Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējums" ar priekšlikumiem īstenot papildus pasākumus, lai sasniegtu plānā izvirzīto mērķi - samazināt ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) smagi ievainoto un bojāgājušo personu skaitu 2027.gadā par 35%, salīdzinot ar 2020.gadu.

Papildu steidzami veicamie un ilgtermiņa pasākumi izstrādāti, balstoties uz pētījumu datiem un diskusijām ar nozares ekspertiem. Tāpat uz Saeimas otro lasījumu ir sagatavoti satiksmes ministra priekšlikumi Ceļu satiksmes likuma grozījumiem.

Ar Eiropas Komisijas piešķirto tehniskā atbalsta instrumenta finansējumu pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma SIA "Ernst & Young Baltics" ir veicis pētījumu "Ceļu satiksmes drošības uzlabošana mazaizsargātiem satiksmes dalībniekiem Latvijā", kurā ietverti priekšlikumi papildu pasākumiem, lai sasniegtu plānā izvirzīto mērķi. Pētījumā analizēta situācija Latvijā, aplūkota citu valstu pieredze, izvērtējot drošas satiksmes pamata elementus: ceļus, ātrumu, transportlīdzekļus, satiksmes dalībniekus un aprūpi pēc negadījumiem. Pētījuma autori ir identificējuši virkni pasākumu, kuru ieviešana veicinātu situācijas uzlabošanu, kas ir iekļauti informatīvajā ziņojumā.

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Līdz 2040.gadam Latvijā paredzēts izbūvēt ātrgaitas ceļus apmēram 1055 kilometru garumā, kas izvirzīta kā galvenā prioritāte valsts autoceļu attīstībā līdz 2040.gadam, liecina Satiksmes ministrijas valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums.

Pēc šā brīža aprēķiniem 1000 kilometri valsts galveno autoceļu pārbūves par ātrgaitas divu brauktuvju autoceļiem indikatīvās būvniecības izmaksas 2020.gada cenās kopā būtu 5,206 miljardi eiro. Vienlaikus katra projekta precīzas izmaksas iespējams noteikt tikai pēc detalizēta būvprojekta izstrādes. Izmaksas ir atkarīgas no objekta novietojuma, sarežģītības pakāpes un citiem faktoriem.

Darbu izpilde sadalīta trīs posmos - līdz 2030.gadam paredzēts izbūvēt 194,3 kilometrus, no 2030. līdz 2035.gadam - 224 kilometrus un no 2035. līdz 2040.gadam - 637,5 kilometrus ātrgaitas autoceļu.

Satiksmes ministrija ziņojumā pauž, ka šāda galveno autoceļu pārbūve ir nepieciešama, lai nodrošinātu vienlaicīgi ātru un drošu autosatiksmi. Tam ir nepieciešams paredzēt katram kustības virzienam atsevišķu vai atdalītu brauktuvi, kā arī citus papildus drošību garantējošus risinājumus, tas ir, esošos vienas brauktuves un divu brauktuvju autoceļus pārbūvēt, lai uz tiem var uzbraukt tikai no šķērsojamiem mezgliem vai kontrolējamiem krustojumiem, un uz kura brauktuves ir aizliegta apstāšanās un stāvēšana un kurš nekrustojas vienā līmenī ar dzelzceļu vai gājēju ceļu.

Ministru kabinets trešdien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.

Valdība rosināja noteikt, ka turpmāk Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldi veiks jaunizveidota kompānija. Tāpat rosināts noteikt, ka Rīgas un Ventspils domes ieceltie valdes locekļi zaudēs amatus, bet turpmāk valdi iecels valsts.

Paredzēts, ka jaunās kompānijas minimālais pamatkapitāls būs 35 000 eiro. Šīs izmaksas tiks segtas no Satiksmes ministrijas 2019.gada pamatbudžeta programmas "Nozaru vadība un politikas plānošana" piešķirtajiem līdzekļiem.

Plānots, ka turpmāk valdē būs tikai ministru deleģēti valdes locekļi, kurus iecels Ministru kabinets, izslēdzot četrus pašvaldības pārstāvjus no Rīgas brīvostas valdes un Ventspils brīvostas valdes sastāva. Pēc likumprojekta pieņemšanas, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas valdē amatu saglabās četri valsts pārstāvji - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji.

Šogad ceļu satiksmes drošības jomā uzsvaru liks uz pakāpenisku vidējā ātruma kontroles sistēmas ieviešanu, informē Satiksmes ministrija.

Balstoties uz iepriekšējos gados veiktā darba rezultātu analīzi, Ceļu satiksmes drošības padomes sēdes dalībnieki lēma atbalstīt vidējā ātruma kontroles ieviešanu kā vienu no galvenajām 2021.gada aktivitātēm. Padomes locekļi vienojās 2021. gadā atbalstīt 26 ceļu satiksmes negadījumu novēršanas un profilakses projektus un pasākumus par kopējo summu 1,8 miljoni eiro. Padome vienojās lūgt iekļaut ceļu satiksmes drošības tematiku sabiedriskajā pasūtījumā sabiedriskajiem medijiem.

“Viens no galvenajiem pasākumiem 2021. gadā ir plānotais vidējā ātruma kontroles ieviešanas projekts, ko realizēs VAS “Latvijas valsts ceļi”. Citu valstu, kā arī Latvijas prakse liecina, ka sistemātiski veikta ātruma kontrole ievērojami samazina ceļu satiksmes negadījumu skaitu un seku smagumu. Šo ņemot vērā, plānojam sākt izvietot uz Latvijas ceļiem vidējā ātruma kontroles mērierīces, kas kopīgi ar stacionārajiem radariem nodrošinās arvien plašāku kontroles klātbūtni ceļu satiksmē," norādīja Satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcā šodien pārrunās priekšlikumu samazināt atļauto braukšanas ātrumu apdzīvotās vietās līdz 30 kilometriem stundā, informē Satiksmes ministrijā.

"Stokholmas deklarācijā, kas pieņemta 2020. gada 19.-20. februārī 3. globālajā ministru konferencē par ceļu satiksmes drošību “Pasaules mēroga mērķu sasniegšana 2030. gadam” tika nolemts: galveno uzmanību veltīt ātruma pārvaldībai, tostarp tiesībaizsardzības stiprināšanai, lai novērstu ātruma pārsniegšanu un padarīt 30 km/h par obligātu maksimālo braukšanas ātrumu vietās, kur mazaizsargāto satiksmes dalībnieku un transportlīdzekļu vadītāju ceļi bieži un plānoti krustojas, izņemot, ja ir pārliecinoši pierādījumi, ka lielāks ātrums ir drošs, atzīmējot, ka centieni samazināt ātrumu kopumā būs labvēlīga ietekme uz gaisa kvalitāti un klimata pārmaiņām, kā arī būs būtiska nozīme ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un ievainoto skaita samazināšanā," skaidrots pamatojums.

Par gaisa satiksmes organizēšanu Latvijā atbildīgā VAS "Latvijas gaisa satiksme" (LGS) saņems 25 miljonu eiro aizdevumu no Ziemeļu investīciju bankas (NIB) gaisa satiksmes vadības sistēmu modernizācijai un paplašināšanai, informē LGS pārstāvji.

Līdzekļi tiks izmantoti jaunā gaisa satiksmes vadības torņa un modernas aeronavigācijas sistēmas izbūvei. Līgums paredz, ka aizdevuma termiņš ir līdz 2038.gada beigām.

1973.gadā uzbūvētais un pašlaik izmantotais gaisa satiksmes vadības tornis Rīgas lidostā vairs neatbilst lidostas, kas strauji attīstās, vajadzībām. Jaunās tehnoloģijas, kas tiks uzstādītas modernizācijas gaitā, ļaus ieviest arī attālinātās gaisa satiksmes vadības sistēmu "Remote Control Tower", nodrošinot gaisa kuģu pacelšanās un nosēšanās attālinātu vadību citās Latvijas lidostās, skaidro LGS pārstāvji.

"Jaunā gaisa satiksmes vadības torņa būvniecība un ar to saistītā gaisa satiksmes vadības sistēmu modernizācija šobrīd ir lielākais LGS projekts, kura īstenošana ir svarīga ne tikai uzņēmumam, bet arī gaisa satiksmes attīstībai un turpmākiem gaisa satiksmes drošības un efektivitātes uzlabojumiem," pauž LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

Covid-19 pandēmijas krīze ir īstais brīdis taksometru pakalpojumu sakārtošanai lidostā "Rīga", revīzijā norāda Valsts kontrole (VK).

Revidenti atzīmē, ka taksometru kompāniju cīņai par klientiem starptautiskās lidostas "Rīga" teritorijā ir vairāk nekā desmit gadus sena vēsture. "Lai arī risinājumi ir meklēti, aizvien nav panākts vēlamais rezultāts, lai pasažieri lidostā varētu saņemt drošu, kvalitatīvu un savām vajadzībām atbilstošu pakalpojumu. Ilgus gadus lidosta noteica savu kārtību taksometru pakalpojumu sniegšanai, tomēr šāda pieeja neatbilda normatīviem aktiem, ko likumsakarīgi 2017.gadā pārtrauca tiesas lēmums," pauž revidenti.

Revīzijā arī minēts, lai novērstu lidostā pastāvošo problēmu taksometru pakalpojumu sniegšanā, lidosta konkursā izraudzījās ārpakalpojuma sniedzēju. Vienlaikus vairākkārt tika grozīti un no jauna izdoti normatīvi, bet rezultātu līdz pat 2019.gada septembrim tā arī nebija. Ir arī veiktas normatīvu korekcijas, nosakot lidostas tiesības organizēt taksometru pakalpojumu sniedzēju piekļuvi taksometru līnijai un kritērijus, kuriem atbilstot, pārvadātāji taksometru līnijā var sniegt pakalpojumus.

Šodien valdība apstiprināja Satiksmes ministrijas izstrādātos grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kuru mērķis ir paredzēt kārtību elektroskrejriteņu iekļaušanai ceļu satiksmē.

Palielinoties elektroskrejriteņu skaitam, vienlaikus pieaug arī riski satiksmes drošībai, tostarp gājējiem. Tāpēc Satiksmes ministrija ir izstrādājusi likumprojektu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā", paredzot papildināt Ceļu satiksmes likumu ar normām, kas attiecināmas uz elektroskrejriteņu iekļaušanu dalībai ceļu satiksmē.

Likumprojekts, citā starpā, paredz:

papildināt Ceļu satiksmes likumu ar elektroskrejriteņa definīciju;

precizēt Ceļu satiksmes likumā ietvertā transportlīdzekļa un mehāniskā transportlīdzekļa definīciju, kā arī mopēda, tricikla, motocikla, kvadricikla un velosipēda terminus;

noteikt, ar kādiem transportlīdzekļiem atļauts piedalīties ceļu satiksmē, paredzot, ka arī ar elektroskrejriteni ir atļauta dalība tajā;

Satiksmes ministrija kā VAS «Latvijas valsts ceļi» (LVC) kapitāldaļu turētājs lems par otrdien Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturētā LVC valdes locekļa Edgara Stroda atbrīvošanu no amata, teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

«Kā jau iepriekš esmu teicis, Satiksmes ministrijai ir nulles tolerance pret jebkādām ar korupciju vai nesaimnieciskumu saistītām darbībām, tāpēc ministrija kā kapitāldaļu turētājs lems par Stroda atbrīvošanu no amata. Ministrija veiks pārbaudes gan LVC iepirkumu procedūrās, gan citos ar lēmumu pieņemšanu saistītos procesos, lai pārliecinātos vai šis ir bijis individuāls, vienas amatpersonas darbības veids, vai tā ir sistemātiska rīcība uzņēmumā,» pauda ministrs.

Jautāts, vai varētu pārskatīt LVC valdes darbu, Linkaits teica, ka atkarībā no pārbaužu rezultātiem, Satiksmes ministrija lems par kompānijas pārējiem valdes locekļiem.

Uz jautājumu, vai uzņēmumā ministrija jau iepriekš ir veikusi kādas pārbaudes, satiksmes ministrs skaidroja, ka šis atgadījums ir noticis tikko, tāpēc auditi vēl tiks veikti.

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem nākamā gada budžetā vēlas 2,06 miljardus eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

FM apkopojusi ministriju un valsts iestāžu iesniegtos budžeta līdzekļu pieprasījumus prioritāro pasākumu īstenošanai.

Kopumā ministrijas prioritāro pasākumu īstenošanai 2023.gada budžetā vēlas 2,06 miljardus eiro. Savukārt turpmākajos gados ministrijas indikatīvi iezīmējušas lielāku summu, proti, 2024.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem ministrijas vēlas 2,68 miljardus eiro, bet 2025.gadā - 2,78 miljardus eiro.

No FM sniegtās informācijas izriet, ka lielāko summu - 512,568 miljonus eiro - prioritārajiem pasākumiem 2023.gada budžetā vēlas Veselības ministrija. Seko Ekonomikas ministrija ar 355,66 miljoniem eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ar 273,904 miljoniem eiro, kamēr Izglītības un zinātnes ministrija vēlas 241,375 miljonus eiro, bet Satiksmes ministrija - 189,614 miljonus eiro.

Valsts ilgstoši kavē visu darbu izmaksu veikšanu Ķekavas apvedceļa būvniekam.

Pagājušā mēneša vidū – 13. oktobrī – ar gana vērienīgu pasākumu, tostarp ierasto lentīšu griešanu, tika atklāts jaunais Ķekavas apvedceļš, kas ir padarījis ērtāku un ātrāku pārvietošanos ne tikai tiem autovadītājiem, kuri mēro ceļu virzienā no Rīgas uz Bausku, bet arī Ķekavas iedzīvotājiem, kuriem tādēļ tiek noņemts salīdzinoši intensīvās autosatiksmes slogs tieši caur Ķekavas centru, tādējādi mazinot gan troksni, gan arī gaisa piesārņojumu.

Ķekavas apvedceļa būvniecība tika īstenota kā Baltijā pirmais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu infrastruktūras būvniecībā, ko no vienas puses īstenoja Latvijas valsts VISA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) personā (publiskais partneris) un AS “Kekava ABT”, kuru 80% apmērā pārstāv Luksemburgā reģistrētais infrastruktūras fonds “TIIC 2 S.C.A. SICAR. PPP” no otras puses kā privātais partneris. Līgums par darbu veikšanu tika noslēgts 2021. gada 16. jūlijā, sākotnējā līguma kopsumma bija 122,14 miljoni eiro. Būvnieki apjomīgo pasūtījumu ne tikai izpildīja nolīgtajā laikā, bet visa būvniecības procesa ietvaros ietaupīja 15 miljonus eiro.

Satiksmes ministrija starpinstitūciju saskaņošanai nosūtījusi noteikumu projektu, kurā noteiktas prasības ceļu malās izvietotajiem reklāmas un informācijas objektiem.

Noteikumu projekta mērķis ir noteikt objektu pieļaujamo gaismas spožumu, lai novērstu satiksmes bīstamību, ko rada gaismu izstarojošie reklāmas un informācijas objekti, tostarp digitālie ekrāni, kas izvietoti ceļu malās.

“Satiksmes drošības uzlabošana ir mūsu kopīgs mērķis, kas risināms pilnveidojot tiesisko regulējumu un vienlaikus autovadītājiem kļūstot atbildīgākiem. Ministrijas ekspertu izstrādātie noteikumi dos iespēju samazināt dažādu gaismas objektu, galvenokārt reklāmu, kas atrodas pie ceļiem, negatīvo ietekmi uz satiksmes drošību, apgrūtinot autovadītāju koncentrēšanos uz braukšanu. Vienlaikus jaunie noteikumi uzlabos iedzīvotāju, kas dzīvo ceļu tuvumā labbūtību, novēršot gaismas piesārņojumu vidē,” norāda ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.

Nākamā gada budžetā ministrijas prioritārajiem pasākumiem papildus vēlas 1,68 miljardus eiro, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

FM apkopojusi ministriju un valsts iestāžu iesniegtos papildus budžeta līdzekļu pieprasījumus prioritāro pasākumu īstenošanai.

Kopumā ministrijas prioritāro pasākumu īstenošanai 2022.gada budžetā papildus vēlas 1,68 miljardus eiro. Savukārt turpmākajos gados ministrijas indikatīvi iezīmējušas lielāku summu, proti, 2023.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem ministrijas vēlas 2,06 miljardus eiro, bet 2024.gadā - 2,46 miljardus eiro.

No FM sniegtās informācijas izriet, ka vislielāko summu - 702,13 miljonus eiro - prioritārajiem pasākumiem 2022.gada budžetā vēlas Veselības ministrija. Tai ar 213,06 miljoniem eiro seko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ar 168,44 miljoniem eiro Ekonomikas ministrija, savukārt 147,03 miljonus eiro papildus vēlas Izglītības un zinātnes ministrija, bet Satiksmes ministrija - 142,79 miljonus eiro.

Paredzēts dibināt jaunu AS "Rīgas osta", liecina Satiksmes ministrijas saskaņošanai Ministru kabinetā iesniegtais rīkojuma projekts.

Rīkojuma projekts sagatavots par jaunas AS "Rīgas osta" dibināšanu saskaņā ar Ostu likumā ietverto regulējumu un, kas turpmāk veiks Rīgas brīvostas pārvaldes pārvaldīšanas funkcijas un kļūs par likvidējamās Rīgas brīvostas pārvaldes saistību (tiesību, pienākumu un apgrūtinājumu), finanšu līdzekļu, kustamās un nekustamās mantas un lietvedības pārņēmēju.

Rīkojuma projektā teikts, ka kapitālsabiedrības "Rīgas osta" vispārējais stratēģiskais mērķis ir ilgtspējīgi, atbildīgi un ekonomiski pamatoti nodrošināt Rīgas ostas kā valsts un pilsētas attīstībai un drošībai stratēģiski nozīmīgas infrastruktūras pārvaldīšanu un attīstīšanu, sniedzot un attīstot ostas pakalpojumus ilgtspējīgi un veicinot loģistikas koridoru un rūpniecībai konkurētspējīgus pamatpakalpojumus, mazinot vides nospiedumu, kas ir stratēģiski svarīgi tautsaimniecības un Rīgas pilsētas konkurētspējai un izaugsmei.

Līdz 2026. gadam no Atveseļošanas fonda investīcijām paredzēta veloinfrastruktūras attīstība Rīgā un Pierīgā vairāk nekā 60 km garumā, informē Satiksmes ministrijā.

Šogad plānots uzsākt velosipēdu ceļa Centrs – Ziepniekkalns būvniecību 5,6 km garumā. Finansējuma lielāko daļu – 1,52 miljonus eiro paredzēts nodrošināt valsts aizdevuma veidā, savukārt atlikušo – no Rīgas pašvaldības.

Kopumā plānots attīstīt piecus maģistrālos veloceļu koridorus: Rīga– Carnikava, Rīga–Ulbroka, Rīga–Ķekava, Rīga–Babīte–Piņķi, Rīga–Mārupe. Katrā maršrutā tiks nodrošināta sasaiste starp pilsētas un reģionālās nozīmes veloceļiem.

“Tās ir ievērojamas investīcijas, kādas nekad iepriekš veloceļu izbūvei nav bijušas,” saka Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns. “Diemžēl visvairāk mazaizsargāto satiksmes dalībnieku – gājēju, velobraucēju, tagad arī ar skrejriteņiem – cieš ceļu satiksmes negadījumos apdzīvotās vietās. Pērn visvairāk ceļu satiksmes negadījumu ar velosipēdiem notikuši Rīgā (45%), kam seko Latvijas pārējās pilsētas (31%). Piemērota velotransporta infrastruktūra pilsētās ir izveidota fragmentāri, līdz ar to tiek izmantota šādai satiksmei neparedzēta un nedroša infrastruktūra – intensīvas satiksmes ielu nomales vai ietves, kur velosipēdam vai elektroskrejritenim nevajadzētu atrasties.”

Iekšlietu ministrija (IeM) kopā ar Valsts policiju (VP) izstrādā likuma grozījumus, kas varētu paredzēt autovadītāja apliecības atņemšanu, pārsniedzot atļauto ātrumu par vairāk nekā 31 kilometru stundā (km/h), piektdien Ceļu satiksmes drošības padomes (CSDP) sēdē paziņoja iekšlietu ministrs Kristaps Eklons (AP).

Ministrs uzsver, ka tāpat ir plānots virzīt priekšlikumus par elektrisko skrejriteņu vadītāju atbildību, jo ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros ir iesaistīti skrejriteņi, ir ļoti augsts.

Tāpat tiek plānots rosināt grozījumus likumā, lai ceļu satiksmes negadījuma rezultātā atvieglotu saskaņotā paziņojuma sastādīšanu. Ministrs uzsver, ka ceļu satiksmes negadījuma dalībniekiem bieži vien ir skaidrs, kurš ir vainīgs, un cilvēki ir gatavi uzņemties atbildību, arī neizsaucot policijas darbiniekus.

Paziņojuma sastādīšana varētu būtiski atvieglot policijas darbu un ļaut gadījumu izskatīt vēlāk. Ministrs uzsver, ka tas ir nepieciešams, jo nozare cieš no darbinieku trūkuma, un ir svarīgi strādāt gan pie šādu grozījumu izstrādes, gan pie tehnoloģiju ieviešanas nozarē.

Pieaugot elektrisko skrejriteņu popularitātei un ar tiem saistītajiem negadījumiem, Satiksmes ministrija (SM) un iesaistītās puses ķērušās klāt grozījumu izstrādāšanai normatīvajos aktos

Vai pieļaujamais maksimālais braukšanas ātrums ar elektriskajiem skrejriteņiem būs 20 vai 25 kilometri stundā? Vai ar tiem būs atļauts pārvietoties pa velosipēdiem paredzēto infrastruktūru vai pa gājēju ietvēm gājēju ātrumā? Vai ar šiem braucamrīkiem varētu ļaut piedalīties ceļu satiksmē no 12 vai 14 gadu vecuma? Par šiem un citiem jautājumiem Satiksmes ministrijas Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcā šajā nedēļā diskutēja eksperti no Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD), Latvijas Valsts ceļiem (LVC), Valsts policijas, Valsts tiesu ekspertīžu biroja, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja, Rīgas domes Satiksmes departamenta un citām iesaistītajām pusēm.

Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, elektroskrejriteni uzskata par izaicinājumu satiksmes drošībai. Lielākā daļa jeb 82% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka elektroskrejriteņi rada risku drošai satiksmei, informē Satiksmes ministrija.

Arī pasaulē tiek meklēti labākie risinājumi, kas katrā valstī ir atšķirīgi un tas ir jāņem vērā ceļotājiem, kas plāno pārvietoties ar skrejriteni ārvalstīs.

Satiksmes ministrijas tiešsaistē veiktajā aptaujā 82% respondentu norādījuši, ka elektroskrejriteņi rada papildu riskus satiksmes drošībai, savukārt 65% iedzīvotāju neuzskata elektroskrejriteni par drošu pārvietošanās līdzekli. Aptaujas rezultāti liecina, ka sabiedrības attieksme pēdējo divu gadu laikā nav būtiski mainījusies, jo 2019. gada pavasarī Latvijas Automoto biedrības (LAMB) veiktajā aptaujā 87% iedzīvotāju elektriskos skrejriteņus uzskatīja par draudu satiksmes drošībai.

Vienlaikus, palielinoties elektroskrejriteņu popularitātei, arvien vairāk iedzīvotāju raugās pozitīvi uz šī pārvietošanās līdzekļa iegādi un izmantošanu. Aptuveni 36% aptaujāto norādīja, ka jau izmanto vai arī plāno iegādāties elektroskrejriteni, un tas ir ievērojami vairāk nekā LAMB veiktajā aptaujā divus gadus atpakaļ, kad aptuveni 20% respondentu atzina, ka apsver šādu pārvietošanās iespēju.

Satiksmes ministrija (SM) atbalsta Iekšlietu ministrijas rosināto priekšlikumu ieviest tiesību izmantošanas aizliegumu, pārsniedzot ātrumu par vairāk nekā 30 kilometriem stundā, šodien Ceļu satiksmes drošības padomes (CSDP) sēdē sacīja SM Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta direktore Annija Novikova.

Iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (JV) parakstīta vēstule ar priekšlikumiem iesniegta Saeimas Juridiskajai komisijai, aģentūra LETA noskaidroja Iekšlietu ministrijā.

Patlaban Ceļu satiksmes likums paredz, ka tiesību atņemšanas sankcija iestājas, ja atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana pieļauta no 51 kilometra stundā līdz 60 kilometriem stundā. Šādā gadījumā piemēro 240 līdz 320 eiro naudas sodu un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz trim mēnešiem.

Savukārt, ja pārkāptais ātrums ir bijis lielāks, tad attiecīgi pieaug naudas sods un tiesību izmantošanas aizlieguma periods.

Novikova CSDP sēdē papildināja, ka plānotie priekšlikumi grozījumiem Ceļu satiksmes likumā ietver arī brīdinājuma vietā par atļautā ātruma pārsniegšanu virs sešiem kilometriem stundā ieviest naudas sodu, kā arī iesniegti priekšlikumi jaunai elektroskrejriteņu definīcijai.

Valsts kontrole secinājusi, ka laika posmā no 2014.gada līdz 2019.gadam Latvijā nav īstenota pietiekami efektīva "Rail Baltica" projekta pārvaldība, līdz ar to pastāv risks, ka var netikt sasniegts Baltijas valstu starpvaldību līgumā noteiktais mērķis – nodrošināt dzelzceļa izveidi un tā funkcionalitāti līdz 2025.gadam.

Revīzijas ziņojumā "Vai Latvijā tiek īstenota efektīva "Rail Baltica" projekta pārvaldība?" Valsts kontrole norāda, ka ir izlietoti vien 24,2% no piecos gados "Rail Baltica" projekta īstenošanai paredzētā un piešķirtā finansējuma, kas liecina, ka aktivitātes līdz šim nav īstenotas sākotnēji plānotajā apjomā un termiņos.

Turklāt lielākajā daļā "Rail Baltica" projekta aktivitāšu īstenošanā Latvijā konstatēti iespējamie kavējumi, kas ir robežās no viena līdz četriem gadiem. Piemēram, aktivitāte "Nekustamā īpašuma atsavināšana, 1.posms" bija jāpabeidz līdz 2019.gada 31.decembrim, tomēr līdz šim nav atsavināts neviens nekustamais īpašums un aktivitāti plānots pabeigt tikai līdz 2022.gada 31.decembrim, tas ir, trīs gadus vēlāk.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) parakstījis rīkojumu par Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes sasitošo noteikumu darbības apturēšanu saistībā ar nodevas paaugstināšanu par iebraukšanu pilsētā un nodevas piemērošanas perioda paildzināšanu no pieciem mēnešiem līdz kalendāram gadam, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

30.septembra domes sēdē pašvaldības deputāti lēma no 2022.gada 1.aprīļa noteikt iebraukšanas maksu visa gada garumā, turklāt caurlaides cenu nosakot trīs eiro apmērā līdzšinējo divu eiro vietā.

Plešs atgādina, ka ministrija bija aicinājusi domi pārskatīt šo lēmumu, tomēr domes veiktie grozījumi saistošajos noteikumos nepamatoja nodevas paaugstināšanu un tās piemērošanas nepieciešamību visa gada garumā. "Diemžēl dome nav izvērtējusi tūrisma nozares intensitātes, tranzīta satiksmes plūsmas, kā arī gaisa piesārņojuma mijiedarbību. Nav arī izvērtēta sasitošo noteikumu kopēja nepieciešamība un sabiedrības intereses, tādēļ ministrija ir izdevusi rīkojumu par pašvaldības sasitošo noteikumu darbības apturēšanu," skaidroja ministrs.

Starptautiskās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta ieviešanai Baltijā ir 10-19 miljardu eiro budžeta deficīts, liecina Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotā "Rail Baltica" projekta situācijas izpēte.

Valsts kontrolē (VK) norāda, ka Igaunijai izmaksas kopš 2017.gada ir pieaugušas no 1,35 miljardiem eiro līdz 4,03 miljardiem eiro, Latvijai - no 1,97 miljardiem eiro līdz 9,59 miljardiem eiro, kamēr Lietuvai - no 2,47 miljardiem eiro līdz 10,23 miljardiem eiro.

Ziņojumā norādīts, ka galvenais projekta risks ir neskaidrības par finansēšanas avotiem un finansējuma savlaicīga pieejamība. Tostarp Eiropas Savienības (ES) finansējuma periods beidzas 2027.gadā, un paredzams divu gadu finansējuma pārrāvums laikā, kad notiks aktīvi būvdarbi.

Līdz rudenim cer izdomāt, kur rast finansējumu Rail Baltica projektam 

Valdība 11.jūnijā pēc ilgām diskusijām vienojās par ceļa karti "Rail Baltica" projektam,...

VK norāda, ka ES dalībvalstu sarunas par 2028.-2034.gada Daudzgadu finanšu shēmu sāksies 2025.gadā, un nav zināms, vai Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments vispār tiks turpināts pēc 2027.gada un, cik daudz naudas būs pieejams, ja tas turpināsies, un kāda būs līdzfinansējuma likme.

VK atzīmē, ka atbilstoši ES finansēšanas noteikumiem ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas - aptuveni 500 miljoni eiro gadā - nevar tikt finansētas no ES fondiem, kas nozīmē, ka šie līdzekļi ir jāparedz Baltijas valstu nacionālajos budžetos. Turklāt projekta budžetā nav iekļautas izmaksas, kas saistītas ar dzelzceļa ekspluatācijas sākšanai nepieciešamajiem vilcieniem starptautiskajiem vai reģionālajiem pasažieru pārvadājumiem.

Pēc Satiksmes ministrijas datiem, Baltijā nepieciešami aptuveni 23-25 reģionālie vilcieni, kuru iegādes izmaksas būtu 300 miljoni eiro. VK norāda, ka 2024.gada vasarā neviena no trim valstīm vēl nav sākusi šo vilcienu iepirkumu vai izlēmusi par alternatīvu pieeju.

Finansējuma palielinājums no valstu budžetiem, saņemot valsts aizdevumu, projekta pušu ieskatā ir visreālākā alternatīva finansēšanas iespējām, norāda VK, piebilstot, ka budžeta palielinājums "Rail Baltica" finansēšanai patlaban nav paredzēts nevienā no triju Baltijas valstu budžeta stratēģijām.

Ziņojumā teikts, ka Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Finanšu ministrijas nav tieši iesaistījušās finansējuma piesaistē "Rail Baltica" projekta īstenošanai, un to rīcībā nav aktuālākās informācijas. Piemēram, Latvijas Finanšu ministrija galvenokārt pārrauga Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļu un ar to saistīto valsts līdzfinansējuma izlietojumu, taču līdz 2024.gadam tā joprojām strādāja ar novecojušu projekta budžetu no 2017.gada izmaksu un ieguvumu analīzi, ko iesniedza Satiksmes ministrija.

Tikmēr Igaunijas Finanšu ministrija ir nedaudz vairāk iesaistījusies projektā, taču ministrijas pārstāvji kontroles iestādēm norādījušas, ka viņiem nav aprēķinu no Klimata ministrijas par naudas summu, kas vēl ir nepieciešama projekta pabeigšanai. Arī Lietuvā Finanšu ministrijā norādīts, ka tās rīcībā nav datu no Satiksmes un sakaru ministrijas par to, kāds ir projekta budžeta pieaugums, un aprēķinu, cik līdzekļu vēl nepieciešams projekta īstenošanai.

Lai iekļautu nepieciešamos līdzekļus nākamajās budžeta stratēģijās, Igaunijā Finanšu ministrijai šīs aplēses ir nepieciešamas līdz 2024.gada augustam. Lietuvā Finanšu ministrijā minēts, ka tās rīcībā nav datu no Satiksmes un sakaru ministrijas par to, cik pieaudzis viss projekta budžets, un aprēķinu, cik līdzekļu vēl nepieciešams projekta īstenošanai. Savukārt 2024.gada maijā Latvijas Finanšu ministrijā tika iesniegta valsts budžeta līdzekļu pieprasījums vairāk nekā 2,8 miljardu eiro apmērā, lai īstenotu projekta aktivitātes 2025.-2027.gadā.

VK norāda, ka līdz 2024.gada februārim projektam no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ir piešķirti aptuveni 2,4 miljardi eiro un vēl 2,1 miljards eiro tiek lēsts no pieteikšanās kārtām 2021.-2027.gada Daudzgadu finanšu shēmas.

Ministrijas un citas centrālās iestādes, kā arī neatkarīgās institūcijas ir iesniegušas prioritāro pasākumu pieprasījumus 2025.gadam par 1,292 miljardiem eiro, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Neatkarīgās institūcijas 2025.gadam iesniegušas pasākumus par 7,5 miljoniem eiro, bet ministrijas un citas centrālās iestādes par 1,284 miljardiem eiro.

Kā norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) ir redzams, ka, veidojot jaunos budžeta pieprasījumus, daļa ministriju drošības jautājumu ir interpretējušas diezgan plaši. "Ir saprotama ministriju vēlme attīstīt savu nozari, taču realitāte ir diezgan skarba. Tādēļ arī esam sākuši budžeta sarunas ar ministrijām par reālajām budžeta iespējām," piebilst ministrs.

Ņemot vērā makroekonomiskos rādītājus un fiskālo telpu, valdība iepriekš vienojās drošību noteikt kā vienīgo prioritāro virzienu valsts budžetam 2025.gadam un budžeta ietvaram 2026., 2027. un 2028.gadam.