Ceturtdien pabeigta arī Latvijā strādājošo Somijas būvniecības uzņēmumu YIT un «Lemminkainen» apvienošana, sacīts apvienotās kompānijas paziņojumā.

Apvienošanas gaitā «Lemminkainen» iekļauts YIT sastāvā.

Par apvienošanos abi uzņēmumi paziņoja jūnijā, un tās nolūks ir stiprināt pozīcijas Ziemeļvalstu tirgū.

Lēsts, ka apvienotās kompānijas gada ieņēmumi būs 3,4 miljardi eiro, bet gada peļņa - 85 miljoni eiro. Iecerēts, ka ietaupījumi apvienošanās dēļ līdz 2020.gadam sasniegs 40 miljonus eiro.

YIT darbojas Somijā, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Krievijā, Polijā, Čehijā un Slovākijā.

LASI ARĪ:

Papildināts - Apvienojas būvuzņēmumi YIT un Lemminkäinen

2014. gadā salīdzinājumā ar 2013. gada vidējo līmeni būvniecības izmaksas Latvijā palielinājās par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Savukārt strādnieku darba samaksa pieauga par 3,1%, izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai – par 0,4%, bet būvmateriālu cenas samazinājās par 0,4%.

Pagājušā gada decembrī, salīdzinot ar 2013. gada attiecīgo periodu, būvniecības izmaksas pieauga par 0,9%. Strādnieku darba samaksa pieauga par 3,8%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 2,0%, bet būvmateriālu cenas samazinājās par 0,6%.

CSP informē, ka 2014. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, būvniecības izmaksas palielinājās par 0,5%. Būvmateriālu cenas pieauga par 1,0%, strādnieku darba samaksa – par 0,3%, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas samazinājās par 0,3%.

Jūnijā salīdzinājumā ar maiju vidējais būvniecības izmaksu līmenis Latvijā samazinājās par 0,9%. Būvmateriālu cenas pazeminājās par 2,1%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,3%. Savukārt strādnieku darba samaksa pieauga par 2,1%, informē Centrālā statistikas pārvalde.

Jūnijā būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja cenu pazeminājums ceļu būves materiāliem.

Salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, būvniecības izmaksas pieauga par 2,0%. Strādnieku darba samaksa pieauga par 6,5%, izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai – par 1,8%, būvmateriālu cenas – par 0,1%.

Gada laikā kopējo būvniecības izmaksu līmeni visvairāk ietekmēja būvmateriālu cenu kāpums transporta objektu būvē.

2013. gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar 2012.gada 2.ceturksni, būvniecības izmaksas palielinājās vidēji par 3,1%. Strādnieku darba samaksa pieauga par 6,5%, izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai – par 2,3% un būvmateriālu cenas – par 1,6%.

2022. gads ieies vēsturē ar rekordaugsto inflācijas līmeni, kas pārspēj pat 2008. gada straujo cenu kāpumu. Nepārprotami sadārdzinājumu izjūt ikviens no mums, tomēr neapskaužamā situācijā ir nokļuvuši būvuzņēmumi, kam izejvielu izmaksas pēdējā gada laikā ir vairākkārtīgi pieaugušas un noslēgtajos būvprojektu līgumos par šādām summām vairs nav iespējams iekļauties.

Šobrīd Ekonomikas ministrija jau ir ieviesusi obligātu būvniecības līgumu indeksāciju, tomēr lielai daļai šobrīd aktīvo būvprojektu šāda indeksācijas atruna līgumā nav iekļauta.

Ar kādām problēmām šobrīd saskaras kā apdrošināšanas, tā arī būvniecības nozares un kā no tām turpmāk varam izvairīties?

Paredzot būvmateriālu cenu nestabilitāti, kopš šā gada janvāra Ekonomikas ministrija ir noteikusi, ka turpmāk būvniecības līgumos kā obligāta prasība jāiekļauj indeksācijas atruna, kas paredz, ka, pieaugot būvniecības izmaksām, var tikt mainīta būvprojekta cena. Tā kā līdz šim indeksācija nav bijusi obligāta prasība, bet gan vien rekomendējama, vairumam būvprojektu līgumu, tā nav atrunāta, kas arī ir daudzu šā brīža projektu galvenā problēma. Šobrīd būvniecībā ir pieejami trīs apdrošināšanas veidi.

Šā gada novembrī, salīdzinot ar pagājušā gada novembri, būvniecības izmaksas pieauga par 1,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Strādnieku darba samaksa pieauga par 3,8%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,4%, būvmateriālu cenas – par 0,6%.

Savukārt, salīdzinot ar oktobri, vidējais būvniecības izmaksu līmenis Latvijā samazinājās par 0,1%. Mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas pazeminājās par 0,7%, būvmateriālu cenas nemainījās, bet strādnieku darba samaksa pieauga par 0,6%.

Gada laikā kopējo būvniecības izmaksu līmeni visvairāk ietekmēja nepieciešamo resursu cenu pārmaiņas transporta objektu būvē.

Šogad datus par būvniecības resursu cenām sniedz ap 180 būvuzņēmumi un ap 30 tirdzniecības uzņēmumi. Tāpat būvizmaksu indeksa aprēķinos tiek izmantotas būvmateriālu cenas, ko uzņēmumi sniedz rūpniecības ražotāju un importa cenu indeksu aprēķiniem.

2016. gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā pieauga par 0,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Strādnieku darba samaksa palielinājās par 0,9 %, būvmateriālu cenas – par 0,3 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas būtiski nemainījās.

Salīdzinot ar 2015. gada jūniju, būvniecības izmaksas samazinājās par 0,2 %. Būvmateriālu cenas saruka par 2,8 %, bet strādnieku darba samaksa palielinājās par 4,9 % un mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,2 %.

2016. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada 2. ceturksni, kopējais būvniecības izmaksu līmenis samazinājās par 0,4 %. Būvmateriālu cenas saruka par 1,7 %, savukārt strādnieku darba samaksa pieauga par 2,1 % un izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai – par 0,4 %.

Salīdzinot ar 2016. gada oktobri, būvniecības izmaksas palielinājās par 2,8%. Strādnieku darba samaksa pieauga par 4,5%, būvmateriālu cenas – par 2,6%, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Savukārt 2017. gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,3%, strādnieku darba samaksapalielinājās par 0,5%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,4%, bet būvmateriālu cenas – par 0,2%.

CSP atzīmē, ka oktobrī būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja darba samaksas pieaugums apdares būvdarbu strādniekiem (jumiķi, apmetēji, sanitārtehniķi un citi).

2017. gadā datus par būvniecības resursu cenām sniedz ap 190 būvuzņēmumu un vairāk nekā 40 tirdzniecības uzņēmumu. Būvizmaksu indeksa aprēķinos papildus izmanto arī būvmateriālu cenas, kuras uzņēmumi sniedz ražotāju cenu indeksu rūpniecībā un importa cenu indeksa aprēķiniem.

3. novembrī spēkā stājās ģenerālvienošanās par minimālo algu būvniecībā, kas kļūst saistoša visiem darba devējiem, kas saimniecisko darbību veic būvniecības nozarē. Vienošanās paredz, ka minimālā bruto alga būs 780 eiro, bet darbiniekiem ar atbilstošu izglītību – 820 eiro.

Vienošanos parakstījuši būvuzņēmumi, kuru kopējais apgrozījums ir 51,02% no kopējā nozares apgrozījuma, tādēļ ģenerālvienošanās atbilstoši Darba likuma 18. panta 4. daļai kļūst saistoša visiem pārējiem nozares dalībniekiem, kuri neko nav parakstījuši.

Šobrīd ģenerālvienošanos sāk reklamēt kā ļoti progresīvu rīku, kā dažādas nozares var darīt kaut ko labu. Acīmredzams, ka arī valstij tas pirmajā mirklī šķiet izdevīgi, jo nodokļu iemaksas pēc algu celšanas palielinās. Tajā pašā laikā ģenerālvienošanās stipri atgādina valsts legalizētu karteli uz atsevišķu preces grupu tirgū – darbaspēku.

Karteļa vienošanās ir starp konkurentiem, un tās mērķis ir kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci. Kartelis ir vienošanās starp vienas un tās pašas nozares dalībniekiem ar mērķi veidot monopolu. Saprotams, ka vienošanās par darbaspēka cenām apzināti netiek pieminēta, definējot karteļus, jo tad Konkurences padomei uzreiz būtu jāķeras pie darba, lai gan ģenerālvienošanās un karteļa vienošanās sekas ir līdzīgas.

Šā gada janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā samazinājās par 0,2%, liecina Centrālās statistikas biroja dati.

Strādnieku darba samaksa bija par 2,7% mazāka nekā decembrī. Jāņem vērā, ka darba samaksā par decembri ierēķinātas arī neregulārās piemaksas un prēmijas par gada rezultātiem. Mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas pieauga par 0,5%, būvmateriālu cenas palika nemainīgas.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, būvniecības izmaksas pieauga par 0,5%. Strādnieku darba samaksa palielinājās par 2,9%, būvmateriālu cenas pieauga par 0,3%, bet izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai samazinājās par 0,7%.

Janvārī ir aktualizēti būvniecības izmaksu indeksa aprēķinos lietotie svari, kas atspoguļo 2013.gadā būvuzņēmumu pašu spēkiem veikto būvdarbu apjomu un struktūru. 2014.gadā datus par būvniecības resursu cenām sniedz ap 180 būvuzņēmumu un ap 30 tirdzniecības uzņēmumu. Būvizmaksu indeksa aprēķinos papildus tiek izmantotas arī būvmateriālu cenas, ko uzņēmumi sniedz rūpniecības ražotāju un importa cenu indeksu aprēķiniem.

Topošajā Kurzemes koncertzālē sākti iekšdarbi un aktualizēts saimnieciskās darbības modelis, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Būvnieku uzdevums bija līdz gada beigām panākt, lai koncertzāles jeb daudzfunkcionālā centra Lielais dzintars ēka pilnībā būtu zem jumta un lai būtu pabeigta visu korpusa metāla konstrukciju montāža. Būvniecības process notiek saskaņā ar grafiku, apliecina daudzfunkcionālā centra Lielais dzintars projekta realizācijas daļas vadītājs Gatis Griezītis. Pavasarī tiks publiskota koncertzāles atklāšanas programma, taču jau tagad notiek Lielā dzintara popularizēšana starptautiskajā līmenī. Rudenī koncertzālei jāsāk funkcionēt.

Izaicinoša ikdiena

«Tik lielos objektos vienmēr ir problēmas, kas nav iepriekš paredzamas. Taču pagaidām nav nekā tāda, kas liktu apšaubīt gala termiņu,» situāciju raksturo ģenerāluzņēmēja SIA Merks valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš. Ēkas projekts ir oriģināls un tehniski ārkārtīgi sarežģīts, tāpēc katra diena objektā ir izaicinājums, atzīst O. Ozoliņš. Viņš uzteic apakšuzņēmējus, kuru skaits gan ir mainīgs, taču kopumā tādu neesot daudz. Vairākums ir Liepājas būvuzņēmumi – visu inženierkomunikāciju sistēmu ierīko SIA Vega1, metāla konstrukciju montāžu veic SIA U.P.T.K. «Par Liepājas uzņēmumiem man ir tikai pozitīvas atsauksmes – varbūt tāpēc, ka būvē savās mājās,» tā O. Ozoliņš. Arī paši apakšuzņēmēji atzīst, ka būvniecība pilsētas centrā uzliek papildu slodzi, jo notiek ikviena garāmgājēja acu priekšā, turklāt uz objektu vērstas arī tīkla kameras. Ik dienas sociālajos tīklos ir kāds komentārs par notiekošo būvlaukumā. SIA Merks valdes priekšsēdētājs gan uzsver, ka projekta kvalitātes nosacījumi un būvnieka atbildības līmenis ir stingri noteikts līgumā un tehniskajā dokumentācijā. Piemēram, nepastāv iespēja izvēlēties lētāku materiālu vai tehnisko risinājumu.

2016. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā pieauga par 0,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Būvmateriālu cenas palielinājās par 0,5 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,3 %, bet strādnieku darba samaksa būtiski nemainījās.

Salīdzinot ar 2015. gada jūliju, būvniecības izmaksas pieauga par 0,3 %. Strādnieku darba samaksa palielinājās par 5,4 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,5 %, bet būvmateriālu cenas saruka par 2,3 %.

2016. gadā datus par būvniecības resursu cenām sniedz ap 180 būvuzņēmumu un vairāk nekā 30 tirdzniecības uzņēmumu. Būvizmaksu indeksa aprēķinos papildus izmanto arī būvmateriālu cenas, kuras uzņēmumi sniedz ražotāju cenu indeksu rūpniecībā un importa cenu indeksa aprēķiniem.

Noslēgusies vērienīga tenisa centra "Lielupe" pārbūve - investējot vairāk nekā 10 miljonus eiro tas kļuvis par modernāko tenisa centru Baltijā.

Jauna, starptautisko sacensību standartiem atbilstoša slēgtā tenisa laukumu halle, atvērtie tenisa laukumi, mūsdienu prasībām atbilstoša infrastruktūra ir daļa no uzlabojumiem, kas ļaus gan organizēt starptautiska mēroga tenisa sacensības, gan ikdienā būs pieejama ikvienam veselīga dzīvesveida entuziastam.

Pēc rekonstrukcijas valsts pārvaldībā esošais tenisa centrs “Lielupe” spēj uzņemt no 400 līdz 500 spēlētāju dienā un nodrošināt vairāk nekā 50 dažāda līmeņa starptautisku turnīru norisi gadā.

Tenisa centra pārbūve veikta četrās kārtās. Otrās un trešās kārtas ietvaros uzbūvēta mūsdienīga slēgtā tenisa laukumu halle, kas savienota ar veco, padomju laikos būvēto, ēku. Jaunuzbūvētajā hallē atrodas 4 tenisa laukumi, 3 skvoša korti, pludmales tenisa laukums un telpas fitnesa un trenažieru zālēm. Rekonstruēta arī 1989. gadā būvētā slēgtā tenisa halle, veicot tās būvkonstrukciju, inženierkomunikāciju un administratīvā korpusa iekštelpu pārbūvi, kā arī energoefektivitātes uzlabošanu.

Šā gada februārī, salīdzinot ar janvāri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā samazinājās par 0,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas samazinājās par 0,7%, būvmateriālu cenas un strādnieku darba samaksa samazinājās par 0,2%, kas saistīts ar sezonas ietekmi.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada februāri, būvniecības izmaksas samazinājās par 0,1%. Mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas samazinājās par 1,4%, bet būvmateriālu cenas nemainījās. Strādnieku darba samaksa gada laikā pieauga par 1,5%.

2014.gadā datus par būvniecības resursu cenām sniedz ap 180 būvuzņēmumu un ap 30 tirdzniecības uzņēmumu. Būvizmaksu indeksa aprēķinos tiek izmantotas būvmateriālu cenas, ko uzņēmumi sniedz rūpniecības ražotāju un importa cenu indeksu aprēķiniem.

Šā gada augustā, salīdzinot ar jūliju, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā samazinājās par 0,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Būvmateriālu cenas kritās par 0,8 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1 %, bet strādnieku darba samaksa būtiski nemainījās.

Salīdzinot ar 2015. gada augustu, būvniecības izmaksas samazinājās par 0,4 %. Būvmateriālu cenas saruka par 3,0 %, bet strādnieku darba samaksa palielinājās par 4,2 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,3 %.

Augustā būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja cenu pazeminājums ceļu būves materiāliem (lielākā ietekme smiltīm un dolomīta šķembām).

2016. gadā datus par būvniecības resursu cenām sniedz ap 180 būvuzņēmumu un vairāk nekā 30 tirdzniecības uzņēmumu. Būvizmaksu indeksa aprēķinos papildus izmanto arī būvmateriālu cenas, kuras uzņēmumi sniedz ražotāju cenu indeksu rūpniecībā un importa cenu indeksa aprēķiniem.

2018. gada martā, salīdzinot ar februāri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Strādnieku darba samaksa pieauga par 1,1%, būvmateriālu cenas par 0,5%, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas par 0,2%.

Martā būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja darba samaksas pieaugums apdares būvdarbu strādniekiem (jumiķi, apmetēji, sanitārtehniķi un citi), kā arī cenu pieaugums dolomīta šķembām.

Salīdzinot ar 2017. gada martu, būvniecības izmaksas palielinājās par 3,9%.Strādnieku darba samaksa pieauga par 8,7%, būvmateriālu cenas par 3,0%, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas.

2018. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 4. ceturksni, kopējais būvniecības izmaksu līmenis palielinājās par 1,0%. Strādnieku darba samaksa pieauga par 1,5%, būvmateriālu cenas par 1,3%, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas par 0,3%.

2019. gada decembrī, salīdzinot ar 2018. gada decembri, būvniecības izmaksas palielinājās par 2,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Strādnieku darba samaksa palielinājās par 8,6 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,7 %, bet būvmateriālu cenas – par 1,1%.

Būvniecības izmaksu pārmaiņas (procentos pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi)

2019. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,4 %. Strādnieku darba samaksa pieauga par 1,2 %, būvmateriālu cenas – par 0,3 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1 %.

Decembrī būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja darba samaksas pieaugums apdares būvdarbu strādniekiem (jumiķi, apmetēji, sanitārtehniķi un citi), betonētājiem un tiem radniecīgu profesiju strādniekiem, kā arī elektriķiem.

Šā gada martā, salīdzinot ar februāri, būvniecības izmaksu līmenisLatvijā pieauga par 1,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas palielinājās par 1,7%, būvmateriālu cenas – par 1,1% un strādnieku darba samaksa – par 0,9%.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada martu, būvniecības izmaksas palielinājāspar 1,1%. Strādnieku darba samaksa pieauga par 2%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,0% un būvmateriālu cenas – par 0,8%.

Šā gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2013.gada 1.ceturksni, būvniecības izmaksas palielinājās vidēji par 0,5%.Strādnieku darba samaksa pieauga par 2,2%, būvmateriālu cenas – par 0,4%. Izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai kritās par 0,4%.

Šī gada janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā pieauga par 0,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Strādnieku darba samaksa pieauga par 0,7%, būvmateriālu cenas – par 0,5%, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas samazinājās par 0,3%.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, būvniecības izmaksas pieauga par 1,4%. Strādnieku darba samaksa palielinājās par 7,4%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,1%, bet būvmateriālu cenas samazinājās par 0,1%.

Janvārī ir aktualizēti būvniecības izmaksu indeksa aprēķinos lietotie svari, kas atspoguļo 2014. gadā būvuzņēmumu pašu spēkiem veikto būvdarbu apjomu un struktūru. 2015. gadā datus par būvniecības resursu cenām sniedza ap 190 būvuzņēmumu un ap 30 tirdzniecības uzņēmumu. Būvizmaksu indeksa aprēķinos papildu tiek izmantotas arī būvmateriālu cenas, ko uzņēmumi sniedz rūpniecības ražotāju un importa cenu indeksu aprēķiniem.

2016. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā pieauga par 0,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Būvmateriālu cenas, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas būtiski nemainījās, bet strādnieku darba samaksa palielinājās par 0,5 %.

Salīdzinot ar 2015. gada septembri, būvniecības izmaksas palielinājās par 0,1 %. Strādnieku darba samaksa palielinājās par 4,3 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,9 %, bet būvmateriālu cenas saruka par 2,4 %.

Septembrī būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja darba samaksas pieaugums apdares būvdarbu strādniekiem (jumiķiem, apmetējiem, sanitārtehniķiem un citiem).

2016. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada 2. ceturksni, kopējais būvniecības izmaksu līmenis palielinājās par 0,3 %. Būvmateriālu cenas pieauga par 0,1 %, strādnieku darba samaksa – par 1,2 % un izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai – par 0,3 %.

2020. gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Strādnieku darba samaksa palielinājās par 0,5 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1 %, savukārt būvmateriālu cenas samazinājās par 0,1 %.

Jūnijā vidējo līmeni visvairāk ietekmēja darba samaksas pieaugums montētājiem, kā arī namdariem un būvgaldniekiem, elektriķiem, krāsotājiem un tiem radniecīgu profesiju strādniekiem. Pazeminoša ietekme bija cenu samazinājumam metāla konstrukcijām un sīkajiem metāla izstrādājumiem.

Salīdzinot ar 2019. gada jūniju, būvniecības izmaksas palielinājās par 1,0 %. Strādnieku darba samaksa palielinājās par 6,6 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,4 %, savukārt būvmateriālu cenas samazinājās par 1,2 %. 2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 1. ceturksni, kopējais būvniecības izmaksu līmenis nemainījās. Strādnieku darba samaksa pieauga par 2,4 %, bet būvmateriālu cenas samazinājās par 1,1 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas saruka par 0,1 %.

Bauskas novada administrācija noslēgusi vairāk nekā 259 tūkstošu latu apjomīgu iepirkumu konkursu par ūdenssaimniecības būvdarbu veikšanu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Būvdarbus veiks Bauskas novada uzņēmums SIA Viona, liecina konkursa rezultāti. Kopumā konkursā pieteicās 13 uzņēmumi.

Būvdarbi tiks veikti Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta «Ūdenssaimniecības attīstība Bauskas novada Codes pagasta Jauncodes ciemā» ietvaros.

SIA Viona apgrozījums 2011. gadā bija 1,07 milj. Ls, bet peļņa – 134 tūkst. Ls. Uzņēmumā strādāja deviņi darbinieki, bet vienīgā valdes locekļa amatu ieņēma Ēriks Revazjans.

Jau rakstīts, ka dažādos Latvijas novados tiek veikti vai jau ir noslēgti ūdenssaimniecības projekti. Piemēram, Mellužos un Valteros ūdenssapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanā plānots ieguldīt vairāk nekā 3,7 milj. Ls, savukārt Valmieras ūdensapgādes projektā ieguldīs 5,4 milj. Ls.

Būvniecības tirgū pērn izvirzījies jauns līderis – ilggadējo līdzšinējo pirmās vijoles spēlētāju Skonto būvi no troņa pērn gāzis Re&Re. Tā apliecina 2013. gada būvuzņēmumu darbības rezultātu operatīvie dati.

Lai arī pērn pār būvniecības nozari krita vairākas tumšas ēnas, lielākoties skaitļi uzrāda pozitīvas tendences, tiesa, netrūkst arī zaudētāju. Vairāku kompāniju apgrozījums ir būtiski pieaudzis, sasniedzot pirmskrīzes rādītājus vai pat pārsniedzot visu iepriekšējo gadu līmeni. Zīmīgi, ka būvnieku peļņas rādītājos mīnusu pērn nav vispār – visi TOP 25 uzņēmumi ir strādājuši ar peļņu.

Kāpumi un kritumi

Izvērtējot pagājušā gada rezultātus, straujāko kāpumu apgrozījumā pārliecinoši uzrāda divi uzņēmumi – a/s LNK Industries (+183,8%), vienā piegājienā pakāpjoties topā no 20. uz 7. vietu, un SIA Re&Re (+107,2%), kas pacēlusies no 7. uz 1. vietu.

Šī gada februārī, salīdzinot ar janvāri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā pieauga par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP aztīmē, ka būvmateriālu cenas pieauga par 0,1%, bet strādnieku darba samaksa, kā arī mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas būtiski nemainījās.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada februāri, būvniecības izmaksas pieauga par 1,8%. Strādnieku darba samaksa palielinājās par 7,6%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,9% un būvmateriālu cenas – par 0,2%.

2015. gadā datus par būvniecības resursu cenām sniedz ap 190 būvuzņēmumu un ap 30 tirdzniecības uzņēmumu. Būvizmaksu indeksa aprēķinos papildu tiek izmantotas arī būvmateriālu cenas, ko uzņēmumi sniedz rūpniecības ražotāju un importa cenu indeksu aprēķiniem.

2016. gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā samazinājās par 0,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Būvmateriālu cenas, kā arī mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas kritās par 0,2 %, bet strādnieku darba samaksa palielinājās par 0,3 %.

Salīdzinot ar 2015. gada oktobri, būvniecības izmaksas samazinājās par 0,2 %. Būvmateriālu cenas saruka par 2,8 %, bet strādnieku darba samaksa palielinājās par 4,0 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,6 %.

Oktobrī būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja cenu pazeminājums asfaltbetonam un dolomīta šķembām.

2016. gadā datus par būvniecības resursu cenām sniedz ap 180 būvuzņēmumu un vairāk nekā 30 tirdzniecības uzņēmumu. Būvizmaksu indeksa aprēķinos papildus izmanto arī būvmateriālu cenas, kuras uzņēmumi sniedz ražotāju cenu indeksu rūpniecībā un importa cenu indeksa aprēķiniem.