Alvis Hermanis pie sev piešķirtā Triju Zvaigžņu ordeņa tā arī var netikt, ja gaidīs, kad Valdi Zatleru Rīgas pilī nomainīs jauns Valsts prezidents, no kura rokām mākslinieks būtu ar mieru to saņemt.

Ceturtdien Saeimas pieņemtie grozījumi Valsts apbalvojumu likumā noteic, ka piešķirtie Triju Zvaigžņu ordeņi, kuri dažādu iemeslu dēļ nav pasniegti, pēc Valsts prezidenta pilnvaru termiņa beigām tiek nodoti Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam.

Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš DB skaidroja, ka šīs normas piemērošana atkarīga no interpretācijas. Lai gan likums to skaidri nepasaka, viņaprāt, tas nerada šķēršļus, lai A. Hermanis saņemtu ordeni. Tad režisoram būtu vai nu jādodas pēc Triju Zvaigžņu ordeņa uz Latvijas Kara muzeju, vai jācer, ka nākamais Valsts prezidents to atprasa no muzeja un pasniedz A. Hermanim. «Bet tas atkarīgs no nākamā prezidenta,» teica G. Kusiņš. Jāatgādina, ka Triju Zvaigžņu ordenis Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskajam vadītājam Alvim Hermanim pasniegts jau pirms vairākiem gadiem, bet viņš neieradās uz tā pasniegšanas ceremoniju, protestējot pret Valda Zatlera ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā, kas notika tieši togad.

TV kategorijā pirmās pakāpes jeb zelta ADwards ordeņus saņēma reklāmas aģentūra McCann World Group ar darbu Kartupeļa ciltskoks (klients Latfood) un SIA Tritone Studio ar mūzikas video Soundarcade Hunt Royal (klients Soundarcade), saukārt otrās pakāpes jeb sudraba ordeni TV kategorijā saņēma aģentūra Guilty ar darbu Ir abonēšanas kampaņas TVC (klients – žurnāls IR).

Grafiskā dizaina kategorijā ar otrās pakāpes ordeņiem par labāko ilustrāciju tika apbalvoti Marita Stelpa ar darbu Animal Party flaijeris un radošā apvienība Miit ar darbu Miit (klients Miit), savukārt pirmās pakāpes ordeni saņēma reklāmas aģentūra !MOOZ ar darbu Zelta Zivtiņa Superkombo (klients Zelta Zivtiņa). Par labāko korporatīvo stilu otrās pakāpes jeb sudraba ordeņus ieguva aģentūra Young&Hungry par darbu HUGU (klients A.Dew) un SIA Rijada par darbu RIIJA (klients SIA Rija.lv), savukārt pirmās pakāpes jeb zelta ordeni – aģentūra Asketic par darbu Latvijas vizuālā identitāte Expo 2010 (klients Aerodium).

#NBA Visu zvaigžņu spēle 18.februārī notiks Losandželosā.

Kristaps Porziņģis otrdien tika izraudzīts starp rezervistiem dalībai šī gada Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) Visu zvaigžņu spēlē, tādējādi kļūs par pirmo Latvijas basketbolistu, kurš piedalīsies šāda mēroga mačā.

NBA Visu zvaigžņu spēle 18.februārī notiks Losandželosā.

Iepriekšējās divas sezonas Porziņģis piedalījās NBA Uzlecošo zvaigžņu spēlē, kur pārstāvēja Pasaules komandu. Tāpat Porziņģis pērnā gada februārī Ņūorleānā uzvarēja vienā no Visu zvaigžņu spēles meistarības konkursiem.

Kā vēstīts, Ņujorkas Knicks zvaigzne Porziņģis Visu zvaigžņu spēles balsojumā netika labāko trijniekā starp Austrumu konferences garajiem spēlētājiem, taču viņam bija lielas izredzes tikt iekļautam starp rezervistiem, kurus izvēlējās komandu galvenie treneri.

Latviešu spīdeklis Kristaps Porziņģis no Ņujorkas «Knicks» komandas Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) Visu zvaigžņu spēles balsojumā netika labāko trijniekā starp Austrumu konferences garajiem spēlētājiem, taču viņam paliek cerība tikt iekļautam starp rezervistiem.

Austrumu konferences komandas starta pieciniekā no garajiem spēlētājiem iekļuva Klīvlendas «Cavaliers» zvaigzne Lebrons Džeimss, Milvoki «Bucks» grieķu talants Jannis Adetokunbo un Filadelfijas «76ers» līderis Žoels Embīds.

Porziņģis spēlētāju balsojumā bija trešais, saņemot 100 balsis, kamēr Embīds ar 94 balsīm bija ceturtais. Līdzjutēju balsojumā latvietis saņēma 1 116 769 balsu un bija ceturtais, kamēr Embīds ar 1 285 587 balsīm ieņēma trešo vietu. Tāpat arī mediju balsojumā Porziņģis bija ceturtais, kamēr Embīds ieņēma trešo vietu, latvietim tiekot pie 14 balsīm, bet kamerūnietim pie 66 balsīm.

Līdzjutēju balsojumam ir 50% nozīme, kamēr pa 25% dod spēlētāju un mediju pārstāvju izvēle.

Lietuvas monētu kaltuve Lietuvos monetu kalykla ir noslēgusi 350 tūkstošu eiro vērtu līgumu uz četriem gadiem ar Latvijas proves biroju un Latvijas Valsts prezidenta kanceleju par Latvijas valsts apbalvojumu izgatavošanu.

Lietuvos monetu kalykla informēja, ka saskaņā ar līgumu izgatavos trīs dažādus Latvijas apbalvojumus - Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni un Atzinības krustu.

Triju Zvaigžņu ordenis ir augstākais apbalvojums Latvijā, kas tiek pasniegts par nopelniem valsts labā. Viestura ordenis tiek pasniegts par sasniegumiem militārajā jomā, par sasniegumiem valsts drošības saglabāšanā un stiprināšanā un par valsts robežas aizsardzību. Savukārt Atzinības krusts tiek pasniegts par lieliem sasniegumiem kultūrā, sportā, politikā vai izglītībā.

Šos apbalvojumus par sasniegumiem Latvijas labā ir saņēmuši arī vairāki Lietuvas pilsoņi. Bijušais Lietuvas prezidents Valds Adamkus 2001.gadā saņēma Triju Zvaigžņu ordeņa Pirmo šķiru ar ķēdi, bet 1996.gadā bijušais Lietuvas prezidents Aļģirds Brazausks saņēma Triju Zvaigžņu ordeņa Lielo krustu.

#Apbalvojums pasniegts par izciliem sasniegumiem sportā un nozīmīgu ieguldījumu Latvijas vārda popularizēšanā pasaulē.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis trešdien 24. janvārī svinīgā ceremonijā Rīgas pilī pasniedza valsts augstāko apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni – bokserim Mairim Briedim.

Ordeņu kapituls 2017. gada 20. oktobra sēdē pieņēma lēmumu piešķirt Triju Zvaigžņu ordeni, III šķiru un iecelt par Triju Zvaigžņu ordeņa Komandieri profesionālo bokseri Mairi Briedi par izciliem sasniegumiem sportā un nozīmīgu ieguldījumu Latvijas vārda popularizēšanā pasaulē.

Kā, pasniedzot apbalvojumu, norādīja Valsts prezidents, ir ļoti svarīgi, ka Latvijai ir tik spēcīgi cilvēki, kas liek skaļi izskanēt mūsu valsts vārdam pasaulē, un ir paraugs, uz ko tiekties jaunajai paaudzei.

Sludinājumu portālā «ss.com» par 5000 eiro tiek tirgots, iespējams, I šķiras Triju zvaigžņu ordenis, taču Valsts prezidenta Ordeņu kapituls sludinājuma tekstā saskata tā autentiskumu apstrīdošu informāciju.

Kā stāstīja Ordeņu kapitula kanclere Karina Pētersone, līdz 1940.gadam Triju Zvaigžņu ordeņa pirmā šķira piešķirta 285 personām - gan Latvijas pilsoņiem, gan ārvalstu vadītājiem, sūtņiem, ministriem, augsta līmeņa dažādām amatpersonām. Tiek pieļauts, ka pārdošanā nonācis tieši šī laika apbalvojums. Savukārt kopš 1995.gada pirmās šķiras ordenis piešķirts aptuveni 100 personām.

Pētersone pauda, ka, aplūkojot sludinājumam pievienoto ordeņa fotogrāfiju, viņai liekas, ka tas ir pirmskara laika Triju Zvaigžņu ordenis. Taču šaubas par ordeņa autentiskumu Ordeņu kapitulam raisījis sludinājuma teksts, kurā minēts, ka ordeņa komplektā nav tikai pie smokinga spraužamā mazā krustiņa lentīte, kas iepriekšējam īpašniekam esot nozagta. Pētersone skaidroja, ka līdz 2010.gadam Triju Zvaigžņu ordeņa komplektā nebija miniatūras ordeņa zīmes, ko saskaņā ar tā nēsāšanas kārtību izmanto oficiālos pasākumos pie smokinga.

Pēc ilgstošas slimības mūžībā devies latviešu aktieris, režisors un uzņēmējs Andrejs Žagars, savā Twitter profilā vēsta radio SWH.

A. Žagars dzimis 1958. gada 16. oktobrī. No 1996. līdz 2013. gadam bija Latvijas Nacionālās operas direktors. 2017. gada jūnijā ievēlēts par Rīgas domes deputātu no partijas Latvijas attīstībai.

Atvadīšanās no mūžībā aizgājušā režisora un uzņēmēja notiks Latvijas Nacionālās operas Beletāžas zālē 4.martā plkst.13.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, 1996.gadā Žagars tika iecelts par Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) direktoru un šo amatu ieņēma līdz 2013.gada septembrim. 2002.gadā debitējis Dalhallas operas festivālā kā operas režisors ar Riharda Vāgnera operu «Klīstošais holandietis», bet 2003.gadā šo pašu operu iestudējis Nacionālajā operā. Iestudējis operas gan Latvijā, gan ārvalstīs, ar iestudējumiem piedalījies arī dažādos festivālos. 2015.gadā atsācis darbu Dailes teātrī kā režisors.

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu namā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 41%, Viļņā 40%, bet Tallinā tikai 24% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma dati.

Tas, nozīmē - ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 585 eiro mēnesī, Viļņā ap 525 eiro, bet Tallinā ap 493 eiro mēnesī.

Lai arī naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir līdzīgs, tad līdzekļu apjoms, kas atliek citiem ikmēneša izdevumiem, būtiski atšķiras. Pēc trīs lielāko izdevumu segšanas – pārtika, mājoklis un transports - pārējiem tēriņiem ģimenei Tallinā paliek gandrīz divas reizes vairāk līdzekļu nekā kaimiņvalstu galvaspilsētās - 1560 eiro. Savukārt šādai pašai ģimenei Rīgā atliek 840 eiro, bet Viļņā - 774 eiro. Atšķirību pamatā galvenokārt ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās – bet vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi Rīgā šogad ir 1425 eiro un Viļņā - 1299 eiro, tikmēr Tallinā tie sasniedz 2053 eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šie ienākumi palielinājušies par 63 eiro Viļņā, par 83 eiro - Rīgā un par 100 eiro - Tallinā.

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru lielā dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu mājā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 44%, Viļņā 41,5%, bet Tallinā tikai 25,5% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma rezultāti.

Ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 591 eiro mēnesī, Viļņā - ap 513 eiro, bet Tallinā - ap 499 eiro mēnesī.

Lai arī naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir līdzīgs un salīdzinājumā ar pagājušo gadu saglabājies gandrīz tajā pašā līmenī, līdzekļu apjoms, kas atliek citiem ikmēneša izdevumiem, būtiski atšķiras. Pēc pamatvajadzību izdevumu segšanas pārējiem tēriņiem ģimenei Tallinā paliek 74% ienākumu jeb 1455 eiro, Rīgā 56% jeb 751 eiro, bet Viļņā 59% jeb 723 eiro.

Šo atšķirību pamatā ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās – vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi Rīgā ir 1342 eiro un Viļņā 1236 eiro, bet Tallinā tie sasniedz 1953 eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šie ienākumi palielinājušies par 4% Viļņā, teju par 8% Rīgā un par 9% - Tallinā. Vienlaikus ienākumu pieaugumam vērojams arī atsevišķu izdevumu kāpums (visizteiktākais Rīgā), tomēr rezultātā iznākums ir iedzīvotājiem labvēlīgs – salīdzinājumā ar pagājušo gadu, ģimenes pamatvajadzību segšanai nepieciešamais izdevumu slogs samazinājies par 2% - 3%.

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo trīs gadu laikā ir palielinājušies - kopš 2021. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga, tomēr šis pieaugums nav bijis vienmērīgs, norāda Swedbank.

Vērtējot ienākumus pēc nodokļu nomaksas un pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums pēdējo trīs gadu laikā bijis Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par 42% lielāka. Tikmēr Rīgā attiecīgs neto algas pieaugums ar diviem reģistrētiem apgādājamajiem bijis 29%, bet Tallinā tas bijis vismērenākais – 24%. Taču kopumā Rīgas ģimenēm joprojām jārēķinās ar zemākajiem vidējiem ienākumiem Baltijas galvaspilsētu vidū, vienlaikus sadzīvojot ne ar tām zemākajām izmaksām.

Ģimenes rīcībā esošos ienākumus ietekmē ne vien alga “uz rokas”, bet arī pabalsts par bērniem, kas katrā valstī tiek piešķirts vecākiem. Arī šajā jomā Lietuva saglabā līdera pozīciju Baltijā – tur ikmēneša pabalsts par diviem bērniem ir 192 eiro, Igaunijā 160 eiro, bet Latvijā 100 eiro. Tiesa gan, Lietuvā šis pabalsts pilnībā aizstāj iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādājamo, kas Latvijā strādājošajiem tiek piemērots ikmēneša ietvaros pie algas izmaksas un Igaunijā reizi gadā kā pārmaksātā nodokļa atmaksa pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas. Rezultātā ienākumu apmērs, kas paliek ģimenes rīcībā pēc ģimenes valsts pabalsta saņemšanas un darbaspēka nodokļu nomaksas, Tallinā, Viļņā un Rīgā būtiski atšķiras – attiecīgi 3576 eiro, 3127 eiro un 2655 eiro.

Rīgā dzīvojošajiem joprojām jārēķinās ar lielāku dzīves dārdzību nekā Igaunijas un Lietuvas galvaspilsētu iedzīvotājiem, liecina Swedbank Finanšu institūta Baltijas valstīs veiktais pētījums.

Šogad par pārtiku, mājokli un transportu Rīgas ģimenēm jāatvēl 764 eiro mēnesī, Tallinā – 709 eiro mēnesī, bet Viļņā – 630 eiro mēnesī. Lielākais klupšanas akmens rīdzinieku ikdienā ir pieaugošie izdevumi par mājokli (kamēr kaimiņu galvaspilsētās tie mazinājušies), augstākās sabiedriskā transporta izmaksas un zemākie vidējie ienākumi pēc nodokļu nomaksas un ģimenes valsts pabalstu saņemšanas.

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo gadu laikā ir palielinājušies, kaut arī šis pieaugums ir bijis atšķirīgs. Kopš 2018. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga. Pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums vērojams Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par vairāk nekā trešo daļu jeb par 38% lielāka.

Ordeņu kapituls no Saeimas deputātiem saņēmis lūgumu piešķirt Triju Zvaigžņu ordeni hokejistam Oļegam Znarokam, kurš savulaik atteicies no Latvijas pilsonības un negrib runāt latviski, informēja TV3 raidījums Nekā personīga.

No Saeimas sūtīto vēstuli ir sagatavojis un deputātu parakstus savācis Saskaņas centra politiķis un Saeimas sekretāra biedrs Andrejs Klementjevs, uzskaitot daudzos Oļega Znaroka panākumus: no 1995.-1999.gadam piedalījies četros Pasaules čempionātos Latvijas izlases sastāvā. 1996.gadā spēlē ar Šveices izlasi guvis izšķirošos vārtus, nodrošinot Latvijas izlasei iekļūšanu A grupā. Kā izcils hokejists bijis gan Latvijas, gan citu valstu hokeja komandu sastāvā. Ir panācis ievērojamus rezultātus, kas spodrinājuši Latvijas tēlu un veicinājuši Latvijas starptautisko atzinību. Viņa vadībā Latvijas U-20 junioru izlase iekļuvusi starp pasaules spēcīgākajām komandām. Pateicoties O. Znarokam kā galvenajam trenerim, šā gada pasaules čempionātā mūsu nacionālā komanda izcīnījusi 7.vietu, kas ir Latvijas labākais sasniegums.

Izsoļu portālā izsoles.lv piedāvāto priekšmetu sarakstu otrdien papildināja ieraksts, ka uz izsoli, sākot no 220 latiem, tiek izlikts Triju Zvaigžņu ordenis lieliskā stāvoklī, kastītē ar miniatūru, informē laikraksts Neatkarīgā.

Līdz šim virtuālajā vidē neesot bijuši līdzīgi gadījumi, kad var iegādāties augstāko valsts apbalvojumu, Neatkarīgajai apstiprinājis SIA Izsoles valdes loceklis Harijs Cīrulis. Viņš apgalvojis, ka tirdzniecībā ir pieejami visdažādākie apbalvojumi, piemēram, no Krievijas, taču šis ir pirmais gadījums, kad interesenti var iegādāties Triju Zvaigžņu ordeni.

«Konkrētais ordenis ir pirmās Latvijas Republikas laikā izgatavots apbalvojums. Tam ir savādāka miniatūras zīme un aizdare, nekā to pasniedz kopš ordeņa atjaunošanas. Šis piedāvātais ordenis ir Triju Zvaigžņu ordeņa ceturtās šķiras ordenis,» stāstījusi Valsts prezidenta preses sekretāre Ilze Rassa.

Realizējot spēļuzāļu likvidācijas plānu, Rīgā darboties turpinātu vien divasspēļuzāles, kas atvērtas četru un piecu zvaigžņu viesnīcas, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas 2017.gadā sniegtā informāciju parspēļuzāļu licencēm Rīgā.

Rīgas domes vadība šodien informēja par pašvaldības turpmāko rīcību saistībā ar ieceri likvidēt pilsētā azartspēļu vietas. Lai gan patlabanspēļuzāles atvērtas tikai divās četru un piecu zvaigžņu viesnīcās, tas nenozīmē, ka pēc domes lēmuma pieņemšanas, tajās viesnīcās, kur patlabanspēļuzāļu nav, tās nedrīkstēs atvērt.

Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Aleksejs Rosļikovs (S) norādīja, ka patlaban Rīgā ir 32 četru zvaigžņu un astoņas piecu zvaigžņu viesnīcas. Viņš gan pauda šaubas, ka katrā no tām varētu tikt atvērta jauna azartspēļu vieta, jo to ierīkošanai tomēr esot nepieciešamas plašas telpas.

Vienlaikus pilsētā ir arī četri kazino, kuru atvēršanai pašvaldības atļauja nav nepieciešama.

Valsts prezidenta amatā ievēlētais Edgars Rinkēvičs sestdien Saeimā deva svinīgo solījumu, kļūstot par septīto Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas.

Rinkēvičs Saeimā deva Valsts prezidenta svinīgo solījumu, kurā teikts: "Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas."

Svinīgo sēdi klātienē vēroja bijušie Latvijas Valsts prezidenti Andris Bērziņš, Egils Levits, Vaira Vīķe-Freiberga, Raimonds Vējonis, Valdis Zatlers, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, ministri, kā arī diplomātiskā korpusa pārstāvji.

Pēc solījuma Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns svinīgā ceremonijā Valsts prezidentam pasniedza valsts augstākos apbalvojumus, kurus viņš saņēma saskaņā ar Valsts apbalvojumu likumu. Likums nosaka, ka Valsts prezidents, stājoties amatā, iegūst tiesības uz katra ordeņa - Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta - augstāko šķiru, kā arī Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi. Viestura ordeņa augstākā šķira Rinkēvičam jau ir piešķirta un pasniegta 2004.gadā, līdz ar to viņš, stājoties Valsts prezidenta amatā, ieguva tiesības uz Triju Zvaigžņu ordeņa un Atzinības krusta augstāko šķiru, kā arī Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi.

Eiropas Paramentā (EP) ievēlētajam Valdim Dombrovskim (JV) atsakoties no EP deputāta mandāta, par EP deputāti kļūs Vaidere (JV), informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāvis Andrejs Vaivars.

CVK saņēmusi Dombrovska iesniegumu, ar kuru viņš atsakās no sava eiroparlamentārieša mandāta. Dombrovskis ievēlēts EP no partijas "Jaunā vienotība" saraksta, saņemot 220 402 balsis.

Ievērojot 2024.gada EP vēlēšanu rezultātus, "Jaunā vienotība" deputātu kandidātu sarakstā nākamā kandidāte atbilstīgi Latvijas Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumam ir Vaidere.

CVK saņemts Vaideres apstiprinājums par piekrišanu pieņemt EP deputāta mandātu Dombrovska vietā. Vaidere 2024.gada EP vēlēšanās saņēma 147 075 vēlētāju balsis.

EP vēlēšanas Latvijā notika 8.jūnijā.

LETA jau rakstīja, ka Ministru kabinets 11.jūnijā lēma Dombrovski trešo reizi nominēt darbam Eiropas Komisijā (EK). Pēc 2014.gada EP vēlēšanām viņš tika izvirzīts un apstiprināts EK viceprezidenta amatā ar atbildību par eiro un sociālo dialogu Žana Kloda Junkera vadītajā EK komisijā.

«Es gan biju atvaļinājumā, tomēr, jā, zināmā mērā tas bija pārsteigums. Un man jāsaka, ka Jūrmalas dome joprojām nav saņēmusi kādu oficiālu iesniegumu vai vēstuli, kur būtu lasāms kaut kas tāds,» atbildot uz Dienas rīta jautājumu vai Jaunā viļņa rīkotāju paziņojums par to, ka festivāls Jūrmalā vairs nenotiks, viņam bijis pārsteigums, sacījis Jūrmalas mērs Gatis Truksnis.

«Vēl vairāk - mēs esam saņēmuši otras puses parakstītu sadarbības līgumu, ko dome parakstīja pērnā gada augustā, un tas paredz sadarbību pagarināt uz pieciem gadiem. Līdz ar to es pirmdien, 13. janvārī, nosūtīju vēstuli festivāla rīkotājiem ar aicinājumu viņiem izdevīgākā laikā, bet, cik nu iespējams, neatliekot, ierasties un visus problemātiskos jautājumus domē normāli izrunāt. Jo, ja spriež pēc publiskajā telpā izskanošā, var rasties iespaids, ka mēs ar festivāla rīkotājiem pusgada laikā esam kaut ko smagi diskutējuši, strīdējušies un sastrīdējušies. Patiesībā kopš pagājušā augusta beigām ir bijis klusums,» skaidrojis pilsētas mērs.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Šodien 85 gadu vecumā mūžībā devies Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) akadēmiķis, profesors Jānis Stradiņš, aģentūru LETA informēja LZA.

Saskaņā ar LETA arhīva datiem Stradiņš dzimis 1933.gada 10.decembrī Rīgā ķirurga Paula Stradiņa ģimenē. Izglītību Stradiņš ieguva Rīgas 5.vidusskolā un Latvijas Valsts Universitātes Ķīmijas fakultātē, ko ar izcilību absolvēja 1956.gadā.

Pēc studijām darbu sāka LZA Organiskās sintēzes institūtā. 1961.gadā izveidoja Fizikāli organiskās ķīmijas laboratoriju, ko vadīja līdz 2006.gadam. Laikā no 1972.gada līdz 1976.gadam bija docētājs Latvijas Valsts Universitātē, 1974.gadā kļuva par profesoru. 1988.gada 23.martā Latvijas Rakstnieku savienība izveidoja staļinisma ļaundarību apzināšanas komisiju profesora Stradiņa vadībā. Atmodas kustības dalībnieks, 1989.gadā bijis iekļauts izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā. Kopš 1990.gada darbojās kā pētnieks Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūtā, kopš 1992.gadā - arī Latvijas Medicīnas akadēmijas Medicīnas vēstures institūtā.

Ministru kabinets otrdien lēma Eiropas Komisijas (EK) locekļa amatam nominēt līdzšinējo EK priekšsēdētājas izpildvietnieku Valdi Dombrovski (JV).

Šī būs jau trešā reize, kad Dombrovskis tiek virzīts Eiropas Savienības (ES) komisāra amatam. Pēc 2014. gada Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām viņš tika izvirzīts un apstiprināts EK viceprezidenta amatā ar atbildību par eiro un sociālo dialogu Žana Kloda Junkera vadītajā EK komisijā. Pēc 2019. gada EP vēlēšanās Dombrovskis nonāca arī Urzulas fon der Leienas vadītajā EK, kur ir priekšsēdētājas izpildvietnieks, kurš atbildīgs par ekonomiku, kā arī ieņem ES tirdzniecības komisāra amatu.

JV sasniedzot labāko rezultātu arī šī gada EP vēlēšanās, partija nolēma Dombrovski trešo reizi virzīt EK komisāra amatam, saņemot tam arī koalīciju veidojošo partiju atbalstu.

Restorānu Vincents no 1.jūlija turpmāk vadīs vīnzinis Raimonds Tomsons, informēja līdzšinējais restorāna direktors un šefpavārs, biedrības Slow Food Riga prezidents Mārtiņš Rītiņš.

Viņš skaidroja, ka pēc 23 gadiem restorāna direktora un šefpavāra amatā ir izlēmis veikt izmaiņas savā dzīvē, tādēļ nodod restorāna vadības grožus Eiropas čempionam vīnzinībā Raimondam Tomsonam.

Rītiņš restorānu vadījis kopš tā dibināšanas 1994.gadā. Šajā laikā viņš saņēmis Igaunijas Terra Mariana Krusta ordeni, kā arī Nīderlandes un Beļģijas Karaļnamu ordeņus, un Latvijas Triju zvaigžņu V šķiras ordeni. Cita starpā Rītiņš divkārt atzīts par Gada cilvēku tūrismā un 2014.gadā - arī par Gada šefpavāru.

Taujāts par restorāna tuvākajiem plāniem, Rītiņš atbildēja, ka Tomsons ir ļoti pieredzējis nozares pārstāvis, uzsverot, ka restorānā viss turpināsies kā iepriekš.

Pēdējo divu gadu laikā Rīgā ir bijis manāms jauno projektu pieaugums, lai gan Viļņa jauno projektu būvniecībā aizvien saglabā līdera pozīcijas.

Tieši Viļņā tiek būvēti dzīvokļu skaita ziņā ievērojamākie projekti, Rīgai pēc šī rādītāja ieņemot otro vietu. Savukārt platības ziņā lielāki dzīvokļi jaunajos projektos ir Rīgā un Tallinā. Šīs un citas atšķirības iezīmējušās DNB bankas sadarbībā ar nekustamo īpašumu attīstītāju Ober-Haus veiktajā apskatā par jauno projektu attīstību Baltijas valstu galvaspilsētās.

Kopš 2015. gada sākuma Rīgā uz 1000 iedzīvotājiem jaunajos projektos ir parādījies 5,1 pilnībā pabeigts dzīvoklis, kas ir par 2 dzīvokļiem vairāk nekā 2013. – 2014. gadā. Tallinā kopš 2015. gada jaunajos projektos ir pieejami 8,6 pabeigti dzīvokļi, kas ir par 4,7 vairāk nekā divus gadus iepriekš. Bet Viļņā attiecīgi - 13,4 pabeigtie dzīvokļi, kas ir par 5,6 dzīvokļiem vairāk nekā iepriekš.

Saskaņā ar Šveicē tapušo PwC pētījumu, viesnīcas, kas atrodas Rīgā, tiek vērtētas kā vienas no labākajām pasaulē. Saskaņā ar pētījumu Online reputations – why hotel reviews matter and how hotels respond, 4-zvaigžņu viesnīcu kategorijā Rīgai ir izdevies ierindoties pirmajā vietā pasaulē, teikts medijiem izplatītajā paziņojumā.

Savukārt visu kategoriju (3-, 4-, un 5- zvaigžņu) viesnīcu reitingā, Rīga ir 9.vietā pasaulē, apsteidzot apvienoto Arābu Emirātu otru lielāko pilsētu Abū Dabī. Pirmajā vietā pasaulē ir ierindojusies Keiptauna (DĀR), otrajā vietā Viļņa, taču trešajā Johannesburga (DĀR). Interesanti, ka pasaules pilsētu desmitniekā no Eiropas vēl ir iekļuvušas tikai Edinburga, Prāga, Varšava un Lisabona.

Pilsētu reitingu, pēc tajā esošo viesnīcu tiešsaistes vērtējumiem, nosaka industrijā pirmais izstrādātais un akadēmiski pārbaudītais tiešsaistes reputācijas indekss Global Review IndexTM (GRI). Būtiskākie secinājumi par Rīgas viesnīcām no PwC pētījuma ir šādi: