Konkurēt ar lielajiem veikalu tīkliem ir iespējams, apvienojot daudzu mazu, neatkarīgu veikalu spēkus, rāda Lietuvas tirdzniecības uzņēmumu apvienības Aljansas Aibė, UAB pieredze , vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kompānija Lietuvā ir izveidota 1999. gadā. «Toreiz situācija tirgū bija tāda, ka strauji attīstījās lielie mazumtirdzniecības tīkli, pieauga viņu tirgus daļa, bet tradicionālo mazo veikaliņu tirgus daļa nedaudz samazinājās. Turklāt preču piegādātāji lielajiem spēlētājiem spēja piedāvāt labākus noteikumus nekā mazajiem, tāpēc radās ideja attīstīt kooperāciju, lai visiem būtu līdzīgi noteikumi, būtu vienoti iepirkumi, iespaidīgāks apgrozījums un spēks. Vēlāk parādījās arī sava loģistika, jo mūsu veikali nav lieli, tie atrodas mazās pilsētās, un tos dažiem piegādātājiem ir grūti sasniegt,» stāsta Artūrs Zabielsks (Artūras Zabielskas), Aljansas Aibė, UAB Baltijas iepirkumu departamenta direktors. Latvijā Aibe kooperāciju sāka attīstīt 2002. gadā. Šobrīd aliansē ir 1090 veikali Lietuvā un Latvijā, tostarp Lietuvā ir vairāk nekā 600, bet Latvijā – vairāk nekā 400. Gandrīz katram alianses dalībniekam – veikalam ir savs īpašnieks (kopumā ir 354 mazumtirdzniecības uzņēmumi). Kopumā šajā mazumtirgotāju apvienībā strādā aptuveni 5000 cilvēku, no tiem 3500 Lietuvā.

Pagājušajā nedēļā par kopīga uzņēmuma izveidi, kas nodarbosies ar centralizētu iepirkumu veikšanu, vienojušies vietējie mazumtirgotāji ELVI un AIBE. Jaunizveidotais uzņēmums SIA Latvijas iepirkumu apvienība ļaus nodrošināt vienotu iepirkumu sistēmu, tikmēr abu mazumtirgotāju veikalu tīkli turpinās darboties zem to līdzšinējiem zīmoliem.

Jaunais uzņēmums ļaus sekmīgāk organizēt produktu iepirkumu, kas, savukārt, nodrošinās zemākas iepirkuma cenas un augstāku produktu kvalitāti veikalos. Lielākie ieguvēji no šīs ELVI un AIBE tuvināšanās būs abu veikalu tīklu pircēji, kā arī mazie un vidējie nacionālie uzņēmumi, kas apvienojušies zem minētajiem zīmoliem, teikts izplatītajā paziņojumā.

«Par nacionālo mazumtirgotāju apvienošanos, lai sekmīgāk konkurētu ar lielajām tirdzniecības ķēdēm, tiek diskutēts jau sen. Arī mēs esam meklējuši sadarbības iespējas ar citiem Latvijas vietējiem veikalu tīkliem, tomēr līdz šim dažādu iemeslu dēļ tas nav izdevies. Esam gandarīti par sadarbības uzsākšanu ar AIBE tirgotāju aliansi, kas ļauj mums kopā kļūt par lielāko pašmāju iepirkuma grupu Baltijā pēc veikalu skaita, kas apvienojušies zem mūsu zīmoliem,» stāsta SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine, piebilstot, ka SIA Latvijas iepirkumu apvienība ir atvērta sadarbībai arī ar citiem vietējiem mazumtirgotājiem.

Tirdzniecības uzņēmumu alianse AIBE, vairāk kā 1 090 veikalu īpašniece Latvijā un Lietuvā, 2014. gadā abās valstīs kopā sasniegusi apgrozījumu gandrīz 409 miljonu eiro apmērā – tas ir par 18% vairāk, salīdzinot ar 2013. gadu. Latvijā pārdošanas ieņēmumi veidoja 131 miljonus eiro – tas ir par 22% vairāk, salīdzinot ar 2013. gadu. Tāpat, aliansei Latvijā 2014. gadā pievienojušies 17 veikali, informē kompānijā.

«Mazumtirdzniecības uzņēmumiem nepieciešams apvienoties tāpēc, lai Latvijas un citu valstu piegādātāji piedāvātu labākus un izdevīgākus sadarbības nosacījumus. Strādājot kopā, kļūstot vienotiem, esam sasnieguši tiešām labus rezultātus», - izsakās SIA «Latvijas tirgotāju kooperācija AIBE» valdes loceklis Uldis Priekulis.

AIBE alianse nedomā samazināt uzņemto tempu - tās mērķis palielināt veikalu skaitu aptuveni par 5%, iegādāties jaunus un atjaunot 30 jau aliansē esošus veikalus, paplašināt un palielināt sortimentu, stabilizēt preču pozīcijas reģionos. «Mēs konkurējam attiecībā uz kvalitāti, nevis daudzumu, līdz ar to šogad plānojam paplašināt sortimentu: ne tikai dažādot preču izvēli, bet arī vairāk orientēties uz reģionālajiem ražotājiem. 2015. gadā mēs turpināsim investēt preču uzskaites programmu attīstībā AIBE partneru veikalos, kases sistēmu iegādēs mūsu partneriem, attīstīt atlaižu programmu AIBE JUMS, kurā uz šodienu jau ir vairāk kā 200 tūkstoši klientu Latvijā un Lietuvā.», - apstiprina Uldis Priekulis.

SIA Latvijas tirgotāju kooperācija Aibe atkal mainīts vadītājs, liecina paziņojums Lursoft.

Savas pilnvaras nolicis martā ievēlētais valdes priekšsēdētājs Didzis Zālītis un viņa vietā iecelts līdzšinējais valdes loceklis Renats Vaitkevičus. Valdes locekles amatu uzņēmuma valdē turpina pildīt Margarita Kosmačova.

Lursoft esošā informācija liecina, ka jaunieceltais valdes priekšsēdētājs savulaik bijis SIA Euroaptieka un SIA VP Group Latvija līdzīpašnieks, savukārt D. Zālīša vārds patlaban nav atrodams neviena Latvijā reģistrēta uzņēmuma amatpersonu vai dalībnieku sarakstā.

Latvijas tirgotāju kooperācija Aibe reģistrēta 2002.gadā, uzņēmuma lielākais kapitāldaļu turētājs ir Lietuvas UAB Aljanses Aibe, kuram pieder 91,94% daļu.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu alianse Latvijas Neatkarīgo tirgotāju kooperācija šogad Latvijā realizējusi investīciju projektus 0,5 miljonu eiro apmērā, savukārt nākamgad sāks jauna loģistikas centra būvniecību Kauņā, kā arī plāno iegādāties kādu no vietējiem tirdzniecības tīkliem, žurnālistus informēja Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henrihs Danusēvičs.

Līdzšinējās investīcijas ieguldītas veikalu aprīkojumā, rekonstrukcijā, kā arī jaunu partneru piesaistē un centrālās noliktavas Ķekavā attīstībā.

Kā norādīja Latvijas Neatkarīgo tirgotāju kooperācijas valdes loceklis Uldis Priekulis, nākamgad tiek plānots sākt jauna - 15 000 kvadrātmetru liela - Baltijas loģistikas centra būvniecību, kas atradīsies Kauņā. Viņš gan atturējās minēt ieguldījumu apjomus, bet atzina, ka centrs būs ļoti moderns ar daudzveidīgiem temperatūras režīmiem, kas ļaus ievērojami palielināt preču sortimentu.

Tāpat alianses vadītāji norādīja, ka patlaban notiek sarunas par kāda vietējā tirdzniecības tīkla iegādi, kura nosaukums pagaidām gan netiek minēts.

Mainījusies SIA Latvijas tirgotāju kooperācija Aibe valdes sastāvs, liecina Lursoft dati.

Līdzšinējā valdes priekšsēdētāja Eimuta Radžvila vietā augstajā amatā iecelts Didzis Zālītis, savukārt Inesas Songailes un Ramutes Vaičiūnienes vietā valdes locekļu amatu turpmāk ieņems Margarita Kosmačova un Renats Vaitkevičus.

Uzņēmuma jaunieceltais valdes priekšsēdētājs savulaik ieņēmis augstus amatus AS Gutta, AS Laima, AS Rīgas piena kombināts un SIA Valio International valdēs, liecina Lursoft pieejamā informācija.

SIA Latvijas tirgotāju kooperācija Aibe dibināta 2002.gadā, un tās dalībnieku sarakstā atrodamas 19 fiziskas un juridiskas personas, taču lielākais kapitāldaļu turētājs ir Lietuvas uzņēmums UAB Aibes Mažmena, kuram pieder 91,84%.

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras armija pēc Vladimira Putina pavēles iebrukusi Ukrainā.

Solidarizējoties ar Ukrainu un ukraiņiem, kuru vidū ir arī Rimi Baltic darbinieki un klienti, kā arī krasi iestājoties pret militāro agresiju, ko Krievija izvērsusi Ukrainā, Rimi Baltic lēmis pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Rimi Baltic lēmums nozīmē, ka no šī brīža gandrīz 300 Rimi veikalos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā no sortimenta tiek izņemtas Krievijā ražotas preces, kā arī pārtrauks to importu no starptautiskajiem izplatītājiem.

Amsils: Dobeles dzirnavnieka sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama 

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, uzņēmuma sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama,...

Par šo lēmumu Rimi Baltic šobrīd informē piegādātājus un ir uzsākta Krievijas produktu izņemšana no veikalu plauktiem.

“Rimi veikalos Krievijā ražotu preču daudzums nepārsniedz 1% no kopējā sortimenta. Taču lēmums pārtraukt Krievijas ražojumu tirdzniecību ir simbolisks solis ar skaidru vēstījumu – mēs esam pret militāru agresiju un solidarizējamies ar ukraiņiem mūsu klientu un darbinieku vidū,” uzsver Rimi Latvija valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Arī lielveialu tīkls "Maxima Latvija" ir apturējis Krievijā un Baltkrievijā ražoto produktu iepirkumu un pieņēmusi lēmumu izņemt šīs preces no veikalu sortimenta.

Arī Sanitex pārtrauc preču importu no Krievijas un Baltkrievijas 

Reaģējot uz Krievijas darbībām Ukrainā, distribūcijas un loģistikas uzņēmums "Sanitex" pārtrauc...

Par šo lēmumu tuvākajā laikā tiks informēti arī uzņēmuma sadarbības partneri, kas veic konkrēto preču piegādi.

Krievijā ražotas preces procentuāli veido pavisam nelielu daļu no kopējā "Maxima Latvija" produktu klāsta, tādēļ veiktās izmaiņas neietekmēs "Maxima" veikalu sortimentu, skaidroja uzņēmumā.

Food Union pārtrauc saldējuma eksportu uz Krieviju 

Pārtikas koncerns "Food Union", reaģējot uz notikumiem Ukrainā, pārtraucis saldējuma eksportu uz...

"Mūsu līdzšinējā pieredze Covid-19 pandēmijas kontekstā ļāvusi pārliecināties, ka nepieciešamības gadījumā Latvijas ražotāji spēj nodrošināt pilnvērtīgus preču krājumus un aizvietot arī importēto preču sortimentu," pauda uzņēmumā, piebilstot, ka veikalu sortimentā jau tagad dominē vietējo Latvijas ražotāju produkcija.

Nosodot Krievijas sākto karu pret Ukrainu, arī "Elvi" un "top!" veikalu tīkli, tāpat kā "Rimi" un "Maxima", pārtrauc Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

SIA "Elvi Latvija" pārstāve Vineta Grigane-Drande norādīja, ka, sekojot līdzi šī brīža notikumiem Ukrainā, veikala vadība ir nolēmusi pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Kompānijā arī pavēstīja, ka mazumtirdzniecības veikalu "Elvi" tīkls pārtrauc Krievijā ražotu produktu iepirkšanu. Taču, lai nevairotu pārtikas atkritumu daudzumu, veikalos tiks iztirgoti tur jau esošie produkti, bet netiks veikti jaunu preču iepirkumi.

“Šis ir drūms un neiedomājami smags brīdis Eiropai, kurā katrai privātpersonai un uzņēmumam ir nepieciešams skaidri un nelokāmi paust savu nostāju par to, ka demokrātiskā pasaulē nav vietas asinsizliešanai un karam. Atbalstot ekonomiskās sankcijas pret Krievijas valdošo eliti, pārtraucam šajā valstī ražotu produktu iepirkšanu,” situāciju komentē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. Viņa arī turpina: “Tā, ka saņemam jautājumus no klientiem un sadarbības partneriem, varu apstiprināt, ka mēs apzināmies - atvērtas ekonomikas apstākļos Krievijas uzņēmēji ir investējuši savu kapitālu arī daudzos Latvijā esošos pārtikas ražošanas uzņēmumos, kas darbojas mūsu zemē, maksā nodokļus Latvijai un rada darbavietas Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd netiek apsvērta šādu uzņēmumu produkcijas bloķēšana - ir ļoti svarīgi saglabāt mūsu iedzīvotāju ekonomisko stabilitāti, un ELVI turpinās tirgot visas Latvijā ražotās preces.”

Arī veikalus "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" mārketinga direktore Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka "top!" veikalos netiks pārdota Krievijā ražotā produkcija, un ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu, arī Baltkrievijā ražotā produkcija veikalos netiks pārdota.

Vienlaikus, lai atbalstītu Ukrainu, uzņēmums apsver Ukrainā ražotās produkcijas stiprināšanu veikalos, piebilda Priedīte.

Savukārt uzņēmumu apvienības SIA "Latvian Retail Management", kas pārstāv mazumtirdzniecības veikalu tīklus "Citro" un "Eldo", valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers aģentūrai LETA minēja, ka ir sāktas pārrunas par Krievijas un Baltkrievijas ražotās produkcijas iepirkumu apturēšanu.

Viņš norāda, ka vairāki partneri ir pieņēmuši lēmumu par atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas ražojumu iepirkuma, savukārt pārējie ir procesā uz Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču iepirkuma pārtraukšanu.

"Citro" un "Eldo" tīkla sortimentā Krievijas un Baltkrievijas ražojumu īpatsvars ir neliels, un to izņemšana no sortimenta būtisku ietekmi neradīs, piebilda Kelmers.

Arī veikalu tīkls "Mego" ir sācis Krievijā ražoto preču piegāžu pārtraukšanu, paužot neapmierinātību pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā, informēja veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Tāpat veikalu tīkla "Aibe" komercdirektore Antra Plēse-Laizāne aģentūrai LETA sacīja, ka veikalu tīklā "Aibe" netiks pārdota Krievijā un Baltkrievijā ražotā produkcija.

Nosodot Krievijas un Baltkrievijas kopīgi sākto karu pret Ukrainu, kokapstrādes uzņēmuma "Latvijas finiera" vadība nolēmusi pārstrukturēt piegādes ķēdes un pārkārtot saimniecisko darbību, lai turpmāk nesadarbotos ar abu agresorvalstu pārstāvjiem.

"Šajā Ukrainas tautai ārkārtīgi grūtajā brīdī esam vienoti ar viņiem, stāvot par brīvību, neatkarību, demokrātiju un mieru," uzsver "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

"Latvijas finieris" ir Eiropas Savienības vērtībās un Rietumu pasaules uzskatos balstīts uzņēmums, kā arī pauž ticību Rietumu sabiedrības vienotībai un spējai šīs vērtības kopīgi aizstāvēt.

Arī vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa "Eco Baltia" pieņēmusi lēmumu pārtraukt jebkāda veida sadarbību ar uzņēmumiem no Krievijas.

Nosodot militāro agresiju, kas vērsta pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, no 25. februāra zāļu vairumtirgotājs “Magnum Medical” un aptieku tīkls “Apotheka” pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražoto medikamentu, uztura bagātināju un kosmētikas tirdzniecību.

Lietuvas tiešsaistes tirdzniecības uzņēmums "Pigu.lt", kam Latvijā pieder interneta veikals "220.lv", piektdien paziņoja, ka pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču tirdzniecību savās platformās, protestējot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Pigu.lt" aplēses liecina, ka Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces veido gandrīz vienu procentu no tā apgrozījuma.

Lēmums attiecas uz visiem grupas tiešsaistes veikaliem, tostarp "220.lv" Latvijā, "Kaup24.ee" un "Hansapost.ee" Igaunijā, kā arī "HobbyHall.fi" Somijā.

Tāpat "Pigu.lt" sola, ka mudinās pircējus iegādāties Ukrainā ražotas preces, kuru izcelsme tikšot skaidri norādīta.

“MV GROUP” pārvaldītais uzņēmums SIA “MV Latvia” pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas produktu importu Latvijā. Šobrīd uzņēmums atsakās no visiem jaunajiem pasūtījumiem un meklē iespējas, kā atcelt daļu no jau esošajiem importa pasūtījumiem, kas nākuši no abu minēto valstu ražotājiem.

"Mēs strikti nosodām Krievijas militāro agresiju. Esam pārliecināti, ka pilsoniskā līdzdalība ir svarīgāka par biznesa interesēm, tāpēc esam nolēmuši uz nenoteiktu laiku iesaldēt sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas zīmoliem. Arī mūsu partneri atbalsta šo lēmumu un pauž savu nostāju pret notiekošajām militārajām darbībām," norāda “MV GROUP” ģenerāldirektors Marijus Cilcius.

Latvijas jaunuzņēmumu vides organizācijas ir parakstījušas vēstuli, aicinot, tai skaitā, ikvienu uzņēmēju Baltijā un Eiropā izvērtēt gan sadarbību ar Krievijas partneriem, gan savu darbību Krievijas tirgū un valdībai pēc iespējas ātrāk saskaņot Ukrainas bēgļu uzņemšanas plānu, nodrošinot bēgļiem iespēju Latvijā strādāt un būt nodarbinātiem.

Tirdzniecības centrā Domina Shopping atvērts pārtikas mazumtirgotāja Aibe veikals, novēroja Dienas Bizness. Uz jautājumu, vai šis veikals tirdzniecības centrā atradīsies arī pēc rekonstrukcijas, kad tiks atvērts pārtikas veikals Rimi, Domina Shopping direktore Dina Bunce skaidro: «Augusta sākumā atvērts pārtikas veikals Aibe, lai nodrošinātu iespēju iegādāties pārtikas pamata preces laikā, kamēr notiek rekonstrukcija.»

Viņa arī uzsver, ka šis ir pagaidu risinājums līdz rekonstrukcijas beigām. Pēc tam renovētajā daļā tiks atvērti aptuveni 25 jauni veikali un pakalpojuma sniedzēji, tai skaitā arī hipermārkets Rimi.

DB jau rakstīja, ka jūlijā Rimi Latvia noslēdza nomas līgumu par telpu īri tirdzniecības centrā Domina Shopping. Iepriekš tirdzniecības centrā atradās veikals Prisma, kas tika slēgts maija beigās. Tāpat jāatgādina, ka jūlijā tirdzniecības centru Domina Shopping par 74,5 milj. eiro iegādājās Igaunijas fonds EfTEN Kinnisvarafond II AS (EfTEN).

Drošības finansiālu apsvērumu dēļ vairākas mazās tirdzniecības vietas Latvijas reģionos nākamā gada sākumā, kad valsts sāks lietot jauno valūtu, strādās ierobežotā režīmē vai pat būs slēgti.

Tā informē Latvijas Tirgotāju kooperācija AIBE, kas aptaujājusi vairākus mazos tirgotājus Latvijas lauku reģionos.

Galvenās problēmas, ko saistībā ar pāreju uz eiro min mazo veikalu īpašnieki – nepietiek lieku līdzekļu, ko «iesaldēt»; pārejai uz eiro jāiegulda krietni daudz personīgā laika un līdzekļu, kurus, piemēram, mazajiem lauku veikaliem nemaz nav reāli atpelnīt; nav iespējams garantēt personāla un naudas līdzekļu drošību u.c.

Piemēram, Kārli Akumu, vairāku z/s Akmeņkalni veikalu īpašnieku Ventspils apkaimē, visvairāk uztrauc drošības jautājums saistībā ar naudas pārvadāšanu un uzglabāšanu, īpaši attālākajos lauku veikalos, tādēļ viņš atklāti paziņo – pirmajā jaunā gada nedēļā viņa veikals būs slēgts vai arī tiks apkalpoti tikai pircēji ar kartēm.

Salīdzinot ar 2013. gada janvāri, Skrīveru saldumu produktu pārdošana vietējā tirgū ir pieaugusi par 80 %, savukārt februāra mēnesis noslēdzās ar 26 % pieaugumu, informēja SIA Skrīveru saldumi pārstāvji.

2014. gadu uzņēmums plāno pabeigt ar pārdošanas apjomu pieaugumu par 51%, salīdzinot ar 2013. gadu, kas būtu kopumā 1,56 miljonu eiro apmērā.

Līdz šā gada janvārīm Skrīveru saldumu ražotā produkcija bijusi pieejama četros firmas veikalos: Skrīveros - Daugavas ielā 82, Rīgā - tirdzniecības centrā Origo B tunelī, Rīgā - Kalnciema ielā 32 a, Jelgavā - Pilsētas Pasāžā. Gada sākumā uzņēmums paplašinājies lielākajos tirdzniecības tīklos: Rimi, Elvi, IG, Aibe, Lats, Prisma, Stockmann, SKY, Elkor, Statoil, Narvesen.

2012. gadu Skrīveru saldumi noslēdza ar 1,34 miljonu latu apgrozījumu un 38,3 tūkst. Ls peļņu. Uzņēmumā tika nodarbināti 95 darbinieki, liecina Lursoft informācija.

Tehnoloģiju uzņēmums Wolt līdz šā gada beigām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā plāno atklāt virtuālo veikalu tīklu Wolt Market un šobrīd jau ir uzsācis jaunu darbinieku meklēšanu vairākiem amatiem visā Baltijas reģionā.

Šis ir jauna veida tirdzniecības tīkls, kurā veikali darbojas tikai un vienīgi kā noliktavu veikali jeb tā dēvētie “tumšie veikali” (dark stores). Šajos veikalos tiks pieņemti tikai tie pasūtījumi, kas veikti tiešsaistē caur Wolt aplikāciju. Klātienes iepirkšanās šajos veikalos nenotiks.

Wolt pārtikas piegāžu apjoms audzis vairāk nekā astoņas reizes 

Tehnoloģiju uzņēmuma Wolt ātro pārtikas piegāžu apjoms gada laikā pieaudzis vairāk nekā...

Wolt Market noliktavu veikali klientu izvēlei piedāvās 1500-2000 preces, kuras tiks piegādātas 15-25 minūšu laikā pēc pasūtījuma veikšanas aplikācijā.

Wolt Market noliktavu veikali darbosies kā neatkarīgi, Wolt platformā strādājoši, sadarbības partneri, līdzīgi, kā visi citi tirdzniecības sadarbības partneri, bet ar kopēju Wolt Market zīmolu. "Mums ir prieks, ka varam atvērt Wolt Market veikalus Baltijā. Mūsu mērķis ir piedāvāt klientiem vēl nebijušu pieredzi šajā jomā, un atsauksmes, ko esam saņēmuši par mūsu veikaliem citās valstīs, ir devušas pārliecību, ka mēs esam uz pareizā ceļa,” saka par jaunajiem tirgiem atbildīgā Wolt viceprezidente Marianne Vikula.

"Mēs meklējam jaunus veidus, kā apkalpot mūsu klientus. Mūsu biznesa stūrakmens ir sadarbības stiprināšana un paplašināšana ar mūsu sadarbības partneriem, tādiem kā Rimi, Mego, Aibe, LaTS un vēl daudziem citiem, kas mums pievienosies nākotnē," papildina Wolt Baltics darbības vadītājs Simons Runcheimers.

Pirmais Wolt Market veikals tika atvērts Helsinkos 2020. gada pavasarī. Kopš tā laika Wolt Market tīkls ir paplašinājies, atverot veikalus Grieķijā un citviet Somijā, kā arī paziņojot par drīzu ienākšanu Čehijā, Polijā un Dānijā.

Latvijā minimālā alga ir 4,5 reizes zemāka nekā Francijā, tomēr lielākā daļa ēdamlietu veikalos maksā apmēram tikpat, cik šajā gardēžu zemē. Francijā pārtikai tiek piemērota 5,5% PVN likme, Latvijā – 21%, kas ir viens no augstākajiem pievienotās vērtības nodokļiem pārtikai Eiropas Savienībā (ES), norāda laikraksts Neatkarīgā.

«Ja Latvijā cenas gandrīz ir sasniegušas ES valstu cenu līmeni, vainīgs nav eiro, bet veikalu monopols Latvijā,» vēstulē laikrakstam rakstījis Francijas pilsētā Lillē dzīvojošs latvietis M. Imants. Līdz ar savām pārdomām viņš atsūtījis arī lielveikala E. Leclerc katalogu, kurā redzamas produktu cenas.

Salīdzinot šajā Lilles lielveikala sortimentā esošos produktus ar vairāku Latvijas lielveikalu akciju avīzēm, kas bija iznākušas aptuveni tajā pašā laikā, Neatkarīgā secinājusi, ka atsevišķu produktu cenas Latvijā ir ne tikai sasniegušas, bet pat pārspējušas Francijas cenas, piemēram, gurķi, tomāti, banāni, persiki Latvijā tobrīd maksāja dārgāk nekā Lilles lielveikalā. Siers Gouda Latvijā maksāja tikai nedaudz lētāk nekā izsmalcinātajā siera zemē. Vienlaikus šajā valstī augstākas cenas bija svaigai gaļai.

Lietuvas mazumtirgotāji ieviesuši elektrības taupīšanas pasākumus, piektdien vēsta portāls "vz.lt".

Viens no Lietuvā lielākajiem mazumtirgotājiem "Maxima" paziņojis, ka apgaismojums veikalos tiks samazināts par 30%, kā arī naktīs tiks izslēgtas gaismas reklāmas.

Savukārt veikalu tīkla "Aibe" pārstāvji informēja, ka tiks samazināta dzērienu dzesēšana ledusskapjos, kā arī atsevišķos veikalos tiks samazināts apgaismojums.

Savukārt "Lidl" veikalos automātiski tiek izslēgts apgaismojums ārpus darba laika, bet "Iki" atteiksies no gāzes apkures atsevišķos veikalos un paplašinās saules enerģijas projektus.

Pārtikas mazumtirgotāja "LaTS" veikalu tīkla apgrozījums pērn sasniedzis aptuveni 280 miljonus eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, kas ir par 5% vairāk nekā 2021.gadā, intervijā sacīja SIA "Latvijas tirgotāju savienības" valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.

Viņš norādīja, ka šādu rezultātu vērtē kā labu, atzīmējot, ka pandēmijas laikā mazajiem veikaliem pat bija vienkāršāk dzīvot, jo daudzi pircēji tos izvēlējās pretstatā lielām tirdzniecības vietām, kurus ierobežojumi skāra vairāk.

Līdztekus "Latvijas tirgotāju savienības" valdes priekšsēdētājs uzskaitīja, ka kopumā "LaTS" tīklā ir vairāk nekā 700 tirdzniecības vietu, tostarp 490 veikali. Tīklā apvienojušies 260 biedri.

Taujāts par izmaiņām tirgotāju sastāvā, Okmanis norādīja, ka 2022.gadā aizvērās 30 veikali, bet savukārt klāt nāca 20.

"Kā jūs redzat, tad vairāk ir tādu lauku mazo veikalu, kuri ir pārtraukuši darbību, un man ir jāsaka, ka galvenais iemesls ir valsts noteiktās prasības," komentēja Okmanis, piebilstot, ka ir jāsaprot, ka veikaliem ar mazu apgrozījumu izpildīt visas prasības ir grūti, un pērn galvenais iemesls tirdzniecības vietu slēgšanai bija iepakojumu depozīta sistēma.

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) šodien, 5.jūnijā pasniedza ikgadējās Gada preces balvas vietējiem ražotājiem un produkcijas izplatītājiem, informē LTA vadītājs Henrihs Danusēvičs.

Par gada izplatītāju šogad atzīta AS Jungent Latvia. Nosaukums Gada prece piešķirts SIA Rēzeknes gaļas kombināts produktiem Reālie pelmeņi, Rāznas jubilejas desa, Rēzeknes auksti kūpināta desa, SIA Simeks ūdenim Ķekavas avots, Risso rapša eļļai un vīnogu eļļai Olitalia, SIA Balttur-R majonēzei Provansas majonēze Francis, SIA Bauskas alus alum Meistara gaišais, SIA Forevers produktiem Galda desa un Doktordesa Extra, AS Smiltenes piens dzērienam Piena spēks, AS Dobeles dzirnavnieks produktiem Kviešu milti Ekstra un Plānās pankūkas, AS Cēsu alus dzērieniem Cēsu Džons Pina Colada un Cēsu premium pinte 5,2.

Gada preces titulu saņēma arī AS Latvijas maiznieks produkti Rudens baltmaize un Kūko medus kūka, AS Putnu fabrika Ķekava cāļa pusspārni Gardie, AS Jungent Latvia izplatītie produkti Evian minerālūdens un Zewa delux tualetes papīrs, AS Tukuma piens produkti Baltais exporta sviests un Oga jogurts, AS Aldaris alus līnija Craft un Mežpils alus, SIA Eļļas grupa olīvu izspaidu eļļa OiliO, SIA Altia Latvia degvīns Arsenirch, IDS Borjomi Europe minerālūdens, SIA Pērnes L kartupeļu plāksnītes ar bekona garšu, SIA TZMO Latvija ikdienas ieliktņi Panty soft un SIA BMS - Baltijas Marketing Serviss baterija Energizer AA Base.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija (LPTA) atbalsta Latvijas Bankas ieceri no fiziskās aprites izņemt viena un divu centu monētas, atzina LPTA izpilddirektors Noris Krūzītis, komentējot bankas izstrādāto Maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanas likuma projektu.

Viņš atzīmēja, ka viena un divu centu monētu izņemšana no skaidras naudas darījumu aprites būs būtisks un pamatots izdevumu ietaupījums, uzturot valsts monetāro sistēmu.

Latvijas Banka piedāvā noapaļot maksājumus skaidrā naudā 

Latvijas Banka izstrādājusi Maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanas likuma projektu,...

Krūzītis nenoliedz, ka daļu iedzīvotāju šis lēmums varētu neapmierināt, taču nākotnē no pārmaiņām varētu būt tikai ieguvumi. Līdztekus viņš atzīmēja, ka patlaban ar vien biežāk lietoti tiek bezskaidras naudas norēķini un šī proporcija pret skaidras naudas darījumiem pieaug.

Taujāts par tirgotāju pienākumiem, pieņemot likumprojektu, LPTA vadītājs sacīja, ka tirgotājiem tehniski paredzētā noapaļošanas procedūra ir izpildāma, lai arī sākotnēji tās ieviešana rezultēsies papilu izmaksās.

"Arī kases sistēmu sertifikācija būs papildus izmaksas un esošā kārtība procesu nepamatoti paildzinās," papildināja Krūzītis.

Viņš uzsvēra, ka Finanšu ministrijai (FM) un Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būtu jārod risinājumi kasu sistēmas sertifikācijai un jautājums ar tirgotājiem jāpārrunā pirms likuma pieņemšanas. Tas, kā pauda Krūzītis, nepieciešams, lai pārmaiņu procesu nepamatoti nesadārdzinātu un spētu ieviest izmaiņas saprātīgā laikā.

LPTA dibināta 2010.gadā, un tajā apvienojušies pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumi "Narvesen", "Rimi", "Aibe" un "Top!".

Jau vēstīts, ka Latvijas Banka izstrādājusi Maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanas likuma projektu, par kura izpildes praktisko pusi pašlaik notiek sarunas ar FM un VID.

Tostarp, pēc Latvijas Bankā minētā, šobrīd lielākais izaicinājums ir kases aparātu un kases sistēmu pielāgošana pirkuma gala summas noapaļošanas atspoguļošanai pirkuma čekā. Tirgotājiem izmaiņas sistēmās būtu ne tikai jāievieš, bet tās atbilstoši spēkā esošajam regulējumam arī jāsertificē. Tas būtiski ietekmētu izmaksas un palielinātu ieviešanas laiku. Šobrīd Latvijas Banka sadarbībā ar FM meklējot labāko šīs problēmas risinājumu.

Centrālajā bankā arī uzsvēra, ka atteikšanās no viena un divu centu monētām nozīmētu noapaļošanas noteikumu ieviešanu, kas būtu nevis cenas, bet gan pirkuma gala summas noapaļošanu. Piemēram, ja pirkuma gala summa būtu 12,23 eiro, maksājot skaidrā naudā pie kases, pirkuma gala summa būtu 12,25 eiro. Savukārt, ja pirkuma kopējā summa būtu 12,22 eiro, pircējs pie kases samaksātu 12,20 eiro.

Pirkuma gala summas, nevis atsevišķu preču cenu, noapaļošana neatstātu ietekmi uz inflācijas rādītājiem, ko apliecina to valstu pieredze, kuras jau īsteno šo ideju, un starp tām var minēt Īriju, Beļģiju, Somiju, Itāliju, norāda Latvijas Bankā.

Par atteikšanos no piecu centu monētām pašlaik Latvijā nav diskutēts un tā netiek plānota līdz brīdim, kad sabiedrība vēlēšoties pārmaiņas eiro naudas zīmju nominālu struktūrā.

Pēc Latvijas Bankā minētā, no šā gada sākuma Latvijas Bankā ir apmainīti 8,7 miljoni jeb 37 tonnas dažādu nominālu monētu, no tām viena un divu centu monētas veidoja 11,3 tonnas.

Konkurences padome (KP) ir pabeigusi pārtikas mazumtirgotāju sadarbības tīklu – iepirkumu grupu – tirgus uzraudzību. Tās ietvaros KP analizēja konkurences situāciju, kā arī konstatēja nepilnības, kas mazumtirgotājiem būtu jānovērš līdz 2016.gada sākumam, lai to sadarbība ar piegādātājiem atbilstu jaunā Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma prasībām, informē KP.

Latvijā kopumā darbojas sešas pārtikas mazumtirgotāju iepirkumu grupas – SIA Baltstor ar veikaliem Mego un Vesko, SIA Latvijas tirgotāju kooperācija AIBE, SIA Latvijas tirgotāju savienība (LaTs), SIA ELVI Latvija, SIA Iepirkumu grupa ar veikaliem top! un Labais un SIA Rust un SIA Savel ar veikaliem BETA.

Sadarbojoties vienas grupas ietvaros, atsevišķie veikalu īpašnieki var veikt kopīgus iepirkumus, lai saņemtu labākus tirdzniecības noteikumus un lielākas atlaides no preču piegādātājiem. Tāpat iepirkumu grupas ietvaros mazumtirgotāji var izmantot vienu zīmolu un īstenot kopīgas mārketinga aktivitātes, piemēram, vienotu klientu lojalitātes programmu veidā.

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

Latvijas Tirgotāju asociācija pasniegusi balvas 40 pirktākajām Latvijas precēm un piešķīrusi apbalvojumu Gada prece 2011.

Kopumā apbalvojums Gada prece 2011 tika pasniegts gan produktiem, kas bijuši iecienīti arī citus gadus, gan arī tādi, kuri apbalvojumus ir ieguvuši pērn.

Jau iepriekš pircēju atzinību ir guvuši tādi produkti kā Agrofirmas Tērvete Tērvetes alus, Balttur-R majonēze Provansas Francis, Cēsu alus Cēsu Premium, Rīgas miesnieka Rakveres cīsiņi, Dobeles dzirnavnieka kviešu milti Dobele-Ekstra, Tukuma Piena Baltais Exporta sviests, Pērnes L Pērnes kartupeļu plāksnītes, Siguldas maiznieka Mini sausiņi ar rozīnēm, Staburadzes konditorejas Pedro Pizza, Nordic Sugar Jelgavas cukurs, Bauskas alus Bauskas Gaišais speciālais, Hanzas Maiznīcas tumšā sēklu maize Vizbulīte, Aldara alus Aldaris Dūmaku un konditorejas Mōra SIA Antaris produkcija.

Konkurences padome noslēgusi uzraudzību par konkurenci ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībā laika posmā no 2018. līdz 2022.gadam, vienlaicīgi iezīmējot tendences arī 2023.gadā.

Tirgus uzraudzībā tika secināts, ka kopumā Latvijā konkurence starp mazumtirdzniecības ķēdēm pastāv, taču atsevišķās Rīgas apkaimēs konkurence ir ierobežota un tā būtu veicināma. Būtiskas izmaiņas tirgū iezīmēja LIDL zīmola ienākšana Latvijas tirgū 2021.gadā, veidojot konkurenci tādiem tirgus spēlētājiem kā RIMI un MAXIMA.

Pēc 2017.gada savas tirgus pozīcijas Latvijas tirgū nostiprināja RIMI un MAXIMA, ko ietekmēja arī "Prisma Latvija" lēmums pamest Latvijas tirgu, tādējādi atstājot brīvu vietu vairākos multifunkcionālajos iepirkšanās centros. RIMI un MAXIMA 2018.gadā sāka paplašināt savu darbību arī mazo veikalu (Express veikalu) sektorā, tādējādi saasinot konkurenci tieši lokālā teritorijā. Savukārt COVID-19 krīzes laikā patērētāji aktīvi sāka izmantot e-veikalu priekšrocības. Abu divu lielāko mazumtirdzniecības ķēžu kopējā tirgus daļa 2022.gadā būtiski samazinājās tirgus struktūras izmaiņu dēļ, kopā veidojot ap 50%.

Lielākās mazumtirgotāju apvienības aizvadījušas veiksmīgu gadu - pieaudzis gan to apgrozījums, gan partneru un tirdzniecības vietu skaits. Turklāt mazumtirgotāju apvienību veikalu iezīme ir to darbošanās pārsvarā reģionos, kas ļauj spriest par situāciju tajos. Vidēji trīs lielāko mazumtirgotāju apvienību kopējais apgrozījums palielinājies par 13%.

Ne vienmēr veikalu tīkla apgrozījuma pieaugums liecina par lielākiem tēriņiem iedzīvotāju vidū, jo jāņem vērā arī tāds rādītājs kā apgrozījums uz vienu tirdzniecības vietu, jaunatvērtie veikali - tās ir ne tikai jaunas darba vietas, bet arī optimistiskākas nākotnes prognozes, kas uzņēmējus ir pārliecinājušas par biznesa uzsākšanu vai paplašināšanu. Jāatzīmē arī, ka ne vienmēr tīkla veikalu skaita pieaugums pārsniedz kopējo apgrozījuma pieaugumu, kas, iespējams, liecina, ka apgrozījuma pieaugums panākts, palielinot veikalu skaitu, nevis pārdodot vairāk un dārgāk. Tomēr jāņem vērā, ka gadā atklātie veikali nav strādājuši pilnu periodu un optimālu atdevi sniegs tikai pēc noteikta laika.

Sēreniešiem pēc ilgāka pārtraukuma pagasta ēkā būs savs veikals — Zvaniņš, vēsta reģionālais laikraksts Staburags. Īpašnieki sola konkurētspējīgas cenas, jo kļuvuši par Latvijas tirgotāju kooperācijas AIBE partneriem.

Veikala īpašniece Sanita Vanaga atklāj, ka veikalā būs nopērkamas pārtikas un sadzīves preces, arī alkoholiskie dzērieni. Uzņēmējai šis ir pirmais solis tirdzniecībā, līdz šim viņa vienpadsmit gadus darbojusies ceļu uzturēšanas nozarē, nodrošinot sniega tīrīšanas, greiderēšanas un citus pakalpojumus.

«Tā kā jau divas ziemas nav sniega, bija skaidrs, ka jāiesaistās citā nozarē. Kāpēc lai tā nebūtu tirdzniecība, ja ir brīva niša?» domā S. Vanaga.

Jautāta par riskiem, veikala īpašniece atzīst, ka tādi ir, bet pirms uzņēmējdarbības sākšanas veikusi iedzīvotāju aptauju, tādējādi gūdama pārliecību, ka veikalā pircēji būs. Arī Sērenes pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Strazdiņš ir optimistisks — skaidro, ka vajadzība pēc sava veikala sēreniešiem bijusi jau sen, tuvākā preču tirdzniecības vieta ir degvielas uzpildes stacijā Kalngali.

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) vadība aicinājusi premjeru Valdi Dombrovski ieviest kārtību tirdzniecības nozarē.

Uz sūdzības iesniegšanu LTA rosinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) rīcība, kas pēc LTA prezidenta Henrika Danusēviča paustā, ne tikai neatbalsta vietējos tirgotājus, bet vēl vairāk - vēršas pret vietējiem tirgotājiem, izslēdzot tos no pārtikas nozares politikas veidošanas, atļaujot tajā piedalīties tikai lielākajām starptautiskajām pārtikas tirdzniecības ķēdēm.

«Protams, šīs ķēdes ir LTA dalībnieki. Taču pilnīgi nepieņemami, ka no dialoga tiek izslēgti visi vietējie pārtikas tirgotāji, tai skaitā Aibe, Elvi, Ķekava, LATs, Mego, Top un Vesko. Tāpat no dialoga pārtikas nozarē tiek izslēgti LTA sastāvā esošie ēdināšanas uzņēmumi un pārtikas ražotāji. Pilnīgi neizprotama ir ministrijas nostādne attiecībā par Latvijas politiku Eiropas Savienībā (ES), jo tirdzniecības nozarē tikai LTA pārstāv mūsu valsti ES Pārtikas, uztura un veselības komitejā,» pauž H. Danusēvičs. LTA uzskata, ka valdības programmā ir vietējo uzņēmumu atbalstīšana un, ja ZM vēršas pret vietējiem, tad valdības vadītājam vajag ieviest kārtību. Tāpēc LTA ir aizsūtījusi sūdzību Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

Piena pārstrādes uzņēmums AS Smiltenes piens pagājušajā gadā strādājis ar 15,85 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 4% samazinājums salīdzinājumā ar 16,56 miljonu eiro rādītāju 2014.gadā, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma peļņa bija 669 873 eiro salīdzinājumā ar 720 514 eiro pirms gada.

Kā norādīts vadības ziņojumā, pērn iepirkto izejvielu - piena, vājpiena, krējuma - iepirkuma apjoms palielinājās par 48% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bet biezpiena desertu realizācijas apjoms pieaudzis par 65%. Pamatdarbības akcents joprojām ir siera ražošana, vienlaikus par 48% pieaudzis biezpiena un par 65% - desertu ražošanas apjoms.

Pērn uzsvars likts uz vairāku investīciju projektu realizāciju, nomainot siera, tostarp Mocarella, ražošanas iekārtas, konteinerus siera uzglabāšanai, kā arī aprīkojot modernu mikrobioloģisko laboratoriju. Kopumā iekārtās un jaunu produktu attīstībā ieguldīti 2,9 miljoni eiro.