Lauksaimniecības nozares ietekmīgākās nevalstiskās organizācijas (NVO) finansējuma saņemšanā no valsts budžeta bauda īpašas privilēģijas, kas nav raksturīgas nevalstiskajam sektoram valstī kopumā, secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā «Vai lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozares nevalstiskajām organizācijām piešķirtie budžeta līdzekļi ir izmantoti lietderīgi?».

Valsts kontrolē skaidroja, ka rodas priekšstats par nosacīti slēgtu klubiņu, kas darbojas tikai savu interešu vadīts, tādējādi izslēdzot plašu sabiedrības grupu iesaisti.

Veicot revīziju, Valsts kontrole secināja, ka Zemkopības ministrijas (ZM) un lauksaimniecības NVO sadarbība nav atklāta un caurskatāma. Revidentiem tā arī neizdevās rast priekšstatu, kā - nozares vai atsevišķu NVO vai to pārstāvju - interesēs rezultātā tiek pieņemti lēmumi. Kopumā Zemkopības ministrija nevalstiskajam sektoram no valsts budžeta un Eiropas Savienības (ES) fondiem novirza vairāk nekā 10 miljonus eiro gadā, tostarp dažādu projektu realizācijai.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzsver, ka, zinot, cik grūti nevalstiskajām organizācijām ir piesaistīt finansējumu savai darbībai, šķiet īpatnēji, ka vienā pašā ZM darbojas vēsturiski izveidojies slēgts klubiņš, kurā pie viena galda saujiņa nozīmīgu spēlētāju lemj par pašu finansēšanu no valsts budžeta un par naudas dalīšanu citiem projektiem. "Tikmēr ne sabiedrība, ne citas nevalstiskās organizācijas nevar zināt, kā tieši pieņemti nozarei nozīmīgi lēmumi un sadalīta nozares organizācijām paredzētā nauda. ZM jānodrošina atklātība, kas nepieciešama pilnvērtīgai pilsoniskās sabiedrības iesaistei demokrātiskas valsts attīstībā, arī lauksaimniecības nozarē,» norādīja Krūmiņa.

Finansējuma trūkuma dēļ daudz labus programmā «NVO fonds» pieteiktus projektus nākas noraidīt, šodien Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē sacīja Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) pārstāve Linda Mežviete.

Viņa norādīja, ka pērn tika saņemti pieteikumi par kopumā 1,3 miljoniem eiro, tomēr NVO piešķirti tikai 386 000 eiro.

Mežviete uzskata, ka nepilni 400 000 eiro ir salīdzinoši neliels finansējums, ņemot vērā esošo NVO skaitu un to vajadzības, kā rezultātā SIF bijis sarežģīti izlemt, kurus projektus atbalstīt un kurus nē.

Pērn tika saņemti 102 iesniegumi, no kuriem atbalstīts tika 31 projekts. Mežviete norādīja, ka pieprasījums pēc programmas atbalsta no NVO ir liels un tāds arī saglabājas.

Kopumā no pērn projektiem piešķirtā finansējuma NVO darbības stiprināšanai izlietoti 309 000 eiro, bet organizāciju interešu aizstāvības stiprināšanai vēl 77 000 eiro.

Šogad Liepājas domes izsludinātajā nevalstisko organizāciju (NVO) projektu līdzfinansēšanas konkursā tika iesniegti 34 projektu pieteikumi, no kuriem finansiālu atbalstu guvuši 27 projekti. Kopumā piešķirts līdzfinansējums 28 000 eiro apmērā.

Liepājas pilsētas domes Nevalstisko organizāciju projektu konkursa izvērtēšanas komisija 14 projektiem (no 27) piešķīra visu lūgto līdzfinansējuma summu, pārējie tika atbalstīti daļēji.

Pirmo reizi šogad projektu konkursā startēja tādas NVO kā biedrība Gaismiņa, Sociālo vajadzību centrs KLINTS, Liepājas baltkrievu kopiena Mara un biedrība ETNO Liepāja.

Biedrības Gaismiņa projekts «Gaismiņām būt» paredz pilnveidot biedrības dalībnieku prasmes un veicināt emocionālo, sociālo, vokālo izaugsmi, popularizēt biedrības darbību un sasniegumus, kā arī motivēt un novērtēt jauniešu sasniegumus.

Saskaņā ar Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI) Latvijas iedzīvotājiem ir ievērojami sliktākas digitālās prasmes nekā pārējā Eiropā. Šokējoši ir tas, ka tas attiecas arī uz jauniešiem vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem.

Digitālo prasmju indekss Latvijas jauniešiem (75%) ir nepieņemami zems salīdzinājumā ar Eiropas vidējo rādītāju – 80%. Nomācoši kļūst arī, palūkojoties uz mūsu Baltijas kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu –, kur šis rādītājs ir 93%.

Ja esam vienisprātis, ka digitālās prasmes, vismaz pamata līmenī, kļūst tikpat svarīgas kā lasītprasme un rēķināšanas prasme, tad Latviju sagaida sarežģīti laiki, kur ceturtdaļai jauniešu trūkst šo būtisko prasmju. Nākotnē šiem jaunajiem cilvēkiem būs teju neiespējami konkurēt darba tirgū un pilnībā realizēt savu potenciālu. Kā mēs nokļuvām šajā situācijā? Lai atrisinātu problēmu, vispirms jāizprot tās pamatcēloņi.

Šonedēļ, 5.novembrī, plkst.10 un pēc nedēļas, 11.novembrī, plkst.10 tiešsaistē no Latgales vēstniecības "Gors" būs skatāma diskusija "Vai Latgale ir gatava iziet no "lockdown" kopā ar visu Latviju?", informē biedrībā "Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs".

Diskusijas moderators Ansis Bogustovs sarunāsies ar Rēzeknes slimnīcas ārstu Jāzepu Korsaku, Daugavpils Universitātes zinātņu prorektoru Arvīdu Barševski, Katastrofu medicīnas centra pasniedzēju, Latvijas Sarkanā Krusta Daugavpils komitejas locekli Marinu Pučku, Rēzeknes slimnīcas pneimonologu Konstantīnu Ščerbakovu un biedrības koordinatoru Oskaru Zuģicki.

Šī diskusija ir viens no informatīvās kampaņas pasākumiem, lai veicinātu izpratni Latgales reģiona iedzīvotāju vidū par Covid-19 vīrusa izplatību, vakcinācijas nozīmi tā ierobežošanai, aicinot uz sarunu kā ekspertus veselības aprūpes nozarē, tā arī aktīvus vietējās sabiedrības locekļus. Diskusijas laikā tās dalībnieki dalīsies savā pieredzē, saskaroties ar Covid-19 un to pārslimojot, kā arī ikdienā strādājot ar pacientiem, kas ir saslimuši ar Covid-19.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi un izsludinājusi starpinstitūciju saskaņošanai 11 Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas paredz apjomīgas izmaiņas būvniecības regulējumā, lai stiprinātu kvalitātes, drošības un atbildības prasības nozarē, īpaši attiecībā uz sabiedriski nozīmīgajām ēkām.

Izmaiņas, ko paredz jaunais Būvniecības likums un tam pakārtotie normatīvie akti, stāsies spēkā šā gada 1.februārī, informē EM.

«Par jauno Būvniecības likumu Saeimā diskusijas ilga vismaz piecus gadus. Šogad 1.februārī jaunais Būvniecības likums beidzot stāsies spēkā un nozari sagaida būtiskas un apjomīgas izmaiņas. To mērķis ir celt būvniecības kvalitāti un panākt, ka speciālistu būvētās ēkas ir drošas cilvēkiem ne tikai uz papīra un dokumentos, bet arī dzīvē. Īpaša vērība un ievērojami stingrākas prasības ir izvirzītas tieši sabiedriski nozīmīgo ēku projektēšanā un būvniecībā. Savukārt, ja būvniecības procesā ir pārkāpumi, tad beidzot ir arī skaidra katra iesaistītā atbildība, tostarp arī finansiālā. Zolitūdes traģēdija notika pie vecā būvniecības regulējuma, un mēs nedrīkstam pieļaut, ka nozare ilgstoši turpina darboties pēc vecajiem noteikumiem,» uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Ikvienam iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājam būs tiesības novirzīt 1% no sava šī samaksātā nodokļa kādai sabiedriskā labuma statusu ieguvušajai nevalstiskajai organizācijai.

To paredz sagatavotie grozījumi Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, kurus Saeima nodeva Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Šo izmaiņu iesniedzēji ir pieci Saeimas deputāti: Hosams Abu Meri, Edgars Putra, Jānis Upenieks, Gaidis Bērziņš un Astrīda Harju.

Idejas iniciatori grozījumu anotācijā raksta, ka izmaiņas nepieciešamas, jo NVO sektorā izveidojusies finanšu krīzes situācija, kas balstās uz diviem faktoriem. Pirmkārt, 2017. gadā ieviestās nodokļu reformas rezultātā, jo uzņēmumiem vairs nav izdevīgi iemaksāt ziedojumus sabiedriskā labuma statusu ieguvušajām organizācijām tāpēc, ka ar 2018. gadu uzņēmumi iegūto peļņu var reinvestēt ražošanā un uzņēmumu attīstībā. Tas nenoliedzami kāpina Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, bet ir radījis krasu ziedojumu apjoma samazinājumu NVO sektorā.

Nākamgad uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi nepiemēros ziedotājiem, kas pārkāps sava uzņēmuma zīmola vai logo izvietošanas ierobežojumus, šodien Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomi informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Astra Kaļāne.

Viņa informēja NVO pārstāvjus, ka 2018.gadā līdz ar jauno nodokļu politiku spēkā stāsies arī izmaiņas UIN atvieglojumu piemērošanā ziedojumiem.

Jaunais regulējums paredz, ka ziedojumu saņēmēju loks saglabājas līdzšinējais. Turpretī ziedotājiem būs iespēja izvēlēties pārskata gada ietvaros vienu no trim atvieglojuma variantiem.

Pirmais variants paredz, ka ar UIN neapliek ziedoto summu, kas nepārsniedz 5% no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem. Otrais variants paredz ar UIN neaplikt ziedoto summu, kas nepārsniedz 2% no iepriekšējā pārskata gadā darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas. Savukārt trešais variants paredz, ka ar UIN apliekamajā bāzē iekļauj ziedoto summu, bet par dividendēm aprēķināto UIN ir tiesības samazināt 75% apmērā no ziedotās summas, bet ne vairāk kā 20% no aprēķinātās UIN summas par dividendēm.

Nākamā gada 1.februārī spēkā stājas jaunais Būvniecības likums, kas tapis asos strīdos un konfrontācijā starp tiem, kas vēlas Latvijas būvniecības nozari tuvināt citu Eiropas Savienības valstu praksei un attiecīgi nodrošinātu Latvijas būvnieku starptautisko konkurētspēju, un tiem, kas vecā likuma cementēto sistēmu izmanto, lai iegūtu sev stabilus ienākumus uz būvnieku un pasūtītāju rēķina.

Jaunais Būvniecības likums, protams, nav ideāls, taču visumā tas ir labs likums, kurā nav nekā lieka – un tajā nav neviena vārda par to, ka saglabājama pašreiz pastāvošā pārspīlētā, dārgā, birokrātiskā un diskriminējošā būvspeciālistu sertificēšanas sistēma. Pēc jaunā likuma pieņemšanas daudzi nopriecājās: re, beidzot arī Latvijā strādāsim civilizēti! Taču nekā!

Dīvainā kārtā izrādās, ka pat vislabāko likumu Latvijā, ja vien to vēlas, var deformēt un sagriezt kājām gaisā. Tieši tas pašlaik notiek ar jauno Būvniecības likumu, kuram – acīmredzami pēc sertificētāju un viņu sabiedroto piespēles – tiek «piekabināts» Ministru kabineta noteikumu projekts Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi.

Konkursā uz Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sekretariāta direktora amatu uzvarējusi biedrības «Ascendum» vadītāja Zaiga Pūce, informēja Valsts kancelejā.

Pūce ieguvusi visaugstāko vērtējumu visās trīs konkursa kārtās, kā arī guvusi vienbalsīgu pretendentu atlases komisijas atbalstu. Viņas kandidatūra vēl tiks virzīta apstiprināšanai SIF padomē.

Konkursa uzvarētājai ir ilggadēja pieredze nevalstisko organizāciju (NVO) sektorā - trīs gadus Pūce bijusi ievēlēta NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda padomē, un no tiem divus gadus bijusi Memoranda padomes vadītāja vietniece. Kopš 2016.gada viņa ir Latvijas Pilsoniskās alianses padomes locekle, savukārt no 2017.gada - valdes locekle Laikmetīgās kultūras NVO asociācijā. Pašlaik Pūce ir biedrības «Ascendum» valdes priekšsēdētāja, un šajā amatā strādā jau kopš 2011.gada.

Pasaulē lielākā izglītības organizācija jauniešiem “Junior Achievement Worldwide” (JA) otro gadu pēc kārtas izvirzīta Nobela miera prēmijai.

Organizācija jau vairāk nekā 30 gadus ir pārstāvēta arī Latvijā, īstenojot praktiskās uzņēmējdarbības un karjeras izglītību jau 260 Latvijas skolās.

“Pētījumi rāda, ka uzņēmējdarbības izglītība ne tikai sagatavo jauniešus uzņēmējdarbībai, tā attīsta darbam nepieciešamās prasmes, veicina radošumu un neatlaidību. Agrīna pieredze, ko jaunieši gūst attīstot savus mācību uzņēmumus, palīdz tiem attīstīt pašefektivitāti, kas nodrošina dzīves mērķu sasniegšanu, neatkarīgi no šķēršļiem, kas jāpārvar. Šī izglītība daudziem jauniešiem atklāj pasauli, ar kuru ne vienmēr vecāki var iepazīstināt, tā maina viņu dzīves gājumu, nodrošinot darba prasmes un ekonomiskās iespējas,” saka “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Turpinot darbu pie valsts nodokļu pamatnostādnēm 2018.-2021. gadam, Ministru kabinets (MK) otrdien apstiprināja grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, kas paredz iespēju uzņēmumiem, kuru apgrozījums gadā nepārsniedz 40 tūkstošus eiro (paredzētais PVN reģistrācijas slieksnis ar 2018. gada 1. janvāri) un nodarbināto skaits nepārsniedz 5 cilvēkus, nodokļos maksāt 15% no apgrozījuma, informē Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļā.

No 2018. gada 80% no valsts budžetā iemaksātā MUN tiks novirzīti valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā. Tāpat MK nolēma, ka pēc 2018. gada 1. janvāra, kad grozījumiem jāstājas spēkā, maksimālā darba alga mikrouzņēmumos (MU) nodarbinātajiem jāsaglabā līdzšinējā apmērā - 720 eiro mēnesī.

EM atzīmē, ka jau šonedēļ likumprojektu plānots skatīt Saeimā.

Vienlaikus valdība uzdeva EM līdz likumprojekta 2. lasījumam Saeimā iesniegt priekšlikumu, nosakot, ka viens mikrouzņēmumā nodarbinātais var saņemt MUN paredzētās nodokļu nomaksas priekšrocības tikai vienā mikrouzņēmumā, lai ierobežotu negodīgu konkurenci uz nodokļu optimizācijas rēķina.

Austrumu partnerībā uzsvars pārbīdīts uz individuālu pieeju un lietišķumu; biznesu gan vājina sabiedrības dilemmas

Austrumu partnerības (AP) Rīgas samita ietvaros notikušajā Biznesa forumā tā rīkošanas partnera ‒ Latvijas Darba devēju konfederācijas ‒ prezidents Vitālijs Gavrilovs nenoguris uzsvēra sociālo partneru dialoga nozīmi ES un austrumu pierobežas partneru starpā. Tas visai uzskatāmi demonstrēja ES vispārējās AP politikas stratēģijas maiņu. To sevišķi likusi pārskatīt Krievijas agresija Ukrainā, kas ir skatāma kontekstā ar iepriekšējo AP samitu Viļņā.

Arī Latvijas ekonomikas ministre foruma atklāšanas diskusijā sacīja, ka ES un AP sadarbība ir tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais posms. Lai to lieki nepārbaudītu un AP ideju ‒ Eiropas vērtībās balstītu sadarbību ar Baltkrieviju, Ukrainu, Moldovu, Gruziju, Armēniju un Azerbaidžānu ‒ vispār uzturētu dzīvu un darboties spējīgu, turpmāk uzsvars būs tieši uz lietišķajām attiecībām, priekšplānā izvirzot uzņēmējus, «kas spēj lietas mainīt», kā to formulēja Eiropas Ekonomisko un sociālo lietu komitejas (EESK) Darba devēju grupas prezidents Jaceks Pjotrs Kravčiks. Arī ekonomikas ministre sarunā ar DB forumā sacīja, ka «galu galā ir jāsaprot ‒ cik liela interese šajās attiecībās būs biznesam, tik liela tā būs arī politiķiem. Tie attiecīgi nosvērsies par labu kādam no virzieniem – austrumiem vai rietumiem.»

Interešu grupa nav lamu vārds, bet gan sabiedrības dzīvīguma pazīme; ja nav pašorganizēšanās, tad iznākums ir ļengana politika

Klasiskajā apgalvojumā, ka tautai ir tāda valdība, kādu tā ir pelnījusi, ir apslēpts risks, ka atbildība un attiecīgi arī iniciatīva tiek izšķīdināta. Tas, kas pieder visiem, nepieder nevienam, tāpēc tiek novazāts un izniekots, un valsts intereses nav izņēmums.

Virkne pašmāju un ārvalstu ekspertu arī DB nemitīgi norāda uz Latvijas jebkādas politikas – lai tā būtu iekšpolitika, ārpolitika, nodokļu vai vēl kāda politika – valdošo problēmu, kas ir bezmērķība. Darba specifikas dēļ esmu iedziļinājies ārlietās un varu pārliecinoši teikt, ka Latvijas ekonomikas diplomātija vēl ir pat samērā proaktīva, bet arī tā nepārprotami atspoguļo pieprasījumu – kāds ir pieprasījums no mājām, tāda ir rīcība. Jeb, ko vadošie biznesa lobiji un aktīvākas atsevišķās kompānijas argumentēti prasa, tādas mūsu valsts intereses starptautiskajā ekonomiskās politikas veidošanā arī parādās.

Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF) ir neizpratnē par valdības lēmumu apstiprināt Ekonomikas ministrijas (EM) ierosinātos Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kas skar atbalstu atjaunojamās enerģijas ražotājiem.

«LAEF uzskata, ka grozījumi sagatavoti sasteigti, neņemot vērā ne vairāku ministriju, ne NVO pamatotus iebildumus,» pauž federācijas pārstāvji.

«Jāņem vērā, ka noteikumu grozījumi MK dienaskārtībā 30. jūlijā tika iekļauti, tikai MK sēdei sākoties, tādējādi liedzot NVO pilnvērtīgi piedalīties šo grozījumu apspriešanā valdībā. Zīmīgi, ka ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts maldināja valdību norādot, ka konkrētie grozījumi ir saskaņoti ar visām valsts iestādēm, jo tas neatbilst patiesībai. Tas rada pamatotas bažas par EM centieniem panākt grozījumu pieņemšanu, izslēdzot iespēju izteikt iebildumus un ierosinājumus grozījumu projekta labošanai. Jādomā, ka EM vai nu nav pārliecināta par pašu izstrādāto grozījumu ekonomisko un juridisko pamatojumu, vai arī šādi cenšas slēpti virzīt lielo dabasgāzes koģenerācijas staciju intereses,» uzskata Andis Kārkliņš, LAEF valdes loceklis.

Pašlaik galvenais darba devēju izaicinājums saistībā ar darba spēku ir kvalificētu speciālistu trūkums, darba spēka trūkums kopumā, kā arī darbinieku motivācijas trūkums un prasību pieaugums.

TNS veiktā pētījuma rezultāti rāda, ka viena ceturtdaļa darbinieku apsver iespēju mainīt savu pašreizējo darbu, kas liecina par salīdzinoši augstu darbinieku gatavību un atvērtību darba maiņai.

Vienai desmitdaļai darbinieku nav konkrēts viedoklis šajā jautājumā. TNS personāla pētījumu eksperte Signe Kaņējeva norāda, ka, iespējams, arī starp šiem darbiniekiem atrodas svārstīgie, tas ir tie, kuri skaļi nesaka, bet patiesībā apsver darba maiņas iespēju. Savukārt 2/3 (65%) darbinieku pašlaik nav gatavi darba maiņai un jaunu izaicinājumu pieņemšanai.

Riska grupas jeb darbinieki, kuri salīdzinoši biežāk apsver iespēju mainīt darbu, ir tirdzniecībā strādājošie, darbinieki, kuri uzņēmumā nostrādājuši neilgu laiku (mazāk par 1 gadu), kā arī jaunieši (18 - 24 gadus veci) un rīdzinieki.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi (LOSP) nelikvidēs, Zemkopības ministrija, sadarbojoties ar Nevalstiskajām organizācijām, likumus nav pārkāpusi, bet pietrūkst daži kilogrami apdrukāta papīra protokolu formātā, kas pārliecinātu Valsts kontroli par sadarbības atklātību.

Tāds secinājums Dienas Biznesam radās pēc LOSP tikšanās ar Valsts kontroli un biedrību Delna. Delna iepriekš publicēja rakstu Delna rosina izbeigt nepieņemamu NVO finansēšanas praksi un ieviest sistēmu sabiedriskā labuma organizāciju stiprināšanai, kas savukārt balstīts uz Valsts kontroles ziņojumu Nevalstisko organizāciju iesaiste Zemkopības ministrijas nozarēs aiz necaurskatāma aizsega? Faktiski tika kontrolēta Zemkopības ministrija, nevis LOSP, un daudzi no aptuveni 16 tūkstošiem LOSP veidojošo organizāciju biedriem nosprieduši, ka valsts finansējuma un jumta organizācijas vairs nav. Daži Dienas Biznesam pauda, ka saskata Valsts kontroles secinājumos politisku pasūtījumu, citi – VK kompetences robežu pārsniegšanu.

Valdības sēdē otrdien, 20. decembrī paredzēts izskatīt informatīvo ziņojumu par oficiālo divpusējo sarunu uzsākšanu Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu ieviešanai Latvijā periodā no 2014. līdz 2021. gadam.

Šajā laikā Latvijai pieejamais bruto finansējums abu finanšu instrumentu ietvaros ir 102,1 miljons eiro, no kura aptuveni 20 miljoni eiro ir iezīmēti saskaņā ar apstiprināto ieviešanas regulējumu (donorvalstu administratīvās izmaksas, obligātā 5 % rezerve, divpusējās sadarbības veicināšanas fonds, tehniskā palīdzība, obligātais NVO fonds u.c.), savukārt 80,2 miljoni eiro ir novirzāmi investīciju programmu ieviešanai.

Iespējamo investīciju priekšlikumu virzībā tika ņemta vērā līdzšinējā EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu īstenošanas pieredze, vispārējās investīciju vajadzības Latvijā atbilstoši nozaru attīstības stratēģijām un nacionālajiem plānošanas dokumentiem, kā arī plānoto investīciju skaidri sasniedzamie rezultāti, to potenciālā ietekme uz nozari (investīciju koncentrēšana) un papildinātība, īstenoto ieguldījumu dzīvotspēja pēc investīciju pabeigšanas un ietekme un valsts un pašvaldību budžetiem.

Nākamgad spēkā stāsies vērienīga nodokļu reforma, kuras ietvaros tostarp tiks īpaši atbalstīti tie uzņēmumi, kuri labprāt ziedo līdzekļus sabiedriskā labuma organizācijām. Publiskajā telpā par šo jautājumu tika lauzts daudz šķēpu, tāpēc ir ļoti svarīgi paskaidrot, ka nevalstiskais sektors arī pēc nodokļu reformas spēs piesaistīt finansējumu savai darbībai, kā arī uzņēmējiem saglabāsies stimuli ziedot sabiedriskā labuma organizācijām.

Patlaban spēkā esošais Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) regulējums paredz lielāku valsts finansēto līdzdalību, piemērojot UIN atlaidi, savukārt jaunais atbalsta modelis kopumā dos iespēju uzņēmumam ziedot lielāku summu, nepiemērojot šai summai UIN. Jāuzsver, ka UIN atvieglojumi pienāksies tiem nodokļu maksātājiem, kas ziedos sabiedriskā labuma organizācijai, budžeta iestādei vai valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas.

Laikā, kad Finanšu ministrija tikai izstrādāja jaunās nodokļu politikas pamatnostādnes, tika nolemts mainīt esošo ziedojumu sistēmu, kā rezultātā tika paredzēti divi Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojuma varianti ziedotājiem, ņemot vērā to finansiālos rādītājus vai darba algu fondu. Savukārt pēc diskusijām ar nevalstiskajām organizācijām tika paredzēts arī trešais atvieglojuma variants.

Nevalstisko organizāciju ieņēmumi pērn sasnieguši 463,47 milj. eiro, kaut arī vairumam – 76,63% no tām – ieņēmumi bijuši mazāki par 10 000 eiro.

To rāda SIA Lursoft pētījums. Pārskatus par 2018.gadu iesnieguši 17 882 biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēti subjekti, no tiem 92,8% ir biedrības, bet 5,9% – nodibinājumi. Kopumā Latvijā reģistrēti nepilni 24 tūkstoši nevalstisko organizāciju, tiesa, pēdējos gados tās likvidētas mazāk nekā pirms, piemēram, deviņiem gadiem. Tajā pašā laikā likvidēto organizāciju skaits ik gadu ir salīdzinoši neliels, tas straujāk palielinājies vien pēdējos divos gados. Interesanti, ka vairāki DB aptaujātie bija pārsteigti par nevalstiskā sektora iespaidīgo ienākumu apmēru, vienlaikus, ieraugot šajā sektorā darbojošos, atzina, ka grūti situāciju vērtēt, jo ieņēmumi tiek gūti nevis tikai un vienīgi no ziedojumiem, bet arī no biedru naudām un pakalpojumu sniegšanas, kā arī dotācijām. Minēto ienākumu avotu dažādība arī esot galvenais iemesls, kāpēc to grūti novērtēt. Vienlaikus tika pausta atziņa, ka nevalstiskais sektors Latvijā ir pieņēmies spēkā un to nevar nepamanīt.

«Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības nolīgumam starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm ir ne tikai tirdzniecības veicināšanas nozīme, bet arī būtiska loma pašlaik, kad Eiropu un pasauli satricinājusi Krievijas Federācijas agresija pret kaimiņvalsti Ukrainu,» uzsver Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne trešdien, 18.februārī, pēc komisijas sēdes, kurā deputāti apstiprināja Latvijas prezidentūras mandātu, kas dod tiesības strādāt pie topošā Eiropas Savienības (ES) un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) brīvās tirdzniecības līguma.

Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja Preses dienestā norāda, ka līgums būs abpusējs kompromiss, tomēr tas nemazinās ES noteiktās prasības, tostarp attiecībā uz pārtikas drošumu un kvalitāti - pārtikas piedevu un augšanas hormonu izmantošanu, kā arī ģenētiski modificēto organismu riskiem, komisijas sēdē apliecināja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Nevalstisko organizāciju (NVO) un sociālo partneru pārstāvji komisijas sēdē kliedēja izskanējušās bažas par līguma tapšanu slepenībā, paužot gandarījumu, ka sarunas kļuvušas caurskatāmākas. Vienlaikus tika vērsta uzmanība uz nepieciešamību līdz ar līguma noslēgšanu nemazināt darba tiesību standartus. Tāpat NVO un sociālo partneru pārstāvji pauda gandarījumu, ka tiks veikts pētījums par ES un ASV brīvās tirdzniecības līguma ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. Komisijas sēdē piedalījās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, kā arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji.

Ostu padome aicina Finanšu ministriju likuma izstrādē iesaistīt transporta un tranzīta nozares nevalstiskās organizācijas.

Aizbildinoties ar to, ka tiek gatavots jauns Eiropas Savienības (ES) muitas kodeksa projekts, Finanšu ministrija (FM) šā gada 22.februārī informēja jauna Latvijas muitas likuma izstrādes darba grupu, ka pie nacionālās likumdošanas darbs tiek apturēts. ES savukārt plāno pieņemt jauno muitas kodeksu līdz šā gada 24.jūnijam.

Jautājums pie Latvijas Muitas likuma joprojām ir aktuāls, un darbs pie tā sagatavošanas jāturpina, Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padoms sēdē sacīja Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas (LTBA) izpilddirektors Ģirts Verners. Nozares asociācijas izstrādājušas vairākus būtiskus priekšlikumus likumprojektā ietvertajam regulējumam, piemēram, starptautiskajiem nolīgumiem atbilstošu zudumu normu piemērošanai dzelceļa satiksmē.

Saskaņā ar 2015.gada darba analīzi un aktuālajām norisēm Latvijas un pasaules tirgos, Konkurences padome (KP) ir izvirzījusi prioritātes šī gada darbam, informē KP.

Starp būtiskākajām minama vēršanās pret publisku personu radītiem tirgus kropļojumiem, nesaudzīgi sodi likuma pārkāpējiem, aktīvs prevencijas darbs un padziļināta tirgus izpēte.

Nododot prioritāšu sarakstu sabiedrības rīcībā, KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama aicina uzņēmējus, valsts iestādes un pašvaldības uz aktīvu sadarbību, informējot par konkurences nepilnībām, jautājot pēc padoma un arī konstruktīvi kritizējot. Tāpat S.Ābrama uzsver: «Ceram, ka šogad pret ekonomiskajām netaisnībām un pašlabuma shēmām varēsim cīnīties jau ar uzlabotu Konkurences likumu. Šobrīd likuma grozījumu pieņemšana Saeimā kārtējo reizi ir atlikta, pagarinot konsultācijas, kas kopumā rit nu jau ceturto gadu, tā neļaujot KP strādāt atbilstoši šodienas ekonomiskajai realitātei un Eiropas tiesību labajai praksei.»