2016.g. 4.aprīļa raidījumā Aizliegtais paņēmiens, veicot žurnālistikas eksperimentu, uzskatāmi tika parādītas norises lietotu automobiļu tirdzniecībā Latvijā – pamudinājumi veikt automobiļa reģistrāciju, pamatojoties uz viltotiem iegādes dokumentiem ar nolūku izvairīties no PVN apliekama darījuma un tādējādi būtiski samazinot automobiļa cenu. Šī ir milzīga problēma, kas pēdējos gados arvien ir turpinājusi uzņemt apgriezienus, vairumam tirgus dalībnieku sasniedzot patiešām apbrīnojamu tiesiskā nihilisma pakāpi.
Tas, kas agrāk bija izņēmums, šodien jau ir norma. Ievērojamā daļā tirdzniecības darījumu PVN vispār nepiedalās, vairums klientu pat nenojauš, ka automobilis tāpat kā jebkura cita prece ir darījums, kam tiek piemērots PVN. Daži atlikušie godīgie tirgotāji pie katras sarunas ar klientu jūtas kā noziedznieki, kam ir jāpamato pašsaprotamais – automobilis ar pievienotās vērtības nodokli maksā dārgāk nekā tāds pats automobilis bez nodokļa. Galvenokārt auto Latvijā tiek ievesti no Vācijas, tas nozīmē, tie veic zināmu ceļu līdz Latvijai, turklāt, iespējams, pa vidu ir vēl viens vai vairāki tirgotāji, kas rada papildus izmaksas. Tomēr tas nav traucēklis tam, lai automobilis pa ceļam uz Latviju kļūtu lētāks bieži vien par 15-20%. Gadā tie ir desmitiem miljonu eiro, kas netiek iekasēti valsts budžetā vai arī tiek atmaksāti PVN karuseļos, atkarībā no tā, par kādu shēmu ir runa.
Ļoti konservatīvi aprēķini liecina, ka katru gadu no šim darbībām nodokļos netiek iekasēti aptuveni 20 miljoni eiro, bet, visticamāk, summa ir divas reizes lielāka. Tā ir summa, kas salīdzināma, piemēram, ar nepieciešamo finansējumu izglītības darbinieku algu reformai. Tāpat būtu tikai loģiski, ja daļu no šīs summas dažādos atbalsta instrumentos iegūtu arī paši autobraucēji – būtiski nodokļu atvieglojumi elektromobiļiem un zemu izmešu automobiļiem, ceļu remonti u.c. Kaut kādu mums nezināmu iemeslu dēļ atbildīgās ministrijas izliekas šo problēmu neredzam. Visu laiku notiek darbības imitācija un stenēšana, ka budžetā nav naudas, ka nodokļu iekasējamība ir tikai 28% apmērā no IKP, tiek izmisīgi meklētas iespējas vēl kāda nodokļa palielināšanai. Kā var redzēt no raidījuma, tad izrādās, ka nauda ir un tā kaudzēm vien mētājas zem kājām autoplacī pie Mūkusalas apļa, vairumā tirdzniecības vietu Rumbulā un par Latvijas Detroitu sauktajā Tukumā. Un te nav runa par augsti organizētu noziedzību, par labi slēptu kontrabandu, par tantiņām ar cigarešu maisiņu, kurām jādzenas pakaļ pierobežas mežos, un tās nav arī ofšoru shēmas Panamā. Zog mums tepat zem deguna, katru dienu un rūpnieciskos apmēros, turklāt - miljoniem. Žēl, bet laikam jāatzīst, ka Latvija ir pamatīgi apmaldījusies brīvībā un demokrātijā, un, iespējams, pat totāli sapuvusi savā vērtību skalā.
Ēnu ekonomikas ierobežošana ir ierakstīta valdības deklarācijā un līdz 2020. gadam ir izvirzīts mērķis no ēnu ekonomikas papildus budžetā iekasēt vismaz 1 miljardu eiro. Auto Asociācija ir aprēķinājusi, ka auto tirdzniecībā, auto remontos un rezerves daļu tirdzniecībā kopējā nodokļu plaisa no PVN un algu nodokļiem ir vismaz ap 60-70 miljoniem eiro. Mēs sagaidām, ka ar šo papildu iekasēto naudu valsts pati mērķtiecīgi veiktu dažādu sociālo grupu atbalstu, nevis deleģētu šo funkciju krimināli sodāmiem darboņiem, kā tas notiek pašlaik.
