Šodien Mežotnes pilī, klātesot aldariem, dažādu organizāciju pārstāvjiem un amatpersonām, tika pasniegtas Latvijas Alus gada balvas 2014 - pavisam 11 nominācijās.

Vidējo un mazo alus darītavu grupā visvairāk balvu saņēma SIA Valmiermuižas alus, bet lielo alus darītavu grupā – AS Cēsu alus, katra trīs nominācijās. Kā norāda vērtēšanas komisijas pārstāvji, Valmiermuižas alus panākumi ir likumsakarīgi – kā mazā alus darītava ierobežotu resursu apstākļos tā aktīvi nodarbojusies ar Latvijas mazo alus darītavu produkcijas popularizēšanu un nozares popularizēšanu kopumā. Savukārt AS Cēsu alus pērn kļuvusi par Latvijas lielāko alus darītavu un veikusi plašas aktivitātes korporatīvi sociālās atbildības jomā.

Nominācijā Lielākais alus tirdzniecības kāpums HoReCa grupā lielo alus darītavu grupā balvu ieguva AS Aldaris, bet vidējo un mazo alus darītavu grupā – SIA Valmiermuižas alus, vērtējot alus tirdzniecības apjomu kāpumu viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas nozarē atsevišķās alus kategorijās.

#Īpaša vērība 2017.gadā alus darīšanas jomā pievērsta ilgtspējīgai attīstībai, uzsverot vienotas vides, sociālā un ekonomiskā attīstības nozīmi.

Konkursa Latvijas Alus gada balva 2017 nominācijā Lielākais kāpums alus eksporta tirgū par labākajām atzītas alus darītavas Cēsu alus un Valmiermuižas alus, aģentūra LETA uzzināja no konkursa organizatores, biedrības Alus brālība.

Alus darītava Cēsu alus atzīta par labāko lielo uzņēmumu grupā, bet Valmiermuižas alus - par labāko mazo uzņēmumu grupā.

Alus darītava Cēsu alus šogad saņēma balvu kā labākā arī nominācijā Lielākais alus tirdzniecības kāpums HoReCa grupā, bet nominācijā Lielākais alus tirdzniecības kāpums veikalu grupā par uzvarētāju atzīta zīmola Tērvetes alus darītava AS Tērvetes AL, bet atzinības rakstus šajā grupā saņēma Bauskas alus un SIA Alus nams.

Pašlaik Latvijā no visa patērētā alus 41 % tiek saražots Latvijā, bet 59 % tiek importēti no citām valstīm.

To tirgus uzraudzībā secinājusi Konkurences padome (KP). Tā novērojusi, ka alus izplatīšanas tirgus Latvijā pēdējo 10 gadu laikā ir piedzīvojis būtiskas izmaiņas - ir palielinājies gan tirgus dalībnieku skaits, gan mainījušās to tirgus daļas, tāpat palielinājušies patēriņam nodotie alus apjomi, it īpaši importa alum, ko var skaidrot ar populāru alus ražotņu pārcelšanu ārpus Latvijas un patērētāju augsto lojalitāti pret alus produkciju kopumā.

KP iepriekš veiktā tirgus uzraudzībā, kurā analizēja alus izplatīšanas tirgu periodā no 2006. gada līdz 2008. gadam, konstatēja tirgū izteiktus divus līderus - AS "Aldaris" un AS "Cēsu alus" ar kopējo tirgus daļu vairāk nekā 70 %.

Pakāpeniski samazinoties stiprā alus patēriņam, pieaugs premium klases alus un ekskluzīvu šķirņu nozīmīgums

Pērn ar valstij nodokļos samaksātiem 20,1 milj. eiro AS Cēsu alus bija otra lielākā nodokļu maksātāja pārtikas un dzērienu industrijā aiz flagmaņa AS Latvijas balzams ar 55,6 milj. eiro. Savukārt pirmo vietu cēsnieki noturējuši populārāko alkoholisko dzērienu topā – divus gadus no šī troņa nav izkustējies kokteilis Cēsu Džons. Šogad, uzņēmumā ieguldot miljonu eiro, Cēsu alus plāno turpināt nesteidzīgi attīstīties, koncentrējoties uz vietējās izcelsmes produktiem un inovācijām – iepriekš tādas bija pintes izmēra skārdenes, bet pašlaik vienīgie tirgū cēsnieki piedāvā šāda izmēra pudeles. «Produktu inovācijas ir mūsu dienaskārtībā, bet kopumā milzīgas izmaiņas tuvākajos gados savā darbībā neplānojam», sarunā ar DB atzīst somu koncernam Olvi Oyj piederošās kompānijas valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone-Zatlere. Viņa skaidro, ka mūsu valstī ražojošā lielākā alus darītava neapsver iespēju pārcelt ražošanu ārpus Latvijas, meklējot izmaksu samazinājumu.

Par lielāko ražošanas apjomu pieaugumu pagājušajā gadā SIA Valmiermuižas alus saņēmusi Latvijas alus Gada balvu nominācijā Gada alus ražotājs 2011.

Pavisam Gada balvas tika piešķirtas 10 nominācijās. Kā veiksmīgākais alus popularizēšanas projekts Latvijā 2011.gadā atzīts alus salons Brevings, savukārt Ata Rekstiņa blogs labsalus.lv atzīts par veiksmīgāko alus popularizēšanu publiskajā telpā 2011.gadā. Nominācijā Gada etiķete 2011.gads uzvaras laurus plūca Tērvetes alus darītava, bet par oriģinālāko alus kausu / glāzi pērn žūrija atzinusi Cēsu alus akcijas 3 glāžu kolekciju. Bauskas alus saņēma Gada balvu par lielāko alus tirdzniecības kāpumu HoRe-Ca (KEG) grupā 2011.gadā. Nominācijā lielākais alus tirdzniecības kāpums veikalu grupā 2011. gadā kā vienīgais izvirzītais pretendents balvu saņēma SIA Alus nams Brālis, taču par gada investoru veselīgas vides veidošanā 2011. gadā atzīts a/s Aldaris. Nominācijā Interesantāko eksporta tirgus iekarotājs 2011. gads par uzvarētāju atzīta SIA ZAKSI, Užavas alus, kas sācis eksportu uz Azerbaidžānu. Savukārt par Gada jaunumu 2011 atzīts a/s Aldaris ražotais Ziemas alus.

Desmit alus paraugi profesionālajā degustācijā atzīti par izciliem.

Jau otro gadu pēc kārtas Bauskas alus darītavā norisinājās Latvijas Alus Darītāju savienības (LADS) rīkotā alus degustācija, kas vienlaikus bija kā alus sezonas atklāšanas pasākums, kurā satikās lielākā daļa Latvijas alus darītāju un apliecināja, ka ir gatavi jaunajai sezonai. Degustācijas komisiju jau tradicionāli vadīja Latvijas cienījamie aldari Kārlis Zālītis un Astrīda Ruško.

Par izciliem tika atzīti sekojoši paraugi: Aldara dūmaku (AS Aldaris), Cēsu Premium (AS Cēsu alus), Bavārijas (SIA Alus Nams), Līvu Tradicionālais (Lāčplēša alus darītava), Piebalgas alus (SIA Piebalgas alus), Brālis gaišais nefiltrētais (SIA Alus Nams), Līvu nefiltrētais (Lāčplēša alus darītava), Brālis tumšais nefiltrētais (SIA Alus Nams), Bauskas tumšais Speciālais (SIA Bauskas alus), Bauskas tumšais Premium (SIA Bauskas alus).

AS Cēsu alus ražotais Brūža alus ir Cēsu alus darītavas galvenā alus meistara Māra Gramberga īpaši izveidota alus sērija.

Brūža alus sērijā ir iekļautas sešas dažādas alus šķirnes - Samtainais, Rūgtais, Nefiltrētais, Grauzdētais, Ķiršu sārtais un šī rudens jaunums - Riekstu un medus Porteris.

Sarunā ar db.lv Māris Grambergs atklāj, ka pavisam alus darīšanai nedēļā nepieciešamas deviņas automašīnu kravas ar iesalu un miežu graudiem. Izejvielas tiek piegādātas no Dobeles dzirnavnieka, kas garantē, ka graudus izaudzējuši pašmāju zemnieki.

Alus darīšanai nepieciešamais iesals galvenokārt tiek iegādāts no Lietuvas ražotājiem. Daļu iesala Cēsu alus mēdz iepirkt arī no Latraps iesalnīcas, tomēr vietējie ražotāji nespēj nodrošināt nepieciešamos apjomus. Cēsu alum gadā nepieciešams ap astoņiem tūkstošiem tonnu iesala. Apiņi tiek iepirkti Vācijā un Čehijā, jo Latvijā tos lielos apjomos neražo. Līgumi par apiņu piegādēm tiek slēgti ilgtermiņā, lai cenu svārstības būtiski neietekmētu produkcijas cenas.

Ieguldot 20 tūkstošus latu, Cēsu alus izveidojis jaunu alus šķirni – Cēsu Premium Amber.

«Cēsu Premium Amber ir tāds «vecā kaluma» jeb old style alus segmenta pārstāvis, ar garšas niansēm, kas rodas nesteidzīgas alus darīšanas laikā,» stāsta Cēsu alus galvenais alus meistars Māris Grambergs.

Jāatgādina, ka Cēsu Premium ir vadošais alus zīmols Cēsu alus produktu portfelī, vienlaikus tieši šis ir alus darītavas pirmais mūsdienu alus zīmols, kas radīts 2001.gadā un kura zīmola attīstībā šajos gados ieguldīts visvairāk.

Kā norāda kompānijas vadība, Cēsu Premium ir revolucionārs alus tirgū, jo līdz ar šīs šķirnes izveidi alus dzērienu segmentā tika ieviestas vairākas būtiskas inovācijas. Cēsu Premium ir celmlauzis skārdeņu tirgū – populārākā alus šķirne tieši šajā iepakojumā, vairākus gadus saņemot arī patērētāju atzinību ar balvu Gada prece, tieši Cēsu Premium bija arī pirmā alus šķirne, uz kuras skārdenēm Cēsu alus ieviesa inovatīvu risinājumu – folijas vāciņu.

«Cēsu alus» laidis klajā jaunu tumšā alus šķirni «Cēsu Premium Bohemian». Kopējās investīcijas «Cēsu Premium» zīmola paplašināšanā un jaunas alus šķirnes izveidē sastāda apmēram 75 000 eiro, informē AS «Cēsu alus» Komunikāciju vadītāja Agita Kārkliņa.

«Atbalstot alus pasaules daudzveidību un attīstot Latvijas alus kultūru, «Cēsu alus» nepārtraukti domā par inovācijām produktu attīstībā un jaunu alus šķirņu radīšanu,« saka Eva Sietiņsone, AS «Cēsu alus» valdes priekšsēdētāja.

Viņa atzīmē, ka Latvijā pieaug tumšā alus popularitāte un līdzīga tendence ir vērojama arī Baltijas valstīs, īpaši Lietuvā, kur tumšā alus tirgus ir gandrīz divas reizes lielāks kā Latvijā. »Mēs redzam potenciālu tumšā alus tirgus attīstībai un šogad esam ieguldījuši sava vadošā alus zīmola «Cēsu Premium» attīstībā, alus baudītājiem piedāvājot jaunu tumšā alus šķirni - «Cēsu Premium Bohemian».»

«Cēsu Premium Bohemian» ir samtains, tumšs un viegls alus, karamelizētais iesals piedod alum greznu sarkankoka krāsu un patīkami saldenu garšu.

Alus darītava AS "Cēsu alus" iegādāsies visas SIA "Piebalgas alus" kapitāldaļas, teikts Somijas koncerna "Olvi", kurā ietilpst "Cēsu alus", publiskotajā paziņojumā.

Iecerēto darījumu vēl nepieciešams apstiprināt Latvijas Konkurences padomei. Darījuma summa atklāta netiek.

"Mēs esam ļoti priecīgi, ka labi zināmie "Piebalgas alus" ali un kvasi papildinās mūsu produktu piedāvājumu. "Piebalgas alus" pārņemšana ir nozīmīga daļa no mūsu korporatīvās stratēģijas attiecībā uz augstas kvalitātes produktiem. Mēs vēlamies patērētājiem piedāvāt jaunas, tendencēm atbilstošas garšas, kā arī stiprināt mūsu pozīciju tirgū, vienlaikus paturot prātā rentabilitāti. "Cēsu alus" ir efektīva loģistikas, tirdzniecības, mārketinga un izplatīšanas organizācija visā valstī. Tādējādi tirgus un pārdošanas perspektīvas "Piebalgas alus" produktiem ir labas," paziņojumā norāda "Cēsu alus" izpilddirektore Eva Sietiņsone.

Alus darītava “Cēsu alus” ir noslēgusi sadarbības līgumu ar pasaulē lielāko alus darītāju “AB InBev”, kas paredz, ka no 2022. gada 1. janvāra “Cēsu alus” iegūst tiesības Latvijā pārdot pasaulē populāro “Corona” alu.

“Corona” ir pasaulē visvairāk eksportētais Meksikas alus stikla pudelēs, ko pārdod vairāk nekā 180 valstīs, un tas ir ieguvis pasaules slavu ar savu unikālo pasniegšanas un baudīšanas veidu kopā ar laima šķēli. “Corona” ir viens no iecienītākajiem ārpus Eiropas ražotajiem aliem Latvijā, tā pārdošanas apjomi pēdējā pusgada laikā ir dubultojušies.

“Apvienojot “Corona” alus zīmola spēku un “Cēsu alus” plašo pārdošanas tīklu, esam kļuvuši par spēcīgu sadarbības partneri Latvijā. Šī sadarbība ļaus bagātināt Latvijas alus tirgu un sniegs lielu pievienoto vērtību mūsu produktu portfelim. “Corona” alus ir īpaši iecienīts arī restorānos un bāros, un mēs saredzam tā attīstības potenciālu HoReCa sektorā,” saka Eva Sietiņsone, “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas AS "Cēsu alus", lai vērotu, kā tiek ražots Brūža alus ķiršu sārtais no ogu brūvējumu līnijas.

Brūža alus ogu sērijā ir iekļautas divas dažādas alus šķirnes - alus ar ķiršu sulu un alus ar aveņu sulu.

Brūža alus ir "Cēsu alus" darītavas galvenā alus meistara Māra Gramberga īpaši izveidota alus sērija, tajā iekļaujot dažādas alus šķirnes, kuru nosaukumi raksturo arī alus garšu katrai šķirnei. Brūža Ogu brūvējumu līnijā ir ali, kuru pagatavošanā izmantotas ogu un augļu sulas.

Alus patērētāji kļūst izvēlīgāki 

Alus nozari Latvijā sašūpojis pandēmijas vilnis, tomēr, neskatoties uz to, rodas aizvien...

Brūža alus ogu brūvējumu līnija tika izveidota 2019.gadā, alu ar sulām nošķirot no pārējās Brūža alus līnijas gan ar nosaukuma, gan dizaina palīdzību. Bet Brūža alus ķiršu sārtais tirgū pieejams ir jau no 2017.gada. Tas ieguva pircēju atzinību un Latvijas alus tirgū pieauga pieprasījums pēc Beļģijā iecienītā alus ar dažādām sulām, piemēram, kriek tipa alus ar ķiršu sulu. Ņemot vērā šī tirgus segmenta popularitāti un pozitīvo pieaugumu, AS "Cēsu alus" izveidoja atsevišķu Brūža alus ogu brūvējumu līniju. Brūža ķiršu sārtais alus starptautiskajā konkursā "Baltic Beer Star 2017" augļu alus kategorijā tika apbalvots ar augstāko novērtējumu - Zelta medaļu.

"Cēsu alus" produktu attīstība notiek nepārtraukti, tādēļ ļoti iespējams, ka nākamajā sezonā uzņēmums paplašinās Brūža alus ogu brūvējumu līniju ar kādu jaunu garšu.

Apiņu cenu kāpums ceļ alus ražošanas izmaksas; miestiņš kļūst dārgāks arī Latvijā .

Ekskluzīvo šķirņu alus (craft beer) mode ASV un Eiropā pēdējos piecos gados likusi dubultoties aromātisko jeb dižciltīgo apiņu šķirņu cenai, raksta Financial Times (FT).

ASV Vašingtonas pavalstī bāzētā apiņu tirdzniecības un attiecīgā tirgus analīzes firma 47 Hops prognozē, ka šī alus darīšanai nozīmīgā izejviela lētāka nekļūs nevienā segmentā. No vienas puses, tā ir laba ziņa apiņu audzētājiem, no otras – iemesls brūveriem būt tālredzīgiem biznesa plānošanā. Savukārt patērētājiem, kas to vēl nav pamanījuši, jārēķinās, ka alus kā dzēriens kļūs gan dārgāks, bet interesantāks.

2011. gadā, stabila alus tirgus apstākļos, kas mijās ar īslaicīgiem stagnācijas periodiem, Cēsu alus palielinājis kopējos pārdošanas apjomus par 10%.

Alus pārdošanas apjomi vietējā tirgū pērn pieauga par 4%, sidra un kvasa apjomi – par 20%, savukārt realizēto sulas un sulu dzērienu apjomi tika dubultoti.

Kā veiksmīgākais jaunievedums pērn atzīts Cēsu Nefiltrētais alus stikla pudelēs ar Latvijas alus tirgum neierasti īsu realizācijas termiņu – 30 dienas, kas aizvadītajā gadā iekarojis 3% no Latvijas alus tirgus. Alus kokteiļu Beershake zīmola renovācija sekmējusi to pieaugumu 3 reizes. Iepakojumu kategorijās straujāko pieaugumu pērn Cēsu alus sasniedzis alum skārdenēs – 32%. Skārdeņu tirgus Latvijā aizņem jau 22% kopējā alus tirgū, turpinot stabilu kāpumu, Cēsu alus joprojām saglabā līderpozīcijas alus skārdeņu tirgū, aizņemot 40%.

Par godu Cēsu alus darītavas pamatlicējam radīts jauns alus zīmols Grāfs fon Zīverss.

Cēsu alus vēsture datējama ar 1590.gadu, kad Cēsu pils revīzijas protokolos rodamas pirmās ziņas par alus darīšanu Cēsīs. Savukārt Cēsu pilskungs Emanuels fon Zīverss 1878.gadā ir uzbūvējis pirmo Cēsu alus darītavu ārpus pils mūriem. Tieši šis alus brūzis mūsdienās zināms kā Cēsu alus vecā alus darītava, kurā alus brūvēšana tika veikta līdz 2000.gadam. Kopš 2001.gada Cēsu alus darītava atrodas jaunās ražošanas telpās un tās izaugsme ir vainagojusies ar otrās lielākās alus darītavas statusu valstī.

Ar zīmolu Grāfs fon Zīverss izveidoti divi produkti – lager tipa alus (4,8% alkohola tilpumā) un pasaulē populārais eil tipa alus (5% alkohola tilpumā). Lager jeb klasiskais gaišais alus ir pasaulē izplatītākais alus veids. To ilgstoši raudzē zemākā temperatūrā un pasniedz atdzesētu līdz 10C. Savukārt Ale (eil) tipa alus radies Anglijā 17.gadsmitā. Eilu dara, izmantojot vienu no senākajām tehnoloģijām – virsraudzēšanu. Alus pildīts Latvijā nebijušā, savukārt sendienās izplatītā pudeles tilpumā – 0,4l, ar gravīru Imperial.

Latviabeerfest 2012 ietvaros Latvijas Alus muzejs sadarbībā ar Latvijas Alus darītāju savienību un Latvijas Alus darītāju asociāciju 25. maijā Rīgas Latviešu biedrības nama Līgo zālē rīkoja alus konkursu, kurā visi Latvijas alus darītavu ražojumi esot novērtēti kā ļoti labi.

Tajā savu produkciju vērtēšanai bija pieteikušas Latvijas alus darītavas: SIA Abula (Brenguļu alus), AS Aldaris, SIA Alus nams (alus Brālis), SIA Bauskas alus, AS Cēsu alus, SIA DFD (Rēzeknes alus), SIA Piebalgas alus, SIA Valmiermuižas alus un SIA ZAKSI (Užavas alus).

Degustāciju organizēja nozares speciālisti – Astrīda Ruško, Maija Placēna, Ivars Grīslis, Kārlis Zālītis un Kārlis Tomsons, savukārt alus vērtēšanu veica starptautiska līmeņa žūrijas komisija, kur piedalījās gan vietējie, gan ārvalstu eksperti. No Igaunijas uz degustāciju bija ieradusies Carlsberg grupas pārstāve, Saku alus darītavas tehnoloģe Marika Tungela. Žūrijas komisijā piedalījās arī Royal Unibrew grupas pārstāvis lietuvietis Ričardas Barakūnas. Savus ekspertus bija pieteikušas arī Latvijas alus darītavas, kā arī Latvijas Alus darītāju savienība, Latvijas Alus darītāju asociācija un Latvijas Alus muzejs.

Alus darītājs Cēsu alus ievieš jauna tilpuma – pintes – alus pudeli.

Pirmā alus šķirne, kas Latvijā būs pieejama pintes pudelē, būs Cēsu Premium.

Lai arī pēdējos gados aizvien iecienītāks kļūst skārdeņu iepakojums, alus stikla pudelēs vienmēr esot bijis populārs un 2011.gadā tas aizņem 28% tirgus daļu kopējā Latvijas alus tirgus iepakojumu segmentā. Lai attīstītu stikla segmentu un pilnveidotu zīmolu Cēsu Premium, Cēsu alus ar pintes pudeles formātu paplašina gan savu produktu portfeli, gan Latvijas alus tirgus kopējo iepakojumu sortimentu.

«Radīts 2001.gadā, Cēsu Premium ir spēcīgākais Cēsu alus zīmols, caur kuru tiek pozicionētas būtiskākās kompānijas inovācijas – pirmā skārdene Latvijā ar folija vāciņu, pirmās Limited Edition dažādu dizainu skārdeņu sērijas, pirmā pintes tilpuma skārdene un nu arī stikla pudele. Plānojam šovasar pārdot miljons Cēsu Premium pintes pudeles,» stāstīja Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone – Zatlere.

Šogad pirmo gadu alus kļuvis par Latvijā iecienītāko dzērienu, bet kopējie Baltijas indeksa rādītāji samazinās.

Par to liecina a/s Cēsu alus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktais ikgadējais Latvijas alus tirgus monitorings, nosakot arī alus popularitātes indeksu visās Baltijas valstīs. Kopš 2009.gada, kad Cēsu alus pirmo reizi Latvijā veica tik apjomīgu alus tirgus izpēti, veidojas stabila alus popularitātes izaugsmes tendence – ja pirms trīs gadiem Latvijā par iecienītāko dzērienu tika atzīts vīns, alu atstājot otrajā vietā, tad 2011.gadā šī attiecība ir mainījusies Latvijas sabiedrībai atzīstot alu par populārāko dzērienu. 2009. un 2010.gadā Baltijas alus indeksa rādītāji pieauga, savukārt 2011.gadā pirmo reizi ir kritums indeksa parametros. Šogad pieaudzis tikai Lietuvas rādītājs, kamēr Latvijā ir neliels, bet Igaunijā – ievērojams indeksa samazinājums. Lietuvas augsto indeksa rādītāju skaidro fakts, ka tieši šajā valstī ir lielākais un biežākais alus patēriņš – 38% respondentu bauda alu 2-3 reizes nedēļā, kamēr Latvijā šis rādītājs ir gandrīz uz pusi mazāks – tikai 22%.

Konkurences padome (KP) atļāvusi AS "Cēsu alus" iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār SIA "Piebalgas alus", informē KP.

KP atļāvusi darījumu, jo nav konstatējusi būtisku kaitējumu konkurencei.

Konkurences uzrauga pārstāvji skaidroja, ka "Cēsu alus" pamatdarbība ir alus, bezalkoholisko un alkoholisko dzērienu ražošana, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, savukārt "Piebalgas alus" nodarbojas ar alus un kvasa ražošanu, kā arī to vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību.

"Apvienošanās rezultātā tiek ietekmēts alus ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus, alus vairumtirdzniecības tirgus turpmākai izplatīšanai viesnīcu, restorānu, bāru un kafejnīcu telpās Latvijā, alus vairumtirdzniecības tirgus izplatīšanai citos mazumtirdzniecības kanālos Latvijā, alus mazumtirdzniecības tirgus, bezalkoholisko gāzēto dzērienu ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus Latvijā, bezalkoholisko gāzēto dzērienu mazumtirdzniecības tirgus Latvijā un raudzēto dzērienu, tostarp sidra, vairumtirdzniecības tirgus Latvijā," skaidro KP.

Cēsu alus investējis Latvijā vienīgās skārdeņu pildīšanas līnijas modernizācijā, ieviešot jauna tilpuma skārdenes.

70 tūkstošus eiro investēti jauna tilpuma skārdeņu pildīšanas tehnoloģiskajā aprīkojumā, kas ļauj pildīt alu pintes – 0,568l – tilpuma skārdenēs. Līdz šim skārdeņu līnijā alus un dzērieni tika pildīti 0,33l un 0,5l skārdenēs.

Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone Zatlere uzsver, ka pintes tilpuma skārdeņu pildīšana Latvijā ir ievērojama vietējā tirgus kapacitātes palielināšana, vienlaikus arī paplašinot patērētāju izvēles iespējas. Patlaban tirdzniecībā jau pieejami divi produkti jaunajā pintes tilpuma skārdenē – tie ir alus Cēsu Premium un Cēsu Special. Cēsu Special ir Cēsu alus sarūpēta dāvana Cēsu pils 800gadē. Jāpiebilst, ka Cēsu Premium ir uzņēmuma vadošais alus zīmols un populārākā alus šķirne 2010.gadā pēc VID Akcīzes preču pārvaldes datiem.

Alus darītava Cēsu alus radījusi jaunu alus zīmolu. Brūža alus sērijā iekļautas trīs dažādas alus šķirnes, alus zīmola un alus sērijas radīšanā investējot 100 000 eiro, informē AS Cēsu alus Sabiedrisko attiecību vadītāja Agita Baltbārde.

Pirmās alus šķirnes, kas iekļautas Brūža alus zīmolā, ir Samtainais, Rūgtais un Nefiltrētais. Nosaukumi raksturo arī alus garšu katrai šķirnei.

Brūža alus ir Cēsu alus darītavas galvenā alus meistara Māra Gramberga īpaši izveidota alus sērija.

Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone – Zatlere stāsta, ka Latvijas alus baudītājs mīl īpaši izmeklētas alus šķirnes, tādēļ jaunā alus šķirne radīta nevis balstoties uz tirgus pētījumiem, bet gan uz galvenā alus meistara zināšanām un ģimenes pieredzi paaudzēs alus darīšanā.

Šogad pirmajā ceturksnī populārākais alus Latvijā bija alus darītavas Cēsu alus ražotais Garais garāks, liecina Valsts ieņēmumu dienesta ( VID) Akcīzes preču pārvaldes apkopotā informācija.

Savukārt otrs populārākais alus Latvijā pirmajos trijos mēnešos bija alus darītavas Aldaris ražotais Apinītis stiprais, bet trešais – Aldara ražotais Vanaga stiprais.

Starp desmit populārākajiem aliem šogad ir arī Cēsu alus ražotie ali Cēsu premium un Cēsu light, Aldara alus Aldara pilzenes, Cēsu alus ražotais Garais, Aldara ražotais Apinītis, kā arī Cēsu alus ražotie Cuba un Walter. Citu alusdarītavu ražojumi pirmo desmit populārāko alu vidū nav iekļuvuši.

Trīs lielākās alus darītavas pēc realizētā alus apmēra pirmajos trijos mēnešos bija Aldaris, Cēsu alus un Cido Grupa. Tiem sekoja Agrofirma Tērvete un Piebalgas alus. Pirmajā desmitniekā iekļuvuši arī Bauskas alus, Maxima Latvija, Merkūrs-Rigante, Ritaleks un Zaksi.

Pašmāju alus ražošanas nozare no vienas puses nīkuļo, bet no otras – nostājusies uz jauna vektora.

Mūsu valstī saražotā alus apjoms piecu gadu laikā ir sarucis divkārt (no 155 milj. litru 2011. gadā līdz 74 milj. litru pērn). Varētu domāt, ka nozare drūp acu priekšā, bet nekā – Latvijai tik tradicionālais rūpals nevis izzūd, bet «maina orientāciju», nozares smaguma centram strauji pārvietojoties no lielajām ražotnēm uz mazajiem brūžiem. Kur tie laiki, kad Latvijai bija pat divi alus lielražotāji – Aldaris un Cēsu alus. Kopš nule par mazo alus ražotni pārkrustītais savulaik kuplākais alus ražotājs Aldaris ražošanu pārcēlis prom no Latvijas, alus upes mūsu zemē pārvērtušās par tērcītēm. Lielāko straumi pagaidām nodrošina cēsnieki, bet arī tādi ražotāji kā Valmiermuižas alus, Užavas alus vai Abula alus (Brenguļu alus) kļuvuši par cienījamiem ražotāju topa augšgala iemītniekiem. Lai gan mazražošana ne visos gadījumos ir sinonīms augstvērtīgu produktu radīšanai, tomēr bieži vien pašmāju alus baudītāja acīs romantizētajam alusrades procesam lauku viensētā vai sīkražotnē ir netverama pievienotā vērtība. Un dažkārt nav nozīmes tam, vai mazais aldaris seko pasaules tendencēm un savam pircējam liek sūkt alus šķirņu paraugus no glāzītes uz kājiņas vai arī pabāž zem deguna strēbt pieduļķētu kausu. Vietējais un mazais? Jāpērk.

Valdības lēmums liegt alus ražotājiem iespēju pretendēt uz 64 miljoniem latu Eiropas Savienības (ES) fondu naudas programmā «Augstas pievienotās vērtības investīcijas» veicinās vietējo alus ražotāju skaita samazināšanos un importa alus pārsvaru Latvijā, atzīst aptaujātie ražotāji.

Vakar valdības sēdē raisījās diskusija, vai uz ES finansējumu var pretendēt arī alus ražošana. Premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) uzskata, ka alus ražošana nav ar augstu pievienoto vērtību. Viņam oponēja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, norādot, ka ES nav uzlikusi ierobežojumus alus ražošanas nozares atbalstam, tāpēc tā ir Latvijas izšķiršanās - atbalstīt vai nē.

Kā atzina SIA Valmiermuižas alus līdzīpašnieks Aigars Ruņģis, valdības lēmums nozīmē alus importa atbalstīšanu, neraugoties uz Latvijas potenciālu kļūt par nozīmīgu alus eksportētāju.

«Kviešu tonnu var eksportēt par 140 latiem, bet, ja vietējos alus miežus pārvērstu alū, par vienu miežu tonnu varētu saņemt vismaz 5600 latus. Līdz ar to lēmums nozīmē, ka politiķu vairākums izvēlējies atbalstīt graudu eksportu un alus importu, nevis maksimālās pievienotās vērtības radīšanu Latvijā. Ne Vācijā, ne Igaunijā, ne Lietuvā alus no valsts atbalstāmām nozarēm nav izslēgts. Tādēļ nākotnē Latvijā paredzu alu importa pieaugumu, lai arī Latvijai piemīt potenciāls kļūt par alus eksportētāju pasaulē,» sacīja Ruņģis.

Brūža alus zīmola attīstībā un divu jaunu garšu radīšanā Cēsu alus investējis 25 000 eiro, informē uzņēmumā.

Sortimentu paplašina divi jauni alus veidi – Brūža Rudzugraudu un Brūža Oriģinālais alus.

“Balstoties uz veiktajiem alus tirgus un Brūža alus zīmola izpētes datiem, pieņēmām lēmumu attīstīt Brūža alus līniju, veicot gan jauna dizaina izstrādi, gan piedāvājot jaunas garšas. Mūsu galvenais alus meistars Māris Grambergs ir strādājis pie jaunām alus šķirnēm, lai paplašinātu piedāvājumu alus baudītājiem. Rūpējoties par dabas resursu saudzēšanu, mūsu mērķis ir palielināt atkārtoti izmantojamo stikla pudeļu īpatsvaru, tādēļ esam atteikušies no speciālā dizaina pudelēm Brūža alus līnijai. Šīs pudeles gan alus baudītāji, gan klienti var nodot taras pieņemšanas punktos jau tagad un īpaši ērti paveikt to varēs nākošgad, kad sāks darboties depozīta sistēma. Atbilstoši jaunajām pudelēm, esam atjaunojuši arī Brūža alus etiķešu dizainu, veidojot to mūsdienīgāku un atbilstošāku tradicionālā alus tendencēm,” stāsta Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone.