Nodokļu likmes, regulējums, ēnu ekonomika, kā arī birokrātija, apgrūtināta pieeja finansējumam– tie ir būtiskākie aspekti, kas saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma (WEF) jauno globālo konkurētspējas ziņojumu kavē uzņēmējdarbības attīstību Latvijā. Iepretim Igaunijai, kura Baltijas valstu vidū ir viskonkurētspējīgākā un uzrāda augstākus rezultātus tādās jomās kā nodokļu sistēmas efektivitāte un investīciju piesaistes potenciāls, Latvijas konkurētspēja ir salīdzinoši zema. Lai padziļināti analizētu kaimiņvalsts nodokļu sistēmas priekšrocības un rastu konkrētus risinājumus to adaptēšanai mūsu valstī, Latvijas Konkurētspējas attīstības fonds sadarbībā ar Ekonomistu apvienību 2010 un Valsts ieņēmumu dienestu uzsāks darbu pie vērienīga pētījuma par abu valstu nodokļu sistēmu atšķirībām un nodokļu administrēšanas īpatnībām.
Pētījumā tiks izzināti Igaunijas nodokļu administratora (Estonian Tax and Customs Board/Maksu – Ja Tolliamet) darbības principi, jo īpaši jomās, kur kaimiņvalsts uzrāda ievērojami labākus rezultātus. Tāpat tiks analizētas nodokļu iekasēšanas sistēmas priekšrocības, īpašu uzmanību veltot jomām, kur tā darbojas ievērojami efektīvāk nekā Latvijā. Pētnieki pievērsīsies arī abu valstu nodokļu administratoru funkciju atšķirībām, analizējot ne tikai uzņēmumu struktūrvienību efektivitāti, bet arī sabiedrības viedokli par to darbības principiem.
«Diskutējot par izmaiņām nodokļu politikā, valstij vienlaikus jāturpina uzlabot nodokļu iekasēšanas mehānisms un jāgūst iedzīvotāju ticība sabiedriskajam labumam. Ja pie līdzīgām nodokļu likmēm igauņi tos maksā apzinīgāk, tad pētījuma uzdevums ir noskaidrot cēloņus, kas kavē līdzīgus rezultātus sasniegt arī Latvijā,» viedokli par pētījuma aktualitāti pauž Ekonomistu apvienības 2010 prezidents Ojārs Kehris.
Savukārt VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone norāda: «Vienmēr esmu atbalstījusi jaunu, progresīvu ideju un darba metožu ieviešanu un izmantošanu iestādes darbībā. Ja vien tas palīdz uzlabot un attīstīt klientu apkalpošanu, paaugstināt iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un mazināt administratīvos šķēršļus nodokļu maksātājiem, tādējādi kopumā padarot dienesta darbu efektīvāku un ļaujot sasniegt labākus rezultātus gan nodokļu iekasēšanā, gan sabiedrības apmierinātībā ar iestādes darbu kopumā. Jāatzīmē, ka veiksmīga savstarpējā sadarbība visu triju Baltijas valstu nodokļu un muitas administrāciju starpā notiek jau ilgtermiņā gan vadības, gan ekspertu līmenī. Viens no tās galvenajiem ieguvumiem ir tieši labās prakses pārņemšana līdzīgu problēmu risināšanas un novēršanas pieredzē, jo prioritātes nodokļu administrācijām visās valstīs ir līdzīgas - nodrošināt un uzlabot nodokļu iekasēšanu, stiprināt cīņu pret izvairīšanos no nodokļu un muitas saistību izpildes, kā arī paaugstināt iestāžu darbības efektivitāti un resursu izmantošanas lietderību.»
Igaunijas nodokļu sistēmu analizēs un konkrētus risinājumus labās prakses piemēru adaptēšanai Latvijas tirgum piedāvās pētnieki gan no Latvijas, gan Igaunijas. Plānots, ka darbs pie pētījuma izstrādes tiks sākts jau šā gada rudenī.
