Ķīnas interneta tirdzniecības kompānija «Alibaba» un Krievijas tehnoloģiju grupa «Mail.ru» otrdien paziņoja par vienošanos, kas paredz Krievijā un citās Neatkarīgo valstu sadraudzības (NVS) valstīs izveidot kopuzņēmumu.

Abi uzņēmumi kopīgi ar Krievijas valsts ieguldījumu fondu RDIF un telekomunikāciju operatoru «MegaFon» par jaunu stratēģisku partnerattiecību izveidi pavēstīja ekonomikas forumā Vladivostokā.

«Alibaba» un «Mail.ru» norādīja, ka šīs partnerattiecības apvienos Krievijas patērētāju interneta un e-tirdzniecības platformas, kā arī Krievijā un NVS valstīs izveidos vadošu tirdzniecības kopuzņēmumu.

Jaunā uzņēmuma nosaukums būs «AliExpress Russia», tam par pamatu izmantojot jau esošas «Alibaba» platformas «Ali Express» nosaukumu.

«Alibaba» piederēs 48% kopuzņēmuma akciju, 24% piederēs «MegaFon», 15% «Mail.ru», bet RDIF piederēs 13% akciju.

«Alibaba» jau šobrīd ir nozīmīga klātbūtne Krievijas e-tirdzniecības tirgū ar platformām «AliExpress» un «Tmall».

Alibaba Group Holding testa režīmā atvēris viesnīcu FlyZoo, kurā viesus apkalpo roboti, raksta Reuters.

Roboti ir daļa no tehnoloģijām, kuras, pēc Alibaba pārstāvju teiktā, ievērojami samazinās viesnīcas darbaspēka izmaksas un viesiem vairs nebūs jākomunicē ar citiem cilvēkiem.

Viesnīcā ir 290 istabas, un tas ir paraugs, kādu Alibaba vēlas piedāvāt viesnīcu nozarei nākotnē, kā arī iespēja pārbaudīt mākslīgā intelekta spējas.

Tāpat šādā veidā var testēt klientu komforta līmeni brīžos, kad nav sociālais kontakts ar cilvēkiem.

«Šeit ir runa par pakalpojumu efektivitāti, jo robotu ikdienu neietekmē noskaņojums. Dažreiz mēs sakām, ka neesam noskaņojumā, taču sistēma un roboti vienmēr būs noskaņojumā,» skaidro Alibaba Future Hotel Management vadītājs Endijs Vangs.

Līdz 20.jūlijam "Latvijas Pasts" pieņēmis 165 pasta sūtījumu tranzīta kravu čārterlidmašīnas no Ķīnas, apstrādājot un tālāk uz vairākām saņēmējvalstīm novirzot pasaulē otras lielākās tirdzniecības platformas "Alibaba" sūtījumus sadarbībā ar "Alibaba grupas" loģistikas uzņēmumu "Cainiao".

Lai gan Covid-19 izraisītās krīzes dēļ tranzīta sūtījumu saņemšana kopš 2020.gada sākuma bija apgrūtināta un šo sūtījumu plūsma – būtiski sašaurināta, pēdējos divos mēnešos tā strauji aktivizējusies, "Latvijas Pastam" apkalpojot vidēji 23 tranzītlidmašīnas mēnesī, kas ir ievērojami, 6,6 reizes jeb par 550%, vairāk nekā vidēji mēnesī iepriekš, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Lidosta "Rīga" jūlijā pieņēma "Cainiao" sadarbības partnera aviokompānijas "Atran" 200. kravu čārterlidmašīnu, no kuras nodrošinātajiem reisiem aptuveni 80% kravu bija "Latvijas Pastam" adresētie pasta tranzīta sūtījumi.

"Latvijas Pasta" valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns komentē: "Mums izdevies kļūt par būtisku pasaules tirdzniecības milža "Alibaba" grupas uzņēmuma "Cainiao" starptautiskās loģistikas sistēmas sastāvdaļu. Lai to izdarītu, mums nācās pārskatīt iekšējos procesus, izveidot drošu un efektīvu datu apmaiņas sistēmu, investēt tehnoloģijās un darbiniekos, lai pierādītu savu kompetenci, elastību un spēju patiešām ātri apstrādāt un piegādāt sūtījumus. Sadarbībā ar "Cainiao" jau plānojam jaunu mērķu sasniegšanu, veicinot gan "Latvijas Pasta" rezultatīvo rādītāju izaugsmi, gan pozitīvu ietekmi uz Latvijas kopējiem tranzīta sūtījumu apjomiem un starptautiskās lidostas "Rīga" kravu apgrozījumu."

Ķīnas interneta tirdzniecības kompānija "Alibaba" otrdien ar akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) veiksmīgi debitēja Honkongas fondu biržā.

Uzņēmums investoriem piedāvāja 500 miljonus akciju un piesaistīja 88 miljardus Honkongas dolāru (10,2 miljardus eiro), kas ir lielākais IPO kopš 2010.gada.

Ja "Alibaba"nolems pārdot vēl papildu 75 miljonus akciju, kompānija varētu iegūt 101,2 miljardus dolāru. "Alibaba" skaidro, ka šie ienākumi tiks izmantoti, lai realizētu pasākumus lietotāju skaita palielināšanai, veicinātu digitālu transformāciju, kā arī nodrošinātu inovācijas un investīcijas ilgtermiņā. ASV akciju biržā kotētais uzņēmums IPO Honkongas fondu tirgū plānoja īstenot jau vasarā, taču Honkongā notiekošo protestu, kā arī Ķīnas un ASV tirdzniecības nesaskaņu dēļ šī iecere tika atlikta.

Ķīnas interneta tirdzniecības kompānija "Alibaba" trešdien paziņoja, ka varētu piesaistīt gandrīz 13 miljardu ASV dolāru (11,7 miljardu eiro) finansējumu, kotējot akcijas Honkongas fondu biržā, kas varētu būt lielākais akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO) Honkongā gandrīz pēdējo desmit gadu laikā.

Uzņēmums norāda, ka investoriem pārdos 500 miljonus akciju par 176 Honkongas dolāriem (20,29 eiro) gabalā. Tas "Alibaba" nodrošinātu 11 miljardus ASV dolāru, taču, ja uzņēmums nolems pārdot vēl papildu 75 miljonus akciju, kompānija varētu iegūt 12,9 miljardus dolāru.

ASV akciju biržā kotētais uzņēmums IPO Honkongas fondu tirgū plānoja īstenot jau vasarā, taču Honkongā notiekošo protestu, kā arī Ķīnas un ASV tirdzniecības nesaskaņu dēļ šī iecere tika atlikta. "Alibaba" Ņujorkas fondu biržā debitēja 2014.gadā, īstenojot lielāko IPO, kurā tika iegūti 25 miljardi dolāru.

Latvija kopumā par 2023.gada pirmo ceturksni no ārvalstu tirdzniecības kompānijām, izmantojot "vienas pieturas aģentūru", ir saņēmusi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksājumus 16,8 miljonu eiro apmērā, pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Savukārt 2022.gada pirmajā ceturksnī tie bija 12,8 miljoni eiro, līdz ar to Latvija ir saņēmusi aptuveni par 31% lielākus nodokļa ieņēmumus salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn.

Lietuva no ārvalstu kompānijām saņēmusi PVN maksājumus teju 25 miljonu eiro apmērā 

Saistībā ar Eiropas Savienības (ES) nesen ieviesto nodokļu plānu, ārvalstu kompānijas šā...

Uzņēmumi, kas iemaksājuši vislielāko PVN summu Latvijas valsts budžetā 2023.gada pirmajā ceturksnī, izmantojot "vienas pieturas aģentūru", ir "Alibaba", "Google Commerce Limited" un "Best Secret Group AG".

Latvija citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm 2023.gada pirmajā ceturksnī ir pārskaitījusi PVN 11,1 miljona eiro apmērā, savukārt 2022.gada pirmajā ceturksnī tie bija 9,8 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka pieaugums ir par aptuveni 13%.

Jau ziņots, ka saistībā ar ES nesen ieviesto nodokļu plānu, ārvalstu kompānijas šā gada pirmajā ceturksnī Lietuvas budžetā iemaksāja 24,6 miljonus eiro PVN.

Ķīnas tiešsaistes kompānija "Alibaba", kas strādā ar "Aliexpress" zīmolu bijusi līdere un janvārī-martā Lietuvas budžetā iemaksājusi 4,2 miljonus eiro, izpildot 2021.gada jūlijā ES ievesto "vienas pieturas veikala" shēmu. Pērn kopumā Lietuvas valsts budžets no "Alibaba" saņēma 10,7 miljonus, liecina portāla "Delfi.lt" rīcībā esošā informācija.

Tehnoloģiju kompānija "Google" janvārī-martā Lietuvas budžetā iemaksājusi 3,6 miljonus eiro, kamēr tiešsaistes tirdzniecības kompānija "Amazon" - 1,7 miljonus eiro.

Pirmajā ceturksnī Lietuva no citām ES valstīm "vienas pieturas veikala" plānā saņēma 10,5 miljonus eiro, kas ir par 74,7% vairāk nekā pērn šajā laika posmā.

Savukārt Lietuva citām ES valstīm pārskaitīja 70,2 miljonus eiro PVN maksājumos, kas ir par 26,7 miljoniem eiro jeb 61,3% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī.

2017.gadā Latvijas Pasts iesaistījās e-komercijas sūtījumu tranzīta piegādēs no Āzijas uz trešajām valstīm, pamatā piegādājot Ķīnas tirdzniecības platformas Alibaba sūtījumus. Projekta ietvaros Latvijas Pastā 2017.gada otrajā pusē apkalpots ap 20 tranzīta sūtījumu lidmašīnu kravu, no kurām lielākās – ar lidmašīnām Boeing 747.

Līdzīga Alibabas grupas sadarbības partnerība darbojas arī citur, piemēram, ASV un Honkongā.

2017.gadā Latvijas Pastā kopumā apstrādāti vairāki desmiti miljonu dažāda veida sūtījumu: sīkpakas, pakas, vēstules, pastkartes, eksprespasta sūtījumi, bandroles, reklāmas materiāli, abonētie preses izdevumi, informē uzņēmumā.

VAS Latvijas Pasts (LP) valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns pagājušā gada novembrī sarunā ar laikrakstu Dienas Bizness sacīja, ka uzņēmuma darbību patlaban var iedalīt divās daļās. Viena ir tradicionālā, ko visi zina un pie kā visi ir pieraduši, proti, pasta, abonētās preses, pensiju, kā arī eksprespasta piegāde, un daļa no šiem pakalpojumiem tiek sniegta universālā pasta pakalpojuma groza ietvaros.

Tranzīta sūtījumu projekta ietvaros no Āzijas uz trešajām valstīm Latvijas Pasts saņēmis sadarbības partnera Alibaba grupas loģistikas uzņēmuma Cainiao balvu par saskaņotu komandas darbu un efektīvu atbalstu.

2017.gadā Latvijas Pasts iesaistījās e-komercijas sūtījumu tranzīta piegādēs no Āzijas uz trešajām valstīm, pamatā piegādājot Ķīnas tirdzniecības platformas Alibaba sūtījumus. Balvas saņemšana Handžou notika Cainiao loģistikas foruma ikgadējā sanāksmē, piedaloties vairāk nekā 700 sadarbības partneru pārstāvjiem no visas pasaules.

«Ir liels gandarījums saņemt tik būtisku novērtējumu tikai pusgadu pēc tranzīta sūtījumu piegāžu sākšanas. Mūsu sadarbības partneri Ķīnā ļoti rūpīgi kontrolē visus tranzīta ceļa posmus, mēra kopējo ātrumu un kvalitāti, bet analizēta tiek katra posma efektivitāte. Latvijas Pasts šo efektivitāti ir sasniedzis, kravu izkraušanā, apstrādē un pārsūtīšanā tālakai piegādei uzrādot atzinīgi novērtētu ātrumu,» uzsver Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Ķīnas e-komercijas gigants Alibaba Group un ASV auto ražotājs Ford kopīgi atklājuši automašīnu tirdzniecības automātu Guandžou pilsētā Guandunas provincē Ķīnā, vēsta ārvalstu mediji.

Piecus stāvus augstajā automašīnu automātā pieejami 42 dažādi auto modeļi, tostarp Ford Explorer SUV un Mustang sporta auto.

Automašīnas iegāde aizņem nepilnas 10 minūtes. Potenciālie pircēji var izvēlēties modeli, izmantojot Alibaba Taobao mobilo lietotni, kur tiek skenēta un pārbaudīta personas identitāte.

Automobiļu tirdzniecības automāts pircējiem būs pieejams no 2018. gada 23. aprīļa. Pirms pirkuma veikšanas interesentiem tiks piedāvāta triju dienu testa brauciena iespēja.

Līdzīgus automātus plānots uzstādīt arī citās Ķīnas pilsētās.

2017.gadā par 20,6% jeb 12,9 miljoniem eiro palielinājies Latvijas Pasta neto apgrozījums, liecina uzņēmuma 2017.gada pārskats, ko revidējusi auditorkompānija KPMG Baltics.

Tas ir vēsturiski lielākais uzņēmuma apgrozījums - 75,6 miljoni eiro.

Apgrozījuma pieaugumu nodrošinājuši Latvijas Pasta īstenotie pasākumi uzņēmuma ilgtermiņa attīstības veicināšanā, aktīvi darbojoties pakalpojumu digitalizācijā, e-komercijas sūtījumu piesaistē, kā arī radot jaunus produktus un papildu servisus, piemēram, iesaistoties tranzīta pakalpojumu sniegšanā Āzijas sūtījumu piegādēs uz trešajām valstīm.

Latvijas Pasta neto peļņa pārskata periodā veido 1,7 miljonus eiro. Būtiskākie pakalpojumu segmenti, kuros vērojams lielākais ieņēmumu kāpums, 2017.gadā bija pasta paku sūtījumi – pieaugums par 398% jeb 11,3 miljoniem eiro, norēķinu sistēmas pakalpojumi – par 38,1% jeb vairāk nekā miljonu eiro, vēstuļu korespondence – par 2,1% jeb 0,6 miljoniem eiro.

Eiropas Savienības (ES) ierēdniecība nākusi klajā ar priekšlikumu izveidot tā saukto Eiropas Nākotnes fondu ar finansējumu 100 miljardu eiro apmērā, lai aizsargātu Eiropas lielos uzņēmumus, kuri tiek dēvēti par nacionālajiem čempioniem, pret tādiem ASV un Ķīnas konkurentiem kā Google, Apple un Alibaba. Priekšlikums tiks prezentēts jaunajai Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai, kuras mandāts stājas spēkā 1. novembrī, raksta portāls politico.eu.

Dokumentā kā galvenie Eiropas sāncenši minēti Google, Apple, Microsoft, Alibaba, Facebook, Baidu un Tencent, uzsverot, ka ES pašlaik nav līdzvērtīgu uzņēmumu. Runājot par Donalda Trampa radīto draudu starptautiskajai tirdzniecībai novēršanu, ES birokrāti ierosina ļoti agresīvu jaunu sistēmu, lai vienpusēji noteiktu muitas tarifus ASV precēm. Savukārt attiecībā uz Ķīnu dokuments paredz aizliegumu Ķīnas uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos Eiropā, tādējādi tos sodot par subsīdijām, kuras šie uzņēmumi saņem no Pekinas.

Vienīgais veids, kā Eiropai izdzīvot tirdzniecības karos, ir pastiprināti pievērsties inovācijām un digitalizācijai.

Dokumentā minēts, ka jaunizveidotais Eiropas Nākotnes fonds fokusēsies uz ilgtermiņa akciju iegādi ES bāzētos uzņēmumos stratēģiski svarīgās nozarēs. Saskaņā ar portālā politico.eu minēto, lai gan Francija un Vācija varētu šāda fonda izveidi atbalstīt, tomēr citas dalībvalstis, piemēram, Nīderlande, ir daudz atturīgākas. Kā norādījis politico.eu Urzulas fon der Leienas pārstāvis, «neviens no EK prezidentes komandas līdz šim nav neko dzirdējis par mistisko Eiropas Nākotnes fondu».

Ķīnas interneta tirdzniecības uzņēmuma «Alibaba» dibinātājs Džeks Ma atguvis Ķīnas turīgākā cilvēka titulu, viņa bagātībai veidojot 39 miljardus dolāru (34,1 miljardu eiro), liecina Ķīnas portāla «Hurun Report» apkopotā informācija.

Viņa bagātība pēdējā gada laikā pieaugusi par 35%, galvenokārt pateicoties «Alibaba» maksājumu struktūrvienības «Ant Financial» veiksmīgajai darbībai.

Šā gada saraksta otrajā vietā ar 36 miljardu dolāru bagātību ierindojies nekustamo īpašumu sektora magnāts Vans Dzjaņliņs, kurš pērn bija pirmajā pozīcijā. Viņa bagātība gada laikā sarukusi par 14%.

Tikmēr Ķīnas interneta giganta «Tencent» dibinātājs un vadītājs Ponijs Ma ar 35 miljardu dolāru bagātību ierindojies trešajā vietā. Viņa bagātība kritumu piedzīvojusi pirmo reizi pēdējo vairāk nekā desmit gadu laikā.

«Hurun Report» norāda, ka no 1893 cilvēkiem, kuri iekļuvuši Ķīnas turīgāko sarakstā, 1012 piedzīvojuši savas bagātības kritumu vai tā saglabājusies nemainīgā līmenī, ņemot vērā Ķīnas ekonomikas izaugsmes palēnināšanos un akciju biržas lejupslīdi par 20%.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās pēc Ķīnas procentlikmju samazināšanas, kas bija mazāka par prognozēto.

Āzijas biržu indeksi pārsvarā saruka, un samazinājās arī Eiropas un ASV biržu indeksi.

"Notikumu attīstība Ķīnā, kur centrālā banka samazināja atsauces procentlikmi par 10 bāzes punktiem, turpina norādīt uz pasaules otras lielākās ekonomikas atkopšanos pēc pandēmijas lēnākā tempā, nekā bija prognozēts," sacīja "ActivTrades" analītiķis Rikardo Evandželista.

Ķīnas Tautas banka otrdien piecu gadu aizdevumu likmi, kas tiek izmantota hipotekāro aizdevumu likmju noteikšanai, samazināja no 4,3% līdz 4,2%, lai gan tika gaidīts samazinājums par 15 bāzes punktiem. Viena gada aizdevumu likme, kas kalpo kā atsauce korporatīvajiem aizdevumiem, tika samazināta no 3,65% līdz 3,55%.

Tradicionālo pasta sūtījumu apjoms samazinās, vienlaikus strauji attīstās interneta komercija, tāpēc Latvijas Pasts aktīvi meklē veidus, kā kompensēt vienus pakalpojumus ar citiem un rast papildu ieņēmumus.

VAS Latvijas Pasts 2017. gada otrajā pusē iesaistījās e-komercijas sūtījumu piegādēs no Āzijas uz trešajām valstīm partnerībā ar vienu no lielākajām pasaules loģistikas kompānijām – Alibaba grupas uzņēmumu Cainiao, ar kuru pilnībā veikta datu integrācija un virkne citu pasākumu projekta veiksmīgai īstenošanai. Cainiao šo sadarbību novērtējis ar īpašu Latvijas Pastam piešķirtu balvu par saskaņotu komandas darbu un efektīvu atbalstu.

Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns teic, ka tranzīta sūtījumu projekts tika iniciēts no uzņēmuma puses ar proaktīvu rīcību, saredzot tajā līdz šim nebijušas biznesa perspektīvas iespējas. Viņš norāda, ka uzņēmuma šā brīža darbību varētu nosacīti dalīt divās daļās. Tradicionālā pakalpojumu daļa, kuru raksturo universālais pasta pakalpojums, piemēram, vēstuļu un abonēto preses izdevumu piegāde, šobrīd uzskatāmi par visai izaicinošiem pakalpojumiem, jo pēdējos gados līdz ar interneta tehnoloģiju attīstību šajā segmentā vērojamas būtiskas apjoma izmaiņas. Savukārt otra pakalpojumu daļa izriet no mūsdienu dinamikas un iziešanas ārpus ierastajiem biznesa rāmjiem. Viņaprāt, šīs daļas attīstība atkarīga no uzņēmuma proaktīvas rīcības, ātruma un spējas pielāgoties, lai rastu kompromisus gan kopējai sadarbībai, gan arī daudzos tehniskos jautājumos. «Risināt dažādas ne- standarta situācijas, kuras nav bijušas ierastas pirmajā – tradicionālajā segmentā. Tur vairāk jāvadās pēc sen zināmiem rāmjiem, atkāpes no normas vai izaicinājumi netiek prasīti un sagaidīti,» skaidro M. Vilcāns.

Saistībā ar Eiropas Savienības (ES) nesen ieviesto nodokļu plānu, ārvalstu kompānijas šā gada pirmajā ceturksnī Lietuvas budžetā iemaksāja 24,6 miljonus eiro pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Ķīnas tiešsaistes kompānija "Alibaba", kas strādā ar "Aliexpress" zīmolu bijusi līdere un janvārī-martā Lietuvas budžetā iemaksājusi 4,2 miljonus eiro, izpildot 2021.gada jūlijā ES ievesto "vienas pieturas veikala" shēmu. Pērn kopumā Lietuvas valsts budžets no "Alibaba" saņēma 10,7 miljonus, liecina portāla "Delfi.lt" rīcībā esošā informācija.

Tehnoloģiju kompānija "Google" janvārī-martā Lietuvas budžetā iemaksājusi 3,6 miljonus eiro, kamēr tiešsaistes tirdzniecības kompānija "Amazon" - 1,7 miljonus eiro.

Pirmajā ceturksnī Lietuva no citām ES valstīm "vienas pieturas veikala" plānā saņēma 10,5 miljonus eiro, kas ir par 74,7% vairāk nekā pērn šajā laika posmā.

Japānas telekomunikāciju uzņēmums «SoftBank» ceturtdien Tokijas fondu biržā īstenojis mobilo sakaru struktūrvienības akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), kas kļuvis par visu laiku pasaulē otru lielāko.

«SoftBank» norāda, ka struktūrvienības IPO piesaistījis 2,65 triljonu jenu (20,7 miljardu eiro) finansējumu, šim kļūstot par Japānas visu laiku lielāko un pasaulē otru lielāko IPO pēc «Alibaba» debijas biržā 2014.gadā.

Struktūrvienības «SoftBank Corp.» akcijas cena tirdzniecības sesijas noslēgumā gan bija nokritusies par 14,5% - līdz 1282 jenām, salīdzinot ar IPO noteikto cenu 1500 jenu apmērā.

Analītiķi akciju cenas kritumu skaidro ar šā mēneša sākumā piedzīvoto tehnisko kļūmi, kuras dēļ desmitiem miljonu «SoftBank» un Lielbritānijas mobilo sakaru operatora O2 klienti nespēja piekļūt datiem.

Tāpat negatīvu ietekmi radījušas arī drošības bažas saistībā ar Ķīnas tehnoloģiju uzņēmumu «Huawei», kura ražotās detaļas izmanto «SoftBank».

Piecsimt pasaules turīgāko cilvēku bagātība pirmdien, kas jau nodēvēta par akciju biržu "Melno pirmdienu", sarukusi par 238,5 miljardiem ASV dolāru (208,2 miljardiem eiro), liecina ziņu aģentūras "Bloomberg" veidotā miljardieru indeksa dati.

Indieša Mukeša Ambani bagātība samazinājusies par 5,8 miljardiem dolāru līdz aptuveni 41,8 miljardiem dolāru, viņam zaudējot Āzijas turīgākā cilvēka statusu.

Zaudējumu ziņā viņu apsteidzis interneta tirdzniecības kompānijas "Alibaba" dibinātājs Džeks Ma no Ķīnas, kura bagātība sarukusi par 1,1 miljardu dolāru līdz 44,5 miljardiem dolāru.

Tikmēr ASV interneta tirdzniecības kompānijas "Amazon" dibinātāja un vadītāja, pasaules bagātākā cilvēka Džefa Bezosa bagātība pirmdien samazinājusies par 5,6 miljardiem dolāru, bet amerikāņu investors Vorens Bafets zaudējis 5,3 miljardus dolāru.

Eiropā vislielākos zaudējumus cietis Francijas luksusa preču ražotāja LVMH vadītājs Bernārs Arno, kura bagātība sarukusi par 4,4 miljardiem dolāru.

Eiropas Savienībā (ES) piektdien stājies spēkā stājies Digitālo pakalpojumu akta (DSA) pirmais posms, kura nolūks ir panākt, lai pasaulē lielākie tehnoloģiju uzņēmumi apkarotu nelikumīgu saturu un garantētu lietotāju drošību internetā.

DSA pirmais posms ietekmē 19 ļoti lielas digitālās platformas, tai skaitā sociālo mediju tīklus, vietnes un interneta mazumtirdzniecības uzņēmumus ar vismaz 45 miljoniem aktīvu ikmēneša lietotāju ES.

Tādējādi jaunās prasības attiecas uz "Alibaba AliExpress", "Amazon Store", "Apple AppStore", "Booking.com", "Meta" piederošajiem sociālajiem tīkliem "Facebook" un "Instagram", "Google" pakalpojumiem "Maps", "Play" un "Shopping", "LinkedIn", "Pinterest", "Snapchat", "TikTok", "X" (agrāk "Twitter"), "Wikipedia", "YouTube" un "Zalando", kā arī "Bing" un "Google Search".

"Šīm sistēmiskajām platfiormām ir ļoti, ļoti svarīga loma mūsu ikdienas dzīvē, un šobrīd pienācis laiks Eiropai un mums noteikt savus noteikumus," norāda ES iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons.

Par attālinātu darbu daudzi runā jau sen un tieši šī brīža krīzes situācija daudziem ir pamudinājums to beidzot izmēģināt.

Konsultāciju uzņēmuma "Erda" biznesa partnere Pārsla Baško uzskata, ka nepieredzētā krīze saistībā ar jaunā koronovīrusa izplatību paver ne vien riskus, bet arī plašas iespējas. Viņas skatījumā viena no jomām, kur paveras milzu iespējas, ir darbs no mājām.

Viens no piemēriem aicinājumam biznesa vidē strādāt no mājām:

P. Baško norāda: "Manuprāt, šobrīd ir īstais brīdis mācīties strādāt attālināti. Daudzi lielie pasaules spēlētāji, kas piedāvā tehnoloģijas attālinātam darbam, pēdējās dienās izsludinājuši piedāvājumus izmantot to risinājumus bez maksas, piemēram, "Microsoft Teams", kas ietver plašas konferenču organizēšanas iespējas, ir izsludinājis sešu mēnešu bezmaksas izmēģinājuma laiku

Marts investoriem kļuva par kārtējo veiksmīgo mēnesi, dārgmetāliem turpinot ralliju un naftas cenām pārliecinoši augot, padarot enerģētiku par visveiksmīgāko S&P 500 sektoru (+8.8% mēneša laikā).

Eiropas akcijām izdevās pārspēt savus ASV kolēģus, EuropeStoxx 600 indeksam pieaugot par 3,7%. S&P 500 pakāpās par 3,1% un 2024. gada pirmo ceturksni noslēdza ar 10,2% lielu pieaugumu. Nasdaq 100 pirmajā ceturksnī pieauga par 5,3%, lai gan marts tā sauktajam “Lieliskajam septiņniekam” bija diezgan ikdienišķs. Arī Āzijas tirgiem pavasara pirmais mēnesis izrādījās labs – Ķīnas akcijas atguvās, pateicoties labiem uzņēmumu peļņas rezultātiem, lai gan mēneša beigas sabojāja vāji Alibaba cipari.

“Lieliskais septiņnieks” kļūst par “Četru bandu”

“Lieliskais septiņnieks”, kas sastāda 29% no S&P 500 tirgus vērtības, nodrošināja 37% no indeksa gada peļņas. Taču ir izveidojies jauns spēks: “Četru banda”. Nvidia, Microsoft, Meta Platform un Amazon.com nodrošināja 47% no S&P 500 indeksa gada peļņas un tagad veido 18% no S&P 500 tirgus vērtības. Interesanti, ka Tesla akciju cena kopš gada sākuma ir samazinājusies par 29,3%, kas ir sliktākais rezultāts indeksā uz šo brīdi. Otrs sliktākais rezultāts pieder Boeing (-26,0% YTD), savukārt Apple vērtība ir samazinājusies par 10,9% gada pirmajā ceturksnī.

Krievijas Volga-Dnepr Group koncernā ietilpstošais gaisa pārvadātājs Atran Airlines ir uzsācis pirmos Baltijā regulāros tiešos kravas reisus no strauji augošā Ķīnas tehnoloģiju centra un e-komercijas mājvietas Handžou uz lidostu «Rīga», informē VAS Starptautiskā lidosta «Rīga».

Atran Airlines veiks lidojumus maršrutā Handžou - Rīga katru ceturtdienu ar gaisa kuģi Boeing 737-800BCF, nodrošinot vairāk nekā 23 tonnu kravas kapacitāti Ķīnas Alibaba Group e-komercijas sūtījumu loģistikas uzņēmumam Cainiao Network.

Jaunais maršruts ir vēl viens solis sadarbības veicināšanā starp Volga-Dnepr Group un Cainiao Network, īstenojot Saprašanās memorandu, kas tika parakstīts 2018. gada beigās ar mērķi nostiprināt Volga-Dnepr Group pozīcijas pārrobežu pārvadājumu tirgū un kopīgi veidot globālu viedo tehnoloģiju loģistikas tīklu, lai apmierinātu augošo pieprasījumu pēc e-komercijas pārvadājumiem, norāda Atran Airlines.

«Handžou - Rīgas maršruta atklāšana ir kopīgas sadarbības rezultāts, analizējot pieaugošo pieprasījumu pēc pārrobežu sūtījumiem un meklējot labāko piedāvājumu patērētājiem. Atran Airlines piedāvās kravas savienojumu starp Jandzi upes deltas reģiona lielāko pilsētu Hangdžou un Rīgu, kas nodrošina savienojamību gan ar Krievijas, gan Eiropas Savienības tirgiem. Papildu tam mūsu klienti novērtēs iknedēļas gaisa kravu pārvadājumus no Rīgas uz Maskavu (Vnukovo) ar tālāku iekšzemes un NVS valstu savienojumu iespēju,» norāda Atran Airlines ģenerāldirektors Dmitrijs Obsharovs.

Pandēmijai apstādinot daudzus procesus, arvien skaidrāks kļūst tas, ka notiekošajam būs graujoša ietekme uz pasaules ietekmīgākajām (un ne tikai) tautsaimniecībām. Tiesa gan, neskatoties uz arvien drūmāku ekonomikas datu plūsmu, kopš marta otrās daļas strauji turpina atveseļoties cenas lielākajos pasaules akciju tirgos.

Akciju tirgum vērtspapīru novērtējumos nākotni patīk ietvert ļoti laicīgi. Tādējādi, ja skatās uz to, par ko šobrīd gatava balsot nauda, tad tas jau varētu būt potenciālais ekonomikas atveseļošanās process.

Kopš sava marta beigu daļas zemākā punkta ASV akciju tirgus "Standard & Poor" 500" indeksa vērtība līdz šīs nedēļas sākumam bija palielinājusies jau par 26,5%! Tas nozīmē, ka ASV akciju kritums kopš februāra rekorda ir 16% apmērā. Savukārt kopš gada sākuma ASV akcijas kļuvušas vien par 11% lētākas. Kopumā tas nebūt nav maz, lai gan patiesībā – arī nekas ļoti briesmīgs. Līdzīga cenu dinamika, lai gan nedaudz bēdīgāka, vērojama arī Eiropā. Piemēram, Vācijas akciju tirgus DAX indeksa vērtība kopš marta izpārdošanas dziļākā punkta palēkusies jau aptuveni par ceturto daļu. Kopš februāra virsotnēm gan šī indikatora vērtība joprojām sarukusi par 23,7%.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Pasaules vērtīgāko zīmolu topa ilggadējais līderis, tehnoloģiju milzis Google atdevis savas līdera pozīcijas ASV interneta tirdzniecības gigantam Amazon, kas kļuvis par pasaulē vērtīgāko zīmolu, liecina tirgus pētījuma aģentūras Kantar dati.

«Kantar» savā jaunākajā ziņojumā «100 Top BrandZ» norāda, ka «Amazon» zīmola vērtība pērn pieaugusi par 52% - līdz 315 miljardiem dolāru (278,7 miljardiem eiro).

Vēl viens tehnoloģiju milzis Apple saglabājis otro vietu šajā topā, Google atstājot trešajā vietā.

Rokādes topa ietvaros notikušas arī Ķīnas zīmolu vidū - interneta tirdzniecības uzņēmums Alibaba apsteidzis Ķīnas interneta gigantu Tencent, tā kļūstot par vērtīgāko Ķīnas zīmolu.

Pasaules vērtīgāko zīmolu TOP 10 skatiet galerijā!

Plašāk ar pētījumu var iepazīties šeit.