Eiropas Komisijas (EK) jaunākās ekonomikas prognozes liecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs straujāka nekā Igaunijā, bet nedaudz lēnāka nekā Lietuvā.

EK pirmdien publicētās jaunākās prognozes rāda, ka pēc tam, kad pērn Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 1,6%, šogad tas pieaugs par 2,8%, bet nākamgad - par 3%.

Lietuvā, atbilstoši EK prognozēm, IKP pērn pieauga par 2,2%, šogad ekonomikas izaugsme būs 2,9%, bet nākamgad tā palēnināsies līdz 2,8%.

Savukārt Igaunijā, pēc EK aplēsēm, ekonomikas izaugsme 2016.gadā bijusi 1,1%, šogad būs 2,2%, bet nākamgad - 2,6%.

EK savās jaunākajās prognozēs norāda, ka Eiropas Savienības (ES) ekonomikas atkopšanās turpinās, tomēr to apdraud tādi ārkārtēji riski kā Lielbritānijas izstāšanās no bloka un Donalda Trampa administrācijas neprognozējamā politika ASV.

Neskatoties uz politisko nenoteiktību, ekonomiskā aktivitāte, piemēram, Ķīnā, Japānā un eirozonā, kā arī ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs, ir bijusi pārsteidzoša, jaunākajā SEB ekonomikas apskatā Nordic Outlook norāda eksperti.

Pateicoties labvēlīgajai situācijai darba tirgū, pieaugošai resursu izmantošanai un tirdzniecībai, kā arī sparīgam aktīvu cenu kāpumam, izaugsme ir nostiprinājusies. Tajā pašā laikā, paralēli ģeopolitiskiem riskiem, pastāv arī sociālās problēmas, piemēram, ekonomiskā nevienlīdzība, iedzīvotāju novecošana un darbavietu zudumi, ko rada digitalizācija un automatizācija.

Šobrīd deflācijas un lejupslīdes riski ir mazinājušies, tomēr joprojām ir iemesli turpināt ekspansīvas monetārās politikas īstenošanu.

Taču arvien grūtāk ir attaisnot tās ekstrēmākās formas. Kopš 2008. gada centrālās bankas ir emitējušas 15 triljonus ASV dolāru, kas ir vienāds ar 20% no pasaules akciju tirgus kapitalizācijas. Līdz 2018. gada beigām apjoms pieaugs līdz apmēram 16 triljoniem USD. Tādējādi monetārā politika saglabāsies ekspansīva, bet tiks uzsākti pasākumi politikas turpmākai normalizācijai (stimulējošu obligāciju pirkumu samazināšana / pakāpeniska pārtraukšana un pakāpenisks procentu likmju pieaugums). Inflācija 2017.-2019. gadā palielināsies nedaudz. Pozitīvākas izaugsmes iespējas un ekspansīvas monetārās politikas kombinācija nodrošinās atbalstu akciju tirgiem.

Trešdien Lielbritānijas mārciņas vērtība pret eiro pieauga līdz 16 mēnešu augstākajam līmenim, reaģējot uz bezdarba datiem.

Mārciņas vērtība sasniedza 81,27 pensus, kas ir stiprākais līmenis kopš 2013.gada janvāra sākuma.

Savukārt pret dolāru mārciņas kurss pieauga līdz 1,683 dolāriem. 6. maijā mārciņas vērtība sasniedza 1,6996 dolārus, kas ir spēcīgākais līmenis kopš 2009. gada augusta.

Db.lv jau rakstīja, ka Šā gada pirmajā ceturksnī Lielbritānijas bezdarba līmenis sarucis līdz piecu gadu zemākajam līmenim, pastiprinot runas par Anglijas Bankas rīcību, lemjot par likmju paaugstināšanu, raksta Bloomberg.

Bezdarba līmenis saruka līdz 6,8%, salīdzinot ar 6,9% februārī. Trešdienas dati liecināja arī, ka algu kāpums pirmo reizi kopš 2010. gada ir pārspējis inflāciju.

Lielbritānijas ekonomikas atveseļošanās trešajā ceturksnī turpinājusies, un jaunas investīcijas un ēku būvniecība palīdzēja segt lielāko eksporta kritumu vairāk nekā divu gadu laikā, raksta Bloomberg.

Lielbritānijas IKP pieaudzis par 0,8%, liecina provizoriskie dati. Biznesa investīciju apjomi pakāpās par 1,4%, bet eksports saruka par 2,4%.

Šomēnes Anglijas Banka paaugstināja savas ekonomikas prognozes, un norādīja, ka, bezdarba līmenim sarūkot līdz 7%, banka mazinās likmes. Tomēr centrālās bankas vadītājs Marks Karnijs apstiprinājis, ka banka nepaaugstinās likmes, kamēr ekonomika vēl nav pilnībā atguvusies.

Kaut arī ekonomika aug, tā aizvien ir par 2,5% mazāka nekā pirms krīzes. Anglijas Banka ir apņēmusies atbalstīt ekonomiku, turot likmes rekordzemā – 0,5% līmenī, kamēr bezdarbs sasniegs vismaz 7% līmeni.

Lai arī krīzē pabijušās pasaules valstis viena pēc otras atzīmē oficiālu izraušanos no bedres, sabiedrība apbrīnojamā vienprātībā labās ziņas turpina ignorēt

Pagājušajā piektdienā to valstu pulkam, kas oficiāli ir izrāpusās no dižkrīzes radītās bedres, pievienojās Lielbritānija. Proti, tās iekšzemes kopprodukts (IKP) otrajā ceturksnī beidzot ir sasniedzis un pat nedaudz pārsniedzis pirmskrīzes līmeni. Paši briti gan joko, ka, ņemot vērā tagad notiekošo IKP aprēķina reformēšanu, jau rudenī var izrādīties, ka svarīgais mirklis faktiski bija pienācis pērn, bet par to vienkārši neviens nezināja. Lai nu kā, bet britu zemē bija pamats vilkt ārā šampanieti… Kā par brīnumu tā vis nenotika un starp laimīgajiem pašiem sev pa plecu sitējiem bija sastopami tikai politiķi.

Neko spožu, bet vienlaikus arī neko briesmīgu. Mērķis tuvināt Latvijas dzīves līmeni Rietumeiropas rādītājam paliek spēkā. Bet tas nenotiks automātiski – visiem tomēr pie tā sava roka būs jāpieliek.

Ekonomisti gandrīz vienbalsīgi kā negatīvu raksturo ārējās vides ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Tomēr šis termins ir relatīvs, un secinājums ir atkarīgs no tā, ar ko salīdzinām. Diez vai mūsu senčiem klājās vieglāk – pašlaik dzīvojam vienā no mierīgākajiem laikmetiem cilvēces vēsturē. Arī nopietna ekonomikas lejupslīde – gandrīz uz pusi kā 1991. –1993. gadā vai gandrīz par ceturtdaļu kā 2008. –2010. gadā – nav dienaskārtībā. Tieši otrādi, neskatoties uz tirdzniecības sankciju pagarināšanu un Eiropas Savienības (ES) fondu apguves būtisku kavēšanos aizvadītāja gadā, Latvijas apstrādes rūpniecības izlaide, preču eksports un tūristu skaits sasniedza jaunas vēsturiskas virsotnes. Turklāt kopš 2016. gada 1. jūlija esam pilntiesīgi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD (pasaules attīstītāko valstu kluba) dalībnieki.

Pamatots optimisms, ne tikai cerības, tuvāko divu gadu laikā būs raksturīgs elements pasaules ekonomikā. Lai arī starptautiskais domstarpību līmenis ir audzis un nedrīkst noniecināt politiskos izaicinājumus, protekcionisma retorika līdz šim ir salīdzinoši maz īstenojusies reālā darbībā. Gada sākumā vērojamais sinhronizētais aktivitātes pieaugums pasaulē turpinās.

IKP pieaugums Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs šogad būs vidēji 2.1% un 2018. gadā 2.2%. Noskaņojumi rādītāji norāda pat uz nedaudz lielāku pieaugumu. Tajā pašā laikā aktuāli būs galvenie sociālie izaicinājumi, piemēram, ekonomiskā nevienlīdzība, iedzīvotāju novecošana un darba vietu zaudējumi digitalizācijas un automatizācijas ietekmē.

Globālās ekonomiskās politikas nenoteiktība ir vēsturiski augstākajā līmenī, kas piesātināta ar populismu un protekcionismu. Kā bija gaidāms, ASV prezidenta D. Trampa ekonomiskā politika (Tramponomika), ir izrādījusies grūti īstenojama un Prezidents vairākkārt ir paspējis savas domas mainīt. Tomēr attiecības starp divām pasaules ekonomikas lielvarām Ķīnu un ASV ir uzlabojušās. Pasaules tirdzniecība uzrāda augšupejošu tendenci, un šķiet ar stabilu tendenci. Visaptveroši pozitīvi signāli vērojami arī strauji augošajās ekonomikās, ieskaitot Ķīnu, bet investīciju cikla atgūšanās līdzsvaro politiskos riskus visā pasaulē.

Šobrīd plaši tiek diskutēts par Latvijas uzņēmējdarbības attīstības iespējām, demogrāfiskās situācijas un izglītības ietekmi uz ekonomikas attīstību, darbaspēka pieejamību un vajadzībām. Nodarbinātības problēmas un izglītota darbaspēka trūkums nav tikai Latvijas problēma, ar to saskaras arī virkne valstu Eiropas Savienībā un ārpus tās.

Lai arī cik aktīvi augstskolas negatavotu cilvēkus darba tirgum, rezultātā darba devēji tomēr izjūt darbinieku trūkumu, jo liela daļa aizbrauc uz ārvalstīm. Lai rastu šīs problēmas risinājumus, būtiski apzināties problēmas mērogus un saprast, ka Latvijā šajā situācijā nav viena.

Jaunākie bezdarba rādītāji Eiropas Savienībā (ES) liecina, ka Latvijā bezdarba līmenis ir 8,1%, ierindojot mūs astotajā vietā. Pirmajā vietā ir Grieķija ar 20,7% bezdarbu, kam seko Spānija ar 16,4%, Kipra ar 11,3% u.c. Mūsu kaimiņvalstīs situācija gan ir nedaudz labāka – Lietuvā bezdarba līmenis ir 7,1%, savukārt - Igaunijā 5,4% (1). Runājot par jauniešu bezdarbu, jāmin, ka arī tur pirmajā vietā ir Grieķija ar 43,7%, savukārt Latvija ir devītajā vietā ar 17,9% (2).

Eiropas biržu indeksi otrdien pieauga, bet britu mārciņas vērtība stabilizējās, tirgiem sagatavojoties jaunām neskaidrībām Brexit jomā un gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) jaunāko sanāksmi tās politikas noteikšanai.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja rīkoja krīzes sarunas ar savas valdības ministriem pēc tam, kad parlamenta spīkers nolēma, ka Mejai ir jāpanāk izmaiņas likumdevēju divreiz noraidītajā Brexit dokumentā, lai tas tiktu nodots balsošanai trešo reizi.

Brexit neskaidrības tomēr kompensēja oficiālie dati, ka bezdarbs Lielbritānijā novembrī - janvārī samazinājies līdz 3,9% salīdzinājumā ar 4% trīs mēnešos līdz decembrim, un tas ir zemākais līmenis kopš 1975.gada.

Jaunākie dati arī liecina, ka Lielbritānijā strādājošo vidējie ienākumi, iekļaujot prēmijas, novembrī - janvārī gada griezumā palielinājušies par 3,4%, kas ir straujākais kāpums kopš 2008.gada jūlija.

Globālā ekonomika šobrīd saskaras ar izteikti pesimistisku obligāciju tirgu, pieaugošu nenoteiktību tirdzniecības un ģeopolitisko jautājumu dēļ, secināts SEB bankas jaunākajā globālās ekonomikas apskatā Nordic Outlook.

Ilgstošs rūpniecības kritums un pieaugošie tirdzniecības kari liks globālajai izaugsmei samazināties no gandrīz 4% 2018. gadā līdz nedaudz virs 3% laika posmā no 2019. līdz 2021. gadam. Tomēr ekspertu galvenais skatījums ir tāds, ka pasaule no recesijas izvairīsies. Zema inflācija sniedz iespēju centrālajām bankām stimulēt ekonomiku, un ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) savlaicīga procentu likmju samazināšana ļauj nodrošināties pret pārmērīgi negatīvu scenāriju attīstību Finanšu tirgi pēdējos mēnešos ir bijuši ļoti nervozi. Tas, pirmkārt, attiecas uz radikālu cenu pārvērtēšanu obligāciju tirgū.

Tomēr reālās ekonomikas attīstība tik dramatiska nav bijusi. Lai gan apstrādes rūpniecība turpinājusi vājināties un pasaules tirdzniecības izaugsme ir stagnējusi, iekšzemes ekonomika lielākajā daļā valstu ir saglabājusi spirgtu garu. Taču bažas rada ilgstošais rūpnieciskās aktivitātes kritums. Apvienojumā ar tirdzniecības kara eskalāciju globālā IKP pieauguma prognoze 2019. gadam samazināta līdz 3,1% un 3,2% nākamgad. Šīs lejupejošās korekcijas galvenokārt attiecas uz strauji augošo valstu ekonomikām un eirozonu, ko primāri nosaka Ķīnas ekonomikas palēnināšanās un vācu «eksporta» buksēšana.

Transporta un sakaru institūts un Rietumanglijas Universitāte ir nodibinājuši stratēģisko partnerību, kuras rezultātā taps dubultā diploma studiju programmas dažādās jomās, sākot ar datorzinātnēm un aviāciju.

Programmu absolventi iegūs pasaules līmeņa izglītību un plašas starptautiskās karjeras perspektīvas. Plānots, ka pirmajā programmā "Datorzinātne un programmatūras izstrāde" studentus uzņems jau šoruden. Studijas notiks angļu valodā, viena no galvenajām mācību tēmām būs mākslīgais intelekts.

Pirmajai studiju programmai sekos arī citas, kuras šobrīd izstrādā Transporta un sakaru institūta (TSI) Datorzinātņu un telekomunikāciju fakultāte un Rietumanglijas Universitātes (UWE, Bristole, Lielbritānija) Vides un tehnoloģiju fakultāte.

"Programmas būs adaptētas Latvijas apstākļiem, bet ietvers Lielbritānijas, un konkrēti Rietumanglijas Universitātes Bristolē, kvalitātes standartus, līmeni, pieredzi un zināšanas. Ar studentiem strādās pārsvarā vietējie pasniedzēji, bet UWE pārstāvji pastāvīgi uzraudzīs programmu kvalitāti, dos savu vērtējumu un ieteikumus. Mēs esam pārliecināti, ka šīs programmas būs labākās un kvalitatīvākās Latvijā un visā reģionā tādās jomās kā datorzinātnes, aviācijas transports, robotika, elektronika un citās inženierzinātņu nozarēs. Kvalitatīvu, modernu, starptautiski konkurētspējīgu programmu izveidošana palīdzēs TSI sasniegt augstskolas galveno mērķi – sagatavot jaunus kvalificētus speciālistus," ir pārliecināts TSI rektors Juris Kanels.

Pagaidām Anglijas Bankai nav nepieciešamība uzreiz celt aizņemšanās procentu likmes, BBC sacījis Anglijas Centrālās bankas vadītājs Marks Karnijs.

Viņš gan devis signālus, ka ir sākušās sarunas par Anglijas Bankas turpmāko politikas kursu, ņemot vērā, ka bezdarbs Lielbritānijā ir sarucis straujāk nekā gaidīts.

Jautāts, vai banka samazinās bezdarba līmeņa mērķi, kas patlaban noteikts 7% un tiek saistīts ar aizņemšanās likmju paaugstināšanu, viņš norādījis, ka ir plašs klāsts ar lietām, ko banka varētu darīt, tādēļ nevajadzētu pieņemt pārsteidzošus secinājumus. Viņš uzsvēris, ka ikviens lēmums tiks pieņemts, to apstiprinot Monetārās Politikas komitejas deviņiem dalībniekiem, un viņi turpmāko kursu pārskatīs nākamajā mēnesī.

M. Karnijs situāciju komentēja pēc tam, kad ceturtdien jaunākie darba tirgus dati uzrādīja, ka Lielbritānijas bezdarba līmenis negaidīti sarucis līdz 7,1%, kas ir tikai nedaudz virs līmeņa, kuru Anglijas Banka noteikusi kā mērķi, kad tiks pārskatītas rekordzemās bāzes procentu likmes.