Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ir nolēmusi ķerties pie pamatiem – uzdot pavisam vienkāršus jautājumus un mēģināt rast uz tiem atbildes, jo, aizmirstot šīs vienkāršās lietas, vērtības kļūst ačgārnas un svarīgais paliek aiz nesvarīgā. Pirmais mūsu jautājums ir: «Kur rodas nauda?» Tā nauda, kas visu kustina, kur rodas Latvijas bagātība? Atbilde ir nepieciešama, lai nesajauktu vērtību kārtību

Bagātības radītājs

Mūsu uzskats ir, ka bagātību rada cilvēks, kurš strādā. Tas, kurš rada preci vai pakalpojumu, kas ir nepieciešama, un to pārdod tirgū – iekšējā tirgū vai arī eksporta tirgos. Radītājs ir darbinieks vai uzņēmējs, par kura radīto preci vai pakalpojumu citi cilvēki brīvprātīgi, bez īpašiem likumiem vai pavēlēm maksā. Ar to būtu aprakstīts Latvijas bagātības radītājs vai tas, kur rodas nauda. Pavisam vienkārši, un tomēr, kādēļ sākas atrunas. Piemēram, tādas, kuras pat grafiskajā attēlojumā neesam norādījuši. Proti, pirmais, ko daži ļautiņi gribēs pieminēt, un ne bez pamata, būs Eiropas Savienības struktūrfondi. Tā taču ir nauda! Turklāt daļu no tās mēs paši fondos iemaksājam. Ir tikai viena atbilde – šī ir nodokļu maksātāju nauda. Nav svarīgi – Eiropas vai Latvijas. Tā ir nauda, kas jau radīta un tiek dota kā publiskā servisa pakalpojums.

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Publiski izskanējušais Ministru prezidenta apgalvojums, ka sabiedrība no saviem nodokļiem uztur uzņēmējus, ir pilnīgi aplams, uzņēmējus aizvainojošs un nepamatoti šķeļ sabiedrību, paziņojumā norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

"Ņemot vērā, ka naudu valsts budžetā nopelna pamatā uzņēmēji un viņu komandas, es aicinu Ministru prezidentu publiski atvainoties visiem uzņēmējiem par šo aizvainojošo un nepatieso apgalvojumu," norāda A.Rostovskis.

Kariņš: Mēs nevaram mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību 

Sabiedrība nevar mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību, īpaši, ja tā nav īpaši pieprasīta, komentējot...

Viņš akcentē, ka viss sākas ar izpratni par to, no kurienes rodas nauda: "Tā neuzrodas valsts budžetā no nekā, nauda rodas no uzņēmējdarbības, visvairāk no uzņēmumiem, kas nodarbojas ar eksportu. Eksportējošie uzņēmumi, pārdodot savas preces un pakalpojumus ārpus Latvijas robežām, mūsu valsts budžetam piesaista naudu no ārpuses. Tāpat arī iekšējā tirgū strādājošie uzņēmēji rada darba vietas, preces, pakalpojumus, līdz ar to arī naudu. Tā kā nauda rodas tirgus attiecību rezultātā – ja nav uzņēmēju un nenotiek uzņēmējdarbība, nerodas nauda, ko pārdalīt, ielikt valsts budžetā un realizēt valsts funkcijas".

A.Rostovskis turpina: "Ja runājam par uzņēmumiem, kas izpilda valsts pasūtījumus un piedalās valsts budžeta izlietošanā, arī to var īstenot tikai tāpēc, ka ir šī nauda, ko radījuši eksportējošie un tirgū aktīvie uzņēmēji un, kas nonākusi publiskā sektora izmantošanai. Visi finanšu līdzekļi, kas nonāk ministrijās, slimnīcās, skolās un citās valsts iestādēs, ir uzņēmēju radīti, jo publiskais sektors viens pats naudu nerada. Lai arī publiskā sektora darbiniekiem nodokļi tiek uzskaitīti, būtībā tiek apgrozīti jau esošie finanšu līdzekļi un papildus tie nerodas. Uzņēmēju jau iepriekš radītā nauda iziet cauri šiem nodokļu līkločiem, vairāk tās nekļūst. Tieši tāpēc apgalvojums, ka sabiedrība par saviem nodokļiem uztur uzņēmējus, ir pašos pamatos pilnīgi nepareizs. Uzņēmēju un viņu komandu radītā nauda ir tā, no kuras arī tiek dots šis atbalsts grūtā brīdī".

LTRK prezidenta ieskatā ļoti liela nozīme ir tam, kāda uzņēmējdarbības vide ir valstī – vai tā ir konkurētspējīga, vai uzņēmēji var darboties ar pilnu jaunu un radīt pietiekami preces un pakalpojumus, kas tālāk jau rada naudu. "Diemžēl pēc 30 neatkarības gadiem Latvijā ekonomikas rādītāji ir vieni no zemākajiem Eiropā. Atbildīga par to noteikti nav tikai valsts, arī uzņēmējs ir līdzatbildīgs ar to, ka varbūt nebija pietiekami uzņēmīgs, vai pietrūka zināšanu, lai īstenotu savas ieceres. Bet reālā situācija ir tāda, ka valstīs, kurās biznesa vides regulējums ir uzņēmējiem labvēlīgāks, arī sabiedrība dzīvo labāk un labklājības līmenis ir augstāks," norāda A.Rostovskis.

"Pēdējos divus gadus, kas pavadīti pandēmijas ēnā, valsts ir nesamērīgi ierobežojusi uzņēmējus, it sevišķi tās nozares, kas šobrīd cietušas visvairāk, piemēram, tūrisma un viesmīlības nozare. Vienā brīdī valsts vadītāji saka, ka strādāt nedrīkst, bet citā – paziņo, ka nevar vairs nozares uzņēmumus uzturēt. LTRK jau no pandēmijas sākuma ir vērsusi uzmanību, ka lēmumiem jābūt līdzsvarotiem un ierobežojumiem - samērīgiem. Krīze nav tikai veselības jomā, krīze ir arī uzņēmējdarbībai. Un divi gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai varētu atrast risinājumus un pieņemt samērīgākus un racionālākus lēmumus. LTRK jau ilgu laiku ir aicinājusi valdību uzņēmējiem ļaut strādāt, vienlaikus pašiem rūpējoties par to, lai viņu uzņēmumos vīruss neienāk. Taču līdz šim virkne uzliktie ierobežojumi tik un tā bijuši nepamatoti un nesamērīgi. Tikmēr citās Eiropas valstīs daudzas nozares sāk atgriezties pirmspandēmijas stāvoklī, uzņēmumi strādā, nozares iet uz priekšu, jo ierobežojumi ir elastīgāki, samērīgāki. Līdz ar to, tām valstīm budžeta nauda nav jāinvestē uzņēmēju atbalstam, uzņēmēji naudu rada paši," teic LTRK prezidents.

Viņaprāt, mūsu valsts vadītājiem vajadzētu atgriezties pie ekonomikas pamatiem un izprast to, no kurienes rodas nauda. Un izglītot par to arī sabiedrību. Ņemot vērā, ka naudu valsts budžetā nopelna pamatā uzņēmēji un viņu komandas, Ministru prezidentam būtu publiski jāatvainojas visiem uzņēmējiem par aizvainojošo un nepatieso apgalvojumu, ka sabiedrība uztur uzņēmējus, uzskata A.Rostovskis.

Neraugoties uz to, ka samazinās skaidras naudas izmantošana, tā turpinās pastāvēt, ceturtdien Latvijas Bankas konferencē "Ilgtspēja un nauda: veidojot nākotnes ekonomiku" atzina paneļdiskusijas "Naudas nākotne" dalībnieki.

Zviedrijas centrālās bankas prezidents Stefans Ingvess uzsvēra, ka mūsdienās arvien vieglāk ir veikt maksājumus un pārskaitījumus, izmantojot internetu, viedtālruņus, banku kartes un tas ir veicinājis visas sistēmas izmaiņas, ievērojami samazinot skaidrās naudas lietojamību. Vienlaikus, lai tas notiktu, ir nepieciešama drošība, ka bezskaidras naudas norēķini darbojas un, pārskaitot naudu no viena tālruņa uz otru, cilvēki netiks apkrāpti un nauda kaut kur nepazudīs.

Viņš atgādināja, ka mūsdienās, kad domājam par naudu, daudz biežāk ar to tiek saprasta elektroniska nauda. Tomēr galu galā to, kāda nauda katrā valstī tiks lietota, nenosaka centrālās bankas, bet gan likumdevēji. "Tehnoloģijas ir jāsalāgo ar likumdošanas bāzi," uzsvēra Ingvess, atgādinot, ka parasti tieši nauda ir tā mērvienība, kurā tiek definēti likumīgi darījumi.

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Šobrīd ir ļoti lielas bažas, ka Baltijas valstis, it īpaši Latvija, uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam Covid-19 izraisītajā krīzē novirzīs daudz mazāk līdzekļu, nekā tika plānots, un tas radīs atpalicību nākotnē, sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis, bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

"Pašlaik izskatās, ka Baltijas valstīs krīzes laikā no valsts puses pandēmijas pārvarēšanai būs tērēts divas reizes mazāk nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Ja gala rezultātā Latvijā tie būs daži procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP) - ne tuvu astoņiem, desmit vai 15%, kā tas izskatās daudzās citās ES dalībvalstīs -, tad mēs nebūsim izmantojuši iespējas, kuras varētu dot pozitīvu grūdienu ekonomikai," uzsvēra Vilks.

Viņš arī brīdināja, ja izrādīsies, ka šī nauda nav izmantota, tas radīs Latvijas tālāku atpalicību no kaimiņiem, kas netiks piedots.

Tāpat Vilks norādīja uz to, ka, atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm, atbalsta nauda pie mums ir ļoti maz sasniegusi mājsaimniecības un konkrētus cilvēkus.

Neskatoties uz to, ka jau visai ilgi tiek runāts par skaidras naudas norietu, šī pandēmija atklājusi, ka pēc tās daudzviet Rietumu pasaulē saglabājas liels pieprasījums.

Tas zināmā mērā varētu būt pārsteigums, ja ņem vērā, ka pasaule Covid-19 laikmetā cik vien tas ir bijis iespējams pārslēgusies uz dzīvi tiešsaistē. Lai nu kā - pieprasījums pēc papīra naudas pandēmijā audzis, kur sevišķi liels tas ir bijis pēc lielāka nomināla banknotēm, ziņo, piemēram, Bloomberg.

Kā piemērs tiek izcelti Apvienotās Karalistes dati, kur papīra naudas vērtība apritē pagājušā gada trešajā ceturksnī palielinājusies līdz 78 miljardiem sterliņu mārciņām. Kopš pandēmijas pirmā viļņa martā tas esot pieaugums par 11,5%. Tādējādi kādas runās par papīra naudas norietu patiesībā daudzviet nemaz neatbilst realitātei. Tajā pašā Apvienotajā Karalistē kopš 2014. gadā skaidras naudas apjoms apgrozībā audzis par 40%, liecina pieejamie dati.

Ģimene ir tautas pamatu pamats. Katras atsevišķas ģimenes turība summāri veido visas tautas turību un valsts kopējo labklājību, tāpēc būtiski saprast, kā nauda kustas un kā tas atspoguļojas katrā ģimenē.

Iepriekš rubrikā Kuram tas rūp? atradām atbildi uz jautājumu «Kur rodas nauda?», bet tagad lūkosim, kā tā kustas, izdalot ģimeni dažādos tautsaimniecības sektoros. Pirmajā šīs tēmas rakstā Kur rodas nauda? (Diena, 05.04.2024.) noskaidrojām, ka pamatu pamats, lai nauda ienāktu Latvijā un sāktu sekmēt «tautsaimniecības spararata» griešanos, ir mūsu pakalpojumu un produktu eksports, bet lai tā tiktu efektīvi izmantota – sabalansēts darbinieku skaits privātajā un publiskajā tautsaimniecības sektorā.

Nauda rada naudu

Ja eksports ienes vismaz tik, cik apēd imports, tad arī iekšzemes vajadzībām radītās preces un pakalpojumi netraucēti turpina darbināt eksporta iedarbināto «tautsaimniecības spararatu», nodrošina daudzu procesu un servisu funkcionēšanu, nodokļu nomaksu valsts budžetā, no kura jau tiek finansēti sabiedrībai nepieciešamie pakalpojumi, arī publiskā servisa jeb valsts pārvaldes darbība. Pavisam vienkārši – visa šī procesa virsmērķis un uzdevums ir nodrošināt mūsu valsts un iedzīvotāju labklājību.

Pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio", kam ir ekskluzīvas tiesības rīkot mutisku izsoli Igaunijas republikas īpašumā esošiem diviem īpašumiem Rīgā. Izsolē tiek piedāvāts nekustamais īpašums un ēka Skolas ielā 13, un zemes gabals komerciālai apbūvei Klusajā centrā Vidus ielā 2. Pieteikšanās izsolei notiek līdz 10.novembrim, mutiska izsole – 16.novembrī.

Oficiāls paziņojums par Skolas ielu 13, LV-1010, Latvijas Republika

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas valsts īpašumu likuma 58.panta 1.punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina šāda nekustamā īpašuma publisku mutisko izsoli:

Nekustamais īpašums un ēka, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Skolas ielā 13, LV-1010 (kadastra numurs 01000200115, kopējā platība 5’832,3 kv.m., zemes gabala platība 1261 kv.m, Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV33891 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.5812. Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 4 500 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldē uzsākts kriminālprocess par, iespējams, noziedzīgi iegūtas skaidras naudas 402 475 eiro apmērā pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai.

2024.gada februārī, veicot muitas kontroles pasākumus kādam automobilim, kas bija ceļā no Lietuvas uz Latviju, ar Vācijas Federatīvās Republikas valsts numura zīmēm Latvijas - Lietuvas robežšķērsošanas vietā "Grenctāle", tajā tika atklāta nedeklarēta skaidra nauda 402 475 eiro apmērā.

Kā skaidro Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos, Dr.oec. Olga Bogdanova: "Skaidra nauda tiek bieži izmantota kā ēnu ekonomikas līdzeklis. Līdz ar to skaidras naudas plūsmas monitorings, t.sk. savstarpēji sadarbojoties vairākām kompetentām valsts iestādēm, Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.-2027.gadam ir atzīts par prioritāro pasākumu".

Zviedrija un Norvēģija no jauna izvērtē ieceri veidot bezskaidras naudas sabiedrību, jo bažījas, ka pilnībā digitālas maksājumu sistēmas padarīs tās neaizsargātas pret Krievijas radītajiem drošības apdraudējumiem.

Labs ātrgaitas interneta pārklājums, augsts digitālo prasmju līmenis, liels iedzīvotāju blīvums laukos un strauji augošā finanšu tehnoloģiju nozare ir devusi iespēju abām Ziemeļeiropas valstīm strauji virzīties tuvāk nākotnei bez skaidras naudas.

Zviedrijā ir populāra mobilo maksājumu sistēma "Swish", kuru sešas bankas sāka piedāvāt 2012.gadā. Tā Zviedrijā ir sastopama visur - no tirgus kioskiem līdz kafejnīcām un apģērbu veikaliem. Ļoti populāra ir arī līdzvērtīgā norvēģu sistēma "Vipps", kas 2022.gadā apvienojās ar Dānijas "MobilePay", izveidojot "Vipps MobilePay". Septembrī tā sāka darbību arī Zviedrijā.

Bijušais Zviedrijas centrālās bankas vadītāja vietnieks 2018.gadā prognozēja, ka līdz 2025.gadam Zviedrijā, iespējams, vairs nebūs skaidras naudas.

Saeimas deputāta Ata Zakatistova un uzņēmēja Viestura Tamuža krāpšanas lieta tiesā nonāks līdz gada beigām, Dienas Biznesam apstiprināja Latvijas Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgo lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Urbāns

Jau pirms Jāņiem prokuratūra izsniedza apsūdzību A. Zakatistovam, pārmetot krāpšanu lielā apmērā. Deputātu apsūdz par 26 620 eiro izkrāpšanu un 2420 eiro izkrāpšanas mēģinājumu, naudu viņš saņēmis par it kā nesniegtām stratēģiskām konsultācijām SIA Eco Baltia grupa, kas pieder AS Eco Baltia. Pirmsšķietami, ka apsūdzības pamatā ir fakts, ka neeksistē dokumentētas konsultāciju versijas, kas neapgāžami pierādītu, ka A. Zakatistovs strādājis, lai naudu saņemtu. Apstiprinājumu faktam, ka A. Zakatistova sniegtās konsultācijas būtu iesniegtas drukātā vai digitālā formātā, neizdevās iegūt arī Dienas Biznesam.

Nauda padomniekam?

A. Zakatistovs ar V. Tamužu par konsultāciju sniegšanu vienojušies jau 2016. gadā. V. Tamužs ir uzņēmuma Eco Baltia padomes priekšsēdētājs un kopā ar deputātu šā gada 14. maijā publiskā preses konferencē izklāstīja savus sadarbības motīvus.

No 1.maija stājas spēkā grozījumi nodokļu un nodevu likumā, kas nosaka aizliegumu nekustamā īpašuma darījumus veikt skaidrā naudā.

Aizliegums skaidrā naudā norēķināties par nekustamā īpašuma, piemēram, iegādi, noteikts, lai novērstu fiktīvu darījumu slēgšanu gadījumos, kad puses ir ieinteresētas pirkt vai pārdot īpašumu par lielākām naudas summām, nekā patiesā darījuma apmērs. Iepriekš skaidrā naudā par darījumu varēja norēķināties līdz 7200 eiro.

Likums grozīts, ņemot vērā, ka liela apjoma darījumi skaidrā naudā var radīt risku fiktīvu un krāpniecisku darbību veikšanai, kā arī iespējai legalizēt nelikumīgi iegūtus naudas līdzekļus, teikts grozījumu anotācijā.

Grozījumu autori Finanšu ministrijā norādījuši, ka skaidras naudas lietošana darījumos apgrūtina nodokļu administrācijas iespēju kontrolēt nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību, jo nav efektīvu instrumentu darījuma pierādīšanai, tai skaitā, vai darījums skaidrā naudā faktiski ir noticis.

Jau šobrīd neskaidra nauda tiek apgrozīta vairāk nekā skaidra un darījumu īpatsvars turpina pieaugt. Arvien biežāk tiek pieteikti risinājumi, kas ļauj cilvēkiem iepirkties, neizmantojot ne skaidru naudu, ne bankas kartes.

Zviedri iecerējuši tuvāko gadu laikā no skaidras naudas atteikties pilnībā, arī citas valstis vēlas sekot. Skaidra nauda iespējams drīz piedzīvos relikvijas statusu, jautājums tikai – cik ilgu laiku aizņems paradumu maiņa?

Arī Latvijā pieaug bezskaidras naudas maksājumu skaits

Latvijas Bankas dati liecina, ka valstī izplatīti ir gan skaidras, gan bezskaidras naudas maksājumi – skaita ziņā tie ir aptuveni līdzīgi, tomēr apmēra ziņā bezskaidras naudas maksājumi veido jau vairāk nekā pusi no kopējās naudas plūsmas. Tātad bezskaidra nauda tiek apgrozīta vairāk, nekā skaidra, un šādu darījumu īpatsvars Latvijā pieaudzis kopš eiro ieviešanas. Piemēram, pērnā gada pirmajos sešos mēnešos tika veikti 262,1 miljoni bezskaidras naudas maksājumi 92,8 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2018. gada otro pusgadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieaudzis par 4,1%, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati.

Plānots, ka 2019.gada 1.jūlijā stāsies spēkā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma un likuma «Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas» grozījumi, kuru mērķis ir novērst nedeklarētas un noziedzīgi iegūtas skaidras naudas ievešanu vai izvešanu no Latvijas Republikas, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Grozījumi ietver noteikt nedeklarētas vai noziedzīgi iegūtas skaidras naudas deklarēšanas nosacījumus uz valsts iekšējās robežas, nosakot pēc kompetentās iestādes amatpersonas pieprasījuma skaidras naudas deklarācijas veidlapā norādāmās informācijas apjomu, šķērsojot valsts iekšējo robežu.

Likuma grozījumos tiks precizēta personas administratīvā atbildība par skaidras naudas nedeklarēšanu uz valsts robežas un kompetence sodu piemērošanā, kā arī ir precizētas kompetentās iestādes - Valsts ieņēmuma dienesta un Valsts robežsardzes – tiesības pieprasīt personai, aizpildīt skaidras naudas deklarācijas veidlapu, šķērsojot valsts robežu, ja skaidra nauda ir saistīta vai ir pamatotas aizdomas, ka skaidra nauda saistīta ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu un proliferāciju.

Šī gada maijā lidostā «Rīga» pie privātas lidmašīnas pasažieriem atklāta, iespējams, noziedzīgi iegūta skaidra nauda 400 000 EUR un 500 000 ASV dolāru apmērā.

Pamatojoties uz riska informāciju par iespējamu skaidras naudas, ko, šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, ieved Eiropas Kopienas muitas teritorijā nepatiesu deklarēšanu, kas izdarīts ar iespējamu noziedzīgi iegūtu skaidru naudu un par iespējamu noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanu lielā apmērā, tika veikta ielidojošā privātās lidmašīnas reisa Odesa-Rīga četru pasažieru muitas kontrole.

Pārbaužu laikā konstatēts, ka 1954.gadā dzimušā Ukrainas pilsoņa rokas bagāžā atrodas skaidra nauda 200 000 ASV dolāri, 1987. gadā dzimušā Ukrainas pilsoņa rokas bagāžā atrodas skaidra nauda 300 000 ASV dolāri, 1977.gadā dzimušas Ukrainas pilsones rokas bagāžā atrodas skaidra nauda 100 000 EUR un 1950.gadā dzimušā Ukrainas pilsoņa rokas bagāžā atrodas skaidra nauda 300 000 EUR. Ir pamats uzskatīt, ka viena no personām ir saistīta ar Ukrainas organizēto noziedzību.

Centrālajām bankām ir svarīgi iesaistīties kriptoaktīvu un citu jauno virtuālo maksājumu līdzekļu apritē, pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, piebilstot, tostarp digitālā eiro parādīšanās ir tikai laika jautājums.

"Tehnoloģiju attīstība ir ļoti strauja, un iedzīvotāju, uzņēmēju vēlme izmantot šīs tehnoloģijas ir ļoti augsta. Manuprāt, centrālajām bankām vienkārši nav iespējams tajā nepiedalīties. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, ja tas iedzīvotājiem būs ērti un izdevīgi, tad viņi šos pakalpojumus izmantos. Taču tas var radīt virkni risku no centrālās bankas vai valsts viedokļa," uzsvēra Kazāks.

Viņš atgādināja, ka ikvienas centrālās bankas uzdevums ir nodrošināt ne tikai maksājumus un skaidrās naudas apgrozību, bet arī regulēt ekonomiku. Piemēram, kad ekonomika aug pārāk lēni, samazināt procentu likmes, lai stimulētu attīstību. Savukārt, kad ekonomika aug pārāk strauji un veidojas "burbuļi", likmes jāceļ un šis process jābremzē. Taču tas nebūs iespējams, ja naudas apriti kontrolēs kāds cits.

Finanšu krāpniecība – tā ir kā nebeidzama realitātes šova sezona, kur krāpnieki vienmēr cenšas izgudrot jaunus sižetus, bet mēs visi esam piespiedu skatītāji. Finanšu krāpnieki ar Latvijas cilvēkiem var būt ļoti apmierināti – te var atrast tik atsaucīgus ļaudis, kuri labprātīgi nodod krāpniekiem visus piekļuves kodus saviem kontiem, pa pastu atsūta maksājumu karti vai pat nodod zagļiem skaidru naudu.

Neskatoties uz daudzveidīgiem un nemitīgiem brīdinājumiem, cilvēki krāpnieku rokās nodod aizvien lielākas summas. Finanšu nozares asociācijas apkopotā statistika liecina, ka neraugoties uz būtiskajām investīcijām finanšu nozarē krāpšanu identificēšanai un apturēšanai (ieskatam – 2021. gadā finanšu sektors spēja identificēt un apturēt apmēram trešo daļu no visiem krāpniecības gadījumiem, bet 2023. gadā bankas spēja novērst jau pusi no visiem krāpšanas mēģinājumiem), joprojām ik mēnesi tiek izkrāpts aptuveni miljons eiro. Īpaši satraucoši ir dati par telefonkrāpniecību, kuras apmērs ir kļuvis teju nekontrolējams. Cilvēkiem jāatceras – bankas vai valsts iestādes jums nekad pa tālruni vai e-pastā neprasīs dalīties ar lietotāju numuru, personas kodu, paroli vai citu personisku informāciju.

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Jo mazāk cilvēku dzīvo Latvijā, jo lielāks kļūst vispārējās valdības parāds (Māstrihtas kritērijiem). Šādu ainu rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Lai arī katrs no šiem rādītājiem dzīvo savu dzīvi, tomēr to pretēji vērstā dinamika vedina uzdot jautājumu – kurp dodamies un kāds būs iznākums?

Parāds – mazs vai liels?2021. gada nogalē valsts parāds sasniedza lielumu 14,74 miljardi eiro, un tas ir 17,8 reizes augstāks nekā 2000. gada nogalē. Iedzīvotāju skaits šā gada sākumā, pēc CSP datiem, bija vairs tikai 1,878 miljoni, kas ir par aptuveni 20% mazāks, nekā tas bija tūkstošgades mijā.

Šodienas pasaulē valsts parāds nav nekas tāds, ar kuru varētu pārsteigt, jo vairums pasaules valstu dzīvoja, dzīvo un turpina dzīvot ar budžeta deficītu, tādēļ aizņemas. Latvija nav izņēmums un uz parāda dzīvo visu laiku, proti, vienmēr iztērē vairāk, nekā pati spēj nopelnīt, un tas ir jāsedz ar aizņēmumiem. Starptautiskā sabiedrība Latviju pat slavē par to, ka tās valsts parāda apmērs ir salīdzinoši neliels, rēķinot pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), un vēl jo vairāk, kad salīdzina Latvijas parādu ar citu valstu parādiem pret IKP.

Mēz teikt, ka ierindas ieguldītājiem ceļā uz panākumiem sprunguļus spieķos liek emocijas. Spriežot par saviem ieguldījumiem, piemēram, vērtspapīru tirgū, dažādiem jaunumiem tiek pievērsta pārspīlēta uzmanība, kas savukārt jau var nozīmēt, ka, neskatoties uz sākotnējiem nodomiem, tiek pieņemti nepareizi lēmumi, kas mazina peļņu vai pat sliktākajā gadījumā iedzen lielākos zaudējumos.

Arī slavenais investors Bendžamins Greiems teicis: “Investora galvenā problēma – pats lielākais ienaidnieks, visticamāk, būs viņš pats.”

“Oxford Risk” izpētījis, ka investori gadā, paļaujoties uz emocionāliem ieguldījumu lēmumiem, savu ieguldījumu atdevi vidēji apcērp aptuveni par 3%, ziņo “Financial Times.” Turklāt paaugstināt stresa periodos, par kādu var uzskatīt arī šo pandēmiju, šāds neiegūtais apmērs gadā varot pieaugot līdz 6-7%.

Piedomāšana par dažādiem psiholoģiskajiem faktoriem un dažādu domāšanas aizspriedumu klātbūtnes apzināšanās sevišķi svarīga varētu būt šīs pandēmijas laikā. Dažādi ieguldītāju apsekojumi liecina, ka, pandēmijā daudziem atrodoties mājās, pasauli pāršalcis mazo investoru vērtspapīru tirdzniecības bums. Arī Latvijā pēdējā laikā nosacījumi to pašu akciju mīšanai kļuvuši arvien draudzīgāki.

Uzņēmējiem ir ambīcijas, tirgus situācija nav slikta, investoriem naudas netrūkst, lieli valsts un pašvaldību uzņēmumi varētu stimulēt tirgus kapitalizāciju, bet uzņēmējdarbības vides un nodokļu jautājumi pārlieku ietekmē biznesa noskaņojumu kopumā.

Tādi ir ikgadējās Dienas Biznesa trīspusējās diskusijas galvenie secinājumi, kurā piedalījās Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Liene Dubava, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kas, jūsuprāt, kopš pagājušās vasaras ir būtiski mainījies gada laikā globāli, finanšu tirgos un biznesā kopumā?

Roberts Idelsons: Finanšu tirgos šis gads, globāli raugoties, noteikti ir aizvadīts labi. Lielāko uzņēmumu akciju indeksi ir auguši. Izaugsme sasniedz 20% un vairāk. Ievērojot augošos riskus, ir bijušas arī svārstības. Arī procentu likmes sāk krist, un visā pasaulē kopumā tas nozīmē, ka nauda nedaudz paliek lētāka. Ekonomikā kopumā šobrīd arī nav notikušas lielas izmaiņas, un būtiska recesija nav novērota – ne Eiropā, ne ASV. Kopējā paradigma ir, ka viss ir labi. Turpinām investēt, indeksi aug, aizņēmēju kredītspēja ir laba. Ko nesīs atlikusī gada daļa – redzēsim! Rudens vienmēr ir tāds nenoteiktības laiks.