Akciju cenas pasaules biržās pirmdien kritās, jo Ķīnā notiekošie protesti pret valdības stingro politiku Covid-19 apkarošanai uzkurināja nedrošību par Ķīnas ekonomikas stāvokli.
Ķīnā nedēļas nogalē sākās protesti, kuru dēļ ir būtiski pastiprināta policijas klātbūtne vairākās lielākajās Ķīnas pilsētās.
"[Investoru] noskaņojums ir pasliktinājies, Ķīnā pieaugot nekārtībām," atzina "SPI Asset Management" analītiķis Stīvens Iniss. "Situācijas eskalācijas un īstermiņa nestabilitātes risks saglabājas augsti."
Protestus, kas Ķīnā ir retums, izprovocēja ceturtdien noticis ugunsgrēks kādā dzīvojamajā namā Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona administratīvajā centrā Urumči. Ugunsgrēkā dzīvību zaudēja desmit cilvēki. Daudzi protestētāji šajā nelaimē vaino Covid-19 ierobežojumus, bet varasiestādes šīs apsūdzības noliedz.
ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien kritās par 1,5% līdz 33 849,46 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,5% līdz 3963,94 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,6% līdz 11 049,50 punktiem.
Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien kritās par 0,2% līdz 7474,02 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 1,1% līdz 14 383,36 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,7% līdz 6665,20 punktiem.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien pieauga par 1,3% līdz 77,24 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kritās par 0,5% līdz 83,19 dolāriem par barelu.
Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien kritās no 1,0395 līdz 1,0347 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2092 līdz 1,1952 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 139,19 līdz 138,87 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 85,96 līdz 86,50 pensiem par eiro.