Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, vājiem tirdzniecības datiem pastiprinot bažas par ekonomikas izaugsmi. Itālijas valdības lēmums apstiprināt virspeļņas nodokļa ieviešanu bankām 40% apmērā izraisīja Eiropas banku akciju cenu samazināšanos.
Ķīnas muitas otrdien publiskoti dati liecināja, ka Ķīnas eksporta apmērs jūlijā salīdzinājumā ar pagājušā gada septīto mēnesi samazinājies par 14,5%, tādējādi reģistrēts straujāks kritums nekā jūnijā.
Toties ASV Tirdzniecības ministrijas publiskoti dati parādīja, ka ASV ārējās tirdzniecības deficīts jūnijā samazinājies līdz 65,5 miljardiem dolāru, salīdzinot ar 68,3 miljardiem dolāru maijā. ASV importa apjoms jūnijā samazinājās par 1% līdz 313 miljardiem dolāru, kamēr eksports samazinājās par 0,1% līdz 247,5 miljardiem dolāru.
"Galvenais secinājums no [ASV] ziņojuma ir pieauguma trūkums eksportā un importā, kas norāda uz vājāku pieprasījumu pašu valstī un ārzemēs," sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.
Aģentūra "Moody's" pazemināja 10 reģionālo banku kredītreitingu un nolēma novērot vēl sešas ASV kredītiestādes, lai izvērtētu, vai pazemināt to reitingu. Aģentūra atsaucās uz banku noguldījumu izmaksu palielināšanos un kredītu kvalitātes prognozes pasliktināšanos.
Eiropas akciju tirgus negatīvi ietekmēja Itālijas valdības lēmums par virspeļņas nodokļa ieviešanu bankām 40% apmērā. Milānas biržas indekss samazinājās par 2,1%, bet Itālijas banku "Intesa Sanpaolo", "Unicredit" un "Monte dei Paschi di Siena" akciju cenas kritās robežās no 5% līdz 11%.
Šī tendence izplatījās arī uz Francijas un Vācijas bankām. "Credit Agricole" akcijas cena Parīzes biržā kritās par 2,5%, bet "Commerzbank" akcijas cena Frankfurtes biržā samazinājās par 3,3%.
Itālijas vicepremjers Mateo Salvīni sociālajā tīklā "X", kas agrāk bija pazīstams kā "Twitter", norādīja, ka valdība izmantos "daļu no banku miljardiem lielās peļņas, lai palīdzētu ģimenēm un uzņēmumiem, kurus skāris procentu likmju kāpums".
"Banca Akros" analītiķi sacīja, ka tirgus negatīvi reaģē uz "šo negaidīto slikto ziņu", un lēsa, ka banku peļņa uz vienu akciju samazināsies par vidēji 7%.
ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien kritās par 0,5% līdz 35 314,49 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,4% līdz 4499,38 punktiem, savukārt indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,8% līdz 13 884,32 punktiem.
Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien kritās par 0,4% līdz 7527,42 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX saruka par 1,1% līdz 15 774,93 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,7% līdz 7269,47 punktiem.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien pieauga par 1,2% līdz 82,92 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā palielinājās par 1,0% līdz 86,17 dolāriem par barelu.
Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena otrdien pieauga par 1,90% līdz 31,07 eiro par megavatstundu.
Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien kritās no 1,1002 līdz 1,0957 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2784 līdz 1,2745 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 142,50 līdz 143,40 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 86,06 līdz 85,95 pensiem par eiro.