Kā jūs vērtējat pašlaik izskanējušos valdības atbalsta mehānismus sankciju skartajiem uzņēmējiem (nodokļu brīvdienas, kredītgarantijas, iespēju saņemt kādu palīdzību no ES līdzekļiem)?
Mani pārsteidz tas, kāpēc Latvijas valdība tikai pēc daudziem mēnešiem, kas pagājuši kopš Krievijas un Ukrainas krīzes sākuma, ir attapusies un sākusi skaidroties par jaunu tirgu meklēšanu? Faktiski notiek darbības imitācija, atsaucoties uz plāniem A, B un C, lai gan īstenībā nav neviena plāna. Ko visus šos mēnešus ir darījusi mūsu Ārlietu ministrija, kurai caur vēstniecībām un ārvalstu pārstāvniecībām ir pieejami vislabākie resursi jaunu tirgu meklēšanai? Latvijas ārlietu ministrs ir tikai paudis savu sajūsmu par to, ka Krievija tiks nolikta uz ceļiem. Savukārt varonīgie Ekonomikas ministrijas paziņojumi par nodokļu brīvdienām sankciju skartajiem uzņēmumiem ir vienkārši klaja smiešanās. Piedāvāt atlikt nodokļus uzņēmumam, kuram būtiski sarucis eksports un iespējams draud pat maksātnespēja, ir tas pats, kas uz ielas gulošam smagi slimam cilvēkam pateikt: VID tev atļauj pusgadu nemaksāt nodokļus.
Kādus risinājumus jūs šajā situācijā piedāvājat?
Iekarot jaunus tirgus vienā rāvienā nevar, un pašlaik situāciju sarežģī arī tas, ka Latvija nav vienīgā valsts, kas meklē jaunus tirgus. Krīzē ir jāskatās, kādus tautsaimniecības sektorus mēs varam attīstīt. Es piedāvāju sākt ar izglītību – grozot likumus, panākt to, ka augstāko izglītību Latvijā var iegūt vairākās valodās, tostarp krievu. Tādējādi mēs atvērtu savu tirgu izglītības biznesam – gan starptautiskiem studentiem, kas, atbraucot un dzīvojot šeit, palīdzētu celt mūsu ekonomiku, gan ārvalstu lektoriem, bet vietējiem pasniedzējiem būtu jāpārkvalificējas darbam ar vairāku valodu studentiem. Es piedāvāju arī samazināt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas griestus trešo valstu pilsoņiem līdz 100 tūkstošiem eiro. Lai brauc un dzīvo pie mums turīgie bēgļi no Ukrainas. Arī Krievijā ne visi ir apmierināti ar dzīvi, tāpat citās NVS valstīs, Ķīnā. Uz šīm investīcijām nekustamajos īpašumos mēs katru ieguldīto eiro varam pareizināt ar koeficientu 2,6.
Arī Latvijā neizsmeltas ir medicīnas un izstāžu tūrisma iespējas. Jebkurš karš kādam vienmēr ir arī bizness. Mani iedvesmo Šveices piemērs – viņiem valdībā ir sadalītas lomas, ģeopolitiskajās spēlēs ir labie un sliktie policisti, bet Šveice ir skaidri pateikusi, ka pret Krievijas privātpersonu naudu Šveices bankās sankciju nebūs. Tas ir skaidrs signāls, kas ļaus ārvalstu kapitālam vēl vairāk plūst uz Šveici. Vai arī viens no vadošajiem pārtikas uzņēmumiem Nestle – viņi izmantos Šveices īpašo stāvokli sankciju kontekstā nevis lai caur sevi eksportētu citu valstu preces, bet lai palielinātu savu preču noietu. Līdz ar to Šveice šajā situācijā pratīs nopelnīt dubultā.
Latvijas situācija no Šveices diemžēl atšķiras, cik reāli ir mūsu uzņēmējiem esošajā situācijā palīdzēt?
Problēma ir tāda, ka Latvijas valdība operē ar melīgiem statistikas datiem, kas rāda, ka Krievijas sankciju ietekme uz Latvijas uzņēmumiem it kā nav tik liela. Piena nozares ražošanas ķēde ir daudz garāka par dažiem konkrētiem uzņēmumiem, kas eksportē uz Krieviju. Daudzi Latvijas zemnieki pārdeva pienu lietuviešiem, kuru eksporta apjomi uz Krieviju ir ievērojami lielāki nekā Latvijai.
Otrkārt, ir skaidri jāapzinās, ka nav ko runāt par ES tirgu iekarošanu, jo pašlaik tur visi nodarbojas ar savu iekšējo tirgu aizsardzību. Es varu pateikt, ko šajā krīzē darīs lietuvieši. Tā kā viņiem ir lielveikalu Maxima tīkls arī Latvijā, viņi, visticamāk, ārēji neredzamā formā vienosies par savu produktu dempinga cenām. Ja es būtu Latvijas valdība, es jau sen būtu uzsācis sarunas ar Maxima vadību, lai vienotos par to, ka šāda situācija nenotiek. Āzijas tirgi ir labi, bet ir jāapzinās, ka pašlaik mēs šo tirgu iekarošanā atrodamies rindas galā un 5 miljonu pārdalīšana jaunu tirgu apguvei nav pilnīgi nekas. Valdībai ir jāapzinās, ja būs papildu sankcijas, tad būs daudz sliktāk, jo tās skars desmitiem tūkstošus strādājošo tranzīta nozarē. Protams, ka mums kā ES un NATO dalībvalstij ir jāatbalsta kopīga pozīcija, bet nevajag būt pirmajiem kliedzējiem un cīnītājiem par jaunu sankciju ieviešanu.
