Lielbritānijas centrālās bankas - Anglijas Bankas - vadītājs Marks Kārnijs saglabās savu amatu līdz 2020.gada janvārim, lai palīdzētu vadīt valsts ekonomiku laikā pēc izstāšanās no Eiropas Savienības (ES), ceturtdien paziņoja valsts finanšu ministrs Filips Hamonds.

Uzrunājot parlamentu, Hamonds norādīja, ka Kārnijs piekritis pagarināt savu palikšanu šajā amatā par septiņiem mēnešiem, lai «nodrošinātu nepārtrauktību cauri visai nemierīgam periodam, ko mūsu ekonomika varētu piedzīvot 2019.gada vasaras sākumā».

Lielbritānija no ES izstāsies 29.martā.

Hamonds paudis gandarījumu, ka Kārnijs «piekritis palikt bankas vadītāja amatā papildu septiņus mēnešus, lai atbalstītu mierīgu izstāšanos no ES un nodrošinātu stabilitāti, kas ir svarīga mūsu ekonomikai».

Kanādietis Kārnijs Anglijas Bankas vadītāja amatā stājās 2013.gadā, tajā laikā paužot savus nodomus personīgu iemeslu dēļ šajā amatā strādāt vien piecus gadus no astoņu gadu termiņa, kas nozīmētu, ka viņš šo amatu pamestu 2018.gadā.

Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - pirmdien prezentēja jauno 50 mārciņu nomināla banknotes dizainu, un uz jaunās banknotes būs matemātiķa un kriptogrāfa Alana Tjūringa attēls.

Tjūrings ir pazīstams kā slepeno kodu uzlauzējs, palīdzot sabiedroto spēkiem Otrā pasaules kara laikā. Viņš sniedza savu ieguldījumu, lai palīdzētu sabiedroto spēkiem nolasīt vācu jūras spēku ziņojumus, kas kodēti ar šifrēšanas mašīnu "Enigma".

50 mārciņu nomināla banknote būs pēdējā Anglijas Bankas izlaistā banknote, kurā papīrs tiks nomainīts pret polimēru materiālu. Jaunā banknote apgrozībā nonāks 2021.gada beigās.

Šī nomināla banknotes agrāk tika raksturotas kā "korumpētās elites valūta", un tā ir ikdienas darījumos vismazāk izmantotā nomināla banknote.

"Alans Tjūrings bija izcils matemātiķis, kura darbam bijusi milzu ietekme uz mūsu dzīvi pašlaik," prezentācijas pasākumā sacīja Anglijas Bankas prezidents Marks Kārnijs.

Šā gada pirmajā ceturksnī Lielbritānijas bezdarba līmenis sarucis līdz piecu gadu zemākajam līmenim, pastiprinot runas par Anglijas Bankas rīcību, lemjot par likmju paaugstināšanu, raksta Bloomberg.

Bezdarba līmenis saruka līdz 6,8%, salīdzinot ar 6,9% februārī. Trešdienas dati liecināja arī, ka algu kāpums pirmo reizi kopš 2010. gada ir pārspējis inflāciju.

Bezdarbnieku skaits sarucis par 133 tūkstošiem līdz 2,21 miljonam, kas ir zemākais līmenis kopš 2009. gada februāra. Jauniešu bezdarbs sarucis līdz zemākajam līmenim kopš 2009. gada.

Pērn Anglijas Bankas vadītājs Marks Karnijs sacīja, ka Anglijas Banka neapsvērs likmju celšanu, kamēr bezdarbs būs virs 7%, taču banka neprognozēja, ka tas samazināsies tik strauji. Tagad bankas pārstāvji ir paziņojuši, ka necels likmes, kamēr ekonomikas izaugsme nebūs pietiekami strauja.

Anglijas banka 13.septembrī laida apgrozībā jaunas piecu mārciņu plastikāta banknotes, uz kurām redzams kādreizējā Lielbritānijas premjerministra Vinstona Čērčila portrets.

Banka norāda, ka jaunās banknotes ir apgādātas ar labākām drošības pazīmēm un ir pietiekami izturīgas, lai pārciestu mazgāšanu veļasmašīnā.

Jaunās piecu mārciņu banknotes ir drukātas uz «plāna, pret netīrumiem un mitrumu izturīga plastikāta», un to kalpošanas laiks varētu būt divarpus reizes ilgāks nekā ierasto papīra banknošu mūžs.

«Jaunajiem pieciniekiem ir virkne drošības pazīmju, kas to viltošanu padara vēl grūtāku,» teikts bankas paziņojumā, īpaši uzsverot caurspīdīgo lodziņu, zelta foliju banknotes aversā un sudraba - reversā.

Lēmums uz jaunajām banknotēm attēlot Čērčilu pieņemts, jo «viņš ir viens no visu laiku lielākajiem valstsvīriem un vienīgais premjerministrs, kas saņēmis Nobela prēmiju literatūrā», savā paziņojumā norādījis bankas prezidents Marks Kārnijs.

Anglijas Centrālā banka nedaudz paaugstinājusi šā gada Lielbritānijas ekonomikas izaugsmes prognozi, tomēr brīdinājusi, ka algu pieaugums nebūs tik straujš, kā iepriekš prognozēts, raksta AP.

Banka šā gada izaugsmes prognozi paaugstinājusi no 3,4% līdz 3,5%.

Anglijas Bankas vadītājs Marks Karnijs sacīja, ka ekonomikas izaugsmes temps izskatās pārliecinošāks nekā iepriekš, un paredzams, ka bezdarba līmenis līdz gada beigām samazināsies zem 6%. Patlaban bezdarba līmenis sarucis līdz 6,4%, kas ir zemākā atzīme gandrīz sešu gadu laikā.

Tiesa gan, centrālā banka samazinājusi algu pieauguma prognozi uz pusi – līdz 1,25%.

Markit ekonomists Kriss Viljamsons paredz, ka, ņemot vērā, ka algas aug lēnāk nekā inflācija, centrālās bankas pārstāvji būs piesardzīgi ar likmju paaugstināšanu, baidoties par atveseļošanās bremzēšanu tādā veidā.

Pasaules biržu indeksi ceturtdien pārsvarā kritās, tirgiem reaģējot uz ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela izteikumiem, kuri apslāpēja cerības uz ASV procentlikmju samazināšanu tuvākajā laikā.

Londonas biržā akciju cenas saruka pēc tam, kad Anglijas Banka norādīja uz perspektīvām pacelt procentlikmes ātrāk, nekā bija gaidāms.

Kritums bija arī Ņujorkas biržā, kur ar naftu saistīto uzņēmumu akcijas sevišķi strauji kritās pēc jēlnaftas cenu samazināšanās.

Tirgus ietekmēja FRS vadītāja Pauela trešdien paustais vērtējums, ka zema inflācija ASV, domājams, ir «pārejoša» parādība. Investori šos izteikumus uztvēra kā norādi, ka procentlikmju samazināšana tuvākajā laikā nav gaidāma.

Pauela izteikumi arī kontrastēja ar ASV prezidenta Donalda Trampa aicinājumiem samazināt aizņemšanās izmaksas, lai atbalstītu ekonomiku.

«Pārejošā FRS izraisīja pārejošu tirgus kritumu,» sacīja «50 Park Investment» analītiķis Adams Sarhans. «Tas pāries.»

Februārī Lielbritānijas bezdarba līmenis samazinājies līdz piecu gadu zemākajai atzīmei, kārtējo reizi apliecinot straujo ekonomikas atveseļošanos, raksta Bloomberg.

Bezdarba līmenis februāra beigās samazinājās līdz 6,9%, salīdzinot ar janvāra beigās reģistrētajiem 7,2%. Tādējādi Anglijas bezdarba līmenis samazinājies līdz zemākajai atzīmei kopš 2009. gada februāra.

Pārskats liecināja, ka algu pieaugums šajā periodā bija straujāks – 1,7%.

Pērn, stājoties Anglijas Bankas vadītāja amatā, Marks Karnijs uzsvēra, ka centrālā banka likmju paaugstināšanu varētu apdomāt, kad bezdarba līmenis saruks līdz 7%, taču banka neprognozēja, ka tas notiks tik ātri. Tādēļ februārī tika izziņoti jaunie plāni, ka centrālā banka vairāk uzmanības pievērsīs kapacitātei.

Ceturtdienas sanāksmē Anglijas Centrālā banka bāzes procentu likmi atstāja esošajā līmenī, raksta BBC News.

Astoņi centrālās bankas pārstāvji balsoja par to, lai likme tiktu atstāta pašreizējā līmenī, bet viens vēlējās to paaugstināt.

Likme patlaban ir rekordzemā – 0,5% līmenī. Likme atstāta esošajā līmenī jau 78.mēnesi pēc kārtas.

Jaunākajā apskatā Anglijas Banka norāda, ka inflācija aizvien atrodas zem spiediena, līdz ar to daži ekonomisti jau izteikušies, ka likmes paaugstināšanu varētu uz kādu laiku atlikt, neskatoties uz to, ka bankas vadītājs Marks Karnijs uzsvēris, ka banka tuvojas šim lēmumam.

Ceturtdien notikušajā ikmēneša sanāksmē Anglijas Centrālā banka nolēma atstāt bāzes procentu likmi esošajā līmenī, raksta Bloomberg.

Likme saglabāta rekordzemajā 0,5% līmenī.

Eiropas ekonomikas situācijas pasliktināšanās un pazīmes, ka arī Lielbritānijas ekonomikas atveseļošanās sāk bremzēties, rada spiedienu uz Anglijas Bankas amatpersonām. Eirozona ir Lielbritānijas lielākais tirdzniecības partneris un tās ekonomikas pasliktināšanās ir veicinājušas spekulācijas investoru vidū, ka likmi Anglijas Banka cels ne vēlāk par 2015. gada otro pusi.

Augustā Anglijas Banka prognozēja šā gada ekonomikas izaugsmi 3,5% apmērā, bet nākamgad 3%. Tāpat banka ziņoja, ka inflācija saglabāsies zem 2% mērķa šajā laika periodā. Jaunās prognozes tiks paziņotas preses konferencē 12. novembrī.

Agrāko pieņēmumu maiņa par centrālo banku politiku gada otrajā pusē var nozīmēt pamatīgu cenu viļņošanos

Pasaules ietekmīgākās centrālās bankas pēdējo dienu laikā pielikušas papildu pūles, lai pamainītu tirgus dalībnieku priekšstatus par zemo procentlikmju laiku turpināšanos.

Tikai nedēļu pēc tam, kad Anglijas Bankas vadītājs Marks Karnijs klāstīja, ka mārciņas procentlikmes nulles atzīmes tuvumā ir visnotaļ piemērotas esošajiem nosacījumiem ekonomikā, šīs iestādes vadītājs jau ziņojis par to, ka tuvojas nepieciešamība paaugstināt likmes. Visai negaidīti par līdzīgām monetārās politikas izmaiņām mājienus šonedēļ deva arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) galva Mario Dragi. Tāpat arī Ziemeļamerikā - ASV Federālo rezervju vadība (FRS) atkārtoja, ka iestāde turpinās monetāro kursu padarīt stingrāku (ASV FRS jau četras reizes ir paaugstinājusi dolāra bāzes procentu likmi).

Lielbritānijas mārciņa drīzumā varētu testēt sešu gadu augstāko līmeni pret dolāru, uzskata Barclays Plc eksperti.

Šomēnes mārciņas vērtība sarukusi par 1%, kas ir sliktākais rezultāts starp lielākajām valūtām. Kopš 15. jūlija, kad tā sasniedza 1,7192 dolāru līmeni, kas ir augstākā atzīme kopš 2008. gada oktobra, mārciņas vērtība ir sarukusi par 3,2%.

Augustā Anglijas Bankas vadītājs Marks Karnijs uzsvēra, ka bankas pārstāvji uzmanību vērsīs vājajam algu kāpumam, spriežot par likmju celšanu, taču pirmdien viņš Sunday Times atzinis, ka lēmums celt likmes varētu tikt pieņemts pirms algu kāpuma atgūšanās.

Barclays eksperti paredz, ka Anglijas Banka cels likmes novembrī. Tāpat tiek lēsts, ka mārciņa līdz nākamā mēneša beigām varētu sasniegt 1,71 dolāra līmeni un pat to pārspēt.

Septembrī inflācija Lielbritānijā pieaugusi līdz gandrīz divu gadu augstākajam līmenim, liecina Lielbritānijas nacionālā statistikas biroja dati.

Inflācija sasniedza 1%, kas ir augstākais līmenis kopš 2014.gada novembra. Augustā tā bija 0,6%.

Anglijas Bankas amatpersonas ir brīdinājušas, ka mārciņas vērtības kritums varētu palielināt inflāciju virs tās noteiktā mērķa – 2%. Tomēr bankas vadītājs Marks Karnijs paudis uzskatu, ka mērenais kāpums ir labs, ņemot vērā bankas centienus veicināt ekonomikas izaugsmi.

Ekonomisti paredz, ka Anglijas Banka nākammēnes samazinās bāzes procentu likmi līdz 0,1%.

Lielbritānijas lielākās bankas spēs izturēt smagākā Brexit scenāriju, liecina jaunākie Anglijas Bankas stresa testi, kurā pārbaudīta Lielbritānijas finanšu sistēma.

Bankas pēdējā pārskatā centrālā banka secinājusi, ka Lielbritānijas septiņas lielākās kredītiestādes spētu turpināt kreditēšanu pat, ja Lielbritānija pamestu Eiropas Savienīb 2019.gadā.

«Cilvēki Lielbritānijā var dzīvot ar pārliecību, ka viņiem būs pieeja finanšu pakalpojumiem, kuri viņiem būs nepieciešami attīstībai nākotnē,» norāda Anglijas Bankas vadītājs Marks Karnijs.

Testa rezultāti liecina, ka Lielbritānijas lielākās bankas ir stipras pret scenāriju, kas ir daudz smagāks nekā pasaules finanšu krīze. Pēdējā testā tika imitēts scenārijs, kad Lielbritānijas ekonomika sarūk par 4,7%, pasaules ekonomika – par 2,4%, bezdarba līmenis sasniedz 9,5%, bet mājokļu cenas sarūk par trešdaļu un procentu likmes aug līdz 4%.

Aizvadītais gads mežsaimniecības nozarē ir bijis sarežģīts. Problēmas ar nepieredzēto sausumu pavasarī, astoņzobu mizgrauža plosīšanās, aizvien jauni valsts plāni par aizsargājamo teritoriju paplašināšanu bez paralēliem plāniem par kompensāciju palielināšanu meža īpašniekiem ir ietekmējušas kopējo mežsaimnieku noskaņojumu. Taču par jautājumu numur viens ir izvirzījies – kas tālāk notiks ar koksnes cenām? Pirkt mežu vai pārdot? Nezināmo ir bijis pārāk daudz, ieskaitot ģeopolitiskos faktorus.

Kā zināms, 2022. gads koksnes cenu ziņā bija izcils. To ietekmēja gan Krievijas un Baltkrievijas izkrišana jeb izmešana no tirgus, gan ārkārtīgi augstās energoresursu, tostarp malkas, granulu u.tml. resursu cenas tās pašas Krievijas uzsāktā kara dēļ, gan pasaules ekonomikas atkopšanās pēc kovida krīzes. Latvijas meža produkcijas eksporta vērtība togad pārsniedza 4 miljardus eiro, kas ir vēsturiski augstākais rādītājs. Dažiem šķita, ka sācies pavisam jauns nozares attīstības cikls.

Taču jau pērnā gada sākumā svārsts pavērsās pretējā virzienā. Koksnes cenas strauji samazinājās. Piemēram, vidējā zāģbaļķu cena Latvijas tirgū no 2022. gada septembra, kad tā sasniedza 108,17 eiro par kubikmetru, līdz 2024. gada janvārim bija sarukusi līdz 74,96 eiro par kubikmetru, rāda portāla latvianwood.lv dati. Tajā pašā laika periodā vidējā papīrmalkas cena kritās no 99,62 eiro par kubikmetru līdz 56,93 eiro par kubikmetru, bet malkas cena – no 77,13 līdz 45,74 eiro par kubikmetru.

Eiropas Centrālās bankas likmes celšana cerībā slāpēt inflāciju Latvijā izraisījusi ne vienu vien diskusiju. Nodoklis avansā? Virspeļņas nodoklis? Necelt likmes iepriekš aizņemtai naudai, kaut arī līgums par mainīgo likmi (balsojums portālā ManaBalss)?

Jēga ir inflācijas slāpēšanā, un komercbankas to var veicināt, citās valstīs tā dara, nekropļojot tirgu un noslēgtos līgumus. Proti, bankas aizdod aizņemtu naudu, un, ja vien tās aizdevēji, depozītu noguldītāji arī pelnītu, būtu nodoklis.

Ir skaidrs, ka straujā centrālo banku bāzes likmju celšana beidzot ir atgriezusi bankas pie tām pierastajām peļņas maržām, tomēr vietvietām komercbankas cenšas ignorēt savu dalību inflācijas apkarošanā, ko realizē centrālās bankas, liecina Financial Times publiskotie reitingu aģentūras S&P dati un analīze.

Kā un kāpēc bankas pelna?

Banku neto procentu ienākumi veidojas no procentu ieņēmumiem no aizdevumiem, atņemot no tiem procentu izdevumus, ko veido depozīta un noguldījuma procentu izmaksas, kā arī izmaksas par aizņēmumiem no Centrālās bankas, kā apmēru nosaka Centrālā banka caur Centrālās bankas procentu likmes palielināšanu vai samazināšanu. Lai arī Centrālās bankas procentu likmes komercbankas nevar ietekmēt, procentu ieņēmumi, it īpaši Eirozonā, tiek veidoti no mainīgās likmes (jeb Centrālās bankas procentu likmes, pieskaitot tai klāt maržu), lai samazinātu bankas risku par tās pelnītspēju dažādās ekonomiskās situācijās, nodrošinot finanšu sektora stabilitāti.

Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - ceturtdien pieņēma lēmumu nemainīt bāzes procentu likmi un saglabāt kvantitatīvās stimulēšanas pasākumu apjomu nemainīgu.

Tādējādi centrālās bankas bāzes procentu likme saglabāta 0,25% apmērā, kas ir rekordzems līmenis.

Augustā Anglijas Banka īstenoja pirmās izmaiņas bāzes procentu likmē kopš 2009.gada marta, samazinot to par 0,25 procentpunktiem.

Arī analītiķi bija prognozējuši, ka decembrī bāzes procentu likme tiks saglabāta nemainīga.

Tāpat Anglijas Banka ceturtdien paziņoja, ka ekonomikas stimulēšanai paredzētās aktīvu iegādes programmas apjoms saglabāts 435 miljardu mārciņu apmērā pēc augustā īstenotā palielinājuma par 60 miljardiem eiro.

Centrālā banka arī saglabājusi Lielbritānijas korporatīvo obligāciju iegādes programmu augustā noteiktajā desmit miljardu mārciņu apmērā.

Pagājušajā nedēļā centrālo banku apgalvojumi izbrāzās cauri tirgiem gluži kā viesulis. Postījumi ir redzami visā lielā desmitnieka valstu apkaimē, jo pārvērtēšana aptvēra visu monetārās politikas pozīciju uztveri.

Ir pienācis gals dalījumam: ASV Federālās rezervju bankas «vanagi» (kas par augstāko prioritāti izvirza inflācijas uzraudzību) un pārējā pasaule. Dažu pēdējo dienu laikā ECB, Anglijas Centrālā banka un Kanādas Centrālā banka ierosināja, ka šīm institūcijām vajadzētu izbeigt galēji brīvas monetārās politikas neprātu.

Neatliekamas monetārās ekspansijas pārtraukšana nenozīmē, ka tūdaļ pat tās ķersies pie stingrākas politikas. Viena lieta ir labot pārmērīgi piesardzīgo monetāro politiku, bet pavisam cita – nopietni apsvērt sākt monetārās politikas skrūvju piegriešanas ciklu. Nevienam nav noslēpums, ka ECB plāno nākamā gada sākumā samazināt kapitāla iepirkšanu, taču pirmo izmaiņu dati pagaidām vēl ir tālu aiz horizonta (varbūt tās notiks 2019. gadā?).

Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - ceturtdien pieņēma lēmumu nemainīt bāzes procentu likmi un vienlaikus paaugstināja ekonomikas izaugsmes prognozes.

Tādējādi centrālās bankas bāzes procentu likme saglabāta 0,25% apmērā, kas ir rekordzems līmenis.

Pērn augustā Anglijas Banka īstenoja pirmās izmaiņas bāzes procentu likmē kopš 2009.gada marta, samazinot to par 0,25 procentpunktiem.

Tāpat Anglijas Banka ceturtdien paziņoja, ka ekonomikas stimulēšanai paredzētās aktīvu iegādes programmas apjoms saglabāts 435 miljardu mārciņu apmērā pēc augustā īstenotā palielinājuma par 60 miljardiem eiro.

Centrālā banka arī saglabājusi Lielbritānijas korporatīvo obligāciju iegādes programmu augustā noteiktajā desmit miljardu mārciņu apmērā.

Tikmēr centrālās bankas jaunākās prognozes liecina, ka Lielbritānijas ekonomika šogad pieaugs par 2%, nevis 1,4%, kā tika lēsts iepriekš. Nākamajam gadam ekonomikas izaugsmes prognoze paaugstināta no 1,5% uz 1,6%.

Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - ceturtdien pieņēma lēmumu nemainīt bāzes procentu likmi un samazināja ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam.

Tādējādi centrālās bankas bāzes procentu likme saglabāta 0,25% apmērā, kas ir rekordzems līmenis.

Pērn augustā Anglijas Banka īstenoja pirmās izmaiņas bāzes procentu likmē kopš 2009.gada marta, samazinot to par 0,25 procentpunktiem.

Tāpat Anglijas Banka ceturtdien paziņoja, ka ekonomikas stimulēšanai paredzētās aktīvu iegādes programmas apjoms saglabāts 435 miljardu mārciņu apmērā pēc augustā īstenotā palielinājuma par 60 miljardiem eiro.Banka arī norādīja, ka varētu paaugstināt bāzes procentu likmi straujāk nekā gaidīts, ja pārrunas par Lielbritānijas izstāšanos noritēs veiksmīgi un ekonomika saglabāsies stabila.Tikmēr centrālās bankas jaunākās prognozes liecina, ka Lielbritānijas ekonomika šogad pieaugs par 1,9%, nevis 2%, kā tika lēsts iepriekš.

Rietumu klienti Latvijas bankām uzticēsies, ja būs normāla tiesu sistēma. Tiekot galā ar likumu piemērošanas problēmām, finanšu pakalpojumus varēsim eksportēt arī uz rietumiem, jo mums ir galvenā konkurences priekšrcība - cena

Tā intervijā saka Norvik bankas īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs.

Vai vēlēšanās iegādāties banku Eiropas Savienībā saistījās ar likuma ievērošanas un lielākas stabilitātes vidi?

Esmu uzaudzis Sibīrijā, un kopš bērnības Rīga vienmēr man ir saistījusies ar ārzemēm un Eiropu. Arī tagad uzskatu, ka Latvija ir lieliska vieta, kur dzīvot un veidot biznesu. Tā ir valsts ar lielām konkurences priekšrocībām. Es patiesi uzskatu, ka te tik tiešām augstā līmenī strādā finanšu regulators, par ko daudzas valstis varētu Latviju apskaust. To pašu var teikt par daudzām valsts iestādēm. Norvik banka pagājušajā gadā visu peļņu novirzīja rezervju veidošanai, taču, neskatoties uz to, pagājušajā gadā mēs nodokļos samaksājām 6,5 miljonus eiro, un šogad esam samaksājuši jau 2,5 miljonus eiro. Man par to ir atnākusi pateicības vēstule no Valsts iņēmumu dienesta, kuru es pārtulkošu angļu valodā un parādīšu saviem bērniem. Joprojām uzskatu, ka Latvija ir pievilcīga vieta un tās finanšu sektoram ir ļoti labas perspektīvas. Runājot par investīcijām, nez kāpēc joprojām domā galvenokārt ražošanu, rūpniecību. Jāsaprot, ka tehnoloģiskās attīstības līmenis ir tik augsts, ka tādām valstīm kā Latvija nav jātiecas iekļūt industriālajā jomā. Masu ražošanā uzvar zemo izmaksu modeļi, diemžēl ar lētu darbaspēku un sliktu ekoloģiju. Tāpēc sacensties ar Ķīnu un Dienvidaustrumāziju nav jēgas. Bet sacensties ar augsti tehnoloģisko rūpniecību arī nav iespējams, jo to bāze tiek būvēta gadsimtu garumā. Latvijai ir jākonkurē pakalpojumu jomā. Tas, ka Latvijai ir finanšu sektors, kas nodrošina gan vietējās vajadzības, gan sniedz finanšu pakalpojumu eksportu, ir labākais, kas var būt, no pašas valsts interešu viedokļa raugoties. Latvijas bankas austrumos vienmēr ir pozicionējušas sevi kā Eiropas bankas, kas runā jūsu valodā, domājot ar to krievu valodu. Šī ziņa ļoti labi darbojas gan Kazahstānā, gan Ukrainā. Tā ir milzīga Latvijas banku konkurences priekšrocība. Finanšu sektors neprasa milzu ieguldījumus, tas neprasa kosmiskus varoņdarbus, tas Latvijā augs normālā lietu kārtībā, vienkārši attīstoties ekonomikai un eksportam. Latvijai ir ļoti veicies, ka tās finanšu sektoram kādā brīdī ir izdevies ieņemt šo nišu.

Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - ceturtdien saglabāja bāzes procentu likmi rekordzemā līmenī un deva mājienus, ka tā varētu to samazināt arī līdz negatīvam līmenim.

Bankas Monetārās politikas komiteja bāzes procentu likmi saglabāja 0,1% apmērā, kas ir visu laiku zemākais līmenis.

Šādu likmi Anglijas Bankas noteica martā, lai veicinātu cīņu pret koronavīrusa pandēmijas radītajām negatīvajām sekām ekonomikai.

Tāpat banka rūpīgi seko līdzi Lielbritānijas un Eiropas Savienības sarunām par pēcbreksita tirdzniecības līgumu.

Monetārās politikas komiteja savā šīsnedēļas sēdē arī apstiprinājusi, ka Anglijas Banka turpinās aktīvu iegādes programmu līdzšinējā 745 miljardu sterliņu mārciņu apmērā.

Vienlaikus komiteja pavēstīja, ka izvērtēs iespēju ieviest negatīvu bāzes procentu likmi, ja prognozes par inflāciju un ekonomikas izaugsmi liecinās, ka tas būs nepieciešams.

Ceturtdienas sanāksmē Anglijas Banka atstāja bāzes procentu likmi esošajā, rekordzemajā līmenī, jo tās pārstāvji vēlas veicināt ekonomikas kapacitāti, raksta Bloomberg.

Bāzes likme saglabāta 0,5% līmenī, un tā nav mainīta kopš 2009. gada.

Bankas pārstāvji norāda, ka ekonomikas atveseļošanās kļūst spēcīgāka, un šajā nedēļā publicētie dati liecina, ka ražošanas apjomi februārī ir auguši straujāk nekā prognozēja ekonomisti.

Anglijas Banka tāpat atstāja aktīvu iepirkumu programmu esošajā līmenī – 375 miljardu mārciņu apmērā.

Savās nākotnes vadlīnijās Anglijas Bankas pārstāvji iepriekš norādījuši, ka neapsvērs aizņemšanās izmaksu palielināšanu, kamēr vien bezdarba līmenis turēsies virs 7%. Patlaban tas ir 7,2%. Kā liecina ekspertu prognozes, banka likmi par 25 bāzes punktiem varētu palielināt nākamā gada maijā.

Lielbritānijas gaidāmā izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) palielinājusi finanšu grūtībās nonākušo Latvijas pilsoņu interesi par bankrota procedūru Lielbritānijā. Tur šis process ir ievērojami lētāks un vienkāršāks, kā arī ļauj dzēst parādsaistības Latvijā, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Dzīvojot Lielbritānijā, latviešu emigranti spēj gada laikā pilnībā atbrīvoties no parādiem Latvijā. Tiek dzēsti patēriņa kredīti, apjomīgi komunālo pakalpojumu parādi, desmitos un simtos tūkstošos eiro mērāmi hipotekārie kredīti. To, ka bankrota procesa sākšana Lielbritānijā attiecas arī uz parādiem Latvijā, paredz ES regula par pārrobežu maksātnespēju.

Anglijas pilsētā Mančestrā bāzētais parādu konsultāciju birojs Insolbaltika līdz šim palīdzējis 117 latviešiem.

«60 000-130 000 eiro - šī ir vidējā kredīta summa, ko latvieši ar bankrotu dzēš. Pēdējā laikā ir arī nekustamo īpašumu darboņi no Latvijas, kas lūguši konsultēt viņus uzsākt bankrotu, lai atbrīvotos no ievērojami lielākām parādsaistībām - diviem līdz trīs miljoniem eiro,» stāstīja Insolbaltika kvalificētais parādu konsultants Andrejs Smoļenko.