Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), 53 uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas ir nosūtījušas atklāto vēstuli Saeimas deputātiem, prasot atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmas ieviešanu ar 1. jūliju.

Saeimas deputātiem nosūtītajā vēstulē uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas prasa Saeimas deputātus pieņemt likumprojektu, kas paredzētu minimālo VSAOI sistēmas spēkā stāšanās termiņa atlikšanu līdz brīdim, kad ekonomika ir atkopusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem, vienlaikus šajā laikā dodot iespēju labot konstatētos sistēmas brāķus.

Vēstulē tiek uzsvērts, ka jau nodokļu politikas izmaiņu izstrādes gaitā uzņēmumu organizācijas norādīja, ka jauna sociālās apdrošināšanas sistēma būtu izstrādājama ārpus valsts budžeta likumprojektu paketes, kā arī ļaujot ekonomikai atkopties pēc Covid-19 krīzes sakarā valdības noteiktajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem.

Sabiedriskā labuma komisija atbalstījusi sabiedriskā labuma statusa piešķiršanu astoņām organizācijām.

Komisijas atbalstu sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanai saņēma:

• Biedrība «Vecmīlgrāvja Attīstības Biedrība» (jomas: pilsoniskas sabiedrības attīstība; kultūras veicināšana);

• reliģiska organizācija "Ogres Evaņģēliski luteriskā draudze» (jomas: labdarība; trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšana);

• biedrība «Biedrība Iespēju durvis» (joma: pilsoniskas sabiedrības attīstība);

• biedrība «Dzirnavu spēks» (joma: pilsoniskas sabiedrības attīstība);

• biedrība «Bezpeļņas organizācija Latvijas Aizsargi» (jomas: pilsoniskas sabiedrības attīstība, palīdzības sniegšana katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās);

Rīgā, Kandavas ielas un Tapešu ielas rajonā, sabiedriskā labuma organizācija - biedrība «Šri Ganeša», iecerējusi ierīkot klaiņojošo «kaķu pilsētiņu».

Biedrības darbības mērķis ir samazināt bezsaimnieka dzīvnieku skaitu pilsētas ielās, kā arī atrast tiem jaunus saimniekus.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja šodien lēma par 7158 kvadrātmetru plaša zemesgabala nodošanu organizācijai. Lai gan komiteja biedrības lūgumu atbalstīja, galējo lēmumu vēl pieņems Rīgas dome.

Atsevišķu opozīcijas deputātu vidū gan šī iecere radīja bažas, par to, kas notiks ar dzīvniekiem, ja gadījumā biedrība pēkšņi zaudēs sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Tāpat domnieki interesējās, vai tiešām klaiņojošo kaķu izmitināšanai nepieciešama tik liela teritorija.

Rīgas dome Īpašuma departamenta jurists Ernests Saulītis pastāstīja, ka teritorija atrodas dzelzceļa tuvumā un tā ir paredzēta kā rekreācijas zona, kas nozīmē, ka citiem nolūkiem tā patlaban netiks izmantota. Zemi biedrībai plānots nodot uz laiku līdz desmit gadiem, taču, ja tiks konstatēti kādi pārkāpumi, pašvaldība ir tiesīga līgumu lauzt.

Augstākās tiesas tieneši ir nemierā ar to, ka valdība par tiesnešu atalgojumu lēmusi slepenībā, turklāt iekļaujot tiesnešus valsts pārvaldes darbinieku atalgojuma sistēmā.

Par to, ka tiesnešus plāno iekļaut vienotā valsts pārvaldes atalgojuma sistēmā, Augstākās tiesas tiesneši uzzinājuši tikai no aplinkus ceļiem. Arī dokumentu, kas liecina, ka tiesneši patiešām iekļauti šajā sistēmā, AT pārstāvjiem neviens nav rādījis. To kāds tienesis sameklējis Eiropas Centrālās bankas mājas lapā, kas esot vienīgais resurss, kur dokuments pieejams publiski.

Tiesneši AT ārkārtas Plēnuma sēdē vairakkārt uzsvēra, ka viņi nevēlas, lai turpinoties valsts izdevumu samazināšanas kampaņai, viņu algas tiktu saudzētas. Izstrādājot dokumentu, kuru plānots nosūtīt Saeimai un Ministru Kabinetam, liela vērība tika pievērsta detaļām, lai nekādā veidā neradītu iespaidu, ka tiesneši cīnās par savu algu nesamazināšanu.

30. maijā Rīgā noslepkavotais Mārtiņš Bunkus plašākai publikai bija maz zināms maksātnespējas administrators

Jau pirms diviem gadiem portāls pietiek.com skaidroja M. Bunkus saistību ar «netīrajām» lietām maksātnespējas procesos. Lai labāk izprastu M. Bunkus profesionālo darbību, Dienas Bizness publicē pietiek.com sarunu ar Mono grupas ilggadējo īpašnieku, uzņēmēju Mihailu Uļmanu.

Ir divas lielas problēmas. Viena ir skaidrie vai ne tik skaidrie sakari ar acīmredzamu ieinteresētību starp izpildvaras un valsts administratīvām struktūrām.

Ir maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, kurš ir arī advokāts, kurš izmanto juridiskos absurdus, izmanto caurumus likumos un izmanto to, ka viņa brālis ir augsta Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona.

Ja kādam uzņēmumam ir parāds VID, tad konkrēts cilvēks atnāk pie šāda administratora un piedāvā: piemēram, tev ir parāds VID 800 tūkstoši, tu man maksā 200 tūkstošus, es tev visu nokārtoju, un visi apmierināti.

Politiķi baidās, ka tiesu sistēma varētu būt pārāk spēcīga. Kam patiesībā kalpo Saeimā sēdošie tautas kalpi, ko Latvijā nozīmē būt «savējam» politiskajām aprindām, un — vai pie mums politiķi rēķinās ar demokrātiskas valsts tradīcijām, ko var izdarīt, ja īpašumā ir medijs?

Par to visu intervijā stāsta bijušais Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs, tagad — AT Senāta Administratīvo lietu departamenta senators Andris Guļāns.

Ekonomikas krīze ir ieviesusi savas korekcijas daudzās jomās. Kā tā ir ietekmējusi situāciju tiesu sistēmā?

Tie procesi, kas notiek visā valstī, ietekmē arī tiesu sistēmu, tajā strādājošos. No vienas puses, es saprotu, ka ir krīze, un mums visiem ir jādod sava artava, jācieš savi zaudējumi. Turklāt domāju, ka tiesu sistēmā strādājošie nav tik sliktā situācijā kā zemnieki vai skolotāji. Tajā pašā laikā budžeta un algu samazināšana, kas šobrīd notiek, ilgākā laika periodā atstās ļoti negatīvu iespaidu.

Kafejnīcas Kūkotava saimniece Liene Tomsone piekritusi ziedot 80 kilogramus cepumu ar insultu slimajiem, tomēr labdarības biedrība «Dzīves kvalitātes iniciatīva» iepriekš uzņēmēju neinformēja, ka ziedotie cepumi tiks nodoti tālāk tirdzniecībā, kā arī maldīgi tiks nodēvēti par eko ražojumu, izraisot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) neizpratni.

«Labdarības biedrība «Dzīves kvalitātes iniciatīva» vērsās pie manis ar aicinājumu palīdzēt ar insultu slimajiem cilvēkiem. Tika izveidots grafiks, kad nodosim cepumus un kopā sacepām 80 kilogramus,» stāsta L. Tomsone, kura par to, ka cepumi vēlāk nonākuši tirdzniecībā uzzināja tikai pēc nepatīkama PVD darbinieces zvana.

No PVD pārstāves teiktā Kūkotavas īpašniece atklāja, ka cepumi tiek tirgoti atlaižu kuponu portālā Cherry.lv, un cepumu tirgotājs ir kāds uzņēmums Eko Alianse. Tādējādi Kūkotavas saimniecei tika sagādāti divi pārsteigumi - viens, ka labdarībai paredzētie cepumi tiek tirgoti, un otrs, ka tie maldinoši saukti par eko produktu. «PVD ir ļoti stingri standarti, lai produkcija varētu iegūt eko statusu, un mūsu cepumi nevar būt dēvēti par eko cepumiem,» norāda I. Tomsone.

Saplūstot telekomunikāciju un televīzijas nozarēm, tiek samazinātas izmaksas pakalpojuma nodrošināšanai, kā arī palielināta klientu bāze, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ar lielu soli televīzijas lauciņā jau iekāpuši tādi telekomunikācijas uzņēmumi kā SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT), SIA Tele 2 un SIA Lattelecom, bet SIA Bite Latvija šim jaunajam izaicinājumam vēl briest. «Lai gan Bite un All Media Baltics ir Bites grupas uzņēmumi, darbojamies neatkarīgi. Mums pašlaik vēl nav sava TV risinājuma, tajā pašā laikā nevaram noliegt, ka pie tāda strādājam. Startēsim ar jauno produktu, kad būsim pārliecināti, ka tā saturs un tehnoloģiskie risinājumi atbilst klientu vēlmēm un vajadzībām,» atklāj SIA Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls.

Jau ziņots, ka 2017. gada oktobrī tika noslēgts darījums, kura rezultātā starptautisks aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums Providence Equity Partners iegādājās Zviedrijas mediju grupas MTG biznesu Baltijā. Jauniegādāto uzņēmumu grupa Latvijā turpina strādāt ar nosaukumu All Media Baltics un nodrošina televīzijas kanālu TV3, LNT, TV6, Kanāls 2, radio Star FM, video portāla TVPlay, portāla Skaties.lv, TV Play Baltics satelīttelevīzijas un SmartAD darbību Baltijas valstīs. Savukārt Bite Group pieminētais Providence Equity Partners iegādājās 2015. gadā.

Vairāki Latvijas tiesneši atbalsta tieslietu ministra ieceri atcelt tiesnešu imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās, informē

Tiesu administrācija.

Rēzeknes tiesas tiesneši pašreizējo kārtību uzskata par nelietderīgu laika izšķiešanu. Izskatīšanai Tiesnešu disciplinārkolēģijā tiek nosūtīti arī materiāli par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, par kuriem piemēro brīdinājumu vai pat atbrīvo no soda. Racionālāk par šādu pārkāpumu būtu piemērot tādus pašus sodus kā visiem pārējiem autovadītājiem.

«Gadījumos, kad tiesnesis ir izdarījis pārkāpumu, kas grauj sabiedrības uzticību tiesai, piemēram, vadījis transporta līdzekli alkohola reibumā, tiesas priekšsēdētājam, pēc lēmuma par tiesneša sodīšanas stāšanās likumīgā spēkā, būtu pienākums ierosināt pret tiesnesi disciplinārlietu. Manuprāt, tas nebūtu dubultās nesodīšanas principa pārkāpums,» uzskata Rēzeknes tiesas priekšsēdētāja p.i. Aija Jermacāne.

2014. gadā no nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumiem par tiem piederošajām ēkām un inženierbūvēm tiks atbrīvotas 25 biedrības un divi nodibinājumi.

To vidū ir biedrības Auces latviešu biedrības krīzes centrs Namiņš, Cerība bērniem, Daugavas Vanagi Latvijā, Dunduriņš, Fraternitas Livonica Filistru biedrība, Invalīdu biedrība Aplis, Itas Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija, Kultūras un izglītības biedrība (KIB), Latvijas Arhitektu savienība, Latvijas biedrība Glābiet bērnus, Latvijas Igauņu biedrība, Latvijas Komponistu savienība, Latvijas Mākslinieku savienība, Latvijas Nedzirdīgo savienība, Latvijas Neredzīgo biedrībam Latvijas Pašvaldību savienībam Latvijas Sarkanais Krusts, Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija, Latvijas Teātra darbinieku savienība, Rīgas Ebreju kopiena, Grīziņkalna Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas invalīdu biedrība, Sabiedrība par atklātību – Delna, Tautas deju un mūzikas klubs Liesma, 1991.gada barikāžu dalībnieku biedrība. Tāpat nodokļu atvieglojumu saņēmuši divi nodibinājumi – Latvijas bērnu fonds un Pasaules Dabas fonds.

Aizvadītās nedēļas nogalē biedrības Bānīša Draugu klubs biedri pirmo reizi iekurināja reta šaursliežu ēdnīcas vagona malkas plīti un uz tās pagatavoja maltīti. Ar laiku paredzēta arī visa ēdnīcas vagona atjaunošana.

Vagonā saglabājusies pilnīgi darbspējīga virtuves iekārta, kas sastāv no malkas plīts, kura arī silda ūdeni, un santehnikas, virtuves un ēdamtelpas mēbelēm. Biedrība atzīmē, ka ēdnīcas tipa vagoni šādā oriģinālā komplektācijā nekur citur nedz Latvijā, nedz visā bijušajā Padomju savienībā nav saglabājušies.

Kā Db.lv uzzināja biedrībā, ar laiku paredzēts atjaunot visu ēdnīcas vagonu, un nākotnē to varētu izmantot pasažieru pārvadāšanai svētku laikā. Tomēr ēdnīcas vagona atjaunošanai ekspluatējamā stāvoklī neatkarīgi no šībrīža stāvokļa ir nepieciešams veikt depo remontu, līdz ar to arī nokārtojot visu dokumentāciju, lai vagons varētu tikt ekspluatēts pasažieru pārvadāšanai, sacīja biedrības valdes priekšsēdētājs Dāvis Bušs.

Saeimas pieņemtais lēmums neapstiprināt Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi Māri Vīgantu par Augstākās tiesas tiesnesi Administratīvo tiesnešu biedrība uzskata par atriebību viņam.

Kā liecina Administratīvo tiesnešu biedrības paziņojums, Saeimas lēmums ir atriebība tiesnesim Mārim Vīgantam par to, ka tiesu lietās tiesnesis ir ievērojis Latvijas Republikas Satversmes 83.pantā noteikto tiesneša padotību likumam un tiesībām. Tiesnesis Māris Vīgants ir pieņēmis daudzus nolēmumus dažādās lietās, tostarp par oligarha Aivara Lemberga apcietināšanu.

Biedrība arī uzskata, ka Saeimas lēmums ir pretējs tiesnešu pašpārvaldes institūcijas – Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumam, ka tiesnesis Māris Vīgants ir profesionāli piemērots Augstākās tiesas tiesneša amatam. Saeimas lēmums ir pretējs arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja lēmumam virzīt Māri Vīgantu par Augstākās tiesas tiesnesi. Saeimas lēmums ir pretējs arī Saeimas Juridiskās komisijas politiskajam atzinumam par Māra Vīganta piemērotību Augstākās tiesas tiesneša amatam.

Latvijā kopumā ir radīti priekšnoteikumi rajonu un apgabaltiesu nodrošināšanai ar profesionāliem cilvēkresursiem, tomēr pasākumi cilvēkresursu attīstībai norit pārāk gausi, tuvākajos gados var iestāties krīze un var pietrūkt tiesnešu, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Ar katru gadu pieaugot vakanto tiesneša amata vietu skaits. 2023.gada beigās no apstiprinātajām tiesnešu amata vietām vakantas bija 54 jeb 10% tiesneša amata vietu. Turklāt pieaug tiesnešu skaits vecumā virs 61 gada. Tuvāko gadu laikā izdienas pensijā var doties vairāk nekā 28% no pašreizējiem tiesnešiem.

Revīzijā secināts, ka no amata atbrīvoto tiesnešu skaits pārsniedz tiesneša amatā iecelto skaitu. Tiesneša amata kandidātu skaits, kas izturējuši tiesneša amata kandidāta atlasi, nav pietiekams esošo tiesneša amata vakanču aizpildīšanai. Tas nozīmējot, ka tiesnešu vakanču skaita pieauguma tendence var turpināties un tiesu sistēmai var pietrūkt tiesnešu efektīvai tiesu darbības nodrošināšanai.

Biedrība "Zemes reformas komiteja" aicina Latvijas Valsts prezidentu neizsludināt un nodot otrreizējai izskatīšanai Saeimā likumu, kas paredz piespiedu zemes nomas maksas ieviešanu, norādot, ka likums nav pienācīgi izdiskutēts un ir pretrunā ar Latvijas valsts pamatdokumentu Satversmi, informē biedrības pārstāvis, zvērināts advokāts Normunds Šlitke.

Biedrība norāda, ka Saeimas pieņemtais likums neatbilst ne tā izstrādāšanas mērķiem, ne uzdevumiem un tas ir pretrunā ar Satversmē nostiprinātajām vērtībām un Satversmes tiesas atziņām zemes un ēkas dalīto īpašumu jomā, kā arī zemes un būvju īpašnieku tiesību samērošanā.

"Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"" paredz aizstāt šobrīd pastāvošās zemes nomas tiesiskās attiecības ar Civillikumā neesošām "zemes lietošanas tiesībām", nosakot vienotu maksu 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības, visiem dalītā īpašuma gadījumiem, proti, savrupmājām un daudzdzīvokļu namu apbūves gadījumos, lauksaimniecības sabiedrību, augļu dārzu, komercobjektu apbūves un, domājams, pat brīvostu gadījumā.

Rīgas rīkotajos svētkos gadu no gada līdzdarbojas vieni un tie paši uzņēmumi un organizācijas; pašvaldības atbalsts citu iecerētām kultūras aktivitātēm – simbolisks.

Tas secināms, pētot Rīgas domes kultūras finansēšanas konkursu rezultātus.

Finansiāli ietilpīgākais ir Rīgas pašvaldības organizētais tradicionālo kultūras pasākumu finansēšanas konkurss, kas uzskatāms par tādu kā Rīgas domes pasūtījumu dažādu svētku, piemēram, Jaungada sagaidīšanas, Rīgas svētku vai Lieldienu organizēšanai. Papildu tam tiek rīkoti konkursi, kuros uz finansiālu atbalstu var cerēt gan dažādi amatieru kolektīvi, gan privātas kultūras iniciatīvas. Regulāri noteiktā laika posmā notiekošu pasākumu atbal- stam finansējums pieejams arī Rīgas festivālu mērķprogrammas finansēšanas konkursā. Tajā atbalstītiem pasākumiem šogad piešķirti 308,8 tūkst. eiro.

«Dombrovska domubiedri šodien nodibinājuši biedrību, kas aicinās katru valsts iedzīvotāju vairāk domāt par politiku, piedāvāt savas idejas un pašiem kļūt par politikas veidotājiem, iesaistoties kādā no biedrības atbalsta punktiem, ko iecerēts dibināt katrā Latvijas novadā. Pirmskara Latvijas neatkarības laika politiķa Zigfrīda Annas Meierovica vārds biedrībai dots gan godinot viņa ideālus, gan tāpēc, ka biedrības tapšana noritējusi Meierovica radinieku dzīvoklī,» vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Biedrības iniciatore, bijusī laikraksta Diena galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte neslēpj, ka kāda daļa no aktīvākajiem biedrības dalībniekiem, kuri par to izlems, varētu rudenī kandidēt Saeimas vēlēšanās premjera Dombrovska pārstāvētās apvienības Vienotība sarakstā. Taču tie nebūšot tikai kā vārti vieglākai iekļūšanai Saeimā.

S. Ēlerte stāstījusi: «Nē, nu biedrība ir biedrība.. Biedrība ir politiska, jo nodarbosies ar politikas ietekmēšanu. Bet biedrība nav partija un biedrība nav partejiska. Kā šīs biedrības uzdevumu es redzu vākt kopā ekspertīzi, izstrādāt priekšlikumus. Šī biedrība nav radīta, lai pastāvētu līdz vēlēšanām un tad izgaistu, kā tas ir noticis ar dažu labu biedrību. Nekā tamlīdzīga! Šai biedrībai ir ilglaicīgi plāni politikas ietekmēšanā.»

Satversmes tiesa (ST) šodien atzina, ka tiesnešu atalgojuma sistēma neatbilst valsts pamatlikumam.

Papildināta visa ziņa

Savā spriedumā ST norādīja, ka tiesnešu darba samaksas faktiskā vērtība nenodrošina tiesnešu finansiālo drošību.

ST uzsvēra, ka likumdevējam, lemjot par tiesnešu darba samaksas atbilstību, ir jānodrošina tas, lai tiesnešu neatkarības principam atbilstu ikviena tiesneša darba samaksa neatkarīgi no tiesas līmeņa vai tiesneša amatā nostrādātā laika.

Spriedumā arī tika norādīts, ka apstrīdētajās normās tiesneša amats atlīdzības ziņā ir samērots ar valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja amatu. Tomēr, samērojot minētos amatus, nav ņemtas vērā tiesneša un juridiskās struktūrvienības vadītāja atšķirīgās funkcijas, statuss un atbildība.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

2020. gada maijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) vērsās kāds maz zināms uzņēmums SIA Pharma Invest, lūdzot FKTK izsniegt atļauju brīvprātīgā a/s Olainfarm akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai. Pharma Invest iecere bija atklāti aizdomīga – faktiski čaulas uzņēmums pēkšņi atradis līdzekļus 10 miljonu eiro apmērā, lai nopirktu 10% Olainfarm akciju.

Jau toreiz Dienas veiktā izpēte liecināja, ka aiz Pharma Invest mēģinājuma iegūt Olainfarm akcijas slēpās Kārļa Krastiņa un ar viņu saistīto Prudentia uzņēmumu intereses.

FKTK reakcija uz aizdomīgo iesniegumu bija pasīva, un, iespējams, tieši tas ļāva jau pēc nepilna gada tām pašām personām piedalīties nākamajā Olainfarm reiderisma mēģinājumā, kas beidzās ar policijas uzsākto kriminālprocesu.

Diena jau ziņoja par Valsts policijas progresu kriminālprocesa izmeklēšanā, taču šoreiz pēta, ko tad šajā situācijā īsti ir vai nav darījis finanšu tirgus uzraugs FKTK. Jautājums ir aktuāls, ņemot vērā FKTK plānoto apvienošanos ar Latvijas Banku, kas mudinājusi vadošās FKTK amatpersonas nodarboties ar pašreklāmu valdības un Saeimas gaiteņos.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis Labklājības ministrijai (LM) slēgt 24 566 latus vērtu līgumu ar privātpersonu - individuālo komersanti Zaigu Kļaviņu - par trīs suņu-pavadoņu nomu Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansētajā projektā «Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstība personām ar redzes traucējumiem Latvijā».

LM konkursā par trīs apmācītu suņu-pavadoņu nomu personām ar redzes invaliditāti uz laiku bija saņēmusi divu pretendentu piedāvājumus. Ministrija izlēma slēgt līgumu ar Kļavu, taču par šo lēmumu sūdzību IUB iesniedza biedrība Saules suns.

Pēc IUB interneta mājas lapā pieejamās informācijas, biedrība Saules suns sūdzībā norādīja, ka viens no iemesliem, kāpēc LM iepirkuma komisija biedrību nav atzinusi par konkursa uzvarētāju, bija tāds, ka Saules suns savā piedāvājumā it kā nebija atspoguļojis suņu-pavadoņu apdrošināšanas pakalpojumu izmaksas.

Saules suns paskaidroja, ka nolikuma pielikumā "Piedāvājums un pretendenta apliecinājums" tabulā par izmaksām nebija paredzētas ailes apdrošināšanas pakalpojumu izmaksu norādīšanai. Lai izpildītu tehniskajā specifikācijā noteiktās prasības, biedrība piedāvājumā apdrošināšanas pakalpojumu izmaksas ir iekļautas tabulas ailē Suņa noma, tāpat, parakstoties uz pieteikuma, biedrība ir apstiprinājusi, ka tās piedāvājums atbilst tehniskās specifikācijas prasībām.

Labdarības biedrība Dzīves kvalitātes iniciatīva, kuras vārds pagājušajā nedēļā izskanējis negatīvā gaismā saistībā ar labdarībai paredzētu Kūkotavas ceptu cepumu nonākšanu mazumtirdzniecībā, gatavi atspēkot radušos viedokli par sevi kā krāpniekiem un apsver iespēju vērsties arī tiesā, Db.lv norādīja labdarības biedrības «Dzīves kvalitātes iniciatīva» valdes loceklis Valters Ezeriņš. Neprecīzajā preces aprakstā, kas izraisīja PVD dusmas, V. Ezeriņš vaino portālu Cherry.lv, kura pārstāvji apvainojumus kategoriski noliedz.

Papildināta 3. un 4. rindkopā ar Cherry.lv komentāru.

Db.lv jau rakstīja, ka kafejnīcas Kūkotava saimniece Liene Tomsone piedzīvojusi negatīvu pārsteigumu, jo viņas labdarībai paredzētie cepumi, kas nodoti biedrībai «Dzīves kvalitātes iniciatīva», nonākuši mazumtirdzniecībā portālā Cherry.lv, turklāt kāds tos maldīgi nodēvējis par eko cepumiem, izraisot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) dusmas. Kā norāda L. Tomsone, viņai sagādājis pārsteigumu tas, ka cepumi nonākuši mazumtirdzniecībā, jo līgumā šāds punkts netika pieminēts, un tajā tika norādīts, ka cepumi tiks izmantoti labdarības nolūkos, neprecizējot, kādā veidā.

Tiesnešus iecelt un atcelt no amata turpmāk varētu Tieslietu padome, nevis Saeima, kā tas bija noteikts līdz šim

To paredz Tieslietu ministrijas izstrādātie vērienīgie grozījumi likumā Par tiesu varu, ko šodien plāno skatīt Ministru kabineta sēdē. Likumprojekts paredz arī veikt izmaiņas prasībās, kas izvirzītas apgabaltiesas un Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātam, atjaunot Latvijas Republikas augstākajai tiesu instancei tās vēsturisko nosaukumus Senāts, kā arī precizēt turpmāko nolēmumu publicēšanas kārtību.

Paši lems

Šobrīd likums nosaka, ka rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi pēc tieslietu ministra priekšlikuma ieceļ amatā Saeima uz trim gadiem, arī apgabaltiesas tiesnesi pēc tieslietu ministra priekšlikuma amatā apstiprina Saeima bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, arī Augstākās Tiesas tiesnesi pēc Augstākās Tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma apstiprina amatā Saeima. Runājot par šo kārtību, sabiedrībā bieži vien pavīd viedoklis, ka tiesnešu iecelšana vai atcelšana no amata tomēr ir vairāk politisks lēmums. Arī Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) savā ziņojumā norāda, ka Latvijā tiesu varas formālo neatkarību un paredzēto objektivitāti iedragā fakts, ka sabiedrībā pastāv viedoklis par korupciju tiesu sistēmā un ka sabiedrības uzticība tiesu varai ir zema. Tāpēc ir jāveido sistēma, lai atbildību par tiesnešu iecelšanu un karjeru (ieskaitot atkārtotu iecelšanu un virzīšanu) uzņemtos pati tiesu vara. GRECO iesaka pārdomāt Saeimas pilnvaras šajā sfērā, it īpaši, ierobežojot tās attiecībā uz tiesnešu apstiprināšanu, lai labāk kliedētu bažas par politiskās ietekmes riskiem. Likumprojekts paredz, ka turpmāk Tieslietu padome, nevis Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma, lems par tiesneša pārcelšanu darbā augstāka vai zemāka līmeņa tiesā.

Tehnoloģiju kompānijai Apple sarežģījies uzvaras gājiens pa pasaules tiesas zālēm, kurās tā aizstāv savas tiesības uz patentiem un preču zīmēm. Jaunākajā strīdā Apple sanācis «uzrauties» uz skeptiskas tiesneses.

Kopš aizvadītā gada Apple cenšas pierādīt, ka tās tiešsaistes veikala App Store nosaukums ir ar autortiesībām aizsargājama frāze un citām kompānijām jāpārtrauc izmantot līdzīgi nosaukumi. Aizvadītā gada martā Apple tiesā iesūdzēja kompāniju Amazon, kura neilgi pirms tam bija atvērusi Android operētājsistēmas tiešsaistes veikalu Amazon Appstore.

Kalifornijas tiesā Apple sanācis saskarties ar visai skeptisku tiesnesi Filisu Hamiltoni (Phyllis Hamilton), kura paudusi šaubas, ka Apple vispār izdosies pierādīt, ka Amazon ar savu tiešsaistes veikalu var maldināt patērētājus, raksta Ars Technica. Tiesnesi neesot pārliecinājuši Apple izvēlētie argumenti.

Autotirgotāja Domenikss vadība vērsusies pie Augstākās Tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča, prasot sodīt Rīgas Centra rajona tiesas tiesnesi Raimondu Bulu par apzinātu traucēšanu uzņēmuma prasībā pret kompāniju Saliena.

Pat to šodien vēsta laikraksts Telegraf. Domenikss iesniegums jau nosūtīts izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā, kuras priekšsēdētājam saskaņā ar likumu par tiesnešu disciplināratbildību ir tiesības lemt par rajonu tiesu tiesnešu sodīšanu.

Salienas pārstāvji apgalvo, ka visi darbi izdarīti kā nākas un grib piedzīt no Mersedesu tirgotāja soda naudu 53 588 Ls. Tiesneša Raimonda Bula lēmums piedzīt šo summu kā prasības nodrošinājumu saniknojusi Domenikss vadību, kas lūgusi Augstākās Tiesas priekšsēdētāju disciplināri sodīt tiesnesi, vēsta Telegraf.

Tiesnešu disciplinārkolēģija izbeigusi pret Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesnesi Andreju Mihaļčenko ierosināto disciplinārlietu par tīšu likuma pārkāpumu. Disciplinārkolēģija konstatēja, ka no dienas, kad pārkāpums atklāts, pagājis likumā noteiktais termiņš, kad tiesnesim var uzlikt disciplinārsodu, liecina ieraksts Augstākās tiesas mājaslapā.

Disciplinārkolēģija atzina, ka tiesnesis A.Mihaļčenko pārkāpis Civilprocesa likuma 446.panta otrās daļas prasības, kas nosaka, ka, izbeidzoties pārsūdzēšanas termiņam, tiesnesis nekavējoties nosūta lietu ar blakus sūdzību tai tiesu instancei, kurai sūdzība adresēta. Tiesnesis A.Mihaļčenko civillietu ar iesniegto blakus sūdzību apgabaltiesai bija nosūtījis pēc gada un četriem mēnešiem.

Pārkāpums, par kuru ierosināta disciplinārlieta, tika atklāts pagājušā gada 12.septembrī. Pēc pārbaudes disciplinārlietu pret tiesnesi Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Sandra Strence ierosināja 12.februārī.

Atbilstoši likumam disciplinārsodu tiesnesim var uzlikt ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc disciplinārā pārkāpuma atklāšanas dienas. Līdz ar to pret tiesnesi A.Mihaļčenko ierosinātā disciplinārlieta tika izbeigta.Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmums nav pārsūdzams.