Alvis Hermanis pie sev piešķirtā Triju Zvaigžņu ordeņa tā arī var netikt, ja gaidīs, kad Valdi Zatleru Rīgas pilī nomainīs jauns Valsts prezidents, no kura rokām mākslinieks būtu ar mieru to saņemt.
Ceturtdien Saeimas pieņemtie grozījumi Valsts apbalvojumu likumā noteic, ka piešķirtie Triju Zvaigžņu ordeņi, kuri dažādu iemeslu dēļ nav pasniegti, pēc Valsts prezidenta pilnvaru termiņa beigām tiek nodoti Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam.
Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš DB skaidroja, ka šīs normas piemērošana atkarīga no interpretācijas. Lai gan likums to skaidri nepasaka, viņaprāt, tas nerada šķēršļus, lai A. Hermanis saņemtu ordeni. Tad režisoram būtu vai nu jādodas pēc Triju Zvaigžņu ordeņa uz Latvijas Kara muzeju, vai jācer, ka nākamais Valsts prezidents to atprasa no muzeja un pasniedz A. Hermanim. «Bet tas atkarīgs no nākamā prezidenta,» teica G. Kusiņš. Jāatgādina, ka Triju Zvaigžņu ordenis Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskajam vadītājam Alvim Hermanim pasniegts jau pirms vairākiem gadiem, bet viņš neieradās uz tā pasniegšanas ceremoniju, protestējot pret Valda Zatlera ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā, kas notika tieši togad.
Šonedēļ intervijā Latvijas avīzei A. Hermanis stāstīja, gaidīs nākamās Valsts prezidenta vēlēšanas, lai saņemtu sev piešķirto Triju Zvaigžņu ordeni. Protestējot pret viņa ievēlēšanu, A. Hermanis atteicās no viņa rokām saņemt augsto apbalvojumu. «Atteicies no tā neesmu. Ordenis man ir ļoti svarīgs. Taču uz Rīgas pili tam pakaļ neesmu bijis. Gaidu nākamo Valsts prezidentu,» intervijā saka A. Hermanis.
Līdz šim Valsts apbalvojumu likums noteica, ka dažādu iemeslu dēļ nepasniegtos valsts apbalvojumus, kā arī pēc pasniegšanas atpakaļ saņemtos valsts apbalvojumus glabā Ordeņu kapituls. Tagad šādi gadījumi atrunāti detalizētāk. Likuma 61. pants turpmāk noteiks, ka valsts apbalvojumus, izņemot 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes, kuri dažādu iemeslu dēļ nav pasniegti, pēc pasniegšanas saņemti atpakaļ, personām atņemti, no kuru glabāšanas atteikušies pēc nāves apbalvotā tuvākie piederīgie, par kuru glabāšanu tuvākie piederīgie nevar vienoties vai ar kuriem apbalvotajam nav tuvāko piederīgo, glabā Valsts prezidenta kanceleja.
Savukārt jau pēc Valsts prezidenta pilnvaru termiņa beigām Valsts prezidenta kanceleja šos valsts apbalvojumus nodod glabāšanā Latvijas Kara muzejam, ja tie ir Viestura ordeņi un to goda zīmes, bet pārējos valsts apbalvojumus –Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam. Tieši šī norma attiektos uz A. Hermaņa apbalvojumu.