«Katrā ziņā varu apliecināt to, ka no sievietes politikā prasa vairāk nekā no vīrieša,» intervijā laikrakstam Diena, vaicāta, vai ir grūti būt sievietei politikā, sacījusi Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.
«To es pārrunāju arī tajās atsevišķajās minūtēs, kad man bija iespēja pabūt kopā ar Hilariju Klintoni. Mūsu viedokļi pilnīgi saskanēja. Nekad neesmu redzējusi rakstus, kur būtu aprakstītas politiķu vīriešu frizūras, viņu ne vienmēr labi izgludinātās bikses vai nenotīrītās kurpes, savukārt sievietei tas ir pirmais, par ko varam izlasīt medijos,» skaidrojusi S. Āboltiņa.
«Politikā vīrieši, kad viņiem nav ko atbildēt sievietei pēc būtības, mēdza atbildēt ar kaut ko, kas uz viņu attiecas personīgi. Nils Ušakovs var atbildēt - «viņa vienkārši nav izgulējusies» - par kādu kritiku, bet es nekad neesmu dzirdējusi neko tādu politikā atbildam vīrietim. Ir grūti? Bet, ja esmu izvēlējusies sev tādu darbu, tad tas ir jādara ar visām tā grūtībām. Nevis par to jāžēlojas,» sacījusi Saeimas priekšsēdētāja.
Viņa arī norādījusi, ka «sieviete politikā ienes kaut kādu līdzsvaru, jo tomēr ļoti daudzu problēmu risināšanā var būt dažādas pieejas, kā saka par to Marsu un Veneru. Neesmu par to, ka Latvijā būtu jāievieš kvotas, jo ir svarīgi, lai konkurence pastāvētu - ir jāvar sevi pierādīt, ka tu to vari darīt».
Jautāta, vai Vienotībai ir «soliņš rezervistiem uz premjera amatu», S. Āboltiņa Dienai teikusi: «Domāju, ka šis soliņš mums ir, katrā ziņā tas ir garāks nekā tām partijām, kuras mēdz uzstāties, ka Vienotībai šī soliņa nav. Bet to, ko Dombrovskis savulaik uzņēmās un izdarīja, ir jāmāk novērtēt.. Kad atkāpās Godmanis, neviens jau to varu negribēja, viss izskatījās tik bezcerīgi.»