Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto valstu. Periodā no 2011. līdz 2013. gadam, kad ASV jau atradās uz atkopšanās ceļa, eiro zona piedzīvoja atkārtotu satricinājumu – valdību parādu krīzi Dienvideiropā, ko izraisīja investoru bažas par atsevišķu dalībvalstu valdību parādu līmeni un politisko spēku nevēlēšanos to mazināt.

Atbildes reakcija, lai atjaunotu tirgus dalībnieku ticību eiro zonai un atsevišķām tās valstīm, bija starpvalstu vienošanās, kuras ietvaros dalībvalstis apņēmās stiprināt publisko finanšu regulējumu, nosakot budžeta bilances mērķus un citus fiskālās politikas noteikumus. Rezultātā ievērojami pieauga valstu skaits, kuru publiskās finanses ierobežo fiskālie noteikumi, – 2015. gadā fiskālie noteikumi bija ieviesti 18 no 19 eiro zonas valstīm un 25 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai gan fiskālie noteikumi (fiscal rules) ir plaši slavēti par to spējām ierobežot valdības iespējas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, to ietekme uz piekoptās politikas un ekonomisko stabilitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, skaitliski noteikumi (tādi kā budžeta bilances mērķis) mazina fiskālās politikas nenoteiktību, kam vajadzētu mazināt iedzīvotājiem tik nepatīkamo ekonomikas svārstīgumu. No otras puses, sasienot valdības rokas, tie varētu radīt arī gluži pretēju efektu - ierobežot veidus, kā ar budžeta palīdzību izlīdzināt ekonomisko ciklu (bremzēt pārkaršanu vai cīnīties ar recesiju).

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Otrdien, 12. janvārī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti nozīmīgi MK noteikumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) ieviešanai 2014. – 2020. gada plānošanas periodā pētniecības un attīstības jomā, informē Finanšu ministrija (FM).

Tāpat šī gada 5. janvārī apstiprināti MK noteikumi ES fondu atbalsta uzņēmējdarbībai un vides aizsardzībai ieviešanai. Apstiprinātie MK noteikumi nosaka kārtību, kādā tiks veikta projektu atlase un īstenošana.

Līdz ar MK noteikumu apstiprināšanu ir izpildīti būtiski priekšnosacījumi, lai jau šogad ar ES fondu finansējumu tiktu uzsākta projektu atlase uzņēmējdarbībā – jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādē kompetences centru ietvaros, sadarbojoties pētniekiem un komersantiem. Trīs kārtās kopumā šajā jomā tiks investēti 65 miljoni eiro.

Tāpat MK noteikumu apstiprināšana šajā gadā nodrošinās ES fondu pieejamību praktiskas ievirzes pētījumu veikšanai kopumā turpat 67 miljonu apmērā. Savukārt vides aizsardzības jomā tiks nodrošināta ES fondu investīciju ieviešana, lai samazinātu plūdu riskus lauku teritorijās. Tā tiek plānota jau šī gada pirmajā ceturksnī.

Šogad pamatstudijām kādā no 12 Latvijas augstskolām kopumā pieteikušies 10 123 reflektanti, kas ir mazākais studētgribētāju skaits pēdējo trīs gadu laikā, liecina informācija vienotajā valsts un pašvaldību portālā "Latvija.lv" uz pirmdienas plkst.17.

Pieteikšanās studijām noslēgusies plkst.16.

Dati "Latvija.lv" liecina, ka 2020./2021.akadēmiskajam gadam bija saņemti 10 296 reflektantu pieteikumi, bet 2021./2022.akadēmiskajam gadam - 10 182 pieteikumi.

Jaunajam akadēmiskajam gadam studijām kādā no 12 Latvijas augstskolām uz plkst.17 apstiprināti 9289 studētgribētāji.

No tiem lielākais studētgribētāju skaits jeb 4362 cilvēki apstiprināti studijām kādā no Latvijas Universitātes (LU) pamatstudiju programmām. Savukārt populārāko Latvijas augstskolu reitinga otrajā pozīcijā ierindojas Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), kurā studijām apstiprināti 2455 cilvēki.

Tālāk ar gandrīz trīs reizes mazāku reflektantu skaitu seko Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kurā studijām apstiprināts 901 cilvēks. Ceturtajā vietā ir Daugavpils Universitāte, kurā apstiprināti 511 reflektanti.

Eiropas Parlamenta deputāti trešdien pieņēma noteikumus naudas atmazgāšanas novēršanai un skaidras naudas plūsmu kontrolei.

Pašlaik atšķirības dalībvalstu likumdošanā apgrūtina pārrobežu sadarbību un rada nepilnības, ko var izmantot noziedznieki un teroristi. Jaunie noteikumi - tostarp vienotas noziedzīgu nodarījumu definīcijas un noteiktas minimālā soda sankcijas par naudas atmazgāšanu - šo situāciju uzlabotu.

Jaunie noteikumi naudas atmazgāšanas novēršanai nosaka: ES mēroga noziedzīgu nodarījumu definīcijas; ES mēroga minimālā soda sankcijas - bargākajam sodam par naudas atmazgāšanu būs jābūt vismaz četru gadu ieslodzījumam; jaunas sankcijas - piemēram, aizliegums par naudas atmazgāšanu sodītiem cilvēkiem kandidēt vēlēšanās, ieņemt ierēdņa amatu vai saņemt publisku finansējumu.

Dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojumu tarifu paredzamība ilgtermiņā varētu veicināt globālo tirgus dalībnieku interesi par Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) piedāvātajiem pakalpojumiem.

To intervijā DB uzsver AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne.

Viņa stāsta, ka nākamā gada janvārī fiziski sāks darboties savienojums starp Igauniju un Somiju, kas nozīmē, ka krātuvē esošo dabasgāzi bez papildu maksas varēs piegādāt arī Somijas tirgum. Z. Kotāne domā, ka šis fakts kombinācijā ar savlaicīgi apstiprinātiem tarifiem varētu piesaistīt jaunus spēlētājus, kas līdz šim šajā reģionā nav darbojušies.

Fragments no intervijas, kas publicēta 10. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

2019. gads sākts ar apstiprinātiem dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojuma tarifiem – ko tas nozīmē gāzes tirgus dalībniekiem?

Kāpēc dalībniekiem nepieciešams sadarboties kapitālsabiedrībās?

Stabilas un veiksmīgi darbojošās sabiedrības izveidei ir nepieciešama laba biznesa ideja, cilvēki, kas šo ideju spētu realizēt dzīvē, un finanšu ieguldījumi izmaksu segšanai. Ne vienmēr vienam cilvēkam, kuram ir labas idejas, pašam ir pietiekami finanšu līdzekļi vai spējas, lai šīs idejas realizētu dzīvē, un savukārt cilvēkiem ar plašām finanšu iespējām reizēm pietrūkst labas biznesa idejas. Tāpēc nereti sabiedrības izveidošanai savus spēkus apvieno vairāki cilvēki, un dažkārt arī tādi, kas raksturā un dzīves uzskatos ir ļoti atšķirīgi.

Vai mazākuma dalībniekiem ir būtiski apzināties reālo pieejamo aizsardzību iespējamo domstarpību gadījumā?

Līdz ar dabasgāzes tirgus atvēršanu, dabasgāzes gala tarifi, kuri tiek izmantoti koģenerācijas stacijās saražotās siltumenerģijas tarifu un siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu noteikšanai, turpmāk netiks apstiprināti.

Līdz ar to Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir izstrādājusi grozījumus Siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikā un Koģenerācijas tarifu aprēķināšanas metodikā. Par sagatavotajiem grozījumiem SPRK izsludinājis publisko konsultāciju – priekšlikumus aicina sniegt līdz 27.februārim, informē SPRK.

Konsultāciju dokumentu mērķis ir izzināt energoapgādes komersantu, kuri ražo enerģiju koģenerācijas stacijās, siltumenerģijas apgādes pakalpojumu sniedzēju un citu ieinteresēto personu viedokli par Regulatora izstrādātajiem grozījumiem Siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikā un Koģenerācijas tarifu aprēķināšanas metodikā.

Pieņemot šos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kopumā ir risks, ka sašaurināsies konkurence, pasūtītājam būs jāiegulda daudz lielāks darbs iepirkumu sagatavošanā, būs vairāk strīdu, turklāt valstij un pašvaldībām pastāv zaudējumu risks.

Tā par jauno regulējumu publisko iepirkumu jomā intervijā laikrakstam Diena saka zvērināta advokāte, advokātu biroju apvienības COBALT partnere Sandija Novicka.

Saeimā izskatāmie grozījumi Publisko iepirkumu likumā ir izraisījuši nopietnas uzņēmēju, pašvaldību, valsts iestāžu bažas par būtisku spēles noteikumu maiņu publiskajos iepirkumos. Grozījumu izstrādātāji – Finanšu ministrija (FM) un Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) – gan pauž, ka to mērķis esot "konkurences un uzņēmējdarbības vides uzlabošana". Kāds ir jūsu skatījums?

Domāju, ka ir dažas būtiskas aktuālas lietas, kas izraisījušas publisku diskusiju, ka, iespējams, esošais regulējums nav gana labs. Pirmkārt jau tā sauktais būvnieku kartelis, kur nopietnas aizdomas par nelikumīgu vienošanos pastāvēja jau labu laiku pirms Konkurences padomes (KP) lēmuma. Tagad, kā zināms, šajā lietā notiek tiesvedības, kas varētu turpināties divus trīs gadus. Pie esošā regulējuma šis KP lēmums un sekojošās tiesvedības neliedz šiem būvniekiem piedalīties jaunos iepirkumos. Tas rada jautājumu – vai tas ir pareizi? Protams, ja mēs pajautātu cilvēkiem uz ielas, viņi visdrīzāk teiktu – nē, tas ir nepieļaujami! No otras puses – vai ieviešot regulējumu, kas liegtu šiem uzņēmumiem piedalīties iepirkumos, mēs kā sabiedrība un nodokļu maksātāji tiešām iegūtu? Mēs it kā iegūtu godīgu konkurenci, taču vienlaikus konkurence samazinātos. Latvijā ir mazs tirgus, un jau tā bieži ir situācijas, kad piedāvājums dalībai iepirkumos ir ierobežots. Ja mēs lielu daļu uzņēmumu būvniecības nozarē izslēgsim par pagātnes grēkiem, vai mēs kā sabiedrība kopumā iegūsim?

AS "Latvijas gāzei" būtu jāinformē klienti par izmaiņām saistībā ar pilnīgu dabasgāzes tirgus atvēršanu no 1.maija, lai viņi var domāt par līgumu pārslēgšanu vai tirgotāja maiņu, bet šobrīd vēl nav apstiprināti Ministru kabineta (MK) noteikumu grozījumi gāzes nozares universālā pakalpojuma regulējuma ieviešanai, intervijā februāra beigās stāstīja "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Runājot par dabasgāzes tirgus pilnīgu atvēršanu, Kalvītis pauda, ka tirgus jau ir atvērts visu laiku, bet vienīgais tirgotājs, kas strādā regulētā vidē ir "Latvijas gāze".

Viņš uzsvēra, ka "tirgus atvēršana ir mīts", jo visi citi tirgotāji varēja no 2017.gada brīvi piedāvāt savas cenas un atšķelt klientus "Latvijas gāzei" ar labākiem piedāvājumiem, "ja viņi to spēj".

"No 2017.gada mājsaimniecību tirgus ir atvērts, un vienīgais tirgotājs, kas strādā regulētā vidē, ir "Latvijas gāze". Mēs kā publiskais tirgotājs esam regulētā tirgū, visi pārējie tirgotāji var piedāvāt mājsaimniecībām gāzi, un viņi to arī dara. Tāpēc gāzes līgumu portfeļi ir izveidojušies gan "Latvenergo", gan citiem tirgotājiem. No 2017.gada tā bija ļoti negodīga konkurence pret mums, jo tajā brīdī, kad mēs nopirkām gāzi labāk un cena auga, mūsu tarifs bija zemāks un visi konkurenti nevarēja ar mums cīnīties, tajā brīdī, kad cena krita, bet mūsu tarifi bija apstiprināti uz pusgadu, visi konkurenti varēja piedāvāt par vienu eirocentu zemāk un cerēt atšķelt no mūsu portfeļa mājsaimniecības," teica "Latvijas gāzes" vadītājs.

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Administratīvā apgabaltiesa šodien ierosināja lietu pēc AS Latvijas Gāze (LG) pieteikuma par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) 10.septembra lēmumu saistībā ar dabasgāzes infrastruktūras lietošanas noteikumiem, kas ļauj Latvijas lietotājiem gāzi piegādāt no alternatīviem avotiem.

Kā aģentūru LETA informēja tiesā, lieta tiks izskatīta nākamā gada 15.februārī.

Tiesā papildināja, ka no LG ir pieteikts arī lūgums par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu - apturēt SPRK lēmuma AS Latvijas Gāze dabasgāzes pārvaldes sistēmas lietošanas noteikumi" konkrēta punkta darbību -, ko tiesa skatīs 3.novembrī plkst.12.

LG administratīvajā tiesā apstrīdējusi dabasgāzes infrastruktūras lietošanas noteikumus, kas ļauj Latvijas lietotājiem gāzi piegādāt no alternatīviem avotiem, iepriekš vēstīja TV3. Vienlaikus LG atteikusi Latvenergo ieceri piegādāt sev gāzi no Lietuvas.

SPRK 10.septembrī apstiprināja un pirms mēneša stājās spēkā ar dabasgāzes infrastruktūru saistītie noteikumi - AS Latvijas Gāze dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumi un AS Latvijas Gāze Inčukalna pazemes gāzes krātuves lietošanas noteikumi.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ar pieciem uzņēmumiem ir noslēgusi līgumus par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu programmā, kas paredz Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai. Plānoto investīciju amplitūda šo projektu ietvaros ir no 780 tūkstošiem eiro līdz 1,8 miljoniem eiro, informē CFLA.

Ar SIA M.P. Socks, kas ir Dānijas uzņēmuma AS MP Denmark meitas uzņēmums, noslēgtais līgums paredz ražošanas paplašināšanu un ražošanas jaudas palielināšanu visos ražošanas posmos. Projekta ietvaros plānots radīt vismaz 11 jaunas darba vietas. Kopējās projekta attiecināmās izmaksas - 963 634.38 eiro, tai skaitā ERAF ieguldījums - 433 635.47 eiro.

Metāla izstrādājumu un metāla konstrukciju ražotājs AS Mārupes Metālmeistars ar CFLA noslēgtā līguma ietvaros būvēs jaunu ražošanas ēku, lai ieviestu ražošanā jaunu produktu – lielgabarīta un lielsvara metāla konstrukcijas. Jaunbūves kopējā platība būs 5 584,6 m2. Tāpat projekta ietvaros tiks radītas vismaz 20 jaunas darba vietas. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 1 776 623.87 eiro, tai skaitā ERAF - 799 480.74 eiro.

Pēdējo trīs nedēļu laikā, kopš "Swedbank" ieviesusi atvieglotus noteikumus pamatsummas atlikšanai jeb kredītbrīvdienām, apstiprināti kopsummā jau gandrīz 3500 pieteikumi no privātpersonām un uzņēmumiem, kas ir aptuveni 3% no kopējā "Swedbank" kredītņēmēju skaita.

Interese par iespēju atlikt pamatsummas maksājumus saglabājas – pēdējās nedēļas laikā saņemti ap 1500 jauni pieteikumi.

Jau ziņots, ka uzņēmumi un privātpersonas, kuriem līdz šim nav bijušas grūtības veikt kredītmaksājumus, "Swedbank" interneta vietnē swedbank.lv var pieteikties kredīta pamatsummas atmaksas atlikšanai līdz 6 mēnešiem un mājokļa kredīta gadījumā līdz pat 12 mēnešu ilgām kredītbrīvdienām.

Ņemot vērā kopējo situāciju valstī, "Swedbank" ir pieņēmusi lēmumu neveikt nekādas citas izmaiņas līgumos un nepiemērot komisijas maksas par kredītu grozījumiem ne sākoties, ne beidzoties kredītbrīvdienām.

"Mūsu novērojumi liecina, ka interese par kredītbrīvdienām saglabājas un lielākais vairums no pieteikumiem ir pamatoti – klienti jau ir nonākuši maksājumu grūtībās vai potenciālas ienākumu samazināšanās dēļ ir liela iespēja tādas piedzīvot tuvā nākotnē. Apstiprināti tikpat kā visi pieteikumi – atteikuma iemesls var būt vai nu iepriekš piedzīvotas grūtības pildīt līguma nosacījumus, vai paša klienta lēmums tomēr atlikt iespēju pieteikties kredītbrīvdienām uz laiku, kad finansiālā situācija tiešām pasliktināsies," norāda "Swedbank" Latvijā vadītājs Reinis Rubenis.

Otrdien, 22. martā, Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināts Finanšu ministrijas (FM) regulārais informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas investīciju progresu līdz 2015. gada 31.decembrim, informē FM.

ES fondu 2007.–2013. gada plānošanas perioda slēguma posmā prognozējams, ka Latvija būs spējusi pilnībā izmantot visas plānošanas periodā pieejamās ES fondu atbalsta investīciju iespējas.

Līdz ar 2015. gada 31. decembri noslēdzies 2007. – 2013. gada plānošanas perioda izmaksu attiecināmības periods. Šobrīd vēl tiek vērtēti atsevišķu projektu īstenotāju iesniegtie maksājumu pieprasījumi, tomēr paredzams, ka plānošanas periodā Latvija būs spējusi pilnībā izmantot pieejamo ES fondu finansējumu. Kopumā 2007. – 2013. gada plānošanas periodā līdz šī gada 29. februārim finansējuma saņēmējiem veikti maksājumi 4,45 miljardu eiro apmērā, kas ir 98,4% no kopējā pieejamā ES fondu finansējuma šajā periodā. Savukārt noslēgto līgumu apjoms ir 4,68 miljardi eiro jeb 103,5% no pieejamā ES fondu finansējuma. Tas nozīmē, ka līgumi ir slēgti par valsts piešķirto virssaistību apjomu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir apstiprinājusi vairākus apdrošināšanas sektoram saistošus noteikumus, informē FKTK.

Normatīvie noteikumi par tehnisko rezervju aprēķināšanas pamatprincipiem izstrādāti, pamatojoties uz Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 101. panta otro daļu. Noteikumi ievieš Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes Pamatnostādnēs par tehnisko rezervju novērtēšanu noteiktās prasības.

Tie nosaka tehnisko rezervju aprēķināšanā izmantoto datu kvalitātes nodrošināšanas, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību segmentēšanas un tehnisko rezervju aprēķina metodes izvēles minimālās prasības, kā arī apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumu robežu noteikšanas principus.

Konkurences padome (KP) norāda, ka visiem dārzeņu un puķu sēklu, kā arī griezto ziedu, tirgotājiem ir jāievēro Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums (NTPAL) attiecībās ar saviem piegādātājiem.

Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības (ES) regulējošos aktos dārzeņu un puķu sēklas uzskaitītas kategorijā pie "Eļļas augu sēklas un augļi; dažādi graudi, sēklas un augļi; augi rūpniecības un medicīnas vajadzībām; salmi un rupjā lopbarība", kā arī grieztie ziedi, puķu sīpoli un gumi ir uzskaitīti kategorijā pie "Veģetējoši koki un citi augi; sīpoli, saknes un līdzīgas augu daļas; griezti ziedi un dekoratīvi zaļumi", tad NTPAL piemērošanas kontekstā šie produkti vērtējami kā lauksaimniecības produkti. Līdz ar to audzētājs jeb ražotājs ir "lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājs" un tas tiek aizsargāts no negodīgas tirdzniecības prakses veidiem no tā audzēto produktu tirgotājiem. Turpretī dārzeņu un puķu sēklu vai ziedu tirgotājs, kas tos pērk tālākai pārdošanai saviem klientiem, tostarp patērētājiem, ir "pircējs" un tam ir saistoši NTPAL paredzētie aizliegumi, kas ierobežo pircēja negodīgu tirdzniecības praksi.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir apstiprinājusi budžetu 2017. gadam, nosakot arī uzraugāmo tirgus dalībnieku maksājumus FKTK darbības nodrošināšanai.

Nākamā gada budžets veidots, ņemot vērā FKTK stratēģiskās prioritātes 2015.- 2017. gadam, ievērojot gan FKTK pienākumus vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros, gan turpinot stiprināt tās FKTK funkcijas, kas saistītas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas atbilstības līmeņa paaugstināšanu un uzraudzības efektivitātes palielināšanu.

Nākamā gada FKTK budžetā tiek plānoti ieņēmumi 10.639 milj. eiro apmērā no tirgus dalībnieku maksājumiem un izdevumi 10.899 milj. eiro apmērā. Salīdzinot ar 2016. gada budžetu, nākamā gada FKTK budžeta izdevumu pieaugums ir 7% apmērā.

Turpinot attīstīties FKTK līdzdalībai Eiropas Centrālās bankas procesos, vienlaikus nemazinoties FKTK tiešajiem finanšu sektora uzraudzības uzdevumiem, ir jāturpina stiprināt FKTK personāla kapacitāte – pieņemot darbiniekus jaunu funkciju izpildes nodrošināšanai un veicinot esošo FKTK vadošo speciālistu motivāciju, pakāpeniski tuvinot darbinieku atalgojuma līmeni uzraugāmā finanšu sektora darbinieku vidējam atalgojumam.

Jaunuzņēmumi, kas darbojas, lai radītu inovatīvu produktu vai biznesa modeli, bieži vien atliek juridisku jautājumu risināšanu uz vēlāku laiku, jo uzskata, ka tie vēl nav aktuāli, to risināšana ir pārāk dārga vai nebūtiska. Tomēr ir atsevišķi jautājumi, kuru laicīga atrisināšana novērš juridiskus riskus, kas citādi negatīvi ietekmē biznesa turpmāko attīstību.

Ikvienas biznesa idejas īstenošanas gaitā pienāk brīdis, kad, lai būtu iespējams šo ideju pilnvērtīgi attīstīt, jānolemj par kādas reģistrētas komercdarbības formas izvēli. Pieņemot, ka idejas īstenošanā apvienojušies vismaz divi partneri, Komerclikums (KL) pieļauj reģistrēt vai nu personālsabiedrību, vai kapitālsabiedrību (SIA vai AS). Lai pasargātu jaundibināmās sabiedrības dibinātājus no atbildības pret sabiedrības kreditoriem, ieteicams izvēlēties kādu no kapitālsabiedrības formām, attiecīgi nodrošinot dalībnieku ierobežoto atbildību, proti, to, ka dalībnieks nav atbildīgs par sabiedrības saistībām (un arī sabiedrība neatbild par dalībnieka saistībām).

2018. gada 3. janvārī stājas spēkā finanšu instrumentu jomai saistoši jauni noteikumi, ko paredz (pirmā līmeņa ES normatīvie akti) - Finanšu instrumentu tirgus direktīva 2014/65/EU (MiFID II) un Finanšu instrumentu tirgus regula Nr. 600/2014 (MiFIR).

Jauno tiesību aktu galvenais mērķis ir stiprināt to klientu aizsardzību, kuri iegulda līdzekļus vērtspapīros un citos finanšu instrumentos, kā arī padarīt ES finanšu tirgu stabilāku un pārredzamāku, samazināt sistēmiskos riskus, nodrošināt finanšu tirgu efektivitāti un samazināt to dalībnieku izmaksas.

Patērētāji kļūst arvien prasīgāki, meklē iespējami labāku preci un prasmīgāku tās piedāvāšanas veidu, bet uzmanību noturēt ir grūti mūsdienu informācijas un izvēļu plašajā klāstā. Arvien tiek meklēti jaunievedumi tirgū, kur svarīgi faktori ir izdevīgums, efektivitāte, estētiskums un citi patērētājiem saistoši parametri. Lai piesaistītu uzmanību, iegūtu uzticību un lojalitāti ilgtermiņā un veicinātu pārdošanu, svarīgs ir merčendaizings, tajā skaitā reklāmas stendi. Merčendaizings ir process kā notiek preču prezentēšana tirdzniecības vietās, lai piesaistītu potenciālo klientu uzmanību un veicinātu pārdošanu.

Merčendaizinga mērķi tirdzniecības vietās var būt vairāki un tos var ietekmēt reklāmas vai mārketinga kampaņas kopējais vēstījums un uzdevumi, bet tie var būt, piemēram:

• palielināt pārdodamo preču apjomu un iepazīstināt ar jauniem produktiem;

• veidot preču zīmolu pievilcīgumu, piesaistīt uzmanību;

• palielināt lojālo pircēju skaitu un piesaistīt jaunus pircējus;

• uzsvērt preču konkurētspēju, salīdzinot ar konkurentu produktiem;

• nostiprināt pircēju apziņā konkrētu zīmolu un tā priekšrocības;

• efektīvi piedāvāt preces tirgum (klientiem);

• nodrošināt pircējus ar nepieciešamo informāciju par konkrēta zīmola preci vai precēm.

Merčendaizings ir process, kura rezultātā preces tiek prezentētas saistošā un pamanāmā veidā tirdzniecības vietās. Produkcija tiek izkārtota tā, lai tiktu stimulēta uzmanība un patērētāju vēlme to iegādāties. Reklāmas stendi ir iecienīts risinājums preču prezentēšanai tirdzniecības vietās, jo tie ir pamanāmi, kā arī palīdz veicināt pārdošanu un radīt zīmola atpazīstamību.

Rīgā ir sagatavoti saistošie noteikumi, kas regulēs taksometru licencēšanas kārtību, paredzot ierobežojumus iebraukšanai Vecrīgā un pārvadātājam nosakot gada nodevu 300 eiro apmērā.

Noteikumi Par vieglo taksometru pārvadājumu licencēšanu un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu īpaša režīma zonā noteiks kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldībā izsniedz speciālās atļaujas jeb licences un licences kartītes pasažieru pārvadāšanai ar vieglajiem taksometriem Rīgas administratīvajā teritorijā, un prasības, kas jāizpilda, lai saņemtu speciālo licenci un licences kartīti.

Tāpat tie regulēs prasības, kas jāpilda licences darbības laikā, un kārtību, kādā izsniedz un anulē speciālo atļauju vieglo taksometru iebraukšanai īpaša režīma zonā - Vecrīgā, un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu Vecrīgā.

Vairākas pašvaldības gatavojas rīkot iedzīvotāju aptaujas, lai noskaidrotu viņu viedokli par novadu reformu, kas paredz novadu apvienošanos. Iedzīvotāju aptaujas, kurās tiek noskaidrots cilvēku viedoklis, ir pilnībā leģitīmas.

Vienīgi pašvaldībām nevajadzētu mulsināt savus iedzīvotājus un izskaidrot spēles noteikumus. Proti, tas nebūs referendums, kura rezultāti ir valsts varai saistoši. Jo VARAM jau ir paziņojusi, ka pašvaldību referendumi par novadu reformu ir nelikumīgi. Nav nekas iebilstams pret iedzīvotāju aptauju, tikai vietvarām būtu jāizskaidro, ka aptaujas rezultāti var būt par pamatu diskusijai ar reformas autoriem, taču tie nebūs saistoši. Attiecībā par to, ka referenduma aizliegums «smakojot» pēc totalitāras valsts, tas neiztur kritiku.

Ir absolūti pamatoti, ka ir atsevišķi jautājumi, par kuriem referendumi rīkoti netiek. Piemēram, nevienā valstī budžeta projekts netiek apspriests referendumā. Ja valsts ir nolēmusi veikt novadu reformu, tad tai, protams, ir jākonsultējas ar iedzīvotājiem un jāmeklē kompromiss, taču būtu aplami, ja katra no pašreizējām 119 pašvaldībām referenduma rezultātā varētu uzlikt veto novada apvienošanas projektam. Skaidrs, ka novadu reformai ir jābūt centralizēti vadītai, ņemot vērā visu novadu intereses, un te neder pieeja: viens grib apvienoties, cits nē. Un tā nav totalitārisma izpausme, ja katrai no vietvarām nav veto tiesību valstiski svarīgos jautājumos.

Pēc nesenajiem Ministru kabineta grozījumiem, kas ļauj samazināt galvenās cirtes caurmēru mežsaimniecībā, pastāv bažas, ka Latvija var saskārties ar jaunu privāto mežu īpašumu pārdošanas vilni. Daudzi īpašnieki nav informēti par pienākumu obligāti atjaunot šādi izcirstos mežus trīs gadu laikā.

Tāpēc, pienākot termiņam, īpašniekiem var nebūt vairs finanšu resursu šo prasību izpildīšanai, kas varētu novest pie mežu pārdošanas.

Saskaņā ar VIDI Woods apkopotajiem datiem, 2023. gadā aptuveni 40% cirsmu tika realizētas ar samazinātu koku caurmēru. Tas nozīmē, ka visiem šo cirsmu īpašniekiem trīs gadu laikā jāatjauno savi meži.

Teju ikviens meža īpašnieks ir informēts par samazinātajām koku caurmēru prasībām galvenajai cirtei. Tomēr par pēcāk pieņemtajām izmaiņām, kas izvirzījušas arī jaunas prasības mežu īpašniekiem, uzliekot pienākumu mākslīgi atjaunot mežus trīs gadu laikā pēc ciršanas, ja kailcirte veikta atbilstoši jaunajiem caurmēriem, ‒ nē.

Otrdien, 16. augustā, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) ikmēneša informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) investīciju ieviešanas statusu. Līdz šī gada 15. augustam atbildīgās iestādes ir nodrošinājušas būtisku progresu investīciju uzsākšanas uzdevumu izpildē, kā rezultātā ir apstiprināti MK noteikumi par ES fondu investīcijām 3,2 miljardu eiro apmērā, un īpašs progress novērojams jau nākamajā fāzē – projektu atlašu izsludināšanā.

2016. gada jūlijā ir novērojams stabils MK noteikumu apstiprināšanas progress, tādēļ kopumā ES fondu ieviešanas finansiālā nobīde no plānotā grafika saglabājas salīdzinoši neliela. Jūlijā ir apstiprināti 5 MK noteikumi par kopējo ES fondu finansējumu 86 miljoni eiro un izsludinātas 13 projektu iesniegumu atlases par 255,8 miljoniem eiro. Kopumā ir uzsākta gandrīz puse ES fondu projektu atlašu – 46,8%. ES fondu finansējuma ieviešanu regulējošie MK noteikumi ir galvenais priekšnoteikums reālai projektu īstenošanas uzsākšanai. Savukārt līdz šī gada beigām ir mērķis nodrošināt MK noteikumu apstiprināšanu līdz 90% no plānošanas periodā pieejamā ES fondu finansējuma 4,4 miljardu eiro apmērā.