Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - pirmdien prezentēja jauno 50 mārciņu nomināla banknotes dizainu, un uz jaunās banknotes būs matemātiķa un kriptogrāfa Alana Tjūringa attēls.

Tjūrings ir pazīstams kā slepeno kodu uzlauzējs, palīdzot sabiedroto spēkiem Otrā pasaules kara laikā. Viņš sniedza savu ieguldījumu, lai palīdzētu sabiedroto spēkiem nolasīt vācu jūras spēku ziņojumus, kas kodēti ar šifrēšanas mašīnu "Enigma".

50 mārciņu nomināla banknote būs pēdējā Anglijas Bankas izlaistā banknote, kurā papīrs tiks nomainīts pret polimēru materiālu. Jaunā banknote apgrozībā nonāks 2021.gada beigās.

Šī nomināla banknotes agrāk tika raksturotas kā "korumpētās elites valūta", un tā ir ikdienas darījumos vismazāk izmantotā nomināla banknote.

"Alans Tjūrings bija izcils matemātiķis, kura darbam bijusi milzu ietekme uz mūsu dzīvi pašlaik," prezentācijas pasākumā sacīja Anglijas Bankas prezidents Marks Kārnijs.

Aizvadītais gads mežsaimniecības nozarē ir bijis sarežģīts. Problēmas ar nepieredzēto sausumu pavasarī, astoņzobu mizgrauža plosīšanās, aizvien jauni valsts plāni par aizsargājamo teritoriju paplašināšanu bez paralēliem plāniem par kompensāciju palielināšanu meža īpašniekiem ir ietekmējušas kopējo mežsaimnieku noskaņojumu. Taču par jautājumu numur viens ir izvirzījies – kas tālāk notiks ar koksnes cenām? Pirkt mežu vai pārdot? Nezināmo ir bijis pārāk daudz, ieskaitot ģeopolitiskos faktorus.

Kā zināms, 2022. gads koksnes cenu ziņā bija izcils. To ietekmēja gan Krievijas un Baltkrievijas izkrišana jeb izmešana no tirgus, gan ārkārtīgi augstās energoresursu, tostarp malkas, granulu u.tml. resursu cenas tās pašas Krievijas uzsāktā kara dēļ, gan pasaules ekonomikas atkopšanās pēc kovida krīzes. Latvijas meža produkcijas eksporta vērtība togad pārsniedza 4 miljardus eiro, kas ir vēsturiski augstākais rādītājs. Dažiem šķita, ka sācies pavisam jauns nozares attīstības cikls.

Taču jau pērnā gada sākumā svārsts pavērsās pretējā virzienā. Koksnes cenas strauji samazinājās. Piemēram, vidējā zāģbaļķu cena Latvijas tirgū no 2022. gada septembra, kad tā sasniedza 108,17 eiro par kubikmetru, līdz 2024. gada janvārim bija sarukusi līdz 74,96 eiro par kubikmetru, rāda portāla latvianwood.lv dati. Tajā pašā laika periodā vidējā papīrmalkas cena kritās no 99,62 eiro par kubikmetru līdz 56,93 eiro par kubikmetru, bet malkas cena – no 77,13 līdz 45,74 eiro par kubikmetru.

Eiropas Centrālās bankas likmes celšana cerībā slāpēt inflāciju Latvijā izraisījusi ne vienu vien diskusiju. Nodoklis avansā? Virspeļņas nodoklis? Necelt likmes iepriekš aizņemtai naudai, kaut arī līgums par mainīgo likmi (balsojums portālā ManaBalss)?

Jēga ir inflācijas slāpēšanā, un komercbankas to var veicināt, citās valstīs tā dara, nekropļojot tirgu un noslēgtos līgumus. Proti, bankas aizdod aizņemtu naudu, un, ja vien tās aizdevēji, depozītu noguldītāji arī pelnītu, būtu nodoklis.

Ir skaidrs, ka straujā centrālo banku bāzes likmju celšana beidzot ir atgriezusi bankas pie tām pierastajām peļņas maržām, tomēr vietvietām komercbankas cenšas ignorēt savu dalību inflācijas apkarošanā, ko realizē centrālās bankas, liecina Financial Times publiskotie reitingu aģentūras S&P dati un analīze.

Kā un kāpēc bankas pelna?

Banku neto procentu ienākumi veidojas no procentu ieņēmumiem no aizdevumiem, atņemot no tiem procentu izdevumus, ko veido depozīta un noguldījuma procentu izmaksas, kā arī izmaksas par aizņēmumiem no Centrālās bankas, kā apmēru nosaka Centrālā banka caur Centrālās bankas procentu likmes palielināšanu vai samazināšanu. Lai arī Centrālās bankas procentu likmes komercbankas nevar ietekmēt, procentu ieņēmumi, it īpaši Eirozonā, tiek veidoti no mainīgās likmes (jeb Centrālās bankas procentu likmes, pieskaitot tai klāt maržu), lai samazinātu bankas risku par tās pelnītspēju dažādās ekonomiskās situācijās, nodrošinot finanšu sektora stabilitāti.

Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - ceturtdien saglabāja bāzes procentu likmi rekordzemā līmenī un deva mājienus, ka tā varētu to samazināt arī līdz negatīvam līmenim.

Bankas Monetārās politikas komiteja bāzes procentu likmi saglabāja 0,1% apmērā, kas ir visu laiku zemākais līmenis.

Šādu likmi Anglijas Bankas noteica martā, lai veicinātu cīņu pret koronavīrusa pandēmijas radītajām negatīvajām sekām ekonomikai.

Tāpat banka rūpīgi seko līdzi Lielbritānijas un Eiropas Savienības sarunām par pēcbreksita tirdzniecības līgumu.

Monetārās politikas komiteja savā šīsnedēļas sēdē arī apstiprinājusi, ka Anglijas Banka turpinās aktīvu iegādes programmu līdzšinējā 745 miljardu sterliņu mārciņu apmērā.

Vienlaikus komiteja pavēstīja, ka izvērtēs iespēju ieviest negatīvu bāzes procentu likmi, ja prognozes par inflāciju un ekonomikas izaugsmi liecinās, ka tas būs nepieciešams.

Lielbritānijas valdība trešdien atļāva Toda Bolija investoru grupai pārņemt Anglijas premjerlīgas futbola klubu Londonas "Chelsea", ka pieder sankciju sarakstā iekļautajam Krievijas oligarham Romanam Abramovičam.

Lielbritānijas Digitālā, kultūras, mediju un sporta departamenta valsts sekretāre Nadīne Dorīsa paziņoja, ka otrdien vēlu vakarā ļāvusi notikt darījumam, kuru apstiprinājusi arī Anglijas premjerlīga.

"Esam gandarīti, ka darījuma rezultātā Romans Abramovičs vai kāds cits sankcijām pakļautais negūs nekādu peļņu," norāda Dorīsa. "Ņemot vērā sankcijas, ko piemērojām tiem, kas ir saistīti ar [Krievijas prezidentu Vladimiru] Putinu un asiņaino iebrukumu Ukrainā, kluba ilgtermiņa nākotni var nodrošināt tikai jauna īpašnieka vadībā."

Jau ziņots, ka investoru grupa Beisbola augstākās līgas (MLB) kluba Losandželosas "Dodgers" līdzīpašnieka Toda Bolija vadībā iegādāsies Londonas "Chelsea" futbola klubu par 4,97 miljardiem eiro.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga, kā arī palielinājās britu mārciņas vērtība pēc Anglijas Bankas negaidītas intervences tirgū.

Reaģējot uz vēsturisku britu mārciņas vērtības krišanos pret ASV dolāru, Anglijas Banka paziņoja, ka tā uz laiku uzpirks Lielbritānijas valdības obligācijas ar garu dzēšanas termiņu, "lai atjaunotu mierīgus tirgus apstākļus".

Šī "intervence palīdzēja nomierināt tirgus un noveda pie šorīt redzētā [obligāciju ienesīguma] kāpuma maiņas uz pretēju tendenci", sacīja "Edward Jones" analītiķis Andželo Kurkafass.

Anglijas Bankas intervence notika pēc Starptautiskā valūtas fonda (SVF) paustas kritikas par jauno Lielbritānijas budžetu, kas tas varot palielināt nevienlīdzību un saasināt inflāciju.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru, kas bija noslīdējusi līdz visu laiku zemākajam līmenim, pēc šīs intervences pieauga par apmēram 1,5%.

Lielbritānijā aizvien plašumā vēršas dažādu nozaru darbinieku streiki laikā, kad inflācijas straujš pieaugums samazina iedzīvotāju nopelnītās naudas vērtību.

Lielbritānijas dzelzceļa darbinieki streikos ceturtdien un sestdien pēc šovasar jau rīkotā vairāk nekā pēdējos 30 gados lielākā streika. Sagaidāms, ka šajās divās dienā streikos vairāki desmiti tūkstoši dzelzceļnieku.

Londonas metro satiksmi darbinieku streiks ietekmēs sestdien, bet no svētdienas astoņu dienu streiku rīkos Lielbritānijas lielākās kravu ostas - Felikstovas ostas - darbinieki.

Vienlaikus gan daļa šovasar Lielbritānijā paredzēto streiku tikuši atcelti, arodbiedrībām un uzņēmumiem spējot vienoties par atalgojumu palielināšanu.

Kamēr lidsabiedrības "British Airways" lidostu darbinieki un lidmašīnu degvielas uzpildītāji Hītrovas lidostā paredzētos streikus atcēluši, vairāk nekā 115 000 valsts pasta pakalpojumu kompānijas "Royal Mail" darbinieku augusta beigās iecerējuši četru dienu streiku.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga dienu pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) nolēma samazināt bāzes procentlikmi par 0,5 procentpunktiem un solīja to samazināt arī turpmāk.

Galvenie Volstrītas indeksi, kas trešdien bija samazinājušies, ceturtdien visu dienu pieauga. Indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmoreiz noslēdza tirdzniecības sesiju virs 42 000 punktu atzīmes, un arī indekss "Standard & Poor's 500" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jaunu rekordu.

"Procentlikmju samazināšana, kas notika vakar, šodien izraisīja ievērojamu atbildi - lai gan vakar tā tika uztverta ar apslāpētu entuziasmu," sacīja akciju analīzes firmas "Briefing.com" tirgus analītiķis Patriks O'Hērs.

Eiropā Frankfurtes biržas indekss noslēdza tirdzniecības sesiju ar rekordu 19 002,38 punktu līmenī, bet sesijas laikā bija sasniedzis jaunu rekordu 19 044,96 punktu līmenī.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, bet Eiropas biržās kritās.

"Amazon", "Apple" un "Facebook" īpašnieces "Meta" akcijas cena palielinājās pirms gaidāmas šo uzņēmumu peļņas publiskošanas.

"Microsoft" un "Google" māteskompānijas "Alphabet" akcijas cena, kas trešdien bija kritusies, ceturtdien pieauga.

"50 Park Investments" analītiķis Adams Sarhans atzina, ka tirgus atkopjas pēc trešdienas krituma, kuru bija izraisījis ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmums nemainīt procentlikmes un signāli, ka nav gaidāma procentlikmju pazemināšana martā.

FRS, Eiropas Centrālā banka (ECB) un Anglijas Banka pēdējos gados ir vairākkārt paaugstinājušas procentlikmes, cīnoties pret inflāciju. Tagad, kad inflācija sākusi samazināties, tās vēl nav sākušas procentlikmju pazemināšanu.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā pieauga pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un Anglijas Banka pazemināja procentlikmes.

Volstrītas indeksam "Dow Jones Industrial Average" bija niecīgs kritums, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem pēc tam, kad FRS ignorēja bažas par Donalda Trampa uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās un pazemināja bāzes procentlikmi par 0,25 procentpunktiem.

Tirgu dalībnieku noskaņojumu uzlaboja FRS vadītāja Džeroma Pauela teiktais, ka ir iespējamas tālākas procentlikmju pazemināšanas.

Pauels tomēr atzīmēja, ka vēl nav skaidrs, kāda būs Trampa darba kārtība ekonomikas jomā. "Mēs neminam, mēs neizsakām minējumus un pieņēmumus," preses konferencē sacīja Pauels.

Lielo tehnoloģiju uzņēmumu "Apple", "Alphabet" un "Meta" akciju cenas pieauga par vairāk nekā 2%.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pārsvarā kritās, ko noteica bažas par inflāciju Lielbritānijā un centrālo banku centieniem iegrožot inflāciju, ceļot procentlikmes.

Londonas biržas indekss kritās par 0,1% pēc valsts statistikas biroja trešdien publicētiem datiem, ka gada inflācija Lielbritānijā martā samazinājusies līdz 10,1% salīdzinājumā ar 10,4% februārī, taču šis kritums bijis mazāks par prognozēto. Analītiķi bija prognozējuši, ka inflācija saruks līdz 9,8%.

Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - martā vienpadsmito reizi pēc kārtas paaugstināja bāzes procentlikmi, un tā sasniegusi augstāko līmeni kopš 2008.gada beigām. Tādējādi ar kreditēšanas ierobežošanu Anglijas Banka cenšas apkarot augsto inflāciju.

Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi nedaudz pieauga.

Volstrītas indeksi maz mainījās pēc dažādām tendencēm uzņēmumu peļņas datos, bet Āzijas akciju tirgos lielākoties bija kritums.

Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - trešdien aicināja valstī strādājošās bankas gatavoties iespējami neveiksmīgām Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas sarunām par abu pušu attiecībām pēc Brexit.

"Iespējamība, ka sarunas starp Lielbritāniju un ES par turpmākām tirdzniecības attiecībām var noslēgties bez vienošanās, ir viens no vairākiem iznākumiem, kam Lielbritānijas bankām turpmākajos mēnešos nepieciešams sagatavoties," norāda centrālā banka.

Telekanāls "Sky News" iepriekš vēstīja, ka Anglijas Bankas vadītājs Endrū Beilijs vērsies pie vairāku banku vadītājiem ar lūgumu paātrināt gatavošanos iespējami neveiksmīgām pēcbreksita sarunām.

Otrdien tika sākta ES un Lielbritānijas sarunu ceturtā kārta par abu pušu attiecībām pēc Brexit, taču nedz Londona, nedz Brisele būtisku progresu šonedēļ neparedz.

Paredzēts, ka ceturtā sarunu kārta, kas arī šoreiz norit videokonferences formātā, ilgs līdz piektdienai, amatpersonām cenšoties panākt progresu, ko iepriekšējās trijās sarunu kārtās faktiski nav izdevies gūt.

Akciju cenas pirmdien pieauga Volstrītā, bet kritās Eiropas un Āzijas biržās, investoriem gaidot šonedēļ paredzētos centrālo banku lēmumus par procentlikmēm.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgajām valūtām pieauga. Naftas cenas palielinājās pēc pagājušās nedēļas krasajiem kritumiem.

Analītiķi gaida, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un Eiropas Centrālā banka (ECB) šonedēļ savās sanāksmēs paziņos par procentlikmju paaugstināšanu. Anglijas Banka gatavojas devītajai procentlikmju celšanai pēc kārtas, tās politikas veidotājiem mēģinot samazināt inflāciju, kas sasniegusi vairāku gadu desmitu augstākos līmeņus.

"Ir gaidāms, ka ECB, FRS un Anglijas Banka pacels procentlikmes par 50 bāzes punktiem," sacīja "Interactive Investor" investīciju vadītāja Viktorija Skolara.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 1,6% līdz 34 005,04 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 1,4% līdz 3990,56 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,3% līdz 11 143,74 punktiem.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien kritās, centrālajām bankām atkal paceļot procentlikmes un Ķīnas un ASV ekonomikas datiem pastiprinot bažas par recesiju.

Anglijas Banka un Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien paaugstināja galveno bāzes procentlikmi par 0,5 procentpunktiem dienu pēc tam, kad to izdarīja ASV Federālā rezervju sistēma (FRS). Procentlikmes pacēla arī Norvēģijas un Šveices centrālās bankas.

Investoru noskaņojumu jau bija pasliktinājis FRS pieļāvums, ka ASV procentlikmes nākamgad sasniegs 5,1%, kas ir augstāks līmenis par tirgu prognozēto.

Anglijas Banka pacēla bāzes procentlikmi līdz 3,5%, kas ir pēdējos 14 gados augstākais līmenis, un brīdināja, ka darbaspēka tirgus sasprindzinājums un inflācijas spiediens attaisno "tālāku spēcīgu monetārās politikas atbildi".

Līdzīgu vēstījumu pauda arī ECB, kuras prezidente Kristīna Lagarda brīdināja, ka inflācija eirozonā vēl ir "tālu par augstu" un ir vajadzīga tālāka rīcība.

Akciju un naftas cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga, bet ASV dolāra vērtība kritās pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) mājiena, ka tā varētu izbeigt procentlikmju paaugstināšanu, jo inflācija ASV samazinās.

Akciju cenas Volstrītā turpināja pieaugt, un to piemēram sekoja akciju cenas Āzijas un Eiropas biržās, pēc FRS trešdienas lēmuma nemainīt procentlikmes.

Investoriem ir "sajūta, ka FRS ir nonākusi pie procentlikmju celšanas cikla beigām," sacīja "Saxo" analītiķis Redmonds Vongs.

Kā jau bija gaidāms, Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - ceturtdien otro sanāksmi pēc kārtas bāzes procentlikmi saglabāja nemainīgu. Centrālā banka bāzes procentlikmi saglabāja 5,25% apmērā, kas ir augstākais līmenis kopš 2008.gada.

Anglijas Bankas prezidents Endrū Beilijs tomēr sacija, ka ir "pāragri" domāt par procentlikmju samazināšanu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien pieauga par 1,7% līdz 33 839,08 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 1,9% līdz 4317,78 punktiem, savukārt indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,8% līdz 13 294,19 punktiem.

ASV un Eiropas biržu indeksi ceturtdien kritās, ko noteica eirozonas ekonomiskās izaugsmes prognozes samazināšana un jaunām šaubām par ASV-Ķīnas tirdzniecības konflikta iznākumu.

«Vēl vairāk sliktu ziņu pastiprina iespaidu, ka eirozona stabili virzās uz recesijas teritoriju,» atzīmēja IG analītiķis Kriss Bošāns.

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs tiek lēsts, ka eirozonas IKP šogad palielināsies par 1,3%, lai gan vēl novembrī tika prognozēts palielinājums par 1,9%.

Eirozonas pēckrīzes atveseļošanās tempu ir palēninājuši starptautiski faktori – bažas par «Breksitu», Itālijas ekonomiskās problēmas un globālais tirdzniecības karš.

Londonas biržas indeksa kritums bija mazāk straujš nekā Frankfurtes un Parīzes biržu indeksiem, jo Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - ceturtdien pieņēma lēmumu nemainīt bāzes procentu likmi.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā pieauga pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) un Anglijas Banka paaugstināja procentlikmes, lai ierobežotu inflāciju.

"Facebook" māteskompānijas "Meta" peļņa, kas pārspēja prognozes, veicināja tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu palielināšanos, kas noteica Volstrītas indeksa "Nasdaq Composite" kāpumu par 3,3%.

Interneta tirdzniecības milža "Amazon" ceturkšņa apgrozījums pārsniedza gaidīto, bet "Alphabet" un "Apple" apgrozījums nesasniedza prognozēto līmeni.

Investoru noskaņojumu ASV uzlaboja cerības, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz izbeigs procentlikmju celšanu, kuras mērķis ir iegrožot inflāciju.

Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi pieauga pēc tam, kad ECB un Anglijas Banka paziņoja par jau gaidīto procentlikmju paaugstināšanu par 0,5 procentpunktiem. Frankfurtes biržas indekss kāpa par 2,2%, sasniedzot 11 mēnešu augstāko līmeni.

Pasaules biržu indeksi ceturtdien pārsvarā kritās, tirgiem reaģējot uz ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela izteikumiem, kuri apslāpēja cerības uz ASV procentlikmju samazināšanu tuvākajā laikā.

Londonas biržā akciju cenas saruka pēc tam, kad Anglijas Banka norādīja uz perspektīvām pacelt procentlikmes ātrāk, nekā bija gaidāms.

Kritums bija arī Ņujorkas biržā, kur ar naftu saistīto uzņēmumu akcijas sevišķi strauji kritās pēc jēlnaftas cenu samazināšanās.

Tirgus ietekmēja FRS vadītāja Pauela trešdien paustais vērtējums, ka zema inflācija ASV, domājams, ir «pārejoša» parādība. Investori šos izteikumus uztvēra kā norādi, ka procentlikmju samazināšana tuvākajā laikā nav gaidāma.

Pauela izteikumi arī kontrastēja ar ASV prezidenta Donalda Trampa aicinājumiem samazināt aizņemšanās izmaksas, lai atbalstītu ekonomiku.

«Pārejošā FRS izraisīja pārejošu tirgus kritumu,» sacīja «50 Park Investment» analītiķis Adams Sarhans. «Tas pāries.»

Akciju cenas pirmdien nedaudz pieauga Volstrītā, bet kritās Eiropas biržās, tirgus dalībniekiem gaidot šonedēļ paredzamos ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) un Anglijas Bankas lēmumus par procentlikmēm.

"Šodien nekas nenotika, ja neskaita ziņas par saujiņu akciju, bet tirgus gaida, ko darīs FRS," sacīja "Bokeh Capital Partners" analītiķe Kimberlija Foresta.

Ir gaidāms, ka FRS trešdien nemainīs procentlikmes, bet Anglijas Banka ceturtdien tās paaugstinās. Investori arī gaida, kādu lēmumu šonedēļ pieņems Japānas Banka.

Naftas cenām tuvojoties 100 ASV dolāriem par barelu, pieaug bažas, ka inflācija paliks augstā līmenī ilgāku laiku.

Naftas cenas turpināja pieaugt, Krievijai un Saūda Arābijai ierobežojot jēlnaftas ieguves apjomu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par mazāk nekā 0,1% līdz 34 624,30 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,1% līdz 4453,53 punktiem, savukārt indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par mazāk nekā 0,1% līdz 13 710,24 punktiem.

Britu mārciņas vērtība ceturtdien kritās, ES valstu līderiem Briselē spriežot par Brexit atlikšanu, savukārt ASV biržu indeksi pieauga, investoriem uzskatot par mazsvarīgām bažas par ASV ekonomiku.

Mārciņas vērtība, kas tiek uzskatīta par barometru ieilgušajā Brexit sāgā, samazinājās, pieaugot bažām par iespējamu Lielbritānijas aiziešanu no ES bez vienošanās.

Lielbritānijas premjere Terēza Meja ieradās Briselē, lai pārliecinātu pārējo ES valstu līderus dot vairāk laika breksita īstenošanai.

Eiropadome pēc vairāku stundu ilgas sēdes izlēma piedāvāt Lielbritānijai divus izstāšanās termiņus, un Meja piekrita šim piedāvājumam.

«Investori trešo reizi šonedēļ ignorēja spēcīgos Lielbritānijas ekonomikas datus, jo viņu uzmanību novērsa breksita drāma,» sacīja «City Index» vecākā analītiķe Fiona Činkota, komentējot mārciņas vērtības krišanos.

Lielbritānijas mazumtirdzniecības noieta apjoms februārī pieauga par 0,4% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Anglijas Banka tomēr pauda bažas, ka tālākas «neskaidrības» par Brexit var ievērojami ietekmēt uzņēmumu tēriņus.

Jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ ASV centrālā banka Federālā rezervju sistēma (FRS) svētdien samazinājusi bāzes procentlikmi līdz 0-0,25%.

FRS turēs bāzes procentlikmi tuvu nullei līdz ekonomika būs pārcietusi pašreizējos notikumus.

Jaunā procentlikme ir tāda pati, kā 2008.gada finanšu krīzes laikā.

FRS atver zemu izmaksu aizdevumus bankām un mudināja tos izmantot, lai palīdzētu uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Tāpat FRS iegādāsies Valsts kases parādzīmes 500 miljardu dolāru vērtībā un citus vērtspapīrus 200 miljardu dolāru vērtībā.

FRS un Eiropas Centrālā banka (ECB) paziņoja, ka kopā ar citām lielajām centrālajām bankām veic koordinētus pasākumus, lai nodrošinātu likviditāti globālajiem tirgiem.

"Kanādas Banka, Anglijas Banka, Japānas Banka, Eiropas Centrālā banka, Federālā rezervju sistēma un Šveices Banka šodien paziņo par koordinētiem pasākumiem, lai palielinātu likviditāti," teikts ECB paziņojumā.

Spriež, kad britu mārciņas cena noslīdēs līdz paritātei gan ar eiro, gan ASV dolāru

Viens no lielajiem nezināmajiem, kas var ietekmēt Eiropas ekonomikas nākotni, ir tas, kā atrisināsies Brexit process. Abu britu potenciālo nākamo premjeru retorika liek domāt, ka ir paaugstināta iespējamība tam, ka Apvienotā Karaliste pamet Eiropas Savienību (ES) bez kādas vienošanās. Tas nozīmētu haosu, un attiecīgi daži pirms 31. oktobra, kad vajadzētu būt zināmam lēmumam par Brexit likteni, jau laicīgi mēģina «pamest kuģi» un finanšu tirgū ieņem nogaidošākas pozīcijas. Neskaidrība par šī procesa gala iznākumu ir milzīga un, politiķiem strīdoties, kurš ir lielāks «brexiters», par to nākas samaksāt sterliņu mārciņai. Pamatā tiek klāstīts – ja vienošanās līdz oktobra beigām netiks panākta, briti tāpat pametīs ES.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien kritās bažās par to, ka procentlikmju paaugstināšana izraisīs globālu ekonomikas recesiju, bet britu mārciņas vērtība turpināja pieaugt pēc Anglijas Bankas negaidītas intervences tirgū.

"Lielāks ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīgums, inflācija un augošas bailes par recesiju atkal nosaka toni," atzina "City Index" tirgus analītiķe Fiona Sinkota.

Ceturtdien publicēti dati parādīja, ka Vācijā inflācija septembrī strauji kāpusi, kas ir jaunākā norāde uz to, ka Eiropas lielākā ekonomika ir pakļauta spiedienam, ko rada augošas enerģijas cenas.

Gada inflācija Vācijā septembrī palielinājusies līdz 10% salīdzinājumā ar 7,9% augustā, tādējādi reģistrēts visu laiku augstākais līmenis, liecina valsts statistikas biroja sākotnējie dati. Analītiķi bija prognozējuši, ka inflācija pieaugs līdz 9,4%.

Reaģējot uz vēsturisku britu mārciņas vērtības krišanos pret ASV dolāru, Anglijas Banka trešdien paziņoja, ka tā uz laiku uzpirks Lielbritānijas valdības obligācijas ar garu dzēšanas termiņu, "lai atjaunotu mierīgus tirgus apstākļus".

Lielbritānijas ekonomika pašlaik nav gatava tam, ka nākamajā mēnesī valsts varētu pamest Eiropas Savienību (ES) bez vienošanās, ceturtdien brīdināja Lielbritānijas centrālās bankas - Anglijas Bankas - vadītājs Marks Kērnijs.

«Lai ari liela daļa uzņēmumu pastiprina savus ārkārtas plānošanas pasākumus, ekonomika kopumā joprojām nav gatava pamest ES bez vienošanās,» žurnālistiem norādīja Kērnijs.

Viņš skaidroja, ka neskaidrības saistībā ar «Breksitu» izraisījušas nepastāvību finanšu tirgos un ekonomikā, kā arī nemierīgus laikus uzņēmumiem.

«Lielbritānija pamet ES, nevis Eiropu, un cenšas panākt ambiciozu un plašu ekonomikas un drošības partnerību,» sacīja Kērnijs, piebilstot, ka precīzs šīs partnerības veids vēl nav skaidrs.

Jau ziņots, ka Anglijas Banka ceturtdien samazināja ekonomikas izaugsmes prognozi šim un nākamajam gadam, šādu lēmumu skaidrojot ar globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos un gaidāmo Lielbritānijas izstāšanos no ES.