Desmitkārtīgi palielināt apkalpoto paku skaitu līdz vienam miljardam dienā un samazināt loģistikas izmaksas – tāds ir Ķīnas e-komercijas giganta Alibaba Group mērķis 100 miljardu juaņu (15,6 miljardu ASV dolāru) investīcijām. Tādējādi grupa vēlas paaugstināt savas darbības efektivitāti, vēsta Zdnet.com. Ieguldījumi būs nepieciešami, lai izveidotu gudra loģistikas tīkla tehnisko mugurkaulu, norādījis grupas dibinātājs Džeks Ma.

Alibaba grib nodrošināt piegādes 24 stundu laikā Ķīnas teritorijā un 72 stundu laikā starptautiskajos tirgos.

Tāpat interneta tirdzniecības kompānija vēlas samazināt loģistikas izmaksas. Patlaban Ķīnā tās ir 15% apmērā no IKP, valstīs, kur loģistikas sistēmas attīstītākas, ap 7‒8%, bet grupas mērķis – mazāk kā 5%. Alibaba ir savs loģistikas tīkls Cainiao Network, kur grupa pērn par 807 milj. ASV dolāru ieguva kontrolpaketi. Patlaban, dienā apkalpojot 100 milj. paku, Cainiao izdevies samazināt piegādes laiku uz atsevišķām valstīm no 70 līdz 10 dienām.

Pēc Dž. Ma teiktā, pie esošajiem izaugsmes tempiem nebūtu nekāds brīnums, ja pēc 10 gadiem pasaulē nozīmīgās 11. novembra iepirkšanās dienas tirdzniecības apjomi kļūtu par ikdienu. Pērn Cainiao šajā dienā saņēma 812 milj. pasūtījumu, par 23% pārsniedzot 2016. gada rādītājus. Ja, izmantojot datus, izdotos atrisināt zemās transporta efektivitātes un augsto loģistikas izmaksu problēmas, ražotājiem un loģistiķiem pavērtos iespēja tikt pie lielas peļņas, atzīmējis grupas dibinātājs.

Līdz 20.jūlijam "Latvijas Pasts" pieņēmis 165 pasta sūtījumu tranzīta kravu čārterlidmašīnas no Ķīnas, apstrādājot un tālāk uz vairākām saņēmējvalstīm novirzot pasaulē otras lielākās tirdzniecības platformas "Alibaba" sūtījumus sadarbībā ar "Alibaba grupas" loģistikas uzņēmumu "Cainiao".

Lai gan Covid-19 izraisītās krīzes dēļ tranzīta sūtījumu saņemšana kopš 2020.gada sākuma bija apgrūtināta un šo sūtījumu plūsma – būtiski sašaurināta, pēdējos divos mēnešos tā strauji aktivizējusies, "Latvijas Pastam" apkalpojot vidēji 23 tranzītlidmašīnas mēnesī, kas ir ievērojami, 6,6 reizes jeb par 550%, vairāk nekā vidēji mēnesī iepriekš, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Lidosta "Rīga" jūlijā pieņēma "Cainiao" sadarbības partnera aviokompānijas "Atran" 200. kravu čārterlidmašīnu, no kuras nodrošinātajiem reisiem aptuveni 80% kravu bija "Latvijas Pastam" adresētie pasta tranzīta sūtījumi.

"Latvijas Pasta" valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns komentē: "Mums izdevies kļūt par būtisku pasaules tirdzniecības milža "Alibaba" grupas uzņēmuma "Cainiao" starptautiskās loģistikas sistēmas sastāvdaļu. Lai to izdarītu, mums nācās pārskatīt iekšējos procesus, izveidot drošu un efektīvu datu apmaiņas sistēmu, investēt tehnoloģijās un darbiniekos, lai pierādītu savu kompetenci, elastību un spēju patiešām ātri apstrādāt un piegādāt sūtījumus. Sadarbībā ar "Cainiao" jau plānojam jaunu mērķu sasniegšanu, veicinot gan "Latvijas Pasta" rezultatīvo rādītāju izaugsmi, gan pozitīvu ietekmi uz Latvijas kopējiem tranzīta sūtījumu apjomiem un starptautiskās lidostas "Rīga" kravu apgrozījumu."

Alibaba Group Holding testa režīmā atvēris viesnīcu FlyZoo, kurā viesus apkalpo roboti, raksta Reuters.

Roboti ir daļa no tehnoloģijām, kuras, pēc Alibaba pārstāvju teiktā, ievērojami samazinās viesnīcas darbaspēka izmaksas un viesiem vairs nebūs jākomunicē ar citiem cilvēkiem.

Viesnīcā ir 290 istabas, un tas ir paraugs, kādu Alibaba vēlas piedāvāt viesnīcu nozarei nākotnē, kā arī iespēja pārbaudīt mākslīgā intelekta spējas.

Tāpat šādā veidā var testēt klientu komforta līmeni brīžos, kad nav sociālais kontakts ar cilvēkiem.

«Šeit ir runa par pakalpojumu efektivitāti, jo robotu ikdienu neietekmē noskaņojums. Dažreiz mēs sakām, ka neesam noskaņojumā, taču sistēma un roboti vienmēr būs noskaņojumā,» skaidro Alibaba Future Hotel Management vadītājs Endijs Vangs.

Ķīnas interneta tirdzniecības kompānija "Alibaba" otrdien ar akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) veiksmīgi debitēja Honkongas fondu biržā.

Uzņēmums investoriem piedāvāja 500 miljonus akciju un piesaistīja 88 miljardus Honkongas dolāru (10,2 miljardus eiro), kas ir lielākais IPO kopš 2010.gada.

Ja "Alibaba"nolems pārdot vēl papildu 75 miljonus akciju, kompānija varētu iegūt 101,2 miljardus dolāru. "Alibaba" skaidro, ka šie ienākumi tiks izmantoti, lai realizētu pasākumus lietotāju skaita palielināšanai, veicinātu digitālu transformāciju, kā arī nodrošinātu inovācijas un investīcijas ilgtermiņā. ASV akciju biržā kotētais uzņēmums IPO Honkongas fondu tirgū plānoja īstenot jau vasarā, taču Honkongā notiekošo protestu, kā arī Ķīnas un ASV tirdzniecības nesaskaņu dēļ šī iecere tika atlikta.

Latvija kopumā par 2023.gada pirmo ceturksni no ārvalstu tirdzniecības kompānijām, izmantojot "vienas pieturas aģentūru", ir saņēmusi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksājumus 16,8 miljonu eiro apmērā, pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Savukārt 2022.gada pirmajā ceturksnī tie bija 12,8 miljoni eiro, līdz ar to Latvija ir saņēmusi aptuveni par 31% lielākus nodokļa ieņēmumus salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn.

Lietuva no ārvalstu kompānijām saņēmusi PVN maksājumus teju 25 miljonu eiro apmērā 

Saistībā ar Eiropas Savienības (ES) nesen ieviesto nodokļu plānu, ārvalstu kompānijas šā...

Uzņēmumi, kas iemaksājuši vislielāko PVN summu Latvijas valsts budžetā 2023.gada pirmajā ceturksnī, izmantojot "vienas pieturas aģentūru", ir "Alibaba", "Google Commerce Limited" un "Best Secret Group AG".

Latvija citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm 2023.gada pirmajā ceturksnī ir pārskaitījusi PVN 11,1 miljona eiro apmērā, savukārt 2022.gada pirmajā ceturksnī tie bija 9,8 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka pieaugums ir par aptuveni 13%.

Jau ziņots, ka saistībā ar ES nesen ieviesto nodokļu plānu, ārvalstu kompānijas šā gada pirmajā ceturksnī Lietuvas budžetā iemaksāja 24,6 miljonus eiro PVN.

Ķīnas tiešsaistes kompānija "Alibaba", kas strādā ar "Aliexpress" zīmolu bijusi līdere un janvārī-martā Lietuvas budžetā iemaksājusi 4,2 miljonus eiro, izpildot 2021.gada jūlijā ES ievesto "vienas pieturas veikala" shēmu. Pērn kopumā Lietuvas valsts budžets no "Alibaba" saņēma 10,7 miljonus, liecina portāla "Delfi.lt" rīcībā esošā informācija.

Tehnoloģiju kompānija "Google" janvārī-martā Lietuvas budžetā iemaksājusi 3,6 miljonus eiro, kamēr tiešsaistes tirdzniecības kompānija "Amazon" - 1,7 miljonus eiro.

Pirmajā ceturksnī Lietuva no citām ES valstīm "vienas pieturas veikala" plānā saņēma 10,5 miljonus eiro, kas ir par 74,7% vairāk nekā pērn šajā laika posmā.

Savukārt Lietuva citām ES valstīm pārskaitīja 70,2 miljonus eiro PVN maksājumos, kas ir par 26,7 miljoniem eiro jeb 61,3% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī.

Ķīnas interneta tirdzniecības kompānija "Alibaba" trešdien paziņoja, ka varētu piesaistīt gandrīz 13 miljardu ASV dolāru (11,7 miljardu eiro) finansējumu, kotējot akcijas Honkongas fondu biržā, kas varētu būt lielākais akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO) Honkongā gandrīz pēdējo desmit gadu laikā.

Uzņēmums norāda, ka investoriem pārdos 500 miljonus akciju par 176 Honkongas dolāriem (20,29 eiro) gabalā. Tas "Alibaba" nodrošinātu 11 miljardus ASV dolāru, taču, ja uzņēmums nolems pārdot vēl papildu 75 miljonus akciju, kompānija varētu iegūt 12,9 miljardus dolāru.

ASV akciju biržā kotētais uzņēmums IPO Honkongas fondu tirgū plānoja īstenot jau vasarā, taču Honkongā notiekošo protestu, kā arī Ķīnas un ASV tirdzniecības nesaskaņu dēļ šī iecere tika atlikta. "Alibaba" Ņujorkas fondu biržā debitēja 2014.gadā, īstenojot lielāko IPO, kurā tika iegūti 25 miljardi dolāru.

Ķīnas interneta tirdzniecības uzņēmuma «Alibaba» dibinātājs Džeks Ma atguvis Ķīnas turīgākā cilvēka titulu, viņa bagātībai veidojot 39 miljardus dolāru (34,1 miljardu eiro), liecina Ķīnas portāla «Hurun Report» apkopotā informācija.

Viņa bagātība pēdējā gada laikā pieaugusi par 35%, galvenokārt pateicoties «Alibaba» maksājumu struktūrvienības «Ant Financial» veiksmīgajai darbībai.

Šā gada saraksta otrajā vietā ar 36 miljardu dolāru bagātību ierindojies nekustamo īpašumu sektora magnāts Vans Dzjaņliņs, kurš pērn bija pirmajā pozīcijā. Viņa bagātība gada laikā sarukusi par 14%.

Tikmēr Ķīnas interneta giganta «Tencent» dibinātājs un vadītājs Ponijs Ma ar 35 miljardu dolāru bagātību ierindojies trešajā vietā. Viņa bagātība kritumu piedzīvojusi pirmo reizi pēdējo vairāk nekā desmit gadu laikā.

«Hurun Report» norāda, ka no 1893 cilvēkiem, kuri iekļuvuši Ķīnas turīgāko sarakstā, 1012 piedzīvojuši savas bagātības kritumu vai tā saglabājusies nemainīgā līmenī, ņemot vērā Ķīnas ekonomikas izaugsmes palēnināšanos un akciju biržas lejupslīdi par 20%.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās pēc Ķīnas procentlikmju samazināšanas, kas bija mazāka par prognozēto.

Āzijas biržu indeksi pārsvarā saruka, un samazinājās arī Eiropas un ASV biržu indeksi.

"Notikumu attīstība Ķīnā, kur centrālā banka samazināja atsauces procentlikmi par 10 bāzes punktiem, turpina norādīt uz pasaules otras lielākās ekonomikas atkopšanos pēc pandēmijas lēnākā tempā, nekā bija prognozēts," sacīja "ActivTrades" analītiķis Rikardo Evandželista.

Ķīnas Tautas banka otrdien piecu gadu aizdevumu likmi, kas tiek izmantota hipotekāro aizdevumu likmju noteikšanai, samazināja no 4,3% līdz 4,2%, lai gan tika gaidīts samazinājums par 15 bāzes punktiem. Viena gada aizdevumu likme, kas kalpo kā atsauce korporatīvajiem aizdevumiem, tika samazināta no 3,65% līdz 3,55%.

Saistībā ar Eiropas Savienības (ES) nesen ieviesto nodokļu plānu, ārvalstu kompānijas šā gada pirmajā ceturksnī Lietuvas budžetā iemaksāja 24,6 miljonus eiro pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Ķīnas tiešsaistes kompānija "Alibaba", kas strādā ar "Aliexpress" zīmolu bijusi līdere un janvārī-martā Lietuvas budžetā iemaksājusi 4,2 miljonus eiro, izpildot 2021.gada jūlijā ES ievesto "vienas pieturas veikala" shēmu. Pērn kopumā Lietuvas valsts budžets no "Alibaba" saņēma 10,7 miljonus, liecina portāla "Delfi.lt" rīcībā esošā informācija.

Tehnoloģiju kompānija "Google" janvārī-martā Lietuvas budžetā iemaksājusi 3,6 miljonus eiro, kamēr tiešsaistes tirdzniecības kompānija "Amazon" - 1,7 miljonus eiro.

Pirmajā ceturksnī Lietuva no citām ES valstīm "vienas pieturas veikala" plānā saņēma 10,5 miljonus eiro, kas ir par 74,7% vairāk nekā pērn šajā laika posmā.

2017.gadā par 20,6% jeb 12,9 miljoniem eiro palielinājies Latvijas Pasta neto apgrozījums, liecina uzņēmuma 2017.gada pārskats, ko revidējusi auditorkompānija KPMG Baltics.

Tas ir vēsturiski lielākais uzņēmuma apgrozījums - 75,6 miljoni eiro.

Apgrozījuma pieaugumu nodrošinājuši Latvijas Pasta īstenotie pasākumi uzņēmuma ilgtermiņa attīstības veicināšanā, aktīvi darbojoties pakalpojumu digitalizācijā, e-komercijas sūtījumu piesaistē, kā arī radot jaunus produktus un papildu servisus, piemēram, iesaistoties tranzīta pakalpojumu sniegšanā Āzijas sūtījumu piegādēs uz trešajām valstīm.

Latvijas Pasta neto peļņa pārskata periodā veido 1,7 miljonus eiro. Būtiskākie pakalpojumu segmenti, kuros vērojams lielākais ieņēmumu kāpums, 2017.gadā bija pasta paku sūtījumi – pieaugums par 398% jeb 11,3 miljoniem eiro, norēķinu sistēmas pakalpojumi – par 38,1% jeb vairāk nekā miljonu eiro, vēstuļu korespondence – par 2,1% jeb 0,6 miljoniem eiro.

Tradicionālo pasta sūtījumu apjoms samazinās, vienlaikus strauji attīstās interneta komercija, tāpēc Latvijas Pasts aktīvi meklē veidus, kā kompensēt vienus pakalpojumus ar citiem un rast papildu ieņēmumus.

VAS Latvijas Pasts 2017. gada otrajā pusē iesaistījās e-komercijas sūtījumu piegādēs no Āzijas uz trešajām valstīm partnerībā ar vienu no lielākajām pasaules loģistikas kompānijām – Alibaba grupas uzņēmumu Cainiao, ar kuru pilnībā veikta datu integrācija un virkne citu pasākumu projekta veiksmīgai īstenošanai. Cainiao šo sadarbību novērtējis ar īpašu Latvijas Pastam piešķirtu balvu par saskaņotu komandas darbu un efektīvu atbalstu.

Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns teic, ka tranzīta sūtījumu projekts tika iniciēts no uzņēmuma puses ar proaktīvu rīcību, saredzot tajā līdz šim nebijušas biznesa perspektīvas iespējas. Viņš norāda, ka uzņēmuma šā brīža darbību varētu nosacīti dalīt divās daļās. Tradicionālā pakalpojumu daļa, kuru raksturo universālais pasta pakalpojums, piemēram, vēstuļu un abonēto preses izdevumu piegāde, šobrīd uzskatāmi par visai izaicinošiem pakalpojumiem, jo pēdējos gados līdz ar interneta tehnoloģiju attīstību šajā segmentā vērojamas būtiskas apjoma izmaiņas. Savukārt otra pakalpojumu daļa izriet no mūsdienu dinamikas un iziešanas ārpus ierastajiem biznesa rāmjiem. Viņaprāt, šīs daļas attīstība atkarīga no uzņēmuma proaktīvas rīcības, ātruma un spējas pielāgoties, lai rastu kompromisus gan kopējai sadarbībai, gan arī daudzos tehniskos jautājumos. «Risināt dažādas ne- standarta situācijas, kuras nav bijušas ierastas pirmajā – tradicionālajā segmentā. Tur vairāk jāvadās pēc sen zināmiem rāmjiem, atkāpes no normas vai izaicinājumi netiek prasīti un sagaidīti,» skaidro M. Vilcāns.

Eiropas Savienības (ES) ierēdniecība nākusi klajā ar priekšlikumu izveidot tā saukto Eiropas Nākotnes fondu ar finansējumu 100 miljardu eiro apmērā, lai aizsargātu Eiropas lielos uzņēmumus, kuri tiek dēvēti par nacionālajiem čempioniem, pret tādiem ASV un Ķīnas konkurentiem kā Google, Apple un Alibaba. Priekšlikums tiks prezentēts jaunajai Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai, kuras mandāts stājas spēkā 1. novembrī, raksta portāls politico.eu.

Dokumentā kā galvenie Eiropas sāncenši minēti Google, Apple, Microsoft, Alibaba, Facebook, Baidu un Tencent, uzsverot, ka ES pašlaik nav līdzvērtīgu uzņēmumu. Runājot par Donalda Trampa radīto draudu starptautiskajai tirdzniecībai novēršanu, ES birokrāti ierosina ļoti agresīvu jaunu sistēmu, lai vienpusēji noteiktu muitas tarifus ASV precēm. Savukārt attiecībā uz Ķīnu dokuments paredz aizliegumu Ķīnas uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos Eiropā, tādējādi tos sodot par subsīdijām, kuras šie uzņēmumi saņem no Pekinas.

Vienīgais veids, kā Eiropai izdzīvot tirdzniecības karos, ir pastiprināti pievērsties inovācijām un digitalizācijai.

Dokumentā minēts, ka jaunizveidotais Eiropas Nākotnes fonds fokusēsies uz ilgtermiņa akciju iegādi ES bāzētos uzņēmumos stratēģiski svarīgās nozarēs. Saskaņā ar portālā politico.eu minēto, lai gan Francija un Vācija varētu šāda fonda izveidi atbalstīt, tomēr citas dalībvalstis, piemēram, Nīderlande, ir daudz atturīgākas. Kā norādījis politico.eu Urzulas fon der Leienas pārstāvis, «neviens no EK prezidentes komandas līdz šim nav neko dzirdējis par mistisko Eiropas Nākotnes fondu».

Ķīnas e-komercijas gigants Alibaba Group un ASV auto ražotājs Ford kopīgi atklājuši automašīnu tirdzniecības automātu Guandžou pilsētā Guandunas provincē Ķīnā, vēsta ārvalstu mediji.

Piecus stāvus augstajā automašīnu automātā pieejami 42 dažādi auto modeļi, tostarp Ford Explorer SUV un Mustang sporta auto.

Automašīnas iegāde aizņem nepilnas 10 minūtes. Potenciālie pircēji var izvēlēties modeli, izmantojot Alibaba Taobao mobilo lietotni, kur tiek skenēta un pārbaudīta personas identitāte.

Automobiļu tirdzniecības automāts pircējiem būs pieejams no 2018. gada 23. aprīļa. Pirms pirkuma veikšanas interesentiem tiks piedāvāta triju dienu testa brauciena iespēja.

Līdzīgus automātus plānots uzstādīt arī citās Ķīnas pilsētās.

Trešdien, 25.aprīlī, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa vadībā notika Loģistikas nozares padomes sēde, kurā tika apspriestas tranzīta un loģistikas nozares aktualitātes, tai skaitā pārrunāta banku sektora ietekme uz tranzīta nozari.

Padomes locekļi pārrunāja aktuālo situāciju tranzīta un loģistikas nozarē, problēmām, ārējo ietekmi, prognozēm un priekšlikumiem nozares konkurētspējas stiprināšanai.

K.Ozoliņš atzīmēja, ka šī gada pirmajā ceturksnī kopējais kravu apgrozījums Latvijas ostās un dzelzceļā samazinājies par aptuveni 15%. Vislielāko ietekmi šajā samazinājumā atstāj naftas produktu un akmeņogļu apjomu samazinājums. Tai pat laikā atzīmējami ir pozitīvi rezultāti Liepājas ostā, kur apjomi pieaug. Pozitīvas tendences turpinās kravu segmentos ar augstāku pievienoto vērtību. Konteinerkravu apjomi Latvijas ostās turpina pieaugt šogad par 4.2%, Ro-Ro kravu apjomi par 18.4%, norādīja Ozoliņš.

Latvija var kļūt par Ķīnas un Indijas vārtiem uz Ziemeļeiropu; lai to sasniegtu, nepieciešams darboties ilgtermiņā, jo Āzijas partneri «ātrus» lēmumus nekad nepieņem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš. Viņš norāda, ka Latvijai ir visi priekšnoteikumi, lai divu pasaules lielāko ekonomiku – Ķīnas un Indijas – preces uz Ziemeļeiropu un pretējā virzienā plūstu caur Latviju.

Fragments no intervijas

Vai Latvija var kļūt par Ķīnas vārtiem uz Ziemeļeiropu?

Šodien var teikt, ka Latvija ne tikai var kļūt par Ķīnas un visas Āzijas vārtiem uz Ziemeļeiropu, bet gan – mūsu valsts par tādu pamazām jau kļūst. Protams, tas notiek ļoti lēnām – soli pa solim, jo Āzijas uzņēmēji lēmumus ātri nepieņem, ir vajadzīgas tikšanās, pārliecināšana, klātienes inspekcijas. Jau daudzus gadus – kopš 2013. gada – ir notikušas abu valstu prezidentu, valdības vadītāju, ministru, iestāžu vadītāju un, protams, uzņēmēju daudzas tikšanās, kas rezultējušās ar labiem rezultātiem. Kā galvenā Ķīnas un Latvijas sadarbības joma visaugstākajā līmenī ir iezīmēta tranzīts un loģistika. Šāda veida nozaru identificēšana nebūtu iespējama, ja nebūtu šī daudzu iepriekšējo gadu darba. Bez tam šāda augstākās vadības iezīmētā sadarbības joma – jaunais zīda ceļš – ir labs signāls Ķīnas uzņēmējiem sadarbībai ar tranzīta biznesā strādājošiem kolēģiem Latvijā, vienlaikus pret to ļoti nopietni attiecas Eiropas un Āzijas valstis. Tās ir perspektīvas, kuras ir jāizmanto, vienlaikus jāsaprot, ka austrumos nekas ātri nenotiek. Tikai daži piemēri, 2016. gadā valsts a/s Latvijas Pasts uzsāka darbu pie projekta īstenošanas ar Ķīnas interneta tirdzniecības giganta AliBaba loģistikas kompāniju Cainiao par tā sūtījumu tranzītu, kas rezultējās ar pirmajām kravām 2017. gadā. Lai sekmētu abu valstu sadarbību, ir nepieciešams tiešais aviosavienojums starp Latviju un Ķīnu. Šīs ieceres īstenošanai darbs jau uzsākts iepriekš, un tas varētu rezultēties ar pasažieru pārvadājumu reisa atklāšanu no Rīgas uz Hainaņas provinci. Projekta realizācijā ir piesaistīts Latvijas lielākais tūroperators TezTour, savukārt Ķīnas puse ir veikusi izpēti par potenciālo tūristu piesaisti un to plūsmu. Vienlaikus tiek vērtētas Ķīnas tūristu piesaistes iespējas. Tā kā daudzi ķīnieši vēlas redzēt pasauli, tad tā būtu papildu iespēja ne tikai Latvijas, bet arī visas Baltijas un pat Skandināvijas viesmīlības nozarei. Šobrīd bez nosēšanās un degvielas uzpildes reisus nevar īstenot AirBaltic, jo tai pagaidām tādas klases lidmašīnu nav, tāpēc ir vienošanās, ka to veiks Kazahstānas aviokompānija, kurai ir ne tikai attiecīgās lidmašīnas, bet arī pieredze lidot ne tikai uz Eiropu, bet arī uz Ķīnu. Pašlaik tiek veiktas administratīvās procedūras. Latvijas puse (ieskaitot starptautisko lidostu Rīga) visas nepieciešamās atļaujas šādam lidojumam ir izsniegusi. Aviokompānija arī lūgusi atļauju veikt pārlidojumu pāri Krievijai. Šāds reiss varētu tikt īstenots divas reizes nedēļā un tādējādi varētu skatīties arī uz nākamo soli. Jāņem vērā, ka šāda tieša reisa atvēršana no Rīgas uz Ķīnu radīs papildu pasažierus lidostā Rīga un vienlaikus arī klientus citām aviokompānijām, tostarp AirBaltic. Aviosatiksme arī dos iespēju Ķīnas uzņēmējiem ne tikai dzirdēt, bet arī ērti nokļūt un pašiem redzēt tās iespējas, ko piedāvā Latvija.

Krievijas Volga-Dnepr Group koncernā ietilpstošais gaisa pārvadātājs Atran Airlines ir uzsācis pirmos Baltijā regulāros tiešos kravas reisus no strauji augošā Ķīnas tehnoloģiju centra un e-komercijas mājvietas Handžou uz lidostu «Rīga», informē VAS Starptautiskā lidosta «Rīga».

Atran Airlines veiks lidojumus maršrutā Handžou - Rīga katru ceturtdienu ar gaisa kuģi Boeing 737-800BCF, nodrošinot vairāk nekā 23 tonnu kravas kapacitāti Ķīnas Alibaba Group e-komercijas sūtījumu loģistikas uzņēmumam Cainiao Network.

Jaunais maršruts ir vēl viens solis sadarbības veicināšanā starp Volga-Dnepr Group un Cainiao Network, īstenojot Saprašanās memorandu, kas tika parakstīts 2018. gada beigās ar mērķi nostiprināt Volga-Dnepr Group pozīcijas pārrobežu pārvadājumu tirgū un kopīgi veidot globālu viedo tehnoloģiju loģistikas tīklu, lai apmierinātu augošo pieprasījumu pēc e-komercijas pārvadājumiem, norāda Atran Airlines.

«Handžou - Rīgas maršruta atklāšana ir kopīgas sadarbības rezultāts, analizējot pieaugošo pieprasījumu pēc pārrobežu sūtījumiem un meklējot labāko piedāvājumu patērētājiem. Atran Airlines piedāvās kravas savienojumu starp Jandzi upes deltas reģiona lielāko pilsētu Hangdžou un Rīgu, kas nodrošina savienojamību gan ar Krievijas, gan Eiropas Savienības tirgiem. Papildu tam mūsu klienti novērtēs iknedēļas gaisa kravu pārvadājumus no Rīgas uz Maskavu (Vnukovo) ar tālāku iekšzemes un NVS valstu savienojumu iespēju,» norāda Atran Airlines ģenerāldirektors Dmitrijs Obsharovs.

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga, investoriem gaidot ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanos, savukārt Ķīnas interneta mazumtirdzniecības milža "Alibaba" akcijas cena kāpa par 7,7% savā debijā Honkongas biržā.

Volstrītas indeksi otrdien sasniedza jaunus rekordus, kamēr Ķīnas un ASV amatpersonas turpināja informēt tirgus par sarunām tirdzniecības kara atrisināšanai.

Ķīnas vicepremjers Liu He otrdien runāja pa telefonu ar ASV tirdzniecības pārstāvi Robertu Laitaizeru un finanšu ministru Stīvenu Mnučinu, ziņoja valsts mediji.

Abas puses "apsprieda jautājumu risināšanu saistībā ar viena otras galvenajām bažām, panāca vienprātību par saistīto jautājumu pienācīgu atrisināšanu, un vienojās uzturēt sakarus par atlikušajiem jautājumiem konsultācijās par "pirmās fāzes" vienošanos," vēstīja Ķīnas oficiālā ziņu aģentūra "Sjiņhua".

Arī ASV prezidents Donalds Tramps lika saprast, ka sarunās bijis progress. Tirdzniecības sarunu gaita vairāk nekā gadu ir noteikusi ASV akciju cenu dinamiku.

Par attālinātu darbu daudzi runā jau sen un tieši šī brīža krīzes situācija daudziem ir pamudinājums to beidzot izmēģināt.

Konsultāciju uzņēmuma "Erda" biznesa partnere Pārsla Baško uzskata, ka nepieredzētā krīze saistībā ar jaunā koronovīrusa izplatību paver ne vien riskus, bet arī plašas iespējas. Viņas skatījumā viena no jomām, kur paveras milzu iespējas, ir darbs no mājām.

Viens no piemēriem aicinājumam biznesa vidē strādāt no mājām:

P. Baško norāda: "Manuprāt, šobrīd ir īstais brīdis mācīties strādāt attālināti. Daudzi lielie pasaules spēlētāji, kas piedāvā tehnoloģijas attālinātam darbam, pēdējās dienās izsludinājuši piedāvājumus izmantot to risinājumus bez maksas, piemēram, "Microsoft Teams", kas ietver plašas konferenču organizēšanas iespējas, ir izsludinājis sešu mēnešu bezmaksas izmēģinājuma laiku

2023. gadā gūt papildus peļņu ir vieglāk kā jebkad, pateicoties internetam. Ik dienas internetā tiek pārdoti produkti, sniegti pakalpojumi un veikti darījumi. Arī jūs varat gūt papildus ienākumus, ja esiet gatavs ieguldīt nedaudz laiku un, iespējams, apgūt jaunas prasmes.

Aplūkosim 5 reālus veidus, kā jūs varat sākt pelnīt naudu internetā 2023. gadā.

Pārdodiet fotogrāfijas un/vai video tiešsaistes fotobankās

Ja jums padodas fotogrāfēšana vai video filmēšana, tad jūs varat izmantot šo savu talantu, lai gūtu pasīvos ienākumus. Savus materiālus jūs varat pārdot fotobankās, piemēram, Shutterstock, Getty Images vai VideoHive. Šīs fotobankas piedāvā gūt 15-45% peļņu no katra materiāla, kas tiks pārdots. Labākais ir tas, ka katru materiālu ir iespējams pārdot kaut simts reizes un komisijas maksa tiks iegūta katru reizi.

Izveidojiet savu tiešās piegādes veikalu

Ķīnā paziņots par jauniem noteikumiem, kas regulē video un audio saturu tiešsaistē, ieskaitot aizliegumu publicēt un izplatīt "viltus ziņas", kas veidotas ar tādām tehnoloģijām kā mākslīgais intelekts un virtuālā realitāte, ziņo "Reuters".

Jebkurš mākslīgā intelekta un virtuālās realitātes gadījums ir skaidri jāmarķē redzamā veidā, un noteikumu neievērošanu varētu uzskatīt par noziedzīgu nodarījumu, pavēstījusi Ķīnas Kibertelpas administrācija.

Noteikumi, kas stājas spēkā 1. janvārī, publiskoti administrācijas tīmekļa vietnē pēc tam, kad par tiem informēti tiešsaistes video un audio pakalpojumu sniedzēji.

Īpaši izcelti gadījumi, kad ar virtuālās realitātes palīdzību radīti hiperreālistiski video, kuros kāds saka vai dara kaut ko tādu, kas neatbilst patiesībai. Tas varot apdraudēt valsts drošību, izjaukt sociālo stabilitāti un kārtību, kā arī pārkāpt citas likumīgās tiesības un intereses. Kā piemērs tiek minēta lietotne "ZAO", kas lietotājiem ļauj pieņemt slavenību, sporta zvaigžņu vai citu personu sejas.

Pandēmijai apstādinot daudzus procesus, arvien skaidrāks kļūst tas, ka notiekošajam būs graujoša ietekme uz pasaules ietekmīgākajām (un ne tikai) tautsaimniecībām. Tiesa gan, neskatoties uz arvien drūmāku ekonomikas datu plūsmu, kopš marta otrās daļas strauji turpina atveseļoties cenas lielākajos pasaules akciju tirgos.

Akciju tirgum vērtspapīru novērtējumos nākotni patīk ietvert ļoti laicīgi. Tādējādi, ja skatās uz to, par ko šobrīd gatava balsot nauda, tad tas jau varētu būt potenciālais ekonomikas atveseļošanās process.

Kopš sava marta beigu daļas zemākā punkta ASV akciju tirgus "Standard & Poor" 500" indeksa vērtība līdz šīs nedēļas sākumam bija palielinājusies jau par 26,5%! Tas nozīmē, ka ASV akciju kritums kopš februāra rekorda ir 16% apmērā. Savukārt kopš gada sākuma ASV akcijas kļuvušas vien par 11% lētākas. Kopumā tas nebūt nav maz, lai gan patiesībā – arī nekas ļoti briesmīgs. Līdzīga cenu dinamika, lai gan nedaudz bēdīgāka, vērojama arī Eiropā. Piemēram, Vācijas akciju tirgus DAX indeksa vērtība kopš marta izpārdošanas dziļākā punkta palēkusies jau aptuveni par ceturto daļu. Kopš februāra virsotnēm gan šī indikatora vērtība joprojām sarukusi par 23,7%.

Kas vienam nelaime, citam tomēr var izrādīties iespēja – ne visiem pandēmijā notiekošais nozīmējis ieņēmumu samazināšanos, un, lai gan kopējā ekonomika planējusi zemāk, ir bijušas nozares, kurām šāda pasaules krīze atnesusi fenomenālu peļņu.'

Uzvarētāju vidū manāmi uzņēmumi, pēc kuru pakalpojumiem audzis pieprasījums līdz ar cilvēku krietni lielākas dzīves daļas pārnešanu uz mājām un internetu.

Visupirms līderu vidū noteikti jāmin tehnoloģiju un e-komercijas pārstāvji. Jau pirms šīs pandēmijas bija skaidrs, ka pasaule kļūs arvien digitālāka. Attiecīgi Covid-19 uzplaukums digitālo transformāciju vien paātrinājis, un labāk klājies kompānijām, kas šo procesu virzīja vai par šādām pārmaiņām bija domājušas laicīgi. Šāda tirdzniecības digitalizācija izpelnījusies terminu Amazon efekts. Tas tiek saistīts ar to, ka daudziem uzņēmumiem ir grūtības mainīties un konkurēt ar ļoti atpazīstamām tehnoloģiju kompānijām, kas ir ļoti pelnošas, ar lielām ambīcijām un spējīgas apkopot un interpretēt milzīgu datu klāstu. Faktiski visas šā brīža prognozes ietver to, ka e-komercijas, ko pasaules mērogā kontrolē Amazon.com un Ķīnas Alibaba, straujajai izaugsmei pārskatāmā periodā gals redzams nebūs. Kompānijas Apple, Microsoft, Amazon un Facebook lielā mērā nosaka to, kas notiek interneta tehnoloģiju pasaulē. Attiecīgi tās arī nosmeļ šī tirgus krējumu. Rezultātā visi pasaules lielākie tehnoloģiju līderi šogad spējuši demonstrēt multimiljardu peļņu.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga, tālāk mazinoties bažām par banku sektora krīzi, savukārt Ķīnas tehnoloģiju milža "Alibaba" sadalīšanas plāni veicināja akciju cenu kāpumu Āzijas biržās.

Varas iestāžu veiktie pasākumi jaunas globālās finanšu krīzes novēršanai bija nomierinājuši tirgus.

"Bažām par banku krīzi pagaidām nonākot aizmugures plānā, un nerodoties jauniem saspīlējumiem sistēmā, atgriežas investoru apetīte pēc nedaudz lielāka riska," sacīja "Hargreaves Lansdown" naudas un tirgu nodaļas vadītāja Suzanna Strītere.

Šveices lielākās bankas UBS akcijas cena pieauga par 5% pēc ziņām, ka tās vadītāja amatā atgriezīsies Serdžo Ermoti, kurš pārraudzīs pretrunīgi vērtēto "Credit Suisse" pārņemšanu.

Ermoti vadīja UBS no 2011. līdz 2020.gadam, atjaunojot bankas reputāciju pēc tam, kad 2008.gada finanšu krīzes laikā bankai bija nepieciešama Šveices valdības un centrālās bankas glābšana.

Kravu pārvadājumos būtisks ir efektīvs muitas darbs un publiskā finansējuma piesaiste.

Tādus secinājumus izteica Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) trešajās brokastīs, kur iesaistītās puses diskutēja par aviācijas kravu pakalpojumu un pārvadājumu tīkla attīstību, kā arī aviācijas kravu infrastruktūras paplašināšanu. Viņš DB uzsvēra: «Lidostā ir jāveido Muitas ekselences centrs.»

Patlaban Latvijā pamatā tiek apkalpotas četru veidu aviācijas kravu grupas: eksporta un importa preces ar augstu pievienoto vērtību, pasta un e-komercijas preces, tranzītkravas, kā arī nemilitāro kravu tranzīts Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) vajadzībām izveidotajā Ziemeļu apgādes koridorā uz Afganistānu, minēts LAD viedoklī. Kaut arī šobrīd aviācijas kravu apakšnozares radītā IKP pieaugums pārsniedz valsts vidējo IKP pieaugumu, aviācijas kravu pārvadājumu apakšnozare galvenokārt ir atkarīga no saistīto tautsaimniecības nozaru attīstības. Latvijas iespējas Austrumu–Rietumu transporta koridorā tiek izmantotas tikai daļēji, kam pamatā ir pret Krieviju piemērotās ekonomiskās sankcijas un muitas tarifu pastiprināšana.