Citas ziņas

Āboltiņa: «Vienotības» valde dzīvo kompleksā no Āboltiņas

Dienas Bizness,08.11.2017

Jaunākais izdevums

««Vienotības» valde dzīvo tādā kā kompleksā no Āboltiņas. Viņi pasūta socioloģisko aptauju un jautā: «Ar ko asociējas «Vienotība»?» Un «Vienotība» asociējas ar Āboltiņu tāpēc, ka nav citu spilgtu līderu, nav citu darbu, kam būt priekšā,» Saeimas deputāte Solvita Āboltiņa («Vienotības» frakcija) apgalvoja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs», atklājot, kāpēc, viņasprāt, viņa tikusi izslēgta no partijas.

Kā iemeslu viņas izslēgšanai Āboltiņa minēja to, ka viņai piekārta «Vienotības» vadītājas birka. Tā likusi jaunajai valdei iedzīvoties kompleksos. Saeimas deputāte gan norādīja, ka šī birka neatbilst patiesībai: «Šajā situācijā ir jau otra jaunā valde – viena bija ar Piebalgu, otra tika ievēlēta augustā.»

Āboltiņa ir pārliecināta, ka viņa cilvēkiem asociējas ar šo partiju tāpēc, ka «Vienotībai» «nav citu spilgtu līderu, nav citu darbu, kam būt priekšā.» Viņa norādīja, ka arī viņas izslēgšana no partijas parāda to, ka jaunā valde nevēlējās risināt īsto problēmu – izvēlēties jaunu ekonomikas ministru. «Arī šobrīd savai nespējai un problēmu nerisināšanai atkal izmeta priekšā Āboltiņu,» valdi kritizēja Āboltiņa. Saeimas deputāte atzina, ka šādu situāciju daļēji uztver par «spēcīgas personības likstām».

Viņa uzskata, ka valde ar šādu rīcību neko nav atrisinājusi. «Ja es biju pēdējais šķērslis, es viņiem vēlu veiksmi, bet manā uztverē politikā ir jānāk ar darbiem un idejām. Tikai ar jauniem darbiem un idejām var aizēnot to iepriekšējo līderi,» raidījumā sacīja Āboltiņa.

Tomēr Āboltiņa ar ironiju atzina, ka vismaz netiks vainota nākamo vēlēšanu rezultātos. «Es biju gatava tam, ka uz nākamajām vēlēšanām, kad es jau sen būšu Ārlietu ministrijā, rezultātus skaidrotu ar to, ka Āboltiņa par vēlu aizgāja. Tagad vismaz izslēdza laikus, viņiem vēl ir iespēja kaut ko nodemonstrēt,» ar smaidu sacīja Āboltiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Ārlietu komisija atbalstīja bijušās politiķes Solvitas Āboltiņas kandidatūru Latvijas vēstnieces amatam Itālijā, liecina Latvijas Televīzijas raidījumā Panorāma rīcībā esošā informācija.

Par Āboltiņas kandidatūru komisija lēmusi slēgtā sēdē, uz kuru ieradusies arī pati kandidāte. Āboltiņas kandidatūras virzīšanai guvusi atbalstu tikai ar vienas balss pārsvaru.

Slēgtajā sēdē esot izskanējuši iebildumi, ka šis jautājums būtu jāizskata nākamajai Saeimai.

Gala lēmumu par viņas kandidatūras apstiprināšanu pieņems Valsts prezidents Raimonds Vējonis, tikmēr informācija par vēstnieces iecelšanu amatā ir slepena līdz brīdim, kad vēstnieks ir saņēmis prezidenta atbalstu.

Kā ziņots, Āboltiņa šogad februārī sāka darbu Ārlietu ministrijas (ĀM) Eiropas departamenta direktores amatā un viņai piešķirts padomnieka diplomātiskais rangs, aģentūru LETA informēja ĀM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Āboltiņu izslēdz no Vienotības par partijas valdes autoritātes graušanu un piedalīšanos aizkulišu sarunās

Zane Atlāce - Bistere,06.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partijas Vienotība jaunā valde par partijas iekšējās disciplīnas neievērošanu, apzinātu partijas valdes autoritātes graušanu un piedalīšanos aizkulišu sarunās ar mērķi diskreditēt ekonomikas ministra izraudzīšanās procesu, ir nolēmusi izslēgt no partijas Vienotība Solvitu Āboltiņu un atsaukt viņu no partijas frakcijas vadītāja amata Saeimā, informē partijā.

«Pastāvīga pretstāvēšana partijas valdes lēmumiem nav pieņamama. Vienotības valde nepārprotami lēma, ka par ekonomikas ministra amata kandidātiem publiski komunicē tikai partijas vadītājs. Kandidātu uzrunāšana, konsultācijas ar koalīcijas partneriem un valdes locekļiem par iespējami labāko kandidātu tika deleģētas vienīgi valdes priekšsēdētājam. Solvita Āboltiņa ir rīkojusies tieši pretēji un es uzskatu, ka valdes lēmumu ignorēšana un individuālas aktivitātes publiskajā telpā ir vērtējamas kā apzināta partijas jaunās valdes autoritātes graušana un kaitniecība partijas tēlam kopumā,» komentē Vienotības valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

Partijas valde uzskata, ka frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa apzināti pretnosatatījusi frakciju valdei, faktiski aicinot torpedēt labākā kandidāta virzīšanu ekonomikas ministra amatam. Valdes ieskatā frakcijas vadītāja ir atkārtoti veicinājusi domstarpības starp Saeimas deputātiem un partijas valdi, kas nav pieļaujami, īpaši situācijā, kad partijas saliedēts un koleģiāls darbs visās tās biedru pārstāvētajās institūcijās ir izšķirīgs partijas autoritātes atjaunošanai sabiedrībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs, Ministru prezidenta biedrs Arvils Ašeradens (V) izlēmis pamest ministra amatu un pieņemt Saeimas deputāta mandātu, lai vadītu Vienotības Saeimas frakciju.

Ašeradens šodien partijas biedriem piedāvājis savu kandidatūru šim amatam, kas arī tikusi atbalstīta. Jautājums formāli tikšot atrisināts nākamo nedēļu laikā, Vienotībai piedāvājot arī jaunu ekonomikas ministra kandidātu. Pagaidām Vienotība nenosauca iespējamus kandidātus, jo gala lēmums nav pieņemts.

Ašeradens skaidroja, ka brīdī, kad viņš uzņēmās partijas vadītāja amatu, esot bijis skaidrs, ka jāturpina pārmaiņu process Vienotībā. Viņš uzsvēra, ka valdības stabilitātei ir nepieciešams stabils frakcijas darbs. Tuvojas nākamā gada valsts budžeta pieņemšana un nākamā gada Saeimas vēlēšanas, tāpēc valdības stabilitāte ir būtiska, akcentēja Ašeradens. Politiķis minēja arī jaunas Vienotības iniciatīvas, kurās ir būtiska viņa kā partijas vadītāja darbība frakcijā, piemēram, pāreja uz izglītību latviešu valodā mazākumtautību skolās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā runā, ka nākamais rindā aiz Martinsona ir Jaunups. Vai tie, kas tagad prasa atlaist Rīgas domi, tad prasīs valdības atlaišanu un ārkārtas Saeimas vēlēšanas? Ko tad darīs prezidents, un ko darīs valdība? Vai norobežoties tiešām būs tik viegli? Edgars Jaunups, kurš bīda Kariņa valdību, var izrādīties tās kapracis.

KNAB vadītājs Jēkabs Straume norāda, ka tas ir tikai sākums. Aizturētais Martinsons valstī bija izvērsis plašu darbību. Par to, ka viņu interesēja valdības līmenis, liecina arī aktīva politisko spēku finansēšana, īpaši atbalstot Jaunupu. Ja tas ir tikai sākums, tad būs loģisks turpinājums. Ir kļuvis zināms, ka Jaunups bijis regulārs Tauriņu pirts viesis sarunās, kuras ierakstīja izmeklētāji. Kas būs tālāk?

Tajā brīdī, kad/ja «iesēdinātu» Jaunupu, būtu jāatlaiž valdība. Tad būtu tāda pati situācija kā Rīgas domē, kur prasa Ušakova atkāpšanos un domes atlaišanu. Vai nacionāļi tādā situācijā pieņems līdzīgu lēmumu kā savā kongresā, prasot Gerhardam atlaist Rīgas domi?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sporta komplekss 333 no ģimenes biznesa izaudzis līdz uzņēmumam, kas piesaistījis arī starptautiskas nozīmes partnerus

Vladislavam Šlēgelmilham 2002. gadā radās utopiska ideja – izveidot kartinga trasi, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama. Tā sākās sporta kompleksa 333 attīstība. Vēlāk 2007. gadā tika uzbūvēts drošas braukšanas poligons, 2010. gadā atklāts veikparks, 2015. gadā kafejnīca un vēl viena kartinga trase, bet 2017. gadā tika uzbūvēts angārs, biroja ēka un tehniskā zona.

Šajā gadā sporta komplekss papildināts ar jauniem pakalpojumiem – ūdens atrakciju parku, izveidotas jaunas kafejnīcas telpas, infrastruktūra pielāgota lielākam apmeklētāju skaitam, kā arī labiekārtotas piecas kempingu mājiņas. «Visas lietas šeit notiek dabiski – ja ir pieprasījums, tad ir arī piedāvājums. Komunicējam ar mūsu klientiem, mums ļoti interesē arī viņu domas – tā saucamais feedback, ko varētu labāk. Vienmēr uzklausām arī veselīgu kritiku, kā mēs varam attīstīties. Parādījās vēlme pēc nakšņošanas vietām, kafejnīcas, tad arī pludmales zona attīstījās diezgan dabiski,» stāsta V. Šlēgelmilha meita Sibilla Šlēgelmilha.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vienotības valde varētu lemt par Ķirša izvirzīšanu ekonomikas ministra amatam

LETA,06.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī «Vienotībā» nav vienprātības par ekonomikas ministra amata kandidātu, partijas valde varētu lemt par politiķa Viļņa Ķirša izvirzīšanu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Ķirsis pašlaik ir Rīgas domes deputāts, «Vienotības» priekšsēdētāja vietnieks. Iepriekš viņš pildīja arī Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra pienākumus. Neoficiālās sarunās politiķi prognozē, ka tieši Ķirsim varētu būtu valdes vairākuma atbalsts.

Atsevišķi politiķi gan uzsver, ka ekonomikas ministra amatam būtu jāvirza kandidāts, kuram jau tagad ir pielaide valsts noslēpumam, proti, Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa. Pielaide valsts noslēpumam esot arī Zandai Kalniņai-Lukaševicai, kura pilda Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres pienākumus, kā arī pašreizējiem ministriem, kuru vārdi arī izskanēja kontekstā ar šo amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vadītāja un Vienotības valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa netika pārvēlēta Saeimā tādēļ, ka tautas sašutumu izraisīja viņas mersedesa un to pavadošā apsardzes džipa «maukšana» pa šoseju pilnīgā «bezjēgā» ar ātrumu, kas pārsniedz 150 km/h, padzenot malā pārbiedētos valsts iedzīvotājus, konkrēti sievieti ar diviem bērniem, kas «vilkās» apmēram uz 100 km/h. Pēc tam melošana un izlocīšanās, piesedzoties ar valsts noslēpumu un Drošības policiju.

Vēl pēc tam bija ūjināšana pensionāriem un citas ar emocionālo inteliģenci nesavienojamas lietas. Tomēr kritums no augstākā punkta Solvitas karjerā sākās tieši pēc šī bēdīgā gadījuma uz Rīgas un Bauskas šosejas. Malā, «lumpeņi», kungi brauc! Apmēram tāda bija mediju reakcija, tā to uztvēra valsts iedzīvotāji. Jā, arī Solvitai Āboltiņai bija «šeptīgs» vīrs, arī viņa tika dēvēta par vienu no ietekmīgākajiem «pelēkajiem kardināliem» Latvijā. Taču nevis valdošās politikas fiasko, interešu konflikti, vai milzu emigrācija nepareizas valsts politikas rezultātā bija tas, kas nogāza Vienotības līderi. Viņu nogāza augstprātība, kas uz āru izlauzās «ūjināšanā» un ātrā braukšanā ar eskortu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Latvijas Radio Ziņu dienests izsaka neuzticību uzņēmuma valdei un pieprasa tās atkāpšanos

LETA,10.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu, informēja uzņēmumā.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017.gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

«Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk - kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,» teikts vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ir jārespektē vēlētāju griba. Vai nu Vējonis būs saprātīgs un nominēs Gobzemu valdības sastādīšanai, pats iegūstot cerību uz nākamo termiņu, vai arī šo cerību pazaudēs, riskējot ar milzīgu nestabilitāti valstī.

Mūsu vēlēšanu sistēma diemžēl ir tāda, ka Latvijas vēlēšanās nekad nav absolūtā uzvarētāja. Tas vienmēr ir ļāvis slēpties aiz koalīcijas padomes muguras, atrunāties ar dažādām norunām, lai tikai nepildītu tautas gribu. Šoreiz to nedrīkst pieļaut.

Izvēle ir ļoti vienkārša – vecā vai jaunā politika. Kāda šajā sakarā ir bijusi tautas griba? Veco valdības koalīciju pārstāvošās partijas ir ieņēmušas pēdējās vietas no tām, kuras ir iekļuvušas Saeimā. Divas trešdaļas Saeimas deputātu ir jauni. Sabiedrība vēlas jaunu politiku, nevis vecās turpinājumu. Var ietiepīgi to neredzēt, uzskatot sabiedrību par muļķiem. Var tautas viedokļa respektēšanu saukt par «iešanu populisma pavadā», bet tautas viedokļa ignorēšanu par «atbildīgu politiku». Tomēr es ieteiktu nespēlēties ar uguni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgū šobrīd ir mazāk stresa nekā Covid-19 uzliesmojuma pirmajā vilnī, taču ilgtermiņā ir gaidāmas lielas izmaiņas, jo digitalizācija, kurai grūdienu deva pandēmija, turpināsies, atzina personāla atlases uzņēmuma "Fontes Latvia" direktore Kristīne Āboltiņa.

Viņa uzsvēra, ka ir daudzas nozares, kuras pandēmija tā īsti nav skārusi, taču arī tajās ir jāpārvērtē un jāpārkārto darba metodes.

"Pilnīgi skaidrs, ka nekad vairs nebūs pa vecam. Mēs redzam, kā ir mainījies pieprasījums pēc dažādām profesijām. Ir profesijas, kas kļūst mazāk pieprasītas, un ir profesijas, pēc kurām pieprasījums aug. Mēs ne vienmēr Latvijā varam atrast kompetences, kādas ir nepieciešamas, jo nav bijusi šāda veida pieredze, īpaši digitālos jautājumos. Mēs redzam tendenci pieprasījuma pieaugumam pēc Rietumvalstu pieredzes. Daudzas lietas šobrīd tiek digitalizētas," uzsvēra Āboltiņa.

Viņa stāstīja, ka uzņēmumu pieprasījumos ienāk amati, kas nodrošina automatizācijas procesu, amati, kas spēj veidot mašīnmācīšanās modeļus, amati, kas nodrošina digitālā satura veidošanu un funkcionalitāti un spēj padarīt klientiem pieejamu organizāciju, produktu vai pakalpojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainoties patērētāju paradumiem un dzīvesveidam, Maxima Latvija šogad plāno izstrādāt pārtikas ražošanas fabrikas konceptu, kuru turpmākajos septiņos gados īstenot.

«Visus šo gadus Maxima ir nozīmīgs pārtikas ražotājs Latvijā. Mēs ražojam gan salātus ar majonēzi, gan svaigos salātus, gan cepam tortes, bulciņas, ražojam karstos ēdienus, kurus mēs piedāvājam savās vitrīnās. Mēs esam auguši līdzi Maxima veikalu tīklam, un šobrīd ir situācija, ka pieprasījums ir lielāks nekā tas, ko mēs spējam piedāvāt, kā arī ir mainījies tirgus un patērētājs,» stāsta Maxima Latvija valdes locekle Kristīne Āboltiņa. Šī iemesla dēļ uzņēmums plāno būvēt Maxima pārtikas fabriku.

K. Āboltiņa norāda, ka patērētāji arvien vairāk vēlas pārtiku, kas ir gatava lietošanai. Lai arī majonēzes salāti joprojām ir populāri, tomēr ļoti strauji pieaug svaigo salātu pieprasījums, kā arī pieprasījums pēc vegānu un veģetāriešu pārtikas. Lai to visu varētu realizēt, uzņēmumam nepieciešamas papildu ražošanas telpas, tādēļ ieplānots būvēt jauno Maxima pārtikas ražošanas fabriku. «To, cik liela daļa pircēju ir veģetārieši un vegāni, ir grūti pateikt, jo mēs redzam kopējo pirkumu grozu, bet tas nenozīmē, ka visi ģimenes locekļi lieto šādu pārtiku. Ļoti bieži ir tā, ka kāds no vecākiem ir vegāns vai veģetārietis, bet bērniem tomēr tiek piedāvāti gaļas produkti. Vai arī otrādi – vecāki piekopj tradicionālo ēšanas kultūru, bet jaunā paaudze ir izvēlējusies sev citu dzīvesveidu. Mēs redzam, ka šo pārtikas produktu apjoms un pieprasījums pēc tiem ļoti strauji aug. Ja šodien tā joprojām ir niša, tad pēc kaut kāda laika tā vairs nebūs niša, bet veidos ievērojamu daļu no visa pārtikas piedāvājuma,» uzskata Maxima valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Akreditācijas vēstules saņem Latvijas vēstniece Itālijā Solvita Āboltiņa

Lelde Petrāne,31.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis svinīgā ceremonijā pasniedzis akreditācijas vēstules jaunajai Latvijas ārkārtējai un pilnvarotajai vēstniecei Itālijas Republikā Solvitai Āboltiņai.

Darbu Ārlietu ministrijā viņa uzsāka 1993. gadā un sākotnējo pieredzi guva Konsulārajā departamentā kā vecākā referente, vēlāk – Konsulāri tiesisko jautājumu nodaļas vadītāja. No 1995. līdz 2002. gadam viņa bija Konsulārā departamenta direktore.

2002. gadā S. Āboltiņa kļuva par Saeimas deputāti un līdz 2017. gadam bijusi ievēlēta visos Saeimas sasaukumos. S. Āboltiņa bija 10. un 11. Saeimas priekšsēdētāja, kā arī vadījusi un strādājusi vairākās Saeimas komisijās. No 2004. gada decembra līdz 2006. gada aprīlim viņa pildīja tieslietu ministres pienākumus.

Kopš 2018. gada februāra S. Āboltiņa ir Ārlietu ministrijas Eiropas departamenta direktore.

Vēstniece 1986. gadā ir absolvējusi Latvijas Valsts Universitātes Juridisko fakultāti un ieguvusi augstāko izglītību tiesību zinātnēs. Viņa saņēmusi Zviedrijas, Somijas un Igaunijas apbalvojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs ir pieņēmis ekspluatācijā pirmo sausās fermentācijas bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes kompleksu Latvijā, kas ir lielākais šāda veida pārstrādes komplekss Baltijā.

7.aprīlī uzsākts jaunā kompleksa testēšanas periods un plānots, ka pirmie bioloģiski noārdāmie atkritumi tuneļos tiks ievietoti šā gada maijā. Komplekss atrodas poligona "Getliņi" teritorijā, un tas uzbūvēts Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta "Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstādes iekārtas izveide poligonā "Getliņi"" ietvaros.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Kompleksa testēšanas un ieregulēšanas periods kopumā norisināsies 9 mēnešus, aprīlī tiks veikta reaktoru piepildīšana ar ūdeni, uzsildīšana un baktēriju ieaudzēšana, bet maijā tiks uzsākta secīga tuneļu aizpildīšana - vienā tunelī vienlaicīgi izvietojot aptuveni 500 tonnas bioloģiskos jeb pārtikas un dārza atkritumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītāja AS «Towers Construction Management» uz laiku apturējusi daudzfunkcionālā kompleksa «Z-Towers» būvniecību, apstiprināja uzņēmumā.

Plašāku informāciju «Towers Construction Management» sola sniegt šīs dienas laikā.

Būvdarbu ģenerāluzņēmēja SIA «Merks» pārstāve Liene Meklere-Kutsare sacīja, ka būvdarbi šonedēļ ir apturēti, bet nav pārtraukti.

FOTO STĀSTS: Db.lv viesojas Z-Towers kompleksā

««Towers Construction Management» ir privāts pasūtītājs un līguma konfidencialitātes dēļ plašāku informāciju par to sniegt nevaram. «Merks» kā ģenerāluzņēmējs «Z-Towers» objektā ir pildījis un pildīs visas savas saistības un veiks visus norēķinus ar apakšuzņēmējiem par objektā paveiktajiem darbiem saskaņā ar noslēgtajiem sadarbības līgumiem,» sacīja Meklere-Kutsare.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Graudu pirmapstrādes kompleksos Latraps ieguldīs septiņus miljonus eiro

Sandra Dieziņa,22.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Jaunajā kompleksā Saldū un graudu pirmapstrādes kompleksā Daugavpilī šogad kopumā paredzēts investēt aptuveni septiņus miljonus eiro.

LPKS Latraps Saldū sāk būvēt miljonus vērto graudu pirmapstrādes kompleksu.

Jaunā kompleksa pamatos Saldū pagājušajā nedēļā iemūrēta kapsula nākamajām paaudzēm. Jaunajā kompleksā Saldū un graudu pirmapstrādes kompleksā Daugavpilī šogad kopumā paredzēts investēt aptuveni septiņus miljonus eiro, informē Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Saldus Latraps pirmapstrādes kompleksa pirmās kārtās būvniecības izmaksas ir 2,6 miljoni. Šajā pieņemšanas punktā būs kalte ar žāvēšanas jaudu 45t/h, četri lieli un četri mazie torņi. Pēc pirmā būvniecības posma pabeigšanas kopējā uzglabāšanas kapacitāte būs 12 000 tonnas, savukārt pieņemšanas jauda 300t/h. Šobrīd kompleksā plānotas 7-10 jaunas darba vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Vienotības Prudentija un administratori Liepājas Metalurgā

Sandris Točs, speciāli DB,08.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā mēs pazaudējām Liepājas Metalurgu? Tā taču bija vienīgā metalurģijas rūpnīca visās trijās Baltijas valstīs! Rūpnīca, kas darbojās kopš 1882.gada. Uz apstāšanās brīdi tajā strādāja ap 2000 strādnieku, bet ar rūpnīcas darbu bija saistīti 15 000 cilvēku jeb gandrīz 40% no Liepājas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Liepājas Metalurgs bija pārdzīvojis 90. gadu sabrukumu, privatizāciju, bija pārvarējis arī dziļo pasaules ekonomisko krīzi, sekmīgi attīstījās un modernizējās – tam bija ļoti modernas iekārtas.

Jā, Liepājas Metalurgs bija dabūjis daudz kritizēto valdības galvojumu 112 miljonu latu apmērā, bet vai kāda saprātīga valsts pēc 2008.gada pasaules krīzes neatbalstīja savu ekonomiku? Kas pielika punktu Liepājas Metalurgam - rūpnīcai, kas bija pārdzīvojusi divus pasaules karus, okupācijas un revolūcijas? OIK un maksātnespējas administratori.

Par ko pirms maksātnespējas sūdzējās uzņēmuma vadība? Lasām ziņas! Uzņēmuma galvenā ekonomiste Benita Imbovica saka, ka augošais OIK maksājums uzņēmumu «tiešām ved uz bankrotu», tāpēc tiek nolemts samaksāt nevis Latvenergo, bet piegādātājiem. Liepājas Metalurga valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs informē, ka laikā no 2008. līdz 2012.gadam kopumā OIK veidā samaksāti 10,9 miljoni latu, bet vienā pašā 2013.gadā uzņēmumam būs jāmaksā vairāk nekā deviņi miljoni latu! Lielbritānijā OIK bruto pievienotajā vērtībā tērauda ražotājam veido 1,7%, Latvijā - 9,7%. Tika prognozēts, ka 2015.gadā OIK ietekme tērauda ražotājiem pēc šī rādītāja Latvijā pieaugs līdz 43%, kamēr Lielbritānijā - līdz 3,7%. Tieši elektrības izmaksas, kas ir viena svarīgākajām pozīcijām tērauda produkcijas pašizmaksā, bija tās, kas galu galā padarīja Latvijas uzņēmumu konkurētnespējīgu. Vai Latvijas valdība šo problēmu atrisināja? Nē, valdība solīja risināt OIK jautājumu, taču to neizdarīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais baņķieris, uzņēmējs Oļegs Fiļs ar dzīvesbiedri Kristīni Jelinsku turpina atjaunot lielāko un senāko līdz mūsdienām saglabājušos Nurmuižas pils kompleksu, meklējot katrai ēkai mūsdienu vajadzībām atbilstošāko funkciju. Jaunākais īstenotais projekts pils kompleksā ir Smēdes SPA, bet projektēšanas stadijā atrodas Lielais Nurmuižas SPA.

Talsu novada Laucienes pagastā esošais 16.gadsimta pils komplekss aizņem aptuveni 80 hektāru, kur saskaņā ar vēsturisko izziņu izvietotas 33 dažādas ēkas un būves – pati Nurmuižas pils jeb kungu māja, krogs, kūtis un staļļi, ratnīca, kalpu māja, vārtu tornis, dārznieka māja, oranžērija, smēde un daudzas citas.

Līdz šim pils kompleksā ieguldīti vairāk nekā 7 miljoni eiro. Iepriekš Dienas Bizness pils kompleksā viesojās, kad pils jaunie saimnieki gatavojās atvērt Nurmuižas restorānu.

Baņķiera mūža projekts 

Uzņēmējs Oļegs Fiļs no likvidācijas procesā esošā banku biznesa pievērsies savam mūža...

Tas kā pirmais publiski pieejamais objekts muižas kompleksa vēsturiskajā kroga ēkā ir atvērts kopš 2020.gada maija. Kroga ēkā sovhoza laikā bija garāžas un traktoru remontdarbnīcas, un renovācijas gaitā tika norakts aptuveni pusotru metru dziļš tehnoloģiskais uzslāņojums.

Šo trīs gadu laikā izdarīts daudz – kādreizējā govju kūts 700 kvadrātmetru platībā pēc renovācijas kļuvusi par svinību un koncertu vietu, uz vēsturiskajiem pamatiem atjaunota pils oranžērija un vīnogu dārzs, savukārt restaurētajā kalpu mājā (vēlāk – doktorātā) ir labiekārtota viesnīca ar 22 numuriem.

Atdzimšanu piedzīvojis arī Nurmuižas gleznainais parks. Teritorijas labiekārtošana veikta arheoloģiskā uzraudzībā, jo pils kompleksa veidošanās saistāma ar Livonijas ordeņa laiku. Parka plānošanā tika pieaicināta Ilze Māra Janelis – vienīgā Latvijas muižu dārzu un parku vēstures pētniece un ainavu arhitekte. Dokumentos parks jeb baroka dārzs pirmo reizi fiksēts 19.gadsimta sākumā vienā no apjomīgākajiem Latvijas un Igaunijas viduslaiku piļu skatu un plānu krājumiem – tā sauktajā Pauluči albumā. Katra ēka organiski papildina cita citu, un ir izdevies saglabāt vēsturisko mantojumu, vienlaicīgi attīstoties muižas pakalpojumu klāstam, piedāvājot apmeklētājiem ekskursijas, restorāna un viesnīcas pakalpojumus. Taču darbi paralēli turpinās visā kompleksā.

“Tas bija apzināts lēmums - pāriet no kompleksa restaurācijas darbiem uz ēku atvēršanu sabiedrībai. Pateicoties veiksmīgai kompleksa konservācijai un renovācijai, cilvēki, kas brauc garām, pēkšņi sākuši pamanīt, ka šeit ir izveidojusies tāda kā pašiem sava pilsēta. Cilvēki aizvien vairāk un vairāk ir sākuši interesēties, kas šeit notiek. Faktiski restorāna atvēršana bija atbilde uz cilvēku jautājumiem,” stāsta O. Fiļs.

Nurmuižas pils komplekss kļuvis par vietu, kur baudīt kultūras mantojumu. Kā stāsta muižas saimnieks, tikai pēdējos trijos gados, pamazām skatienam atklājoties Nurmuižas kompleksa vēsturiskajam mērogam, sāk aktualizēties viens no grūtākajiem jautājumiem – kāda būs visu šo ēku turpmākā funkcija, jo mūsdienās ēku vēsturiskais pielietojums vairs nav aktuāls.

Visu rakstu lasiet jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums.

Dienas Biznesa abonenti speciālizdevumu Nekustamais īpašums saņem bez maksas. Žurnāls nopērkams arī lielākajās tirdzniecības vietās Latvijā!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Par 126 miljoniem eiro topošā Liepājas cietuma būvdarbi apsteidz plānoto grafiku

Db.lv,07.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvlaukumā, Alsungas ielā 29 pašlaik tiek veikti visu sešu kompleksa ēku būvdarbi dažādās stadijās. Darbi notiek, apsteidzot iepriekš iepirkuma piedāvājumā plānoto laika grafiku un ievērojot projekta realizācijai paredzēto budžetu, informē būvnieks SIA Citrus Solutions.

SIA Citrus Solutions realizē jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvniecību “projektē un būvē” formātā, tas nozīmē, ka esam atbildīgi gan par projekta izstādi, gan par būvniecību un autoruzraudzību. Kā objekta ģenerāluzņēmējs rūpīgi izstrādājām projekta realizācijas plānu un ar īpašu uzmanību kontrolējam katru darbu, lai neveidotos termiņu nobīdes un novirzes no budžeta.

No 2022. gada novembra līdz 2023. gada decembrim - ļoti aktīvi strādāja projektētāju komanda, izstrādājot izmaiņas cietuma kompleksa sākotnējā būvprojektā. Izmaiņas tika veiktas atbilstoši pasūtītāja - SIA Tiesu namu aģentūra un lietotāja - Ieslodzījuma vietu pārvalde - definētajām vajadzībām un integrējot jaunākos inženiersistēmu risinājumus gan drošības, gan kompleksa vadības sistēmām. Ir veikta racionāla platību optimizēšana, saglabājot cietuma ieslodzīto vietu skaitu, funkcionalitāti, ieslodzīto un personāla drošību. Liepājas cietuma projektā ietilpst sešas ēkas ar kopējo platību – gandrīz 37 000 m².

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot pārmaiņu procesu un pilnveidojot korporatīvo pārvaldību, SIA Maxima Latvija ir paplašināta valde, kurā pienākumus pildīs uzņēmuma augstākā vadība, informē uzņēmumā.

Līdz šim Maxima Latvija vadītājs Andris Vilcmeiers bija vienīgais uzņēmuma valdes loceklis. No šā gada 1.septembra Maxima Latvija valdes priekšsēdētājs (CEO – Chief Executive Officier) būs uzņēmuma vadītājs Andris Vilcmeiers, bet uzņēmuma operacionālā vadītāja (COO – Chief Operating Officier) Kristīne Āboltiņa un komercdirektors (CCO – Chief Commercial Officier) Viktors Troicins būs valdes locekļi.

Šā gada sākumā Maxima Grupe uzņēmumiem, tai skaitā, Maxima Latvija tika izveidota arī padome, bet šobrīd visos uzņēmumos paplašinātas arī valdes.

Andris Vilcmeiers uzņēmumu Maxima Latvija vada kopš 2015.gada septembra. Viņš iepriekš bijis AS Putnu fabrika Ķekava valdes priekšsēdētājs, kā arī lauksaimniecības uzņēmuma Lielzeltiņi vadītājs. Pirms tam viņš darbojies arī loģistikas un tranzīta nozarē, ieņemot vadošus amatus uzņēmumos – Venstpils nafta, Latvijas kuģniecība, Ventspils naftas termināls, LatRosTrans, kā arī darbojoties investīciju pārvaldes biznesā. Pēc vadības zinību un finanšu izglītības grāda iegūšanas Latvijas Universitātē, karjeru sācis auditorkompānijā PricewaterhouseCoopers Latvia.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Rožmalas: Vēlamies panākt, lai tūristi izbrauc ārpus Rīgas

Žanete Hāka,05.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atpūtas komplekss Rožmalas aizvadījis sezonu, un kompleksa īpašnieki ir apņēmības pilni nākotnē paplašināt piedāvāto pakalpojumu klāstu, tādējādi piesaistot vēl vairāk apmeklētāju, stāsta atpūtas kompleksa mārketinga direktore Ilze Djačuka.

Rožmalas atrodas Ceraukstē, aptuveni 5 km no Bauskas centra, un pēdējo gadu laikā strādā, lai aizvien vairāk tūristu uzzinātu par atpūtas kompleksu, kura teritorijā atrodas ne tikai viesnīca, bet arī senas dzirnavas.

“Mēs ļoti vēlamies, lai Rīga iznāk uz laukiem, jo arī ārpus Rīgas ir daudz objektu, ko apmeklēt. Pēdējo gadu laikā šāda tendence ir vērojama - tiesa gan, varbūt tas notiek salīdzinoši lēnām, taču izteikti. Reģionos ir pieejami daudz un dažādi produkti, daudzi tūrisma objektu veidotāji ir ļoti inovatīvi, un var tikai apbrīnot cilvēku izdomu, tādēļ cerams, ka arī tūristi aizvien vairāk tos novērtēs un augs reģionu popularitāte” viņa piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdzēsta cilvēka dzīvība vienmēr ir smagi. Rakstot par maksātnespējas administratoru mafiju, kura, iespējams, plāno nolaupīt 400 miljonus eiro, neļaujot ABLV Bank pašlikvidēties, bet novedot to līdz maksātnespējai, biju plānojis atsevišķu rakstu veltīt arī Mārtiņam Bunkus. Nedomāju, ka tas notiks pēc nāves.

Augstas valsts amatpersonas viena pēc otras tagad dzied dziesmu par 90.-to gadu nepieļaušanu un sola rīkoties. Domāju, ja tiesībsargājošās iestādes būtu uzdevumu augstumos, Mārtiņš Bunkus varbūt tagad sēdētu cietumā, taču, ļoti iespējams, būtu palicis dzīvs. Taču, redziet, aiz restēm tad varbūt būtu jānonāk arī vienai otrai valsts amatpersonai, jo bez politiskā «jumta» maksātnespējas administratoru mafija ar savu reketu nodarboties nevarētu. Tā nevarētu darboties bez partijām, kas ietilpst valdības koalīcijā un tiek dēvētas par maksātnespējas administratoru «jumtu», ko nereti dzird par Lūša un Parādnieka Nacionālo apvienību, kura pat nekautrējoties šantažēt koalīcijas partnerus, ja vajag izbīdīt kādu administratoru «štelli». Tā nevarētu darboties arī bez «jumta» tiesībsargājošajās iestādēs un Vienotībā, kuras ilggadējs ziedotājs jau no Jaunā laika laikiem bija M.Bunkus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijusī Saeimas deputāte un Vienotības vadītāja Solvita Āboltiņa sākusi darbu Ārlietu ministrijas Eiropas departamenta direktores amatā un viņai piešķirts padomnieka diplomātiskais rangs. S. Āboltiņas galvenie pienākumi ir vadīt un organizēt Eiropas departamenta darbu. Bijušās parlamenta deputātes atalgojums jaunajā amatā būs 1917 eiro, viņa saņems arī 20% piemaksu par diplomātisko rangu.

Komentāri

Pievienot komentāru