkots viens ar luksoforu regulējams posms.

Remontdarbus šajos posmos veic AS A.C.B. ar apakšuzņēmējiem SIA Tilts un AS LNK Industries, un būvdarbu izmaksas ir 11 miljoni eiro (ar PVN).

Kā jau ziņots iepriekš, vēl pagājušajā piektdienā atsākās ceļa remontdarbi arī uz Ventspils šosejas posmā no Ozolpils līdz rotācijas aplim krustojumā ar ceļu Tukums–Kuldīga (P121) (57,76. – 68,60. km).

Pagājušā gada noslēgumā db.lv ziņoja, ka Pāvilostas ostas molu pagarināšanas darbus, neraugoties uz līdzšinējām problēmām, turpinās Lietuvas kompānija Kauno tiltai. To biznesa portālam db.lv apstiprināja gan Pāvilostas ostas pārvaldnieks Ronalds Griškēvičs, gan Kauno tiltai pārstāve Giedre Samulionyte-Lekavičiene.

Saskaņā ar portāla rīcībā esošo informāciju ir apturēts sertifikāts Kauno tiltai atbildīgajam būvdarbu vadītājam Nikolajam Suško. Lūgta komentēt šo informāciju, G. Samulionyte-Lekavičiene db.lv uzsvēra, ka «Kauno tiltai turpina savas saistības Pāvilostas projektā». Uzņēmums esot vienojies par sadarbību ar citu būvdarbu vadītāju. «Mēs strādājam atbildīgi un ievērojam Latvijas Republikas likumdošanu,» piebilda G. Samulionyte-Lekavičiene.

Pagājuši gandrīz trīs gadi, kopš stājies spēkā jaunais Būvniecības likums, kas principiāli izmainīja būvniecības ieceres realizācijas kārtību. Iepriekš pasūtītājs būvatļauju varēja iegūt būvniecības dokumentācijas sagatavošanas noslēguma posmā, kad bija saņemts plānošanas un arhitektūras uzdevums, pilnībā izstrādāts būvprojekts un izpildīti citi priekšnoteikumi būvdarbu uzsākšanai. Pašlaik būvatļauja tiek saņemta gandrīz pašā sākuma posmā tūlīt pēc būvniecības ieceres vienkāršota izklāsta būvprojektā minimālajā sastāvā. Tomēr būvatļaujas saņemšana vēl nedod tiesības uzsākt būvdarbus – ir jāizpilda visi būvatļaujā ietvertie nosacījumi un jāsaņem būvvaldes atzīme būvatļaujā, ka nosacījumi ir izpildīti.

Izmaiņu mērķis bija vienkāršot būvniecības procesu un uzlabot komercdarbības vidi, novēršot novēlotus trešo personu iebildumus pret būvniecības ieceri. Pirms jaunā likuma pieņemšanas vairākos gadījumos bija konstatēta problēma, ka ar būvniecību saistītie strīdi veidojās pēc būvatļaujas saņemšanas, kad pasūtītājs bija jau ieguldījis ievērojamus laika un finanšu resursus būvniecības dokumentu izstrādē. Jājautā, vai likumdevējs ar jauno likumu tiešām ir noteicis kārtību, kas to novērš .

Nav šaubu, ka būvatļauja ir administratīvais akts, jo to skaidri noteic Būvniecības likums. Tāpat likumā ir pietiekami skaidri noteikta būvatļaujas apstrīdēšanas kārtība, kas vairumā gadījumu paredz strīdu risināšanu vēl pirms būvdarbu uzsākšanas. Tātad varētu likties, ka likumdevējs šo mērķi ir izpildījis. Taču likumā nav skaidri noteikts jautājums par būvatļaujā izdarīto atzīmju statusu un apstrīdēšanas iespēju. Kāds bija sākotnējais likumdevēja nolūks attiecībā uz šo jautājumu, un kādu atbildi uz to sniedz tiesu prakse?

Uz Daugavpils apvedceļa A14 (Kalkūni–Tilti) posmā no Kalkūniem līdz Sventei (0,06.-8,30. km) turpinās pārbūves darbi.

Trijos kilometros tur jau ir izbūvēta asfalta pamata kārta, pārējā posma daļā tiek būvēts ar reciklēto asfaltu pastiprināts šķembu pamats, kam pievieno arī cementu. Visā posmā tiks ieklātas trīs kārtas asfalta. Sventē notiek arī rotācijas apļa uzbēruma izbūve.

Būvdarbus veic SIA Binders, to līgumcena ir nedaudz virs astoņiem miljoniem eiro (ar PVN), ko sedz valsts budžets. Šos būvdarbus rudenī plānots pabeigt.

Uz Daugavpils apvedceļa turpinās arī tilta pār Daugavu atjaunošanas darbi. Tiltam jau ir pilnībā nomainīta brauktuve un attīrītas no rūsas un nokrāsotas metāla kopņu konstrukcijas, kā arī ieklāta jauna hidroizolācija, tuvojas nobeigumam ietvju izbūve. Atlikušie darbi uz tilta ir konstrukciju pastiprināšana, laiduma apakšējās joslas krāsošana, kā arī par apbraucamo ceļu izmantotā dzelzceļa tilta sakārtošana iepriekšējā stāvoklī.

Turpinot Ķekavas apvedceļa būvdarbus, no piektdienas, 25.augusta, satiksmei būs atvērts Ķekavas ielas sākumposms paralēli Bauskas šosejai no Mežmalas ielas līdz Baložu aplim, informē VAS "Latvijas valsts ceļi".

Savukārt Ķekavas iela no Baložiem līdz Everesta ielai, kā līdz šim, būs pilnībā slēgta satiksmei.

Citur Bauskas šosejas posmā no Rīgas līdz Katlakalnam saglabāsies līdzšinējā satiksmes organizācija. Transporta kustība pa pārbūvēto Bauskas šosejas posmu noris ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā. Sabiedriskais transports līdz Baložu aplim brauks arī turpmāk pa Ķekavas ielu, bet no Baložu apļa līdz Bauskas šosejai - pa pārbūvēto Bauskas šosejas posmu.

Satiksmei pilnībā atvērts Valdlauču apļveida satiksmes mezgls. No Baložiem un Rāmavas uzbraukšanai uz Bauskas šosejas Ķekavas virzienā satiksme tiks organizēta pa jaunizbūvēto Baložu ielas apļa atzaru. Virzienā no Rīgas nobraukšanai uz Baložiem un Rāmavu satiksme noris pa jaunizbūvēto nobrauktuvi no Bauskas šosejas uz Baložu ielas apli. Savukārt vietā, kur sākās Ķekavas apvedceļa jaunbūve, satiksme Ķekavas virzienā tiks organizēta pa rampu pāri Ķekavas apvedceļam, pēc tam pa jaunizbūvēto paralēlo ceļu un apli pie Naudītes ielas.

Šogad noslēgsies pērn uzsāktie pārbūves darbi uz Latvijas garākā reģionālās nozīmes autoceļa Krāslava–Preiļi–Madona (P62) 11,5 km garā posmā no Steķiem līdz Atašienei, kurš līdz šim bija ar grants segumu, bet turpmāk to klās asfalts. Līdz ar šo darbu pabeigšanu viss 148,3 km garais ceļš būs asfaltēts, vēsta VAS Latvijas valsts ceļi.

Pērn būvdarbus posmā no Steķiem līdz Atašienei apgrūtinājuši laika apstākļi. «Lietavu dēļ Neretiņas upe bija pārplūdusi, līdz ar to nebija iespējams veikt vājas nestspējas grunts nomaiņu, un atkūdrošanas darbi tika veikti ziemas mēnešos – tehnoloģiskā pārtraukuma laikā. No 45 tūkst.m³ kūdras ziemas laikā tika izvesta aptuveni trešdaļa. Šogad darbi turpinājās,» skaidro Latvijas valsts ceļi.

Šajā autoceļa posmā vairākās vietās tika taisnota trase, izbūvēts salturīgais slānis, šķembu pamatne. Patlaban sešos kilometros jau ir ieklāts asfalts un no 16. jūlija asfaltēšana plānota arī pārējā posmā. Neretiņai jau ir izbūvēta jauna caurteka, bet vēl veicami dažādi apdares darbi. Darbus tur veic SIA Binders, investīciju apjoms ir 9,5 milj. eiro (ar PVN), būvdarbus līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF).

Šonedēļ atsākti pagājušā gadā uzsāktie tilta pār Rīgas HES Rīgas apvedceļa posmā Salaspils – Babīte remontdarbi. Tiks veikta asfalta virskārtas frēzēšana, saistes un asfalta virskārtas ieklāšana, kā arī atjaunota tilta šuvju hermetizācija, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Autovadītājiem jārēķinās, ka vismaz trīs nedēļas objektā varētu būt dažādi satiksmes ierobežojumi. Satiksme tiks organizēta pa vienu joslu un regulēta ar luksoforiem (nakts stundās), savukārt dienā satiksmi organizēs regulētāji. Braukšanas ātrums tiks ierobežots līdz 50 km/h. Lai šķērsotu objektu, būs nepieciešamas papildus apmēram 15- 20 minūtes. Būvdarbus veic PS LNK Industries Group. Darbus plānots pabeigt līdz augusta sākumam.

Tāpat šonedēļ uzsākti virsmas apstrādes darbi valsts reģionālā autoceļa Tukums – Auce – Lietuvas robeža (P104) posmā no Jaunpils līdz Bikstu stacijai, Jaunpils novadā. Būvobjektā darbu norises vietās noteikti ātruma ierobežojumi līdz 50 km/h, kā arī vienā posmā paredzēta reversīvā satiksme. Lai šķērsotu objektu, būs nepieciešamas papildus 5 minūtes. Būvdarbus veic SIA Lemminkainen Latvija. Darbus plānots pabeigt līdz augusta beigām.

Rail Baltica starptautiskās dzelzceļa stacijas Rīgā, tilta un uzbēruma kompleksās apbūves projektēšanas un būvniecības tehniskos un finanšu piedāvājumus iesnieguši divi pretendenti: personu apvienība «BESIX RERE GROUP» un personu apvienība «ITL Rail Baltica». Šis bija starptautiska iepirkuma noslēdzošais posms, pēc kura pieteikumu izvērtēšanas konkursa komisija pieņems lēmumu, ar kuru no pretendentiem 2019. gada pirmajā ceturksnī tiks slēgts līgums, uzticot konkursa uzvarētājam veikt projektēšanu un būvdarbus.

Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas Projektu ieviešanas departamenta direktors, skaidro: «Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kompleksā apbūve ir Latvijas otrās simtgades vērienīgākais un sarežģītākais infrastruktūras objekts. Konkursa uzvarētāju izvēlēsimies tuvāko mēnešu laikā, izvēloties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu pēc tam, kad tiks izvērtēta saņemto piedāvājumu atbilstība definētajām prasībām, veicamo darbu izmaksas un sasniedzamie kvalitātes rādītāji. Jau 2019. gada pirmajos mēnešos ar labākā piedāvājuma iesniedzēju plānots noslēgt līgumu par projektēšanas un būvniecības darbu izstrādi tuvāko divu gadu laikā, lai 2021. gadā varētu uzsākt būvdarbus.»

Šobrīd aktīvi notiek Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas A korpusa 2. kārtas būvprojekta izstrāde, lai 2019. gada pavasarī varētu uzsākt būvdarbus ēkai, kuras kopējā platība pārsniegs 37 000 m2.

Vairāk par slimnīcas nākamo soli A korpusa būvniecības plānā slimnīcas vadības pārstāvji un veselības ministre Anda Čakša medijiem sola pastāstīt otrdien, 8.maijā.

Stradiņu slimnīca savā mājaslapā publiskojusi A korpusa 2. kārtas būvniecības plānus – telpu plānojumus un principiālos ēkas inženiertehniskos risinājumus.

Šobrīd aktīvi notiek A korpusa 2. kārtas būvprojekta izstrāde, lai 2019. gada pavasarī varētu uzsākt būvdarbus ēkai, kuras kopējā platība pārsniegs 37 000 m2. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2022. gada beigām.

Pārcelšanos uz A korpusa otrās kārtas telpām plānots veikt 2022. gadā. A korpusa 2. kārtas ēkā atradīsies Neatliekamās medicīnas centrs (uzņemšana), operāciju zāles, ķirurģijas un neiroķirurģijas profili, neiroloģijas nodaļa un insulta vienība, sejas un žokļu ķirurģija, kā arī intensīvā terapija un Sievietes un bērna klīnika kopā ar dzemdību bloku. Jaunajā korpusā ārstniecība noritēs mūsdienu prasībām atbilstošās telpās. Pacientiem plānotas pārsvarā divvietīgas un atsevišķas vienvietīgas palātas (infekciju izplatības ierobežošanai).

97 dzīvokļu ēkas renovācijas projekta īstenošana Daugavpilī, gatavojoties apkures sezonai, sola līdz pat 65% siltumenerģijas ietaupījumu. Ēkas atjaunošanas darbiem piešķirts Swedbank aizdevums, kā arī saņemts ALTUM grants ES fondu līdzfinansētās energoefektivitātes programmas ietvaros.

Kopējās projekta izmaksas ir vairāk nekā 1,3 miljonu eiro, Swedbank finansējums šajā atjaunošanas projektā ir 50% no izmaksām jeb nepilni 700 tūkstoši eiro.

1980. gadā Šaurā ielā celtās 5 stāvu 97 dzīvokļu ēkas renovāciju koordinēs SIA “DMP”, kura darbības joma ir nekustamā īpašuma pārvaldīšana un apsaimniekošana. Būvdarbus veiks SIA “Builder Industry”.

Projekta ietvaros ir plānota fasādes un cokola siltināšana, jumta kapitālais remonts un bēniņu pārseguma siltināšana, pagraba pārseguma siltināšana, logu un durvju nomaiņa, ieeju durvju nomaiņa, lodžiju aizstiklošana, apkures sistēmas pārbūve, ūdensvada un kanalizācijas sistēmas atjaunošana, ventilācijas sistēmas atjaunošana, zibensaizsardzības ierīkošana u.c. darbi.

Pilnsabiedrība SBRE pēc Rīgas pilsētas būvvaldes ekspertu vizītes P. Stradiņa slimnīcas A korpusa būvlaukumā saņēmusi atļauju atsākt būvdarbus pilnā apmērā, informē SBRE.

Visi defekti Stradiņu slimnīcas jaunbūvēs ir novērsti - to otrdien, 7. jūlijā apstiprināja būvvaldes eksperti pēc būvlaukuma apsekošanas un visu izpilddokumentu pārbaudes.

Līdz 15. jūnijam pēc iepriekš saskaņota plāna SBRE veica konstrukciju pastiprināšanu un atsevišķu, lokālu defektu novēršanu 1. un 2. jaunbūves blokā. Rīgas pilsētas būvvalde ar ierakstu būvdarbu žurnālā 7. jūlijā atļāvusi atsākt būvdarbus visā būvobjektā, norādot, ka uzdotie norādījumi ir izpildīti un konstatētie defekti ir novērsti.

Uzņēmuma pārstāvji jau iepriekš informējuši, ka galvenie darbi defektu novēršanai bija septiņu kolonnu pastiprināšana, 18 siju remonts un viena paneļa nomaiņa, kā to atzinumā būvuzņēmējam un pasūtītājam bija norādījis neatkarīgs eksperts.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) ir atļāvis pilnā apjomā atsākt būvdarbus uz Augusta Deglava tilta, laikrakstam «Diena» apliecinājusi biroja pārstāve Elīna Balgalve.

Rīgas domes Satiksmes departamentā no būvdarbu veicēja tika saņemti pārvada būvprojekta papildinājumi, ko izvērtēja un iesniedza apstiprināšanai Rīgas būvvaldē un BVKB.

BVKB eksperti ir pabeiguši būvprojekta izmaiņu ekspertīzes vērtēšanu. «Pamatojoties uz iesniegtajām būvprojekta izmaiņām, BVKB ir atļāvis pilnā apjomā objektā atsākt būvdarbus,» sacīja Balgalve.

Kā ziņots, 25.aprīļa rītā pēc iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) rīkojuma Deglava tilts tika slēgts satiksmei, izraisot pamatīgus satiksmes sastrēgumus šajā Rīgas daļā. 4.maijā tika atjaunota sabiedriskā un operatīvā transporta kustība pār Deglava tiltu.

BVKB Rīgas domei uzticēja veikt pārvada siju balstīšanas darbus, kas maija izskaņā arī tika realizēti. Pēc tam satiksme pa tiltu tika atjaunota pilnībā, tomēr būvdarbi uz pārvada neatsākās.

Rail Baltica nacionālais ieviesējs Latvijā SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas un pilnsabiedrība E.R.B. Rail JV PS noslēguši līgumu par Rail Baltica pamattrases būvniecību.

Starptautiskā konkursā uzvarēja uzņēmumu apvienība, ko veido Eiffage Génie Civil SAS (Francija), Budimex S.A. (Polija) un Rizzani de Eccher S.p.A (Itālija). Katrs no kopuzņēmuma dalībniekiem ir ar pieredzi stratēģiskās nozīmes objektu būvniecībā Eiropā.

Rail Baltica pamattrases būvniecības darbu uzsākšanai veikti nepieciešamie sagatavošanās darbi – pieejami nekustamie īpašumi, finansējums pirmajai būvdarbu kārtai, būvprojekts, kā arī starptautiski atzīts un pieredzējis būvuzraugs un būvnieks. Pašlaik tehniski gatavākais un arī stratēģiski nozīmīgākais, lai pēc iespējas ātrāk izveidotu savienojumu ar Eiropu, ir dienvidu posms Lietuvas virzienā, kur arī sāksies pirmie būvdarbi.

Noslēdzies starptautisks iepirkuma konkurss «Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūves būvprojekta izstrāde un būvdarbi».

Par konkursa uzvarētāju atzīta personu apvienība «BESIX RERE GROUP», kurā apvienojušies uzņēmumi N.V. BESIX S.A. (Beļģija) un SIA «RERE BŪVE» (Latvija). Rail Baltica ieviešanas rezultātā Rīgas centrā tiks izveidots multimodāls satiksmes mezgls, kas palielinās mobilitāti, drošību, pieejamību, kā arī piešķirs Rīgai jaunus vaibstus, vizuāli un funkcionāli savienojot līdz šim ar dzelzceļa uzbērumu atdalītās pilsētas daļas, kā arī ar jaunu dzelzceļa tiltu ērti savienojot Daugavas abus krastus arī gājējiem un riteņbraucējiem.

Rail Baltica projekta ieviesējs Latvijā «Eiropas Dzelzceļa līnijas» apjomīgo darbu veikšanai sagatavojis un noslēdzis līgumu (tā apjoms kopā ar pielikumiem ir vairāk nekā 10 000 lappuses) par Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksās apbūves būvprojekta izstrādi un būvdarbiem. Līgumā ir apvienotas prasības objekta projektēšanai un būvniecībai, un, to parakstot, konkursa uzvarētājs apņemas veikt pilnīgu būvprojekta izstrādi un saskaņošanu, kā arī būvdarbus, uzņemoties pilnu atbildību par projekta realizāciju. Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija. Projekta īstenošana notiks kārtās.

No piektdienas plkst. 19.00 tiek atjaunota satiksme uz autoceļa Līga–Kandava–Veģi (P130) netālu no Sabiles (14,8.-15,3. km), informē Latvijas Valsts ceļu (LVC) Komunikācijas daļa.

Savukārt netālajā posmā no 13,95.-14.25. km satiksme tiek organizēta pa vienu joslu un regulēta ar luksoforiem.

Satiksmei atjaunotajā ceļa posmā tika norakti 5 metri uzbēruma un tā vietā izbūvēts jauns uzbērums, kas sastāv no ģeotekstila audumā ietītas smilts. Šim uzbērumam ir jāpasargā ceļa varbūtēja noslīdēšana. Tāpat šajā vietā ir pilnībā no jauna izbūvētas visas ceļa kārtas un uzklāts asfalta segums.

LVC norāda, ka līgums par šī ceļa remontdarbiem tika noslēgts 2014. gada jūlijā, taču pagājušā gada rudenī pēc spēcīgām lietavām būvnieki bija spiesti pārtraukt iesāktos būvdarbus pie gabionu atbalsta sienas, jo grunts pārmitrinājuma dēļ sakustējās virs ceļa esošā nogāze un aptuveni 12 000 tonnas zemes masas sāka slīdēt lejā uz ceļa.

Latvijas dzelzceļš (LDz) 24.septembrī sāks būvdarbus Dubultu, Lielupes, Pumpuru un Slokas stacijās, turpinot vērienīgo dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācijas projektu Jūrmalas līnijā, informē uzņēmumā.

Lai nodrošinātu pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu no vilciena būvdarbu laikā, no 24.septembra Dubultu un Lielupes stacijās tiks mainītas vilciena apstāšanās vietas. Dubultu stacijā būvdarbu laikā vilciens apstāsies pie salu platformas abos virzienos. Lielupē tiks izbūvētas pagaidu koka platformas.

28.septembrī būvdarbus sāks arī Pumpuru un Slokas stacijās, kur būvdarbu laikā mainītas vilciena apstāšanās vietas: Slokas stacijā vilciens apstāsies pie salu platformas abos virzienos, savukārt Pumpuros tiks izbūvētas pagaidu koka platformas.

Lai paspētu pabeigt projektus laikā un mazāk traucētu vilcienu kustībai, darbi notiks sešas dienas nedēļā no pl.8. līdz 20.

Autoceļa Jelgava – Staļģene – Code (P94) trešajā kilometrā, Jelgavas novada Mežciemā patlaban tiek būvēts jauns tilts pār Vircavu, informē Satiksmes ministrijā.

Jaunais tilts tiek būvēts blakus vēsturiskajam vecajam tiltam pār Vircavu, kuram ir transporta satiksmei neatbilstošs platums un nestspēja, tādēļ šis tilts autotransportam vairāk netiks izmantots, bet tiks renovēts un atvēlēts gājējiem.

Jaunais tilts būs 40 metrus garš, un līdz ar tā būvniecību arī tiks iztaisnots asais līkums uz ceļa. Jaunā tilta konstrukcijas ir jau iebetonētas un tiek uzstādīti izolācijas materiāli. Tuvākajās dienās būvnieki plāno uzsākt arī jauno pievedceļu būvniecību.

Projekta kopējās izmaksas ir 1,175 milj. eiro (ar PVN), būvdarbus nodrošina SIA Rīgas tilti. Plānots, ka tilta būvniecība tiks pabeigta šogad rudenī. Trešdien, 29.jūnijā, būvdarbus Mežciemā apsekoja satiksmes ministrs Uldis Augulis un VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) vadība.

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.