Likumi

Reaģējot uz elektroskrejriteņu popularitāti, apstiprina grozījumus Ceļu satiksmes likumā

Lelde Petrāne,26.05.2020

Jaunākais izdevums

Šodien valdība apstiprināja Satiksmes ministrijas izstrādātos grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kuru mērķis ir paredzēt kārtību elektroskrejriteņu iekļaušanai ceļu satiksmē.

Palielinoties elektroskrejriteņu skaitam, vienlaikus pieaug arī riski satiksmes drošībai, tostarp gājējiem. Tāpēc Satiksmes ministrija ir izstrādājusi likumprojektu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā", paredzot papildināt Ceļu satiksmes likumu ar normām, kas attiecināmas uz elektroskrejriteņu iekļaušanu dalībai ceļu satiksmē.

Likumprojekts, citā starpā, paredz:

papildināt Ceļu satiksmes likumu ar elektroskrejriteņa definīciju;

precizēt Ceļu satiksmes likumā ietvertā transportlīdzekļa un mehāniskā transportlīdzekļa definīciju, kā arī mopēda, tricikla, motocikla, kvadricikla un velosipēda terminus;

noteikt, ar kādiem transportlīdzekļiem atļauts piedalīties ceļu satiksmē, paredzot, ka arī ar elektroskrejriteni ir atļauta dalība tajā;

precizējumu, kā veicama velosipēdu un elektroskrejriteņu reģistrācija;

papildu izņēmumus, kad transportlīdzeklim nav nepieciešama valsts tehniskā apskate;

precizējumu normām attiecībā uz komersantiem, kuriem ir tiesības nodarboties ar transportlīdzekļu vadītāju, tostarp traktortehnikas vadītāju, apmācību;

precizējumu attiecībā uz vecumu, no kāda ir pieļaujama dalība ceļu satiksmē ar velosipēdu un elektroskrejriteni.

Par Ministru kabineta apstiprinātajiem grozījumiem tālāk jālemj Saeimai.

Saistībā ar minētajiem grozījumiem Ceļu satiksmes likumā ir izstrādāti un šobrīd tiek saskaņošanai virzīti saistītie grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumos Nr. 279 "Ceļu satiksmes noteikumi". To mērķis ir papildināt noteikumus ar prasībām elektroskrejriteņu vadītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Militāro skūteru ražotāji Liepājā uzsāk ražošanu civilajām industrijām

Db.lv,13.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim Latvijā ražotie bezceļu elektriskie skrejriteņi “Mosphera” atpazīstami ar to, ka tiek izmantoti militārajā industrijā un tos atzinīgi novērtējuši Ukrainas bruņotie spēki.

Tagad “Mosphera” skrejritenis tiek ražots arī citām civilajām industrijām – ostas, lauksaimniecības, mežsaimniecības, loģistikas jomām, kā arī jau gadu tos izmanto Latvijas policija.

Ražojot militāro bezceļu elektroskūteri uzņēmums nebija domājis par citām pielietojuma jomām, vēl mazāk paļāvies uz Latvijas tirgu, jo jau sākotnēji produkts bija iecerēts eksportam. Tomēr gada laikā kopš pilna apjoma ražošanas procesa uzsākšanas, Latvijā ražoto unikālo transporta līdzekli iegādājušās Latvijas pašvaldības (Nīcas novads, Grobiņas novads, Pāvilostas novads u.c.), lai izmantotu plašāku teritoriju kārtības un kāpu zonas uzraudzībai, Valsts policija - Dziesmu un deju svētku drošības nodrošināšanai, kā arī īpašo uzdevumu vienības savu funkciju veikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums "Evlab" ar 150 zīmola "Nextbike" velosipēdiem galvaspilsētā ir atklājis velosipēdu koplietošanas sezonu.

"Nextbike Latvija" vadītājs Mārcis Blumbergs norāda, ka nomas velosipēdi ir pieejami lietotājiem visas vasaras un rudens sezonas garumā. Gadījumā, ja ziema būšot tikpat silta kā pērn, velosipēdi lietotājiem būs pieejami arī ziemas mēnešos.

Jau ziņots, ka SIA "Evlab" kļuva par vienu no trim 2019. gada Rīgas domes grantu programmas "Atspēriens" uzvarētājiem. Projekta ietvaros uzņēmums saņēma 25 000 eiro jaunu velosipēdu iegādei.

Trīs uzņēmumi Atspērienā tiek pie 75 000 eiro viedpilsētu risinājumiem 

Par Rīgas domes grantu programmas «Atspēriens» 2019. gada uzvarētājiem atzīti SIA «Evlab»,...

"Plānu realizācija noteikti ir izdevusies. 150 velosipēdiem ir uzstādītas modernas rāmja slēdzenes, kas spēj precīzi parādīt savu atrašanās vietu gan klientiem pieejamības nolūkos, gan administrācijai drošības nolūkos. Ar grantu programmas "Atspēriens" palīdzību ir iegādāti arī 40 jauni velosipēdi. To piegāde Rīgā sagaidāma drīzumā - vēlākais augustā," stāsta "Nextbike" vadītājs.

"Nextbike" pilsētas ielās darbu uzsāka jūnijā, lai gan sākotnēji to bija plānots jau aprīlī. M. Blumbergs šo apstākli skaidro gan ar dažu sarežģītu birokrātisku procesu izpildes laiku, gan tehniskām pārmaiņām, bijusi jūtama arī pandēmijas ietekme.

Klientu ērtībai un velosipēdu pieejamības veicināšanai, sadarbībā ar inženieriem un pilsētplānotājiem "Grupa 93", tika izstrādāta "brīvā zona" jeb "flexzone", kur klientiem tagad ir iespēja pabeigt nomu ārpus "oficiālas" stacijas, par to piemaksājot papildu 1 eiro, norāda M.Blumbergs, kura sākotnējais mērķis jau pērn bija attīstīt koplietošanas velosipēdu infrastruktūru Rīgā.

Sixt velonomu Latvijā aizstās Nextbike 

Velosipēdu koplietošanas zīmola «Sixt» vietā Latvijā darbu sāks «Nextbike Latvia», kas nupat...

"Brīvās zonas" ieviešana ļauj pakalpojumam kļūt daudz pieejamākam – katram klientam tiek dota iespēja aizbraukt līdz savam galamērķim un tur atstāt velosipēdu, kas tālāk ir pieejams nākamajam lietotājam daudz tuvāk kā fiksētā stacijā.

Esošo staciju izvietojums esot balstīts uz klientiem jau ierasto izvietojumu no citiem gadiem. Ir nākušas klāt arī jaunas stacijas, kur novērots potenciāls pēc pieprasījuma. "Aktīvajiem velo nomas lietotājiem būs iespēja ietekmēt brīvo zonu robežas un staciju izvietojumu," piebilst vadītājs.

Tāpat arī nekustamo īpašumu attīstītājiem, apsaimniekotājiem un jebkuram uzņēmumam, kas vēlas uzlabot vidi sev apkārt un iedzīvotāju vai darbinieku veselību, ir iespēja ar līdzmaksājuma palīdzību nodrošināt velo koplietošanas staciju gandrīz jebkurā sev vēlamā vietā.

"Nextbike" pirmā sadarbība stacijas izveidē ar citu uzņēmumu īstenota kompleksā "Business Garden" Rīgā, Pārdaugavā. Velo koplietošanas stenda pieejamība objektā tiks nodrošināta tuvākajā laikā. Šāda un citu mobilitātes pakalpojumu piedāvāšana biroju kompleksā palīdzējusi arī papildus punktu iegūšanai starptautiskā ilgtspējīgas būvniecības sertifikāta LEED augstākās - platīna kategorijas saņemšanai.

"Gan no pilsētplānošanas viedokļa, gan no pašvaldības pārvaldības viedokļa, gan arī no katra atsevišķa iedzīvotāja personīgā viedokļa, velosipēds un velosipēda pieejamība ir kā tāda "brīnumnūjiņa" - instruments dažādu situāciju efektīvai uzlabošanai," teic "Nextbike Latvija" vadītājs Mārcis Blumbergs.

"Nextbike Latvija" pagaidām ir vienīgais šāda pakalpojuma sniedzējs valstī. "Lai arī pēdējos divos gados ir strauji paplašinājusies koplietošanas servisu daudzveidība (elektroskūteri, mopēdi un citi), tomēr no ilgtspējības, efektivitātes, vides aizsardzības, veselības un vēl daudziem citiem aspektiem – velosipēds ir galvas tiesu pārāks," teic M. Blumbergs

Arī tūristi ir ļoti nozīmīgs koplietošanas velosipēdu klientu segments. "Pandēmija, protams, ietekmē kopējo tūrismu plūsmu un paredzam, ka ceļošanas ierobežojumu dēļ ārzemju tūristi, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, mazāk izmantos velo nomas pakalpojumus Rīgā, taču paredzam arī to, ka velo koplietošana kļūs daudz populārāka vietējo iedzīvotāju vidū, jo ir novērojama tendence, ka iedzīvotāji meklē alternatīvas sabiedriskajam transportam," uzskata vadītājs. Viņš piebilst, ka sadarbība ar pašvaldībām ir tā, kas veicinās tieši vietējo lietotāju skaita pieaugumu.

Lai pārvietotu velosipēdus starp stacijām, kā arī lai pārbaudītu to tehnisko stāvokli, uzņēmuma tehniskais dienests veic regulāras apgaitas. Līdz ar to katrs velosipēds ne retāk kā reizi 3 dienās tiek pārbaudīts, apkopts, notīrīts un dezinficēts, norāda vadītājs. Tāpat viņš aicina lietotājus arī pašiem rūpēties par savu drošību un veselību, regulāri mazgājot rokas un ievērojot arī citas pandēmijas laikā noteiktās personīgās higiēnas prasības.

"Nextbike" ir viens no koplietošanas velosipēdu sistēmas izstrādātājiem, kas darbojas globālā tīklā vairāk nekā 200 pilsētās, vairāk nekā 26 valstīs visā pasaulē. Visā pasaulē ir 7 miljoni reģistrētu "Nextbike" lietotāju.

TEVI VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Atspēriens piešķirs 25 000 eiro grantus radošiem un inovatīviem uzņēmumiem 

Rīgas pašvaldība izsludina ikgadējo pieteikšanos grantu programmai "Atspēriens"....

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā dzīvot (strādāt) tālāk – kāpēc uzņēmumi sāk atgriezties birojos?

Harijs Švarcs, Darījumu apkaimes “Skanstes City” pārvaldītāja “SG Capital” valdes priekšsēdētājs,28.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienas formulas, kā turpmāk strādāsim, nav, katram uzņēmumam jāatrod sava pieeja. Visticamāk neatradīsim arī miljons iemeslu, kāpēc birojs izkonkurēs darbu mājās, taču iemeslu noteikti ir gana daudz – gan uzņēmumu, gan darba ņēmēju pusē.

Kāpēc uzņēmumi vēlas atgriezties birojos?

Pirms pandēmijas daudzi uzņēmumi domāja un veidoja savu iekšējo kultūru tā, lai darbinieks pēc iespējas vairāk laiku pavadīja birojā, nevis otrādāk. Veidoja modernus birojus, jaunas darba vides un apaudzēja tās ar dažādiem pasākumiem un izglītošanās iespējām. Viņi domāja kā darbiniekus piesaistīt, iesaistīt darba un ārpus darba aktivitātēs. Attiecīgi ir pamats domāt, ka vienā brīdī, kad apstākļi būs labvēlīgi, šie uzņēmumi mēģinās atkal radīt vidi darbiniekiem, lai viņi gribētu nākt uz darbu klātienē. Birojā darbiniekiem būs viss nepieciešamais, lai varētu efektīvāk, labāk, patīkamāk strādāt, nevis censties palikt mājās. Birojs paliks uzņēmuma saimnieciskās darbības centrā, un, domājot uz priekšdienām, darbinieki tiks virzīti uz šo centru.

Komentāri

Pievienot komentāru